Inta, Iveta, Mārtiņš, Ēriks - Nafigatori - 23. ekipāža pirms 1 dienas
Jau otrais Latgales divu dienu posms, kurā piedalījāmies, bija ļoti interesants. Neskatoties uz to, ka dažiem mūsu komandas dalībniekiem tā ir dzimtā puse,

tomēr, pāris reizes sanāca mazliet pamaldīties, aizbraucot pa nepareizo ceļu. Taču, par laimi, kļūdas ātri pamanījām un daudz laika nepazaudējām.



Gaidot bānīti gan sanāca pazaudēt daudz laika jo vairāk KP, ko tuvumā paņemt nebija. Šeit priekšrocība sanāca tiem kas startēja 20 - 30 minūtes vēlāk par mums.

Tā ka, ja būtu labāka starta pozīcija, varētu kopvērtējumā tikt pāris vietas augstāk. Bet nu nekas, ja sacensībā ir arī neliels loterijas elements.



Kā parasti, braucām īpaši nesteidzoties un rūpīgi kontrolējot nākošās bildēšanas laiku ar īpaši šiem braucieniem izstrādātu programmiņu plaustdatoram, kas kartes milimetrus pārrēķina minūtēs un rāda konkrētu laiku, kad drīkst fotografēt nākamo KP. Pateicoties tai, nevienā no posmiem mums nav bijuši soda punkti :)



Maršruta izstrādē gan paļaujamies tīri uz cilvēka saprātu un intuīciju, jo optimālā maršruta plānošana ar datoru, manuprāt, padarītu visu procesu pārāk vienkāršu un neintereantu.



Mazliet apbēdina rupja satiksmes noteikumu pārkāpšana no dažu dalībnieku puses - te neiet runa par nelielu ātruma pārkāpumu vai neapstāšanos pie STOP zīmes (ar to, droši vien, visi vairāk vai mazāk grēkojam) - daži dalībnieki uzskata par normālu rīcību braukt līdz galam - arī pie zīmes "iebraukt aizliegts", nevis, kā pārējie, iet pāris simtus metru kājām. Citiem patīk apdzīt radot bīstamas situācijas, tā vietā lai nogaidītu 5 sekundes un apdzītu zolīdi - neviens taču netraucēs Jums apdzīt, brauciet ātrāk, lūdzu, bet kāpēc likt citiem Jūsu dēļ līst grāvī?

Mūsuprāt šāda rīcība ir neētiska un ir pret normālu sportisku sacensību garu. Vai tas ir tā vērts lai iegūtu dažas vietas augstāku kopvērtējumu. Droši vien nē... Vismaz, esam pārliecināti, ka lielākā daļa brauc lai atpūstos un izklaidētos, nevis stīvētos par augstāku vietu pēc principa "karā visi līdzekļi labi".

Gribētos ieteikt uztvert to visu vieglāk un nestresot, kā arī neradīt neveselīgu stresu citiem. Šis taču nav "skrējiens pēc miljona" :)



Pateicamies organizatoriem par lielisko Latgales posmu un visiem dalībniekiem novēlam aizraujošu un jautru sacensību Sēlijas posmā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Vaira, Nr.36 pirms 2 dienām
Labdien!

Kārtējo reizi ļoti liels paldies Organizātoriem, ka bija divas brīnišķīgas dienas Latgalē. Neskatoties uz to, ka jau pagājušā gadā bija līdzīgs pasākums un tika norullēti daudzi kilometri pa Latgali, arī šoreiz bija neskaitāmas interesantas vietas uz kurām obligāti gribas atgriezties velreiz un aizvest arī citus ģimenes locekļus (Bānītis, Stāmerienes pils, senlietu kolekcija u.t.t.). Bānītis bija vienkārši super, prieks par āķīgiem punktiem, kad arī Organizātoriem nebija slikums izkāpt no mašīnas un paiet tālāk, lai nofotogrāfētu objektu no cita rakursa, piemēram Malnavas muiža, vai Ozoli pie Stāmerines pils, vai zīme Gaigalava 6 Degumnieki 8, interesanti, kas gan mērīja tos kilometrus un ar kādu mēru, ja nu vienigi pa taisno pāri ezeram.

Neskatoties uz dažām neveiksmēm obligāti brauksim nākošajā pasākumā un gaidam to ar lielu entuazismu, ka šoreiz būs vēl labāk nekā pagājušo. Tiekamies nākošreiz.

Paldies visiem mūsu konkuretiem, bez Jums nebūtu pavadītas divas interesantas dienas Latgalē.

P.S. Uz bildes komandas numurs no vienas no iepriekšējiem LOB.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Gustavs, Tačka par tukšu, Tačka par pilnu pirms 4 dienām
Šis būs mūsu pirmais LOB brauciens, jo esam dzirdējuši daudz labu atsauksmju par Latgales posmu. Tiekamies sestdien :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Trīs vilki pirms 1 nedēļas
Šāda veida pasākumā piedalījāmies pirmo reizi, tādēļ pat īsti nenojautām kādā foršā un aizraujošā avantūrā iesaistāmies. Un lai arī prmās dienas pirmās pāris sacensību stundas pagāja saprotot ko kā darīt, aptverot un paturot prātā visu sniegto informāciju, tas tomēr bija tā vērts. Tātad, kas mums patika un kādi ir mūsu secinājumi.

Pirmkārt, lai arī visas komandas savā starpā ir konkurentes, ir tomēr neizskaidrojama pozitīva sajūta, kad redzi tuvojamies kādu auto ar numura zīmīti logā, pasveicini itkā nepazīstamus cilvēkus, bet tomēr savējos.

Otkārt, ir aizraujoši pašam meklēt, pašam atrast, nevis nejauši sekot kādai citai komandai, kas arī dodas tajā pašā virzienā.

Treškārt, ir iespēja apskatīt vietas, kuras iespējams citādāk nekad neredzētu, izbraukt ceļus, kurus varbūt nekad neizbrauktu. Tagad ir iespēja kaut kur atgriezties un apskatīt to, kam ātri paskriets garām.

Pirmo reizi piedaloties, bijām kā nezinīši :) Tagad zināsim, ka piedaloties ar diviem cilvēkiem komandā ir par maz, protams galā var tikt, bet tomēr pārāk daudz pienākumu vienam cilvēkam. Un otra svarīga lieta ir- izlasīt, izlasīt un vēlreiz izlasīt visus norādījumus.



Paldies organizatoriem par viņu ieguldīto laiku.

Veiksmi, drošu atrašanos uz ceļa visām komandām.

Trīs vilki
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ekipāža no Maskavas, #57 pirms 1 mēneša
Итак, по порядку. Буду писать отчет, так как работать все равно не могу

После долгих метаний насчет вариантов доезда и выходных мы с Олей в конце концов стартовали в сторону Латвии в пятницу вечером на поезде. Дорога на Ригу медленная, в результате на 700 км ушло 13 часов, в 7 утра субботы мы вышли на станции в городе Резекне. Оттуда на заказанном заранее такси за час мы доехали до города Гульбене, нас сразу привезли к ресторанчику, от которого планировался старт гонки. До брифинга оставалось более 2х часов, но на площадке перед рестораном уже кучковались первые участники, вскоре появились и Орги. Мы же с Олей занялись завтраком, попутно созвонившись с Пашей – они с Аней выехали на машине из Москвы утром в пятницу, в 6 вечера были в Гульбене, и заночевали в отельчике неподалеку.



В процессе завтрака замечаем, что постоянно прибывающие участники ходят с однотипными листочками и наклейками в руках – явно уже выдают раздаточные материалы. Подхожу к оргам – так и есть, уже можно получить все на руки. В раздатке было – 2 листа А3 карт с нанесенными на них КП, 3 листа А4 фото КП, памятка-бюллетень, карнет плюс всякая прочая ненужная фигня. Орги по доброте душевной специально нам вручи еще две карты-двухкилометроки районов соревнований. Масштаб карты с КП примерно 2,5 км на 1 см, можете оценить размеры района соревнования. Всего КП – 86 штук, из них 70 – классические фотоКП, обозначенные на карте (как на ногинском Пикнике, при этом подписей к фото нет, т.е. приехав на точку на карте нужно понять, какие именно фото нужно искать), 14 – необозначенные на карте фотоКП (на них на всех сфотографированы дорожные указатели – соответственное исходя из названий населенных пунктов на них и расстояний нужно самим вычислить местонахождение), оставшиеся 2 – КП-задания, описанные в памятке. На всех КП нужно просто сфотографироваться, отметок в карнете, чипов и т.д. нет. Мы с Олей, вооружившись линейкой и калькулятором, занялись вычислением необозначенных КП, вскоре приехали Паша и Аня. Заплатили взнос (35 лат, около 2 т.р.), выяснили у оргов оставшиеся вопросы, обсудили тактику.



Брифинг стартовал с награждения победителей предыдущих соревнований – это показалось нам весьма уместным и удобным. Нам тоже шампанское перепало, как первому иностранному экипажу. Далее пошел брифинг на латышском, очень информативный :)



Потом пошел старт. Площадка перед рестораном к этому моменту была заставлена машинами борт к борту. Соответственно, стартовали начиная с тех, кто стоял на краю. Все без суеты и наглости, никто вперед не рвался. Перед стартом - техкомиссия (свет, поворотники, аваричное оборудование), в карнет заносят время старта и показание одометра.



Мы стартовали ближе к концу, при 80 участниках после нас оставался едва ли десяток других участников. Первое КП в самом городе у гостиница, где ночевали Паша и Аня, его берем быстро. Со следующим тоже проблем нет, это фото памятника-поезда на вокзале. Со следующими возимся чуть дольше - масштаб карты мелкий, точка КП на карте не всегда указывает точно, в каком именно месте населенного пункта нужно искать сфотографированный объект (т.е. населенный пункт понятен, но там уже возможен разброс метров 100-300). Не все, мягко говоря, КП представляют из себя фото достопримечательностей – больших церквей или прочих крупных объектов максимум штук 15, все остальное – это деревья, вида природы, красивые валуны, небольшие таблички или указатели. С последними особенно обидно – все надписи на латышском, что означают – непонятно. Если местные могут понять, в каком случае надпись значит «проезд закрыт», а в каком – название населенного пункта, то для нас все едино, вычислить заранее удалось штук 5 КП, не больше (не считая 14 необозначенный – их мы вычислил все за исключением одного, на табличках которого расстояния, как потом выяснилось, неверные были). Ну и размер фото можете себе представить, если их на одном листе А4 28 штук помещено



За первый час берем штуки четыре КП плюс выполняем первое из двух спецзаданий – фотографируем члена экипажа с живым аистом, коих в Латвии как у нас ворон. Время приступать ко второму спецзаданию – нужно проехать хотя бы одну остановку на узкоколейной поезде, идущим из Гульбене в соседний город. Поезд отправляется два раза в день, в 13-00 и 15-00, точек вокруг Гульбене немного, так что нужно попасть именно на поезд в 13-00. Все ближние к городу точки мы берем быстро, до поезда 20 минут, поэтому план меняем – решаем ехать на точку чуть подальше, а поезд перехватывать на промежуточной остановке. Первый раз съезжаем на грейдер – за два дня в сумме по ним мы проедем едва ли не половину от общего пробега… Грейдеры в Латвии гравийные, идеально ровные, пыльные, извилистые. Паша как истинный Колин МакРей гонял по ним «за 100»



Берем следующее КП, возвращаемся на промежуточную ЖД станцию. Там аншлаг, еще едва ли не пара десятков участников выбрали тот же план. До отправления поезда еще 27 минут, успеваем скататься еще на одну точку. Тут мы провозились больше всего – согласно заданию, тут надо искать 2 фото, одно в парке, другое в помещении, но за 10имевшихся минут КП не нашли, хотя и парк, и церковь красивую нашли. Везем девчонок на поезд, сами с Пашей возвращаемся на поиск КП. Решаем проехать чуть дальше, и находим еще один парк с еще более красивым зданием (настоящим средневековым замком). Тут можно найти внутрь, здесь обнаруживается одно из КП. Выходит, и второе где-то рядом. Найти его не успеваем, возвращаемся за девчонками, которые проехали один требуемый перегон, сфотографировались с кондуктором, и вышли на следующей станции. Находим КП уже вместе с ними (оказалось, это просто дерево в парке). С этими КП неоптимально получилось, минут 40 потеряли.



Едем дальше, фоткаем первое из необозначенных КП с указателем. На следующем КП снова повозились – точка поставлена просто в лесу, на въезде в него характерные коричневые указатели (потом мы по ним много ориентировались – так в Латвии достопримечательности обозначают), при этом надписи только на латышском, что означают - непонятно. Вроде что-то про армию, но что именно – фиг разберешь. В конце концов находим информационный стенд, становится понятно, что этот лес – что-то типа музея, по схеме догадываюсь, что в конце одной из дорожек может быть ДОТ, который на одной из фото изображен. Так и есть, двигаем дальше.



Берем КП за КП, постепенно въезжаем в логику Оргов и масштаб карты. Если смотреть на карту, то Гульбене - на северо-западе района соревнования, далее мы двигаемся на восток с вылазками на юг, потом из северо-восточного угла поварачиваем на юг или юго-запад, двигаясь в направлении Резекне – этот город примерно в центре района, рядом с ним к востоку финиш первого дня, к западу – финиш второго дня.

Обгоняем других участников на точках и за счет оптимального маршрута. По дороге не Паша не гонит – до 100 на трассе и до 60 в населенке (ПДД – 90 и 50). Забыл написать – скорость в соревновании контролируется только косвенно – расчетная скорость между двумя КП не должна превышать 70км/ч. Ну а как ты едешь при этом – твое дело. Время на точках берется из свойств фото. У нас в экипаже это контролировали Аня с Олей – ставили примерно точки в Озике (без GPS, он-то запрещен), смотрели расстояние, считали время на отрезке и расчетное время прибытия. Ну а я говорил Паше, куда ехать Некоторые местные, как показалось, гоняли по асфальту быстрее нас, и на время прибытия, как показалось, особо не заморачивались.



Проходит половина из отведенных на первый день 9 часов времени, едем по очередному грейдеру. Верхняя половина карты уже на две трети покрыта, думаю над стратегией на оставшуюся часть гонки. Проскакиваем перекресток, на котором по расчетам должно быть одно из необозначенных КП с указателями. Замечаю это уже через несколько км, решаем сначала взять несколько других КП и вернуться на этот перекресток по кругу позже. Идут сплошные грейдера, к проблемам ориентирования добавляется заканчивающийся бензин… Последние 40 км до асфальта проезжаем без кондиционера, света и зарядки – экономим бензин По пути снова проезжаем злополучный перекресток – нет указателя, как не ищи! В этом месте идет ремонт дороги, решаем, что указатели убрали строители. Как на следующий день выяснили Орги – так и произошло, никто это КП не взял.



Заправляемся, до конца сегодняшнего гоночного дня два часа с небольшим, переходим на второй лист карты. Решаю дилемму – либо пособирать оставшиеся довольно разбросанные точки к северо-западу от Резекне, либо пойти по более кучным точкам на востоке и юго-востоке. Выбираем первый вариант, продолжительность перегонов увеличивается. После 8 часов непрерывной гонки состояние у всех не очень Предпоследнее КП так и не находим, его нам предстоит взять на следующий день (за эту точку полагается больше баллов, чем за остальные – таких точек всего штук 10, на них объект особенно далеко стоит от точки на карте, и найти его особенно сложно).



Финишируем за 2 минуты до конца девятичасовй нормы времени. Сдаем флешку, у нас 43 КП. Орги говорят, что у кого-то больше 50 фото. Видимо, кто-то гоняет быстрее нас, плюс сколько-то времени мы потеряли на точках. Возможно, маршрут также можно было улучшить. Ну ничего, завтра еще 6 часов гонки, карты и задания оставили на руках, так что можно проработать оптимальный маршрут.



Лагерь был на базе отдых на берегу красивого озера. Озеро как озеро, у нас такие тоже есть, тот же Валдай, например. База тоже стандартная, но чистенькая и аккуратненькая. Жили мы в палатках и забесплатно. Колориту добавляло то, что кроме слета ориентировщиков на базе параллельно проводился мини рок-фестиваль, так что музыка гремела за полночь. Удивило, что большинство публики на этом мероприятии (молодежь) общались между собой по-русски. Эта, кстати, и Риги касается – куча народу, в том числе рожденного явно после 91го года, общается между разговаривает между собой на великом и могучем, при этом без всякого акцента. Мне подумалось даже, что в Киеве нормальный русский реже встречаешь.



Утром второго дня у нас был готов график прохождения точек на весь день – Аня завела КП в Озик, я перенес расстояния в Эксель, с учетом скорости 70 км/ч просчитал время прибытия на каждую точку – и мы стартовали. Этому волнующему моменту снова предшествовал познавательный брифинг на латышском. Многое сразу стало ясней и понятней.



Весь второй день (норма времени 6 часов) прошел на одной дыхании. В план прохождения дистанции я закладывал 4 минуты поиска на каждую точку – в результате за счет более быстрого взятия точек и небольших оптимизаций маршрута вместо исходного дефицита в 25 минут мы пришли на финиш на 20 минут раньше завершения нормы, т.е. 45 минут сэкономили. Практически все точки брали ровно в свою минуту с учетом скорости 70 км/ч по прямой от КП до КП. Общий пробег в первый день был 515 км, во торой - около 370 км. За счет четкого плана и быстрого поиска увеличили среднюю скорость с 57 км/ч до 65 км/ч



Из того что запомнилось:



- пограничники, остановившие нас в одной из деревень и в течение 10 минут переписывавшие паспортные данные и задававшие всякие каверзные вопросы (граница там буквально в 3 км проходила)



- чистарусская наглость одного из экипажей из местных – КП было у какого-то очередного монумента в лесу, к нему вела асфальтовая дорога, которую пересекал цепь-шлагбаум и знак-кирпич. И мы, и пара прочих участников остановились у кирпича и побежали дальше пешком, а вот один особо умный экипаж прямо через цепь поехал. Точка, кстати, совершенно чумовая была - бежать дальше по дорожке метров 200, после чего по неприметной тропинке вбок, и там через 30 метров в зарослях монумент. Если бы не местные, которые на наших глазах на эту тропинку свернули, мы бы минут 30 лес там прочесывали… На карте, напомню, 1 мм равен 250 метрам на местности…



- та самая оставшаяся с прошлого дня ненайденная точка – оказалось, что речь шла о фото, на котором изображалась машина, стоящая на идущей вдаль среди полей и кустов дороге – при том, что фото было сделано с монумента в сторону центра городка. Т.е. Оргам удалось найти такой ракурс, при котором в объектив ни сам монумент не попал, ни одного дома. Только единственная автобусная остановка. У меня была четкая уверенность, что это фото где-то в полях, а не в городе.



- ж/д переезд перед одной из точек уже ближе к финишу – он был закрыт, через минуту издалека показался товарняк. Двигался он медленно, было в нем вагонов тридцать, при этом он ощутимо тормозил. Так что мы сидел и гадали, дотянут ли его последние вагоны до переезда или нет. Дотянули – они проехали после переезда на 15 метров после чего поезд окончательно встал



Финишировали, как уже написал, сильно заранее, но взять ничего поблизости уже не получалось. Сдали карнет, переписали флешку – ну и все, мы свободны. Ждем результатов. Мы в итоге не взяли 1 КП, у кого-то результаты лучше. Посмотрим, что у них со скоростью.



В целом все очень понравилось – и природа, и организации, и задания. Гадать, какую именно из 70 фото искать в этом конкретном месте – это, конечно, жесть. Правда, когда ко второму дню картинки пригляделись, а их число сократилось наполовину, - стало попроще, во многих местах уже было предчувствие, что именно искать. Ограничение на скорость по прямой между КП тоже понравились – как показал второй день, при грамотном планировании и быстром поиске скорость 60 в населенке и 110-120 за городом более чем достаточны. Другие фишки тоже приятные были – например, на одном из КП по заданию нужно было подготовленный Оргами суп съесть и сфотографироваться с пустой тарелкой – и отдых небольшой, и подкрепиться можно. Ну и сила местных экипажей тоже добавляет интереса – весь народ подготовленный, опытный, в основной массе на точках и на трассе не тупят. Как они некоторые точки находят (типа того монумента в лесу) – я так и не понял. Ну и гоняют они на своих дорожках как чумовые!



В общем, хочу туда еще! Надо собираться большой тусовкой и выигрывать! В этот раз все было промеж живописных лесов, лугов и озер, теперь охота на осеннюю Балтику посмотреть!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Čaviņas Pļaviņas pirms 1 mēneša
Savādā Latgale :) Šoreiz bijām gudrākas, pieredzējušākas, par cik piedalījāmies otro reizi... Un priecē fakts, ka rezultāts uzlabojies :) Un ne velti-ieradāmies startā, prieks bij' redzēt tik daudz rallistus un entuziastus, saņēmām papīrus, izplānojām un šoreiz patiesi viss likās vienkāršāk, izpildāmāk, pieejamāk vai tml. Patika! Ļoti ļoti patika. Un pārmīt dažus ašos vārdus ar ceļā sastaptiem cilvēkiem, kuriem smaids un interese zināt, kāpēc jau kurais auto pēc kārtas piebrauc, izskrien un aizbrauc. Nu patīk runāties :) un šādas runas atņem daudz laika, līdz ar to arī Sēlijā būsim vēl gudrākas. Nevis nepļāpāsim, bet darīsim to ātrāk :)

Daudzie zemes ceļi raisīja sajūtas kā īstā rallijā, fantastiski labi ceļi, līkumi un kalni, protams, puteķļi, bet tas viss pie lietas. Milzīgā sajūsma par krievijas pierobežu - tā vien gribējās tur uzkavēties ilgāk, ieiet pie kāda ciemos un jautāt - "nu kā jums te". Bet tas paliek citai reizei, kad laiks un ātrums nebūs noteicošais.

Viss bija lieliski! Jā - arī brokastiņas un savādā vakara publika rokfestivāla laikā :) Un lai jau - tas viss tikai izkrāso!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Arnis #64 pirms 1 mēneša
Ekipāžām #31 un #33 īslaicīgi apvienojoties, tika saskaitīta numuru summa un orgiem palūgts 64 numuriņš. Par cik ieradušies bijām itin laicīgi, tad nostājāmies otrās rindas priekšā. Lielākais pārsteigums sekoja, ka izrādījās - pirmajai rindai nav nekāda sakara ar startu! Bijām rēķinājušies, ka startējam kaut kur padsmit minūtēs, bet tikām nolikti fakta priekšā - mums JAU ir starts, bet vēl rokā kartes un paši pastaigājamies pa laukumu. Saprotam, ka ātri kaut kur jābrauc (nav ne jausmas, kur). Izgriežam uz ielas , nobraucam kādu gabaliņu, stājam malā un..... saprotam, ka piemeties vadātājs! Nesaprotam, no kura gala sākt pilsētas WP.

Liekam vadātājam mieru un kā uz pirmo braucam uz ārpilsētas WP. Tikmēr sakopojas arī domas, parādās orientieri un sāk lasīties arī WP. No ritma pamatīgi izsit pa ceļam pretīm braucošā CP ekipāža, kura ieslēdz zilās bākugunis un kaut ko klaigā ruporos. Jā - saprotu, ka ātrums bij nedaudz virs 100, bet Gulbenes zīmi tā kā vēl nemanīju. Par cik viņiem priekšā braucošais auto samazina ātrumu un griež malā, nolemjam, ka uzmanība tiek veltīta viņam un turpinām ceļu. Aiz mums vēl brauc padaudz auto un tikai pēc kādiem pāris km pamanu, ka poliču auto jau ir tepat aiz muguras un, ka disko laikam attiecas uz mani! Nu ko - piestāju malā un dusmīgs poličonka saka, ko es nestājoties pie bākuguņu un rupora komandām. Uz ko man tā vien gribas īstenot savulaik "Baltas" reklāmsaukli (mierīga atbilde nervozai pasaulei), bet nu nolemju - nebūs īstais brīdis. Paskaidroju, ka neko nejūtos pārkāpis, sakarā ar apstādināšanu. Sarkano bākuguņu nebija - ceļu viņiem netraucēju, bet ruporu skaņas kvalitāte ir ārkārtīgi tālu no Hi-Fi standartiem un auto ar labu skaņas izolāciju, labākajā gadījumā var tikai saprast, ka kaut kas no kaut kurienes skan. Poličonka, sapratis, ka mana nestāšanās nav apzināta, atmaigst un jautā, kā tad man esot ar pārkāpumiem. Saku, ka visam jābūt labi un parasti nekur nesteidzos. Mans teiktais tiek ilgstoši un rūpīgi pārbaudīts un CP datubāze apliecina, ka tas ir balta patiesība. Uzzinu arī savu faktisko ātrumu un tas ir lielāks, nekā rāda spidometrs (ak jā - lielās riepas), bet ne tik liels, lai neiztiktu ar brīdinājumu. Tikmēr dārgais laiks vismaz pāris WP vērtībā ir pazaudēts. Saprotam, ka uz spidometra rādījumu īpaši nevar paļauties un tagad braucam vismaz ar 10% rezervi. Tas attaisnojas un lielceļu vara mūs, mūsu turpmākajās gaitās vairs netraucē.

Par pārējo veiksmīgi jau ir izteikušās pārējās ekipāžas, tā,ka šeit #64 izlēma padalīties ar "nestandarta" notikumiem.

Jaukus startus Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

WILDMAN, Jānis + Māra pirms 1 mēneša
Vispār jau gāja forši - pirmā reize un 15.vieta!!!

Ceļa izplānošana, pienākumu sadale un aiziet - pirmā pietura - vilcieniņš. Laikam jau ceļa plānošanas svarīgumu nenovērtējām pirmajā dienā. Nebija jau skaidrs, cik mums laika katram punktam nepieciešams, kur nu lai izdomātu, kad ātrums pārkāpts, kad ne... Tik pašās dienas beigās, kad jāfinišē pēc 13 min pie Cimzes ezera, bet atrodamies vēl Pildā, nācās iespiest pedāli grīdā un traukties ar xxx km/h uz gala punktu..tāpat jau 5 min nokavējām - 300 soda punkti mums! :)

Otrā diena bija daudz produktīvāka - viss izplānots, atliek tikai traukties pakaļ punktiņiem. Kā punktam klāt - tā no mašīnas ārā, Jānis pat brīžam nosliko - fotogrāfē atverot logu.. Smaidīt jau vairs bildēs nebija iedvesma, taču azarts augstākajā pakāpē.. turpinam līdz galam - otrajā dienā 5 min ātrāk...

Mums patika, Quatro izpriecājās pa kārtīgiem grabažceļiem un nogurums no burvīgas atpūtas.. Paldies par burvīgu nedēļas nogali!!! Tiekamies septembrī!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Aldis, Rīgas Būvserviss pirms 1 mēneša
Pagājušajā reizē, kad uz Usmu devāmies jau 6 no rīta, tad līdz vakaram bijām ļoti noguruši, un tāpēc šoreiz izdomājām doties uz Gulbeni jau iepriekšējā dienā. Braucām trīs ekipāžas'- kopā 8 cilvēku un 1 suņa sastāvā. Ieradāmies uz starta vietu ap pl. 21.30 un iegājām krogā prasīt, vai būtu iespējams kaut kur tuvumā uzcelt teltis. Krodzinieces bija ļoti laipnas un sameklēja turpat pie benzīntanka mazu nopļautu zāles laukumu kur varējām celt teltis. Uzcēlām teltis, tad devāmies atpakaļ uz krogu un tur pavadījām visu atlikušo vakaru.

No rīta lēnām piecēlāmies, paēdām brokastis, novācām teltis un braucām uz startu.Mums par pārsteigumu starta vietas jau bija ieņēmušas kādas divdesmit mašīnas, bet mēs par to nepārdzīvojām, jo bijām labi pavadijuši rītu un braucām nevis uz sacensībām, bet lai interesanti un labi pavadītu laiku. Saņemot kartes u.c. veicām mazu apmācību mūsu jaunajām komandām un sākām plānot maršrutu variantus.

Par pašu sacensību norisi te jau ir daudz komentāru, tāpēc pateikšu vēl tikai to ka bija interesanti.

Pāris stundas pirms otrās dienas finiša, otrajai mūsu ekipāžai salūza mašīna un to vajadzēja aizvilkt līdz Rēzeknei. Šī iemesla dēļ izstājās arī mūsu trešā ekipāža, kura nolēma evakuāciju veikt uzreiz, nevis braukt uz finišu un pēc tam braukt atpakaļ, lai vilktu. Mēs finišējām kā plānots, paēdām garšīgās vakariņas un vēlāk arī sagaidījām abas atlikušās mūsu komandas, kuras nu jau brauca ar vienu mašīnu.

Taču, neskatoties uz ķibelēm, kas mūs piemeklēja, bijām ļoti apmierināti, jo līdz šim Latgale bija tāds tumšais lauciņš mūsu Latvijas skaistāko vietu kartē. Katrā ziņā priekšstats par Latgali ir krietni uzlabojies un secinājums ir viens - tur ir ko redzēt! Uz tikšanos Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Agita-AUTOSKOLA UNAMIKS RULLĒ pirms 1 mēneša
Sveiciens visiem Lobistiem,it īpaši jau visiem Jelgavniekiem,kas ikdienā braucot pa ielu garām,uzpīpina un pamāj ar roku)))))tā teikt savējie!!!Šoreiz ar mums kopā bija arī 35 ekipāža,ko pierunājām piedalīties vai pareizāk teikt))))ar saviem stāstiem arī viņiem izmetām āķi.Mums gatavošanās rallijam sākās vēlu vakarā ap 22 00,kas ievilkās pusnakti un pēc dažu stundu miega ,devāmies ceļā!!!Tā nesteidzīgi!!!Sasniedzām Gulbeni,piestājām benzīntankā,vēl dažu karšu iegāde un aiziet uz startu!!!Startā saņemam visu kas pienākas un nu ar brāli,kas bija mans stūrmanis,sākām gudrot,liekas viss mums ir skaidrāks par skaidru )))))starts klāt,meitenes skaita sekundes un atskan -laimīgu ceļu,aiziet volvīt latgales ārēs,ha griežu pa kreisi un atskan barga balss no stūrmaņa,kur Tu brauc))))kā kur,vaitad man kāds pateica kur))))izdomāju un izbraucu,labi,stūrmani ātri pārstrādā stratēģiju un dod komandu-turpinam!!!Daži kilometri un eh,pilna ceļamala ar tautu,kas ķer to stārķi-putekļu mākonī tīto)))mēs ar!!!Dodamies tālāk,vienā lauku ceļā,nejauka bedre,sitiens un stūre izgrozās tā pa visam nesmuki-vaigs sadrūmis,otrā ekipāžā,kurā vēl pilns ar inženieriem mani mierina,kautkas salauzts,aizlauzts utt((((garastāvoklis nav no tiem labākajiem,braucam ļoti uzmanīgi,sargu auto no katras bedres,protams uz šīs nots sāk neveikties ar kontrolpuktu atrašanu,piemetas vēl vedātājs)))bet vakars noslēdzas ļoti ātri,esam vieni no pirmajiem un apmetamies blakus orgiem,vakars ļoti jauks,grillējam savu gaļu pārspriežam dienas notikumus un nu jau ar drūmās domas liek mieru,secinu vienu,ja jau nekas dienas laikā nav salūzis un nolūzis līdz galam,tad jau viss oki un tik jārullē nākamajā dienā!!!

Nakts pagāja tīri okey,ja neatskaita to,ka ar meitu gulējām uz zemes jo matracis bija padevies ))))

Pienāca otrs rīts,vēsa duša,sakārtotas domas,pieticīgās brokastis par ko mēs neskumām jo auto bagāžnieks joprojām bija pilns ar dažādām maizītēm!!!

Un atkal starts un orgu meiteņu-laimīgu ceļu!!!

Pirmie kontrolpunkti atrasti un nu labs gabals pa zemes ceļu,skrienamies ar mersīti,kas pilns ar puišiem un izrādās viņi ir īsti džeki un zemes ceļa putekļus ēdām uz maiņām-sveiciens arī viņiem))))Otrā diena rit kā pa diedziņu,pat Marijas ielas un purvu takas atradām)))Finišā,liels gandarījums un neizpratne kur tik ātri vēja spārniem paskrējušas šīs divas dienas!!

Par to paldies orgiem!!!

Ar savu rezultātu esam apmierināti jo ir uzlabojumi)))))lieli,neesam diskvalificētu par ātrumu)))

Tiekamies Sēlijā!!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Pēteris Nr.16 pirms 1 mēneša
Tā nu tas bij! Rakstīšu šoreiz īsi. Brauciens sākās jau agrā rītā plkst.4, jo pa ceļam bija jāpaņem pēdējais ekipāžas loceklis pa taisno no darba. Veiksmīgi nokomplektējušies veicām necerēti ātru pārbraucienu līdz Gulbenei, kur (neskaitot 9 pieturvietas) ieradāmies vieni no pirmajiem. Neskatoties uz ātro startu bānīša nelabvēlīgā atiešanas laika dēļ, pirmā diena pagāja diezgan veiksmīgi. Savākuši vairumu no paredzētajiem wp vieni no pirmajiem ieradāmies arī nakšņošanas vietā. Tur mūs gaidīja ne visai patīkams pārsteigums - rokkoncerts, kas ilgi neļāva doties pie miera. Tomēr neskatoties uz to nākamā diena iesākās ļoti veiksmīgi un wp šķīlās kā rieksti. Tomēr pāris stundas baudījuši Fortūnas labvēlību, secinājām, ka mūsu auto izvēlējās citu scenāriju. Īsi pirms Rogovkas, ceļā uz Rēzekni, Audi izvēlējās amputēt gāzes pedāli. Nespēdami uzdot gāzi pēdējās stundas pagāja braucot ar stāvgāzi max 50 km/h.

Tomēr, neskatoties uz neveiksmi, iespaidi par braucienu ir palikuši ļoti pozitīvi un mēs ar nepacietību gaidām nākamās sacensības.

Ar cieņu

16tā ekipāža
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rudīte, Maija, Sandis №83 pirms 1 mēneša
Pagājis vēl viens LOBs. :) Iepazītas vēl neredzētas Latgales vietas, tomēr apmeklējot dažus kontrolpunktus radās jaukas atmiņas par pagājušā gada Latgales braucienu!

Mūsu pats pirmais kontrolpunkts bija jāmeklē jau 2. jūlija vakarā, lai būtu kur pārnakšņot. Deviņos vakarā izbraucām no Ugāles - gala mērķis Gulbenes rajons, priekšā 360 kilometrus garš ceļš(apmēram 4 stundu brauciens).

Trešā jūlija rītā pamostoties uzreiz jau varēja saprast, ka aiz loga ir karsta vasaras diena. Pabrokastojām un devāmies uz startu Gulbenē. Kad saņēmām kartes likās, ka nevar būt nekas grūtāks kā lietot divas kartes, taču, kad kartes salīmējām, viss kļuva daudz saprotamāks. Gaidot startu bija uztraukums par to vai viss ies kā plānots, bet, kad sākas brauciens viss uztraukums pazūd un varam mierīgi braukt.

Gaidot Bānīti, nezinājām, ka vienā pieturā kāps iekšā tik daudz cilvēku. Iekšā bija tāda cilvēku burzma, ka dažām ekipāžām bija jānobrauc divas pieturas, lai nofotogrāfētos bānītī, mums paveicās, jo mēs paguvām nofotogrāfēties vienā pieturā.

Fotogrāfija ar stārķi mums bija! Lai šo stārķi nofotogrāfētu, bija jābrien pa pļavu, kurā zāle bija tik bieza, ka knapi varēja ksutēties.

Kad pirmās dienas WP bija savākti, devāmies uz "Dzerkaļiem". Kad ieraudzījām, kur atrodas mājiņā, kurā pārnakšņosim, bijām nedaudz noskumuši par to, ka nevarēs gulēt, jo mājiņa atradās blakus lielajām tumbām rokfestivāla laikā. Taču, kad bija izplānots otrās dienas maršruts, nogurums darīja savu... Pirms gulēt iešanas gājām peldēt. Ūdens bija vienkārši lielisks! Pamostoties 4. jūlija rītā atkal devāmies uz ezeru. Pēc kārtīgas peldes cerējām kārtīgi paēst brokastis, taču diemžēl tās nevarēja salīdzināt ar pagājušo gadu. Pēc maizītēm atkal gājām peldēt.

Otrajā dienā devāmies uz Mākoņkalnu. Skats no tā protams apburošs, bet, lai līdz tam tiktu ir kārtīgi jānopūlas. Atceroties pagājušo gadu, šogad manuprāt uzskriet tajā bija vieglāk.

4. jūlija mūsu ekipāžā bija divi gaviļnieki! Stūrmanei dzimšanas diena un pasažierim vārda diena!

Atkal LIELS paldies organizatoriem par braucienu!!!

Uz tikšanos Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristaps, sami posebje ar Opel Astra un fotomodeli pirms 1 mēneša
Pozitīvu emociju pilns brauciens. Kam pamatā noteikti bija fakts, ka esam tikuši pie līdzbraucēja. Tas ir, pirmo reizi izmantojām fotomodeles pakalpojumus. Gan bildes pievilcīgākas, gan stūrmanis(es) var vairāk burties pa savām mīļajām kartēm. Tiesa sanāca aizmirst par to, ka jākontrolē Pilota(Edgara) izvēlētais pārvietošanās ātrums, kas jaukajos Latgales grunts serpentīnos mazs nekādi negribēja būt. Rezultāts redzams ar neapbruņotu aci, mūsu kaujas Opel Astra izrauj divus ātruma sodus, iespējams, ka arī trešais būtu mūsējais, ja piebremzēšanu neieviestu neliels defekts stūres pastiprinātājā.

Un ja ņem vērā, ka braši turējām līdz krietni jaudīgākiem arkliem, tad man brīžiem galvā iemaldās doma, lai Orgi vēl samazina vidējo braukšanas ātrumu, īpaši uz šādiem putekļainajiem posmiem.



Jauki, ka šādu atpūtas veidu iecienījušas arī ģimenes, kurās ne visi dalībnieki ir pilngadīgi. Domāju, ka viņiem varētu piešķirt savas pirmās vietas kopējā vērtējuma ietvaros.



Tā pasākumam tika pielaista arī Krievijas ekipāža, tad jautājums Orgiem: vai plānojat kādu no nākamajiem 2 dieniniekiem arī ārpus valsts robežām? Ja jā, tad tā būtu interesanta pārmaiņa(baptistu braucienu es šeit nedomāju).



Tiekamies Sēlijā!



PS cepuri nost to ekipāžu priekšā, kuri veica šo posmu auto, kas nav aprīkots ar gaisa kondicionieri.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

33,3 % chalji no Ceesiim pirms 1 mēneša
Daliishanaas iespaidos un pasaakuma slaveehana noteikti buutu izdevusies labaaka driiz peec 2 dienaam Latgalee, bet darbs dzina darbu..

Par pashu pasaakumu- labi organizeets, interesi veicinoshs, viennoziimiigi celj adrenaliina liimeni asiniis un nekaadaa zinjaa neveicina uz turpmaaku nepiedaliishanos.

Muusu sajuutas/emocijas/iespaidi- nu visiem, visiem 33,3 % dikti jau patika, nenjemot veeraa trako karstumu un paaraak silto Cirmes uudeni. :P

Ieteikumi?! Bet, protams!- veelreiz un veelreiz kaartiigi izlasiit nolikumu un tieshaam apdomaat katru (.), tas var buut arii likteniigais! :D

Kopumaa- lieliski pavadiitas 2 dienas- kas katraa zinjaa ir taa veertas, lai atstaastiitu mazbeerniem! :))

Ar nepacietiibu gaidaam Zelta Seeliju!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Dace, Inga, Ilona, Vita - 43.komanda pirms 1 mēneša
Piedalamies jau kuro reizi, bet āķis lūpā vēl joprojām ir iecirties.... Nu kas gan vēl ja ne LOBs varētu mūs ietriekt tik dīvainās Latvijas vietās (Senlietu muzejs ellē-ratā) un tvarstīt putekļos, bremzēm kaucot kādu nabaga stārķa kungu;)

Šoreiz pasākumu bagātināja konkurentos savaņģotais radu-draugu pulciņš, kā arī neviļus vēl uzradušies paziņas...

Laicīgi vienojāmies par stratēģiju un pašas esam apmierinātas - šoreiz rezultāts (sacensības taču un rezultāts nav mazsvarīgs) pārsniedza iepriekš sasniegto;) Taču joprojām brīnos par uzvarētāju veiklību un naskumu....

Nu ko Sēlija arī mēs nākam!

P.S. Radi ar jau gatavi;)))
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristaps, Sportscar racing team pirms 1 mēneša
Nu atkal klāt kārtējais divdiennieks! Lai arī esam komanda ar stāžu, vienmēr atrodas kādas jaunas "mācības", kuras gūstam ik posmu. Protams, šīs "mācības" kārtējo reizi liedz mums cīnīties par augsto pirmo piecinieku ... :(

Saņemot uzdevumu lapas, salīdzinoši veikli nosakam slēptos punktus (izņemot viltīgo Degumnieku ceļazīmi), maršruts arī vairāk vai mazāk skaidrs. Tā kā līdz bānītim ir diezgan daudz laika, sākums tādā nesteidzīgā tempā tiek savākti visi apkārtējie WP, tad jautrais bānītis. Tad apskatam Balvus, kur vēl satiekam vecu paziņu, kurš laipni izrāda savu māju pilsētas centrā. Pēc tam gan veikli uz pusdienu zupu, tad pie Viļakas pasēžam uz vecā mocīša ar blakusvāģi un ceļš uz Ludzas pusi! Tur diezgan veikli atrodam labi "noslēpto" Jaunavas statuju, savukārt, ar Ciblas akmeni mums nevedas tik veikli ... no sākuma piebraucam Ludzas upei no otras puses, pat atrodam tiltiņu krūmos, kas ved pāri tai, pat uzkāpjam vietējā mēroga pauguriņā, bet tik un tā bez rezultātiem ... Tad ar vietējo iedzīvotāju un citu ekipāžu palīdzību beidzot izdodas atrast Ciblas WP. Nevar nepieminēt fascinējošo Alpu kalnu stilā esošo ciematiņu Felicianova ....Žēl tik, ka tur pat WP nebija, lai kaut uz mirkli apstātos. Mazs loks vēl un tad iestājās "pēdējās stundas sindroms"... pie Zilupes neuzmanības pēc izdevās uzbraukt uz "jaunizceptās" un izsniegtajā kartē neatzīmētās Maskavas šosejas, kurai ceļš beidzās pēc 9 km. un tā nu līkumus caur Nerzas mazajām taciņām nespēja atsvērt tālākais lidojums uz finišu. Rezultātā pirmajā dienā 6 min kavējums. Ar to nedienas vēl nav beigušās!! Kā izrādās, pēdējie kilometri tika veikti uz gaisa un putām, jo pēc īsi finiša braucot uzpildīties beidzas degviela! Paldies "Inckalngaz GmbH" komandai par palīdzību! :). Vakarā pelde, līdzpaņemtā aukstā zupa, rokkoncerts un miegs jau klāt! Otrajā dienā punkti lasās kā pēc plāna - apmeklēts gan Mākoņkalns, pabūts rokas stiepiena attālumā no Baltkrievijas, papļāpājuši ar "viesmīlīgo" Beresņas baznīciņas pārstāvi (kuram laikam 70 fotogrāfi 1 dienā likās nudien par daudz :) ), nogrimusī baznīca, zirdziņš Untumos un tad sākās otrās dienas "pēdējās stundas sindroms"... Lai gan no rīta noklausījušies dažādos nostāstus un pat pamācības, kā atrast Teirumnīku purva taku, mums ar pirmo reizi nesanāk to atrast. Kad atraduši, tad vēl izdodas izkāpt nepareizajā takas galā - lielais skrējiens uz otru galu ... atceļā, saprotot, ka nu atkal jālido lai paspētu uz finišu meklējot labākos shortcut'us palidojam garām vajadzīgajam sānceliņam un nokļūstam Varakļānos. Pēc mirkļa jau atrodam finišu un .. atkal ar 6 minūšu kavēšanos ...

Mācības: 1) nedrīkst atslābt, kaut finišs jau pēc dažiem kilometriem, 2) ieliet pilnu bāku degvielas pirms paša starta nevis izbraucot no mājām ....

Bet lai arī kā nekremtu finišēšana viducī, šīs bija kārtējās lieliski pavadītās vasaras brīvdienas!!!

Zelta Sēlijā gaidiet mūs ar jauniem spēkiem!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.13 pirms 1 mēneša
Mēs jau sevi LOBā varam dēvēt par sava veida veterāniem, jo Latgales divdiennieks mums tiek ņemts otro reizi. Ir ar ko salīdzināt. Nu ko teikt - patīk mums tie divu dienu pasākumi!

Stundas pirmajā dienā bija daudz, punktu vēl vairāk! Izturējām un arī finišējām laikā.

Rezultāti tāpat kā vienmēr - stipri virs vidējā.

Taurenīši drusku "vēderus kutināja" braucot pa pierobežu. Un ne tikai līkumaino, kalnaino un bedraino ceļu dēļ. Arī robežsargi tur vaktēja mūs - bet pusei mūsu komandas pases līdzi nebija...ne tik nopietni ņēmām vērā organizatoru norādījumus...turpmāk būsim uzmanīgāki!

Latgales ceļi kā vienmēr fantastiski! Daba ar lutināja un laiks ar lutināja!

Paldies organizatoriem un kolēģiem par izdevušos pasākumu!

Tiekamies tuvāk mūsmājām - Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr 12 Ainars pirms 1 mēneša
Labdien vai labvakar!

Šoreiz LOBs atšķīrās no iepriekšējiem. Latgalē (Annā) ieradāmies piektdienas rīta ,kārtīgi pastrādājām un noskaņojāmies braucienam. No rīta līdz Gulbenei 30 km. Šoreiz braucām ar busu-zaudējām uz svaiga gaisa trūkumu un vairāk jutām ceļa kvalitāti, bet ekipāžai bija ērtāk izlocīties pat auto.Ierodamies Gulbenē laicīgi, Orgu vēl nav! 20 min. čats ar kolēgām un arī 9 ir klāt!

Saņemam kartes( prasu vai 2 kartes ir man vai citiem ar?) un nāk pārsteigums -tikai 3 lapas ar bildēm(gaidīju 5, nu vismaz 4). Skaidrs ka ir iespēja savākt visas punktus. Samulsina bānis- tas nedaudz lec ārā no ideālā brauciena. Meklējam slēptos un līdzīgi kā citiem Degumnieku zīme sagādā galvassāpes-atrodam vēl vienus Degumniekus un pat Dogumnīku mājas, kuri der pēc attāluma, bet ne pēc loģikas.

Starts ir klāt-aiziet. Pirms bāņa izmetam kārtīgu līkumu caur Balviem, Balkāniem un Viļaku un parādās pirmās problēmas-aizbraucam nepareizi 8km, bet noķeram Svēteli,līdz ar to uz Stāmerienas staciju varam nepaspēt, braucam uz Kalnienu, bet nākošā stacija ir neapdzīvota, gaidam ekipāžu vēl nākošajā, iznāk gara pauze. Punkti lasās labi, nāk nogurums, bet īstā laikā ir zupas pauze-paldies par izvēli visām gaumēm.

Un tad sākas Īstais LOBs -aiz Tilžas iekļūstam putekļu vētrā -izrādās braucam aiz baļķu vedēja , bet ne mēs vienīgie! Un tad ir mūsu liktenīgais punkts pie Ruskulovas - muižas vārtus paņemam, bet slēpto 2km attālumā no rīta cīnoties ar Degumniekiem neesam kartē atzīmējuši un lepni no viņa aizbraucam prom! Pamazām tuvojas Cirmas ezers-līkums ap Ludzu(kur gandrīz iekļūstam ziņās kopā ar Rubiku, viltīgs ir punkts pie Ludzas baznīcas) vēl viens ap ezeru un Rēzekni un diena ir galā! Tad mēs beidzot saprotam Roka draudus -mūsu mājiņa ir tiešā tuvumā. Un nāk apskaidrība par mūsu kļūdu- tuvāk par 30km no izlaistā punkta vairs nebūsim!

Bet dusmas izkliedē vakarēšana ar jauko dziedāšanu(paldies muzikantam Pēterim, ja nemaldos) un alus malks. Prieks ka dalībnieki dalījās iespaidos, nevis kala kara plānus.Nogurums dara savu -nekāds Roks netraucē miegu. No rīta ar svaigu galvu uzreiz ir skaidrs maršruts.

Ar tā izpildi sākumā neveicas- vispirms stūrmanis pa ātru liek nogriezties, tad pieviļ Dienvidlatgales karte- attālums taisnā gabalā mērot atsķiras par 2km 6 pret 8 un beidzot Pildā meklējam punktu citā krustojumā. Tālāk gan lielu problēmu vairs nav.Tuvojoties Finišam sākam rēķināt, vai varam paspēt visus punktus paņemt. Ieprikšējā posmā saņēmām 9 min sodu, neriskējam braukt uz Bērzpili.Degumnieku slēptais ir tur tam vajadzētu būt, finišā esam laikus ar 2 nepaņemtiem punktiem- pirmās diena kļūda un otŗās dienas apzināti izlaistais.

Nu ko , ja būtu Ruskulovas slēpto paņēmuši, tad būtu arī svētdien mēģinājuši visus savākt un tad uzvarētāju noteiktu nobrauktie km- tur būtu 5-10 km starpība! Bet šoreiz apsveicam Trusi ar uzvaru! Paldies Orgiem par kārtējo LABo LOBu , apsveicu arī Krievijas ekipāžu ar vietu 2 desmitā un tiekamies zelta Sēlijā Septembrī!

Ainars
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ilze, Gita, Didzis, Andris, komanda Nr. 91 "Mīlais laineris" pirms 1 mēneša
„Precēties, precēties, tas tik ir ko vērts

Precēties, precēties, dzīves ceļš tad ērts.”



Dzirdējām labas atsauksmes par autofotoorientēšanās pasākumu un pieteicāmies (un vēl brauciens pa LATGALI). Sākām gatavoties jau laikus.



Viss sākās jau piektdien, kad pie Ilzes braucām izbaudīt Stāmerienas lauku idilli. Jājām ar 30 gadu veco Danci, ēdām zupu, žāvējām vistas un posāmies mūsu lielajai dienai. Pagulējuši trīs līdz piecas stundas (kā nu kurais) cēlāmies līdz ar namamāti, lai dotos uz kūti slaukt govi. Saimniecei par izbrīnu pilsētnieki nemaz nebīstas govij pupus raustīt, un gana prasmīgi. Paēduši brokastu, sēdāmies mūsu izpušķotajā mīlas lainerī, lai dotos uz Gulbeni. Īpaši nesteidzāmies un startējām kā pēdējie, jo pirmo reizi šādās sacensībās maršruta plānošana nevedās tik raiti.



Bānītī saķērām stresu, jo domājām, ka neuzspēsim nobildēties ar konduktoru, bet beigās karsta buča un foto steigā tomēr tapa. Paņēmuši visus Gulbenes apkārtnes punktus (izņemot Marijas ielu mežā), devāmies tālāk uz austrumiem. Pirmā nelielā aizķeršanās radās Balkanu kalnu dabas parkā, kur iemanījāmies izskriet vai visu dabas parku, līdz atradām baznīcu ielejā. Neesošā ceļa norāde nedaudz pajauca plānoto maršrutu, bet varbūt tā arī bija labāk. Nelielais serpentīna ceļa posms Felicianovas ciemā – kaut kas tiešām negaidīti labs! Iespējuši vēl nobildēties pie pamestā veikaliņa Greiškānos, gandrīz vai minūte minūtē finišējām Dzerkaļos. Nākamās dienas maršruta plānošanu atliekam uz nākamo dienu un baudām ezeru, Stāmerienas zemeņu pļurē un plātsmaizi, protams, arī rokfestivālu līdz pat četriem rītā.



Nākamais rīts dažiem sākas ar sāpošām sprandām, rīta peldi un pieticīgajām brokastīm. Pirms starta nolemjam paņemt visus punktus Latgales vidusdaļā un pierobežā, pieļaujot, ka Lubāns šoreiz nespīd. Tā arī diemžēl sanāca, tikām līdz Rikavai, tālāk jau bija jābrauc uz finiša pusi.



Komandai Nr. 91 „Mīlas laineris” debija šajās sacensībās, mūsuprāt, bija lieliska – 7. vieta. Brauciens gan bija diezgan saspringts, bet paguvām izbaudīt Latgales mieru, lauku pamestību, putekļus visās spraugās un izcilas ainavas. Nezinām, kādi bijuši iepriekšējie LOBu posmi, tomēr bijām gatavojušies uz nopietnākām fiziskajām aktivitātēm un sarežģītāku punktu atrašanu. Šo arī iesakām organizatoriem, rīkojot nākamos LOBus!



Rūgts!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Uldis, Arta, Madara, Andris, #17 pirms 2 mēnešiem
Sveiciens visiem LOBeriem!:)

Mums Latgolas divdiennieks sākās braši agri sestdienas rītā kad 4.30 izbraucam no Tukuma. Līdz Gulbenei fotomodeles paguvušas pasnaust, jo kā nekā visu atlikušo dienas daļu "desot" nāksies tieši viņām. Benzīntakā nabaga pārdevējai mērens šoks, jo cilvēkam bija patiess izbrīns ko sestdienas rīta te dara šāds lērums ļaužu un kas notiks?! Uz to gan atsmejam ka galvenais lai tankā pietiktu degvielas.. Pirmais izbrīns jau rodas saņemot materiālus, kaut kā aizdomīgi maz fotogrāfiju, bet izrādās ka tas tiešām tā. Biku iegriež bānītis, jo nācās to gaidīt minūtes 20, nākamā aizķeršanās bija ar ceļazīmi (esoši neesošo) tā pabojāja izplānoto un nācās lielu tukšo gabalu braukt līdz zupas virtuvei. Un tā pirmā diena pagājusi, ierodamies uz rokfestivālu, uzceļam teltis, vakara zupiņa un nogurums dara savu! Rīta brokastis protams bija tādas kādas bija, bet neviens jau neliedza atkārtoti ieiet pēc kafijas un maizītes.. Tā nu atkal ceļā, gar pašu pierobežu, bet bez pasu uzrādīšanas un kādiem nebūt pārpratumiem no robežsargu puses. Diena kā vienmēr paiet nemanot, beigās jau gan smējam, jo uz jautājumu kas jāmeklē (nenosvītroto bilžu ta maz) atskan atbilde, kārtējā baznīca..

Apsveicam uzvarētājus un... tiekamies Sēlijā!:)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Āris(5-1) pirms 2 mēnešiem
Īsi un konkrēti!Kā mēs profukaļi 2 vietu!?Lūk, vajag izdzēst divus slēptos punktus(lai pārbaudītu laiku)un pakāst visu garšīgo!!!Ar tādu pārliecību ieradāmies finišā,ka nu jau ir...Naf paņemts tikai viens WP starp Gulbeni un Balviem un būs OK.!!!Nekas, mūžu dzīvo mūžu mācies - nākoš reiz ņemsim hronometru,kā Ežie asiem!Mēs varam un izdarīsim...Tiekamies Sēlijā!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Māris, Valdis,Sandra, Zane u.c. ekipāža nr.4 pirms 2 mēnešiem
Divas dienas Latgalē tikpat kā 7 gadi Tibetā! Skaistā, neskartā daba, neskaitāmie ezeri, tīrs gaiss, kilometriem tālu nevienas dzīvas dvēseles, klusums tāds, ka ausīs džinkst- kas vēl vairāk vajadzīgs meditēšanai? Taču mums bija LOBS! Neesam iesācēji, braucam jau otro gadu (ar dažiem izņēmumiem), bet šajā LOBĀ kaut kā nepaveicās, kaut gan arī lielas ķibeles mūs nepiemeklēja. Pirmajā dienā nošāvām greizi ar maršruta plānošanu, sākās kašķi un zināms sapīkums. Tad vēl piemetās vadātājs( šķiet, ar WP 1) - braukājām riņķī un apkārt, nevarējām saprast-ir vai nav. Rēzeknē 1.dienā nekādi nevarējām atrast WP aiz "ķieģeļa". Otrajā dienā paveicās vairāk-atradām. Ļoti patika bānītis ar šarmantajiem konduktoriem un vēl šarmantākajiem ceļabiedriem. Izkāpām Birzes stacijā, Sandriņa brīdina Māri, ka nevajag braukt tūlīt putekļu mākonī. Drusciņ nogaidām. Pēc kādiem pāris km vienai ekipāžai nav paveicies-putekļu mākonī viņi nav pamanījuši kraso pagriezienu. Palīdzam viņiem izkļūt uz ceļa. Ceram, ka vēlāk kāds viņiem palīdzēja nokļūt mājās.

Nakšņošana blakus rokfestivālam mūs neapmierina, tāpēc (paldies Jānim) dodamies otrā pusē Cirmas ezeram pie Silvijas un Ivara (liels paldies viņiem par ielaišanu savā paradīzē!). Otrā rītā Silvijas brālis mūs izvizina pa ezeru ar savu jauno laivu. Super! Pēc peldes ezerā esam gatavi ceļam. Otrajā dienā ar WP meklēšanu veicās drusku labāk, uz Dagdu pēc dārgā WP neriskējām braukt, kaut gan būtu paspējuši. Finišējam Lāču lejā ar laika rezervi. Bet-kā ir, tā ir. Esam kaut kur pa vidu. Rezumē - divas burvīgas dienas Latgalē aizvadītas, bet mums ļoti, ļoti pietrūka Anrija!

Sveicieni visiem! Uz tikšanos Sēlijas LOBĀ!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

TRUSIS pirms 2 mēnešiem
Sveiciens visiem loberiem!



Nu ko! Nevajadzētu jau tā salīdzināt, bet gaidījām ko vairāk no šī LOBa.

Tā vai šā, pērnā gada Latgales divdiennieks tomēr joprojām ir nepārspēts gan emociju, gan wp interesantuma, gan kempinga, gan dabas un redzēto ainavu ziņā! Un kur nu vēl cilvēku viesmīlība leģendārajās brokastīs ar svaigo lauku biezpieniņu...

Bet varbūt nostrādājis pirmās reizes faktors!

Kā jau organizatori pieminēja, šis mums bija gada jubilejas brauciens, un bijām iecerējuši likt punktu. Bet, palasot atsauksmes, daudzas ekipāžas ar mums rēķinās Sēlijā:) Nu tad redzēs! Braucām un spriedām, ka LOBs nav nekāds parastais āķis, bet gan tāds riktīgs, ar vismaz 4 žuburiem, un ieķeras pamatīgi!



Mūsu atklājumu top3 Latgalē:

Bānītis.

Purva takas ezeriņš, kas atradās netālu no wp.

Baznīcas (Ņukšu un vecticībnieku zaļā).

Bānīša stacija Vecstāmerienā mums tuvojās precīzi vienādā ātrumā ar bānīti! Knapi paspējām ielekt vagonā! Sajūtas kā filmās: stacijā tik daudz sagaidītāju un pavadītāju, un visi māj, meklē pūlī savējos. Brauciens ideāls, apskatījām to vienu veco smuki nodekorēto vagonu, kurā nebija konduktora, tāpēc nebija arī neviena lobera. Purva takā ieskrējām līdz pat ezeram, īsto laipu meklējot! Tā likās super vietiņa, kur nopeldēt varbūt kādreiz!

Un baznīcas brīnumjaukas kā jau Latgalē. Tajā zaļajā pat skanēja dziedājumi. Tikai kauns, ka nevar tā lēnām piebraukt, lēnām ieiet, pusstundiņu pasēdēt, un tad apgarots doties tālāk. Nu īstenībā var jau arī tā, bet tad vēlreiz jāatsaucas uz Raita zelta citātu: “Pilnībā piekrītu par to vienmēr uzvarēšanu. Tikai tie pārējie sīkumi izšķir, vai esi pirmais vai pēdējais uzvarētājs!”



Plāns, ka jāņem visi wp, ir skaidrs uzreiz, jau karti saņemot, tāpēc šoreiz nebija jāplāno, KO ņemt/neņemt, bet gan tikai SECĪBA.

Sajūta laba, kad bilžu lapas lēnām aizpildās, un uz beigām wp foto izvēle ir gaužām vienkārša! Kādreiz senākos LOBos mēs smējāmies, ka būtu interesanti aizbraukt finišā un organizatoriem teikt: “Eu, punkti izbeidzās, nav ko ņemt!”:)

Protams, laiks un kilometri lieki tika patērēti uz slēpto “čupas” punktu, kuru pārbaudījām 2x un tomēr neatradām. Mazliet galvas sagrozījās Baltinavā, bet ar vietējo aborigēnu palīdzību atradām! Pēc tam gan nācās pārplānot maršrutu.



Mākoņkalns jau 2.reizi LOBā: uzlēkšojām visa komanda, lai stiprinātu draudzības saites un sēdētāji izstaipītu kājas, pagaršotu sviedrus uz pieres, kā arī sajustu ātro elpošanu un pulsu deniņos! Mākoņkalna skrējienam bronza, bet zeltu un sudrabu dala Sietiņiezis un Dižpriede!



Paldies organizatoriem (Intar! visu cieņu! Tev bija jārukā, kamēr pārējie peldējās un cepa desas) un telšu kaimiņiem (ceram, jums viss laimīgi beidzās ar to ērci), un visiem kolēģiem (īpaši 84.ekipāžai un Vimba/Mediņš team), ar ko sadraudzējāmies pie ugunskura un dziesmām, un brokastīm, un pusdienām! Un sveiciens tam čaklajam auto īpašniekam ar melno mašīnīti, kur tika mazgāta, spodrināta un nopulēta, lai uz otrās dienas startu būtu kā auto izstādei sagatavota!

Vispār, kad rodas izdevība iepazīties tuvāk ar loberiem, brauciens kļūst daudz personiskāks un arī draudzīgāks! Par to mums liels prieks!

Kopā pasēdēšana saliedē tautu! Un tas ir riktīgs 2diennieka pluss.



Lai kā tas arī skan, bet vislielākā pateicība lēdijai Veiksmes j-kdzei! Bez viņas tu vari visu izdarīt perfekti, pārsniedzot cerēto plānu pat par 200%, bet ja plīst riepas, pazūd bremzes, izcaurumojas benzīna bāka, tad...



Paldies par apsveikumiem! Mēs turam īkšķus, lai visiem izdodas!

LAI DZĪVO TRUSIS!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

4iksi pirms 2 mēnešiem
Nu tā Latgales putekļi un kukaiņu masa no auto priekšas ir nomazgāti un var sākt aptvert 2 dienu skrējienu pa smukajām Latvijas ārēm.

 

Sākās viss ļoti apdomāti, izbraucot jau 5dienas vakarā, lai 6dienā būtu laicīgi uz starta un labākājā formā.

 

Pirmā diena:

 

8.15, esam pirmie, kuri ver vaļā norādītās kafejnīcas durvis un pasūtam tipiskās brokastis - siermaizes un omleti.... arī braucienu sākam kā vieni no pirmajiem. Skāde - tikai vienam ekipāžas dalībniekam omlete pāris stundas pretojās piezemēties kuņģī un ikviena bedre tai lika mest kūleņus. Pēc varonīgas cīņas šī problēma atrisinājās pati no sevis!



Mūsuprāt, sākumā startējušajiem problēmu radīja bānīša kustības saraksts! Pieņēmām stratēģisku lēmumu bānīti ņemt tā atpakaļceļā no Alūksnes, proti, vēlā pēcpusdienā, kā rezultātā izbraucot lielu apli un savācot apkārt esošos WP, nācās atgriezties sākuma punktā ilgāku laiku braukājot vispār bez punktu vākšanas. Bijām mazliet sašļukuši, jo tas nozīmēja summā lielāku kilometrāžu un nejēdzīgu laika patēriņu. Tomēr laimīgi, gan neiztiekot bez vairākām kļūdām izvēloties pareizos ceļus, tomēr bez kavēšanās nokļuvām norādītajā gala punktā - RokFestivāla epicentrā! :))))) O jēēēē!!!! Diemžēl nakšņojām citā kempingā CIRMAS EZERKRASTOS, un palaidām gar degunu iespēju paplašināt rokmūzikas horizontus :)))) Uzreiz pēc pirmās dienas finiša nācās meklēt tuvējo servisu, estakādi, ko arī atradām pārsimts metrus no Dzerkaļiem tuvējā lauku sētā! Vietējie zēni pārstāvēti trīs paaudzēs bija ļoti pretimnākoši un visai ātri likvidēja Melnavā nepamanītā ēnā "guļošā policista" nodarījumu - atrauto apakšējo motora aizargpannu ..... Domāju, ka zēni nopriecājās par atlīdzībā atstāto vīna pudeli .....

 

Diemžēl, nebijām novērtējuši reālo situāciju, ka šajā LOBā ir iespējams savākt pinīgi visus punktus un mierīgu sirdi bijām apzināti palaiduši garām pāris punktus jau pirmajā dienā.

 

Otrā diena:



Aņēmības pilni braucam uz startu un meklējam brokastu vietu ....... Tā arī neatrodam, bet īpaši nebēdājam, jo pirms tam jau esam lieliski pabrokastojuši ar Čaka Norisa, no INČUKALNSGAS GmBH komandas gatavotajām fantastiskajām maizītēm un kafiju..... :))) 

 

Attiecībā uz Rokfestivālā sekām Dzerkaļos, varētu secināt, ja Madonā festivāls saucas Sinepes un Medus, tad šo Ludzā var iesaukt par Pankūkas un Alus.

 

Tad nu ieņēmuši vietu saulainajā startā esam gatavi jauniem varoņdarbiem. Dotajās 6 stundās tiešām iespējām ļoti daudz. Vairāk nekā plānots! Mākoņkalna iespaidīgais skats pat skrējienā atstāja iespaidu un ne tikai uz dibena muskulatūru, bet arī lika pārdomāt, vai Ulmaņu Kārlis arī sasniedza virsotnes...????

Arī Audriņos bija nepieciešams domu lidojums un tās, gan tikai ar otro piegājienu, bet aizlidoja pareizi.



Zvēriņu iesaistīšana bildēs braucienu padara vēl interesantāku - te ar gulbi, te ar stārķi vai zirgu! Mūsu komandas nākotnes cerība varētu būt BILDE AR KURMI :))) Starp citu tas Ieriķu kurmis, mūsu komandai vēl arvien ir kā skabarga pakaļā, jo viņreiz to uzreiz steidzoties uz finišu neatradām un beigās vel nokavējām finišu ......

 

Tad nu arī otro dienu laimīgi beidzām bez kavēšanās un ļoti apmierināti ar paveikto, tik priekšā vien tālais ceļš uz mājām asfalta klāts un rāms... tomēr, tieši mājupceļā, pirmais īstais policists tieši pirms iebraukšanas Jēkabpilī tomēr noķēra .... Padraudēja ar 30 LVL sodu un pāris soda punktiem, bet beidzās viss ļoti labi, bez jebkādiem materiāliem zaudējumiem, vien ar nodarītā nožēlošanu un solījumu vairs nekad nepārsniegt ātrumu...J

 

Gala iznākums - 9.vieta, liels gandarījums par redzēto un paveikto. Secinājumi - varam vēl labāk un bez kļūdām!

 

Lielais Paldies organizatoriem par iespēju apskatīt Latgali tās plašumā un dažādībā!!!

 

 Visa cieņa un sveicieni uzvarētājiem!!!

 

Vienmēr Jūsu uzticamie,

4iksi
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

#84 pirms 2 mēnešiem
Ritošās daļas devīze: Kāpēc nest, ja var vest



LOB pieredze: pirmā reize! Kā jau parasti - nevainība zaudēta un āķis lūpā! :D



Komandas sastāvs: pats labākais – daļa komandas ar saknēm Latgales ārēs (pie neviena rada gan nestājāmies, jo bija pamatotas aizdomas, ka ātri ārā netiksim); dažam talants ātri stūrēt, dažam neapjukt kartēs, kāds māk nedaudz bildēt un pa vidum iegadījies arī raiti skrienošs tūrists no Kurzemes.



Pirmās dienas rīts: ķezas un vadātājus atstājot mājās, starta vietā ierodamies laicīgi, maršrutu plānojam, vadoties pēc mazbānīša kustības grafika, bet plānošana vairāk gan šajā dienā nozīmē aptuvenā kustības virziena noteikšanu – pārējais procesa laikā. Pēc pāris nomaldīšanās reizēm stūrmanis lēnām sāka aprast ar domu, ka organizatoru izsniegtā karte īsti neder un jāpaļaujas vien uz Jāņa sētas risinājumu. Stratēģija nedaudz pieviļ vakarā – finišējam, neizmantojuši visu atvēlēto laiku.



Pirmās dienas vakars: esam izlēmuši nenakšņot teltīs, tad nu pēc finiša noguruši un mazliet izsalkuši dodamies Rēzeknes virzienā. Ar moteli viss kā pieklājas – logos koka pagales vai drēbju pakarināmā vēdināšanas režīms, istabai bez dušas tās ir pieejamas lielajā gaitenī, istabai ar dušu tās ir mazākā gaitenītī - nedaudz tuvāk. Bet kopumā gulta un spilventiņš atrodas katram. Dienas straujā pārvietošanās ir darījusi savu – ēstgriba lielāka par nogurumu, tāpēc braucam atkal ielās meklēt iespēju pavakariņot. Krīze pabijusi arī te – viena otra zināma vieta savu darbību un pastāvēšanu ir beigusi, nevaram neņemt vēra arī komenes (ai, moteļa administratores) viedos vārdus: мы же дома питаемся… Lai vai kā – netālu atradām kafejnīcu "Zanzibar", kur bez dzērieniem var tikt arī pie ēdieniem! Kontrolpunkts atrasts, laikā esam iekļāvušies, bet nu te pie viena varam iepazīties ar vietējām ēšanas tradīcijām, kas krietni sajūsmina mūs. Vai varbūt otrādi – vietējie pavāri nekautrējoties iesmaida par rīdzinieku dīvainajiem paradumiem pasūtīt salātus un otro. Vai galu galā vispār tā ir apdomīga laika un darba resursu ekonomija?… Tomēr secinām, ka nav svarīgi, aiz kura no iepriekšminētajiem iemesliem, bet, ja cilvēks ir izsalcis, tad gaļas salāti var tīri labi atrasties arī vienā šķīvī ar kartupeļiem un gaļu. Atlikušo enerģijas devu veltām nākamās dienas maršruta plānošanai – šoreiz jau ar stratēģiju un zināmu aizvadītās dienas pieredzi.



Otrās dienas rīts: mēs zinām kur, kad un kā – mums gandrīz ir plāns! Dienas kopējais tonis vēl aizvien lustīgs - diži lotgaļīšu kalneņi Zilupes virzienā, lokani ceļi, paklausīgs zirgs, nedaudz šaubīga, bet tomēr pārliecība, ka stūrmaņa ģenerētā formula ar mistisko koeficientu 1400 ir pareiza un romantiska cerība beidzot atrast to mazo namiņu, uz kura stāv rakstīts: es tevi gribu! Pie grand finale pēdējā kontrolpunktā, lai gan pilnā pārliecībā meklējām sakrālas vērtības baltas baznīcas izskatā, atradām laicīgos priekus un gaidīšanas namiņu ar nelielu vilšanos nesošo uzrakstu: es tevi gaidu... Katrs jau laikam saskata tik to, ko vēlas redzēt! :D



Galu galā astotā vieta - šķiet, ka līdz nākamajam braucienam empīriskajai formulai būs jāmeklē arī teorētiskais pamatojums – esam kļūdījušies tikai vienreiz! Nu ko Truši - mēs jau gatavojamies septembrim!!! :D
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ģirts, numur 24 pirms 2 mēnešiem
Viss sākās tā, ka braucu Rīgā mājup no darba un skatos, ka uz priekšā braucošā auto uzlīme autofotoorientesanas.lv. Tā kā tik garu nosaukumu grūti atcerēties, nolēmu, ka jāpieraksta – tā nu ātrumā pierakstīju SMS un nosūtīju to draudzenei. Šī apskatījās datorā un laikam nākošajā vakarā tiku nolikts fakta priekšā – ka mums arī ir jāpiedalās :) Nākošajā dienā jau bija mūsu maksājums apstiprināts un ar nepacietību gaidījām pēc vairāk kā mēneša lielo pasākumu!

Ieradāmies uz pasākumu samērā laicīgi – pirms 9. Skatāmies, ka mašīnu vēl diezgan maz, bet drīz vien laukums piepildījās kā sēnes pēc lietus.

Aizgājām reģistrēties, saņēmām lapas un steigā vēl īsti nezinot kas būs jādara, salīmējām uzlīmes – visi tā dara un gan jau, ka tūlīt nāks pārbaudīt mašīnu tehnisko stāvokli a mums nebūs uzlīmju! :D Vēl pie reizes pārbaudīju stūrmani un fotogrāfu salikt avārijas trijstūri – abi gan tika galā ar pirmo reizi 20-30 sekundēs :)

Tad sākām rēķināt zīmju atrašanās vietas. Pirmā un vienīgā doma, kas ienāca prātā – skaitīt uz citas kartes kopā attālumus starp lillīgajiem punktiem. Esot vēl metode ar cirkuļiem, bet nezinu vai tad lapa nav pārāk saapļota :D Pusi no zīmēm gan nesanāca vispār apmeklēt, vienu tik nesanāca aprēķināt, jo nepasēja attālumi starp pilsētām ar zīmēs esošajiem. Dabā gan iekritām ar to vienu zīmi, kas kā beigās izrādījās arī nebija citiem redzama, jo bija tikai čupa palikusi :D

Aizdevāmies uz sapulci un ātri vien jau starts – te parādījās mūsu pirmā kļūda – nebijām izdomājuši pilnīgi nekādu maršrutu – tad nu pirms starta domājām vai pa labi vai pa kreisi :D Devāmies meklēt pirmo WP – tie bija rati arkā. Braucām un skatījāmies kartē – nu it kā te kaut kur būtu jābūt, bet neredzam. Paldies ekipāžai, kas mums parādīja kur tie ir :) Modele ielecot mašīnā bija tik ļoti priecīga – jesss! Mums ir pirmais vēpē! :)

Devāmies meklēt apkārtnes tuvākos punktus un satraucāmies par to, cik daudz laika mums tie aizņems, lai paspētu 13 uz bāni. Pēc pēdējā punkta likās, ka būs gana švaki, bet stacijā ieradāmies vairāk kā 10 minūtes pirms vieniem. Tālāk metām loku pa kartē esošajiem augšējiem WP. Agri vai vēlāk, bet izdevās visus atrast. Visilgāk gāja ar WP62-to koka baznīciņu bedrē. Ieradāmies tajās takās, skatījāmies stenda kartē – īsākā taka tā kā sanāk pa kreisi. Fotogrāfs ar modeli nostaigājuši 15min atnāca dusmīgi, ka nevarot atrast. Būs jābrauc prom. Izskrēju katram gadījumam pa otru taku, bet nekā. Visi slapjām mugurām devāmies bēdīgi atpakaļ uz auto, jo bijām notērējuši krietnu laiku. Par laimi pienāca viens vietējais vīrietis un prasa, ko mēs meklējot. Rādam bilžu lapas – šis skatās visas cauri, bet nevienā nekā nav līdz pēdējā lapā prasa vai mēs esot šito atraduši. – Nē. Nu tad tur pa to taku uz priekšu būs. Galīgi aizkusuši, bet priekā skrējām uz vīra nosaukto virzienu. Tur gan biju odu tik daudz, ka modele pat nopozēt nevarēja. Sanāca tāda miglaina bilde ar odu sišanas kustību :D Bet odi bija tik daudz, ka nebij vēlmes vairāk pozēt, ka tik ātrāk prom. Atpakaļ jau vairs nejaudājām skriet. Ierādās nākošā komanda, pateicām viņiem virzienu un pie sevis nodomājām – aiztaupījām šiem drošvien krietnu laiku. Ar pārējiem WP gāja atkal krietni ātrāk, vien vakarpusē ar pēdējo ņemt gribēto punktu – Ciblā pie upes mums nekādi nesanāca. Nospriedām, ka šoreiz meklēt pusstundu nav jēgas, devāmies jau pie auto. Pienāca lotgoļu puikas un prasīja ko meklējot. Laikam pieci skatījās bildēs un teica, ka šitei nekō navu. Nu ja nav, ta nav... Devāmies prom ar mierinot, ka apkārt vēl kādas 6 ekipāžas riņķoja ar auto meklējot šo punktu. Kurš atrada – nezinām :D

Tā nu steidzoties uz finišu pat nepaņēmām punktu Ludzā.

Fotogrāfs ar modeli aizdevās uz dušām, tikmēr paliku pumpēt matraci un pieskatīt telti. Tad nu aizgāju uz dušām un sapratu, ka esmu iekritis – man piedāvāja pierakstīties rindā un atzvanīt pēc pusotras-divām stundām :( aizdevos uz ezeru nopeldēties, kaut gan tur bija gana sekls, bet pēc karstās dienas bija ļoti labi :) Nosēdējām līdz pus12 cītīgi plānojot maršrutu nākošajai dienai. Sapratām, ka īpaši daudz paņemt nesanāks un atgūt iekavēto arī diezvai, jo bijām pārāk daudz vietās aizbraukuši ne pa tiem ceļiem, kas izniekoja noteikti pusstundu mūsu laika.

Otrajā dienā viss padevās jau krietni ātrāk un jēdzīgāk, vien nomeklējāmies pie Rēzeknes WP mūra, kas bija aiz ķieģeļa un ķēdes pār ceļam. Viena komanda aizdevās meklēt kājām, otri aizbrauca pāri ķēdei. Sūtīju modeli un fotogrāfu arī turpām. Tā komanda ar auto atgriezās ātri vien – ka punkts tur esot. Šie aizskrēja kājām. Tikmēr ieradās vēl pāris ekipāžas – man esot pirms ķieģeļa neviens nebrauca iekšā – vien pateicu, ka objekts tur ir. Atpakaļ nākot bija ļoti dusmīgi, ka punkts esot baigi tālu (kādi 400m) un kāpēc es neesot braucis zem ķieģeļa, jo tur esot bijis izbraukāts aplis zālē, kur auto griezušies apkārt. Mani argumenti, ka tur bija ķieģelis un ķēde nelīdzēja – esot bijis ļoooti tālu jāiet un esot abi noguruši ne pa jokam. Gandrīz jau sastrīdējāmies, jo bijām zaudējuši arī krietni laiku – 20 vai pat 30 minūtes.

Paņēmām vēl pāris WP un ieradāmies finišā nepilnu stundu agrāk. Apskatījām, kur ir tas tilts un sākām štukot – ka varētu vēl paņemt vienu WP Rikavā, bet varētu arī nepaspēt – nolēmām, ka nav vērts, jo bijām jau pārguruši un joprojām komanda dusmīga uz mani par Rēzeknes WP.

Bet nekas – gardi pārēdāmies Lāču lejā un dusmas jau bija pārgājušas :)

Šodien skatījāmies rezultātus un meklējām no lejas :D Priekš pirmās reizes esam labi startējuši – un mērķis – nepalikt pēdējiem tika pārspēts par 20 vietām :D

Paldies organizatoriem par jauki pavadīto laiku un šādu pasākumu rīkošanu! Domājam jau par pieļautajām kļūdām, kas noteikti ir jālabo, un piedalīšanos atkal.

P.S. Vien žēl par to, ka organizatori nav padomājuši par lietām, ko viņi neredz – tas, ka vairākās vietās daudzi dalībnieki pārkāpa CSN noteikumus – pabrauca zem ķieģeļa – jau minētais Rēzeknes WP, zem saulītes – WP77 (tas koka auns parkā, kamēr to meklējām tur iebrauca 2 ekipāžas), apdzina pāri nepārtrauktajām līnijām, kā arī ātrumu. Jā, ir 70km/h pa taisni, bet mums to izdevās pārsniegt tikai vienreiz – pa taisnu šoseju braucot uz ~109, jo pārējie ceļi bija gana līkumoti. Pa asfaltu visur braucām ne ātrāk kā +20 atļautajam, bet otrā dienā it sevišķi trāpījās redzēt tieši daudzas ekipāžas, kas apdzina mūs braucot uz 110 un ātri arī pazuda. Tāpat daži mazajām pilsētām izmauca cauri laikam jau „nepamanot” balto pilsētas zīmi.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Pilots, #15, Pižiki pirms 2 mēnešiem
Latgale, Latgale... Kontrastu zeme, kur vienā brīdī var gaidīt skaistas telpas, tīrus un skaistus šķīvjus, iespēju izvēlēties no četrām zupām, skatu uz Rāznas ezera no Mākoņkalna, savukārt citā brīdī jārēķinās ar knapām sviestmaizēm "bļinčiku" vietā un piedzērušiem traktoristiem guļam blakus saviem dzelzs rumakiem...

Divu dienu braucieniem ir sava eksotika, ka pēc finiša iestājas atslābums, neziņa par gulēšanu, ēšanu, mazgāšanos, līdz ar ko nepamet tāda "sporta nometņu" sajūta.

Otrā rītā atgūties lieliski palīdzēja rīta pelde Cirmas ezerā, pēc kā uz starta stājāmies svaigi un moži. Peldes iegūtais spirgtums atsaucās uz pilota azartisko braukšanu, kas ir izpaudies rezultātos - ātrumsodi ir iegāzuši :D Nu labi - ja tā pavisam objektīvi skatās, tad tie, kas nopelnīja sodus, ir pārējie komandas biedri, kas pienācīgi nesekoja minūtēm un attālumiem starp punktiem :)

To, ka būs iespēja paņemt visus punktus, apjautām tikai pēc pirmas dienas finiša, līdz ar ko otrajā dienā tika braukti lieli "tukši" gabali, steidzoties pēc kāda punkta, kas bija ārpus visiem loģiskiem maršrutiem.

Šāds modelis, ka teorētiski ir iespējams paņemt visus punktus, škiet interesantāks, jo tad ir iespēja tiekties uz "padarītu darbu", savukārt, ja punktu skaits pat teorētiski ir nepaņemams, tad ir grūtāka maršruta plānošana.

Kopumā - viss bija ļoti labi un bija ļoti interesanti!

Apsveicam uzvarētājus un tiekamies Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.8 Gulbīši pirms 2 mēnešiem
Njāāā! Tas bija kaut kas! Mūsu pirmais LOB pavadīts!

Citi savos komentāros rakstīja, ka tas ir āķis lūpā, nepiekrītam, tā ir vistīrākā atkarība.

Informācijai par šo pasākumu uzdūrāmies tīri nejauši, izlasījām komentārus un nolēmām pamēģināt. Pirms brauciena izvirzījām sev mērķus:

1)labi pavadīt laiku un atpūsties;

2)labāk iepazīt mazo Latviju.

Sākām Gulbenē, uzvārds arī atbilstošs un komandu nosaucām „Gulbīši”. Kā jau „zaļie gurķi” uz starta pirmajā dienā izgājām pilnīgi bez jebkādas saprašanas par to, kas un kā jādara. Saņēmām kartes un aprakstu, izmisīgi mēģinājām kaut ko saplānot, n-tās reizes mainot plānus, līdz beidzot secinājām, ka jāsāk tik braukt un tad jau redzēs.

Starts! Lēnām, ar prātu un domāšanu pirmie WP atrasti. Cerējām, ka būsim gudrāki par citiem un bānīti ieņemsim Stamarienā, bet izrādījās, ka tikpat gudra bija lielākā daļa lobistu un bildi ar konduktoru izdevās uztaisīt tikai pirms pašas izkāpšanas. Tālāk gāja tīri labi. Problēmas radīja tikai lēnie braucēji un putekļi. Dāmas ar Volvo pamanījās 15 km noturēt aiz muguras 4 ekipāžas braucot uz 60. Vienu ceļazīmi un WP apzināti palaidām garām, jo neriskējām stāties (piedevām vēl līkumā), kad ejot uz 110 aiz muguras putekļu mākonī ir vēl trīs ekipāžas. Pirmās dienas pieticīgo plānu izpildījām pilnībā un finišējām ar pamatīgu laika rezervi. Teorētiski varējām paņemt vēl kādu WP, bet komanda pēc 8 stundām vienkārši atslēdzās prasu stūrmanim, kurp tālāk, tas atbild – bet es vairs nezinu kur mēs atrodamies.

Vakarā izanalizējām kļūdas un nākošās dienas braucienu jau plānojām daudz rūpīgāk, liekot lietā minimālo iepriekšējo pieredzi. Lielākās bailes bija par iespējamiem ātruma pārkāpumiem, jo pirmajā dienā tam vispār netika pievērsta uzmanība.

Otrajā dienā aprobējām jaunās iestrādes un plāns tika izpildīts par 110%, tai skaitā sekojot līdzi ātruma ierobežojumam. Vienu gan sapratām – ekipāžā ar trim cilvēkiem ir par maz, jābūt vismaz četriem.

Gala secinājumi. Bez sodiem 46.vieta. Mūsuprāt priekš pirmās reizes pat ļoti labi. Izvirzītie mērķi sasniegti pilnībā. Tik piesātinātas un foršas brīvdienas sen nebija bijušas, fiziski nogurām pamatīgi, bet garīgi atpūtāmies kā nekad. Redzējām tik daudz jaunas un interesantas vietas, ka pilnām mutēm varējām stāstīt pat vietējiem, kuri brīnījās, vai tiešām tas viss atrodams Latgalē.

Liels paldies visiem, kas neliedza padomu un palīdzību, jo īpaši 19 un 31 ekipāžām, un, protams, orgiem par kaut ko tik kolosālu.

Tiekamies Sēlijā un tad jau mēģināsim sastādīt nopietnāku konkurenci.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rolands Nr.25 ~Ašie Eži~ pirms 2 mēnešiem
Tā igadējais divdienieks ir aizvadīts. Un domas sakārtotas.

Startā ieradušies diezgan laicīgi. Izpētījuši dotos materiālus sākam posties startam. Starts neapšaubāmi rit kā pa diedziņu. Līdz piebraucam Stāmerienā un secinam ka līdz bānītim vēl 32 min. Tātad neliela kļūda maršruta plānošanā. Jo jau no paša sākuma izmetām vienu punktu, kur likās nav mums šodien pa ceļam. Kā beigās izrādījās arī otrā dienā mums viņš pa ceļam nesanāca. Pirmā diena aizritēja nemanot. Arī ķibeles mūs neapciemoja.

Vakarā mazliet ievēzējot galvu roka festivāla ietvaros pasēdēts pie galdiņa. Un tad jau arī mums pievienojās Trušu komanda ar ģitāru. Tas bija viens feins vakars jaukas mūzikas skaņās. Fonā gan bija manāms roka smagās notis. Bet tas mums nemaisīja feini atpūsties.

Otrās dienas rīts, brokastīs : kafija - garšīga, un vēl kaut kas ( paņemot lupu varēja secināt ka tā ir maizīte ). Bet tas mūs nesamulsināja pieķeramies pie pašu līdzi paņemtā piknika groza un brokastis top ātri. Tik labi paēduši ka visu dienu nevienam no komandas ēst negribas :))

Dodamies uz startu un laižam ceļā. Saprotot ja labi pacenšas var mēģināt savākt visus punktus. Vienu brīdi jauki laidām ar komandu 5-1 vai otrādi. Kamēr mūsu starpā neiespraucās pāris lēnāk braucošie. Rēzeknē piemetas vadātājs , jo neko nevaram atrast izbraukājuši gandrīz visu Rēzeknes nostūri kur vajadzēja būt punktam tā arī neatrodam. Dodamies tālāk - tad liekas ieraugot kartinga trasi ka varētu būt šī vieta, jo līdzīga bilde ir. Pieņemam ka uzņēmums taisīts nedaudz savādākā rakursā clik un uz piekšu. Tomēr pēc pāries punktiem secinam ka Rēzeknē ir bijis kas cits. Jo bilde ar kalnu un ceļu mums pavērās citur. Kā noskaidrojām finišā, objekts atradās zem zīmes Iebraukt aizliegts :( . Ieteikums orgiem nākamajiem posmiem , varējāt šo punktu ielikt pie skrienamajiem 200. Nerastos domstarpības.

Protams tas čupas punkts palika nepaņemts :))

Tiekamies Sēlijā 4. septembrī. Ohoi

Paldies visiem dalībniekiem par jauko un azartisko kompānīju. Kā arī orgiem par jauko nedēļas nogali. Lai arī šķita ka pāris KP tomēr pietrūka it sevišķi otrajā dienā. Velreiz liels paldies.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

88.komanda (pierakstīja skatītājus) pirms 2 mēnešiem
Ņ.:

Svētdien gotiņu piesēju pie ceļa, svētdienās jau neviens uz Vecslobodu nebrauc. Mums garām aizbrauca sešdesmit mašīnas ar numuriem pie priekšējā stikla. Iznācu gotiņu izslaukt– nepazinu– brūnās gotiņas vietā man tagad bija pelēkā gotiņa.



T.:

Visa ģimene aizgājām svētdienā uz Pasienas baznīcu atzīmēt vīratēva zelta kāzas. Visi tādi smuki sapucēti. Iznācām no dievkalpojuma, nostājāmies ar mugurām pret baznīcu. Pie baznīcas cits aiz cita sāka braukt automobiļi, no tām leca laukā ļaudis un fotografējās pie baznīcas. Tā arī mums nesanāca neviena bilde, kurā tikai mūsu ģimene pie baznīcas– vienmēr kadrā ieskrējis kāds nošmucēts radījums. Bet kāpēc tie trakie baznīcu fotografētāji visi centās nobildēt manus vīra vecākus?



G.:

Sestdienas vakarā uzvilkām visa ģimene goda svārkus un gājām uz Ciblu viesos. Garām viens aiz otra pabrauca piecdesmit mašīnas trakā ātrumā, pie tam visas brauca gan uz Ciblu, gan atpakaļ. Goda svārki noputēja, mati saķepēja, acis aizlika. Sestdienas vakarā taču parasti brauc ar zirgu, nevis skrien kā saduguši uz Ciblu ar mašīnu.



D.:

Beidzot pienāca rokfestivāla diena. Sabraucām pie ezera, Žora un Griša sāka spēlēt– cik skaļi vien jaudāja. Sabrauca simts mašīnas klausītāju, taču neviens nenāca uz mūsu placīti, bet tik ēda frikadeļu zupu un tusēja savā starpā.



A.:

Mums tur pie pieminekļa aiz mūra sētas tāda vietiņa, kur mēs parasti kopā ar Vaņu un Petju varam vienu „dzimtenīti” izdzert, sievas neredz, neviens netraucē, jo šeit Audriņos pie pieminekļa pēdējos divdesmit gadus pionieri nenāk un ziedus neliek. Sestdienas vakarā apsēdāmies, atkorķējām, paņēmām desu un gurķīti. Pēkšņi atskrien trīs un prasa– vai mēs neredzējām, ko citi fotografēja. Mēs viņiem „dzimtenīti” nedevām. Pēc brīža atskrēja divi nākamie, arī prasīja to pašu. Un tā viņi visi tik skrēja pie mums un prasīja, ko tie citi fotografējuši. Bet tie citi jau arī nezināja, ko fotografēt.



J.:

Mūsu Vidzemes apceļojuma laikā nolēmām pavizināties ar bānīti. Visos ceļojumu aprakstos var izlasīt, cik bānītis vecs, tīrs, kādām skaistām vietām cauri brauc. Aizbraucām jau laicīgi, iekāpām bānītī, lai baudītu ceļu uz Alūksni un atpakaļ. Tad vilcienā vagonā iespraucās piecdesmit dažādu aktīvistu ar fotoaparātiem. Viņi pagrāba konduktoru, lika viņu sev klēpī, bučoja, iesēja līķautā, cēla augšā un lēca viņam pāri, spēlēja vilcienā „pēdējais pāris šķiras” un „kaļimbambā”. Nākamajā pieturā viņi visi lēca no vilciena laukā. Domājām būs miers un varēsim baudīt braucienu. Nekā– vilcienā iebruka nākošais pussimts un darīja ar konduktoru vēl briesmīgākas lietas. Un tā tas turpinājās vēl četras pieturas.



Ļ.:

Uzkūrām mazu ugunskuru netālu no Nagļiem, mežiņā. Domājām– uzsliesim telti, atpūtīsimies. Un tad viņi visi sabrauca cits aiz cita– skrēja uz purvu, lēkāja pa taku, un visi mēģināja savu mašīnu apgriezt tieši tajā vienīgajā laukumiņā, kur mūsu ugunskurs un telts.



Zirgs.:

Saimniece jau man teica, ka svētdien ies traki. Bet tas, kas notika bija briesmīgi. Sabrauca visādi, cits pēc cita. Ne es gardās auzas paēst dabūju, ne man zālīti ļāva pašķīt. Pavēles: „Nu” un „Tprūū” deva viens otram. Mani tik raustīja ārā un iekšā no staļļa, un paši vēl mēģināja to izpildīt auļos.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Evita no 35. pirms 2 mēnešiem
Varens 1.brauciens paņemts - divas dienas!



Sagadīšanās pēc par iespēju piedalīties uzzināju 2.jūlija 18.00,

piekrišanu devu 20.00.

Tad nu kravāšanās sākās 22.00, jo jātiek pēc guļamlietām,

vēl mazliet pārtikas līdzi ņemšanai sāktas gatavot 1.00.

Somas 3.00 vēl nav sapakotas, bet izbraukšana no Jelgavas 5.20...



No Latgales ne bū ne bē, no sacensību principa arī. Laiciņš pagāja, kamēr piešāvāmies atrast, 1.vieta tomēr nespīd, un laiku tērējām vairāk tūrismam. Rāznas ezers, kurā izplunčājāmies, varen-iespaidīgs kūrorts :)



Noteikti gribas piedalīties vēl - lai labotu pieļautās kļūdas -

izstrādātu labāku stratēģiju, nodrošinātos ar instrumentiem, aktīvāk saliedētu komandas darbošanos... ja ne galvas, tad tehnika nepievīla, labs sākums!



Sveicieni 35. un 33. ekipāžu dalībniekiem!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Gunta, Inta, Laura, Madara pirms 2 mēnešiem
Sveiciens visiem no komandas Nr.10!

Daļai no mūsu komandas šis bija 2.brauciens, daļai – 1.mais. Un tā kā dažas no mums šo pasākumu bijām jau izbaudījušas, sapratušas kļūdas un plānošanas stratēģiju, 2.rais brauciens bija daudz veiksmīgāks. Pirmā diena „paskrēja” vārda tiešā un pārnestā nozīmē- tikko tik bija rīts, bet drīz vien jau pietuvojās finiša laiks, kā arī - tas noteikti nebija nepieciešams katrā kontrolpunktā, bet tos atrodot, vienkārši nebija iespējams līdz tiem aiziet- bija jāskrien, pie tam pamatīgi. Jāatzīst, ka 1mās dienas vakars ar rokkoncertu bija izdevies. Tieši tā, kā teica LOB organizatori- pēc pirmās stundas jau pierod. Pats svarīgākais šķiet vakara pusē bija nopeldēties, atgūt spēkus pēc karstās dienas un uzkrāt tos nākamajai dienai.

2dienās dienas startu nevarējām sagaidīt, jau laicīgi piecēlāmies, lai izplānotu maršrutu, pabrokastotu, dotos rīta peldē un laicīgi nostātos uz starta. Un tad sekoja pats interesantākais - brīdī, kad bija jābrauc uz startu, mašīnu iedarbināt nevarējām. Mūsu Fords laikam nespēja "turēt" tik lielu dažādas tehnikas pieslēgšanu un vienlaicīgu darbošanos. Vēlreiz jāsaka paldies puišiem no komandas „5 mīnus 1” (ja nekļūdos) un vēl vienam vīrietim oranžā kreklā, kuru manījām mums palīdzam :), kuri mūsu Fordiņu „uzstūma” un varējām veiksmīgi startēt. Pa ceļam gadījās vēl šādas tādas ķibeles – kāds vietējais mums ar traktoru aizšķērsoja ceļu un izskatījās, ka bija gatavs mums uzrīdīt suni. Noteikti nebijām pirmās, kuras iegriežas nepareizajā krustojumā, tādēļ vīrieša pacietības mērs bija pilns. Tik interesanti, kas būtu noticis/notika ar ekipāžu, kas būtu iegriezusies/iegriezās pie šī kunga pēc mums!? Cerams, ka viss bija ok.

Pēc lielā kāpiena Mākoņkalnā, dažu kontrolpunktu odu bariem un pārējo kontrolpunktu atrašanas emocijām, varam teikt, ka 2dienu plāns tika izpildīts. Ne tuvu neatradām visus kontrolpunktus, bet pozitīvās emocijas līdz nākamajam LOB garantētas. Paldies pasākuma organizatoriem un "kolēģiem"! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Aivis,Elza,Gatis,dzintars pirms 2 mēnešiem
Sveiki visiem L.O.Bistiem!! Lūk arī šīs posms ir cauri. Un iekšējās sajūtas nesaprotamas,ko darījām,kā viss noticis,kā visu izdarījām..kopumā jau gribētos teikt ka vis bija labi,bet veselais saprāts neļauj to. Šoreiz kļūdu bija vel vairāk neka iepriekšējo reizi. Tas ka netā paskatījāmies ''bānīšā'' sarakstu nepareizi un ieradāmies ar 25min kavējumu,izsita mūs no sliedēm,ar jautājumu ko darīt tālāk paliekām uz vietas,vai braucām savākt atlikušās WP vai ari 2stundas jāgaida,jāķer,vai...un protams mēs izdarījām "pareizo" izvēli,rezultātā zaudētas STUNDAS. Visa komanda salecās,bet darīt nav ko jāiet tālāk,taču vel diena priekšā. Rezultāts-diena ir galā ar 9min kavējumu,finiš un gribās mieru-par kuru izskatās var aizmirst!!-ROKfestivāls!!

Nākamais rīts un nu''ROK'' koncerts pagājis samēra klusi,jo ar nogurumu nācis arī miegs,kurš ļāvis "atslēgties",un lūk skatoties uz vakardienas kļūdām nolēmām pieturēties ieplānota plāna un maršruta,un tas fakts ka vakar pa 9stundām neizdarījām NEKA,viss tika likts uz atlikušajām 6st..tā arī sanāca,pareizi saplānots laiks darīja savu!! (vienīgais ko nevar ieplānot,tie ir negadījumi, kuri arī mums bija,pēc otrās dienās starta nobraucot stundu,pārplīsa riepa).Bet kārtējo reizi pārliecienoties ka viss pareizi saplānots ari iet pareizi, devāmies tālāk... un lūk dienas beigas likās ka izdarījām pat vairāk nekā bija domāts,noskaņojums-ideāls,laiks arī..mājās braukt negribas,kaut vel uz dienu paliec....

Paldies visiem kas piedalījās,paldies visiem kas pacieta mūs,mūsu ātrumu un mūsu putekļus,īpašs paldies tiem kas palīdzēja grūtajā brīdī!!

Līdz nākamajai reizei!! ;)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Agris Nr.29 pirms 2 mēnešiem
Jocīgais Latgales LOBs.... Visā visumā jau bija neko, tīri labi, arī rezultātam, neskatoties uz tehniskām ķibelēm, būtu jābūt puslīdz.... Šoreiz neattaisnojās agrāks starts, jo līdz bānītim sanāca 25 minūtes gaidīt - nebija punktu, ko ņemt. Otrā laika zaudēšana bija slēptā punkta bezjēdzīgā meklēšana uz Baltinavas - Kārsavas ceļa - zīmju ta nebija... Pirmās dienas noslēgumā plānotos punktus bijām paņēmuši 104 % apmērā - divi punkti bija neplānoti. Rēķinot otrās dienas maršrutu nonācu pie interesanta atzinuma - laiks un punktu daudzums un attālumi ir ņemami. Praktiski tas nozīmē to, ka ir teorētiska iespēja paņemt visus WP! Bet nu teorija ir teorija - teorētiski arī Latvijai ir visas iespējas būt par valsti ar augstāko dzīves līmeni, bet ir tā, kā ir...

Manas teorijas beigu sākums bija jau pie Gulbenes, kur bremzes palika tādas pamīkstas, bet pie tā pieradu, šķidrums arī nezuda. Pirmās dienas beigās parādījās arī dīvainas skaņas , veicot vizuālo apskati, secināju, ka bremžu suports ir šķibs palicis - vadīkla izbeigusi savas funkcijas... Otro dienu uzsākām prātīgi, bet tāpat pusotru stundu pirms finiša suports aizgāja pa pieskari. Līdz finišam kropļojāmies pa taisnāko ceļu, paņemot tikai tos pāris WP,kas atradās pa ceļam. Rezultāts - palika nepaņemti septiņi WP, bet toties finišējām, gan gandrīz bez bremzēm..

Orgiem vajadzētu jaunajiem dalībniekiem ieskaidrot, ka NAV obligāti jābrauc uz 70 km/h. Bija divas ekipāžas, kas tā brauca un vairāki dabūja kilometriem ilgi rīt putekļus aiz viņiem. Veicot apdzīšanu arī mūsu auto dabūja ar akmeņiem gan pa lukturiem , gan pa logu...

Pēc mierīgās nakts mūs gaidīja sātīgas brokastis....

Atceroties pagājušo Latgali un brokastis Aglonas Alpos....

Krīze dara savu!

Mūsu fotogrāfei un modelei vislielāko jautrību izsauca skrienamais punkts Mākoņkalnā, modele pēc atgriešanās teica, ka pagājšgad bija vieglāk, jo nezināja, kas sagaidāms, fotogrāfe teica, ka līdz šim briesmīgākais esot bijis Sietiņiezis (viņa pagājušogad Latgalē nebrauca) ...

Bet kopumā bija forši, divas dienas ne par ko citu nesanāca padomāt. Pat vēl šodien darbā nevarēju saprast, kas notiek un kur esmu..

Tiekamies septembrī Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******