Inta, Iveta, Mārtiņš, Ēriks - Nafigatori - 23. ekipāža pirms 1 dienas
Jau otrais Latgales divu dienu posms, kurā piedalījāmies, bija ļoti interesants. Neskatoties uz to, ka dažiem mūsu komandas dalībniekiem tā ir dzimtā puse,

tomēr, pāris reizes sanāca mazliet pamaldīties, aizbraucot pa nepareizo ceļu. Taču, par laimi, kļūdas ātri pamanījām un daudz laika nepazaudējām.



Gaidot bānīti gan sanāca pazaudēt daudz laika jo vairāk KP, ko tuvumā paņemt nebija. Šeit priekšrocība sanāca tiem kas startēja 20 - 30 minūtes vēlāk par mums.

Tā ka, ja būtu labāka starta pozīcija, varētu kopvērtējumā tikt pāris vietas augstāk. Bet nu nekas, ja sacensībā ir arī neliels loterijas elements.



Kā parasti, braucām īpaši nesteidzoties un rūpīgi kontrolējot nākošās bildēšanas laiku ar īpaši šiem braucieniem izstrādātu programmiņu plaustdatoram, kas kartes milimetrus pārrēķina minūtēs un rāda konkrētu laiku, kad drīkst fotografēt nākamo KP. Pateicoties tai, nevienā no posmiem mums nav bijuši soda punkti :)



Maršruta izstrādē gan paļaujamies tīri uz cilvēka saprātu un intuīciju, jo optimālā maršruta plānošana ar datoru, manuprāt, padarītu visu procesu pārāk vienkāršu un neintereantu.



Mazliet apbēdina rupja satiksmes noteikumu pārkāpšana no dažu dalībnieku puses - te neiet runa par nelielu ātruma pārkāpumu vai neapstāšanos pie STOP zīmes (ar to, droši vien, visi vairāk vai mazāk grēkojam) - daži dalībnieki uzskata par normālu rīcību braukt līdz galam - arī pie zīmes "iebraukt aizliegts", nevis, kā pārējie, iet pāris simtus metru kājām. Citiem patīk apdzīt radot bīstamas situācijas, tā vietā lai nogaidītu 5 sekundes un apdzītu zolīdi - neviens taču netraucēs Jums apdzīt, brauciet ātrāk, lūdzu, bet kāpēc likt citiem Jūsu dēļ līst grāvī?

Mūsuprāt šāda rīcība ir neētiska un ir pret normālu sportisku sacensību garu. Vai tas ir tā vērts lai iegūtu dažas vietas augstāku kopvērtējumu. Droši vien nē... Vismaz, esam pārliecināti, ka lielākā daļa brauc lai atpūstos un izklaidētos, nevis stīvētos par augstāku vietu pēc principa "karā visi līdzekļi labi".

Gribētos ieteikt uztvert to visu vieglāk un nestresot, kā arī neradīt neveselīgu stresu citiem. Šis taču nav "skrējiens pēc miljona" :)



Pateicamies organizatoriem par lielisko Latgales posmu un visiem dalībniekiem novēlam aizraujošu un jautru sacensību Sēlijas posmā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Vaira, Nr.36 pirms 2 dienām
Labdien!

Kārtējo reizi ļoti liels paldies Organizātoriem, ka bija divas brīnišķīgas dienas Latgalē. Neskatoties uz to, ka jau pagājušā gadā bija līdzīgs pasākums un tika norullēti daudzi kilometri pa Latgali, arī šoreiz bija neskaitāmas interesantas vietas uz kurām obligāti gribas atgriezties velreiz un aizvest arī citus ģimenes locekļus (Bānītis, Stāmerienes pils, senlietu kolekcija u.t.t.). Bānītis bija vienkārši super, prieks par āķīgiem punktiem, kad arī Organizātoriem nebija slikums izkāpt no mašīnas un paiet tālāk, lai nofotogrāfētu objektu no cita rakursa, piemēram Malnavas muiža, vai Ozoli pie Stāmerines pils, vai zīme Gaigalava 6 Degumnieki 8, interesanti, kas gan mērīja tos kilometrus un ar kādu mēru, ja nu vienigi pa taisno pāri ezeram.

Neskatoties uz dažām neveiksmēm obligāti brauksim nākošajā pasākumā un gaidam to ar lielu entuazismu, ka šoreiz būs vēl labāk nekā pagājušo. Tiekamies nākošreiz.

Paldies visiem mūsu konkuretiem, bez Jums nebūtu pavadītas divas interesantas dienas Latgalē.

P.S. Uz bildes komandas numurs no vienas no iepriekšējiem LOB.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Gustavs, Tačka par tukšu, Tačka par pilnu pirms 4 dienām
Šis būs mūsu pirmais LOB brauciens, jo esam dzirdējuši daudz labu atsauksmju par Latgales posmu. Tiekamies sestdien :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Trīs vilki pirms 1 nedēļas
Šāda veida pasākumā piedalījāmies pirmo reizi, tādēļ pat īsti nenojautām kādā foršā un aizraujošā avantūrā iesaistāmies. Un lai arī prmās dienas pirmās pāris sacensību stundas pagāja saprotot ko kā darīt, aptverot un paturot prātā visu sniegto informāciju, tas tomēr bija tā vērts. Tātad, kas mums patika un kādi ir mūsu secinājumi.

Pirmkārt, lai arī visas komandas savā starpā ir konkurentes, ir tomēr neizskaidrojama pozitīva sajūta, kad redzi tuvojamies kādu auto ar numura zīmīti logā, pasveicini itkā nepazīstamus cilvēkus, bet tomēr savējos.

Otkārt, ir aizraujoši pašam meklēt, pašam atrast, nevis nejauši sekot kādai citai komandai, kas arī dodas tajā pašā virzienā.

Treškārt, ir iespēja apskatīt vietas, kuras iespējams citādāk nekad neredzētu, izbraukt ceļus, kurus varbūt nekad neizbrauktu. Tagad ir iespēja kaut kur atgriezties un apskatīt to, kam ātri paskriets garām.

Pirmo reizi piedaloties, bijām kā nezinīši :) Tagad zināsim, ka piedaloties ar diviem cilvēkiem komandā ir par maz, protams galā var tikt, bet tomēr pārāk daudz pienākumu vienam cilvēkam. Un otra svarīga lieta ir- izlasīt, izlasīt un vēlreiz izlasīt visus norādījumus.



Paldies organizatoriem par viņu ieguldīto laiku.

Veiksmi, drošu atrašanos uz ceļa visām komandām.

Trīs vilki
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ekipāža no Maskavas, #57 pirms 1 mēneša
Итак, по порядку. Буду писать отчет, так как работать все равно не могу

После долгих метаний насчет вариантов доезда и выходных мы с Олей в конце концов стартовали в сторону Латвии в пятницу вечером на поезде. Дорога на Ригу медленная, в результате на 700 км ушло 13 часов, в 7 утра субботы мы вышли на станции в городе Резекне. Оттуда на заказанном заранее такси за час мы доехали до города Гульбене, нас сразу привезли к ресторанчику, от которого планировался старт гонки. До брифинга оставалось более 2х часов, но на площадке перед рестораном уже кучковались первые участники, вскоре появились и Орги. Мы же с Олей занялись завтраком, попутно созвонившись с Пашей – они с Аней выехали на машине из Москвы утром в пятницу, в 6 вечера были в Гульбене, и заночевали в отельчике неподалеку.



В процессе завтрака замечаем, что постоянно прибывающие участники ходят с однотипными листочками и наклейками в руках – явно уже выдают раздаточные материалы. Подхожу к оргам – так и есть, уже можно получить все на руки. В раздатке было – 2 листа А3 карт с нанесенными на них КП, 3 листа А4 фото КП, памятка-бюллетень, карнет плюс всякая прочая ненужная фигня. Орги по доброте душевной специально нам вручи еще две карты-двухкилометроки районов соревнований. Масштаб карты с КП примерно 2,5 км на 1 см, можете оценить размеры района соревнования. Всего КП – 86 штук, из них 70 – классические фотоКП, обозначенные на карте (как на ногинском Пикнике, при этом подписей к фото нет, т.е. приехав на точку на карте нужно понять, какие именно фото нужно искать), 14 – необозначенные на карте фотоКП (на них на всех сфотографированы дорожные указатели – соответственное исходя из названий населенных пунктов на них и расстояний нужно самим вычислить местонахождение), оставшиеся 2 – КП-задания, описанные в памятке. На всех КП нужно просто сфотографироваться, отметок в карнете, чипов и т.д. нет. Мы с Олей, вооружившись линейкой и калькулятором, занялись вычислением необозначенных КП, вскоре приехали Паша и Аня. Заплатили взнос (35 лат, около 2 т.р.), выяснили у оргов оставшиеся вопросы, обсудили тактику.



Брифинг стартовал с награждения победителей предыдущих соревнований – это показалось нам весьма уместным и удобным. Нам тоже шампанское перепало, как первому иностранному экипажу. Далее пошел брифинг на латышском, очень информативный :)



Потом пошел старт. Площадка перед рестораном к этому моменту была заставлена машинами борт к борту. Соответственно, стартовали начиная с тех, кто стоял на краю. Все без суеты и наглости, никто вперед не рвался. Перед стартом - техкомиссия (свет, поворотники, аваричное оборудование), в карнет заносят время старта и показание одометра.



Мы стартовали ближе к концу, при 80 участниках после нас оставался едва ли десяток других участников. Первое КП в самом городе у гостиница, где ночевали Паша и Аня, его берем быстро. Со следующим тоже проблем нет, это фото памятника-поезда на вокзале. Со следующими возимся чуть дольше - масштаб карты мелкий, точка КП на карте не всегда указывает точно, в каком именно месте населенного пункта нужно искать сфотографированный объект (т.е. населенный пункт понятен, но там уже возможен разброс метров 100-300). Не все, мягко говоря, КП представляют из себя фото достопримечательностей – больших церквей или прочих крупных объектов максимум штук 15, все остальное – это деревья, вида природы, красивые валуны, небольшие таблички или указатели. С последними особенно обидно – все надписи на латышском, что означают – непонятно. Если местные могут понять, в каком случае надпись значит «проезд закрыт», а в каком – название населенного пункта, то для нас все едино, вычислить заранее удалось штук 5 КП, не больше (не считая 14 необозначенный – их мы вычислил все за исключением одного, на табличках которого расстояния, как потом выяснилось, неверные были). Ну и размер фото можете себе представить, если их на одном листе А4 28 штук помещено



За первый час берем штуки четыре КП плюс выполняем первое из двух спецзаданий – фотографируем члена экипажа с живым аистом, коих в Латвии как у нас ворон. Время приступать ко второму спецзаданию – нужно проехать хотя бы одну остановку на узкоколейной поезде, идущим из Гульбене в соседний город. Поезд отправляется два раза в день, в 13-00 и 15-00, точек вокруг Гульбене немного, так что нужно попасть именно на поезд в 13-00. Все ближние к городу точки мы берем быстро, до поезда 20 минут, поэтому план меняем – решаем ехать на точку чуть подальше, а поезд перехватывать на промежуточной остановке. Первый раз съезжаем на грейдер – за два дня в сумме по ним мы проедем едва ли не половину от общего пробега… Грейдеры в Латвии гравийные, идеально ровные, пыльные, извилистые. Паша как истинный Колин МакРей гонял по ним «за 100»



Берем следующее КП, возвращаемся на промежуточную ЖД станцию. Там аншлаг, еще едва ли не пара десятков участников выбрали тот же план. До отправления поезда еще 27 минут, успеваем скататься еще на одну точку. Тут мы провозились больше всего – согласно заданию, тут надо искать 2 фото, одно в парке, другое в помещении, но за 10имевшихся минут КП не нашли, хотя и парк, и церковь красивую нашли. Везем девчонок на поезд, сами с Пашей возвращаемся на поиск КП. Решаем проехать чуть дальше, и находим еще один парк с еще более красивым зданием (настоящим средневековым замком). Тут можно найти внутрь, здесь обнаруживается одно из КП. Выходит, и второе где-то рядом. Найти его не успеваем, возвращаемся за девчонками, которые проехали один требуемый перегон, сфотографировались с кондуктором, и вышли на следующей станции. Находим КП уже вместе с ними (оказалось, это просто дерево в парке). С этими КП неоптимально получилось, минут 40 потеряли.



Едем дальше, фоткаем первое из необозначенных КП с указателем. На следующем КП снова повозились – точка поставлена просто в лесу, на въезде в него характерные коричневые указатели (потом мы по ним много ориентировались – так в Латвии достопримечательности обозначают), при этом надписи только на латышском, что означают - непонятно. Вроде что-то про армию, но что именно – фиг разберешь. В конце концов находим информационный стенд, становится понятно, что этот лес – что-то типа музея, по схеме догадываюсь, что в конце одной из дорожек может быть ДОТ, который на одной из фото изображен. Так и есть, двигаем дальше.



Берем КП за КП, постепенно въезжаем в логику Оргов и масштаб карты. Если смотреть на карту, то Гульбене - на северо-западе района соревнования, далее мы двигаемся на восток с вылазками на юг, потом из северо-восточного угла поварачиваем на юг или юго-запад, двигаясь в направлении Резекне – этот город примерно в центре района, рядом с ним к востоку финиш первого дня, к западу – финиш второго дня.

Обгоняем других участников на точках и за счет оптимального маршрута. По дороге не Паша не гонит – до 100 на трассе и до 60 в населенке (ПДД – 90 и 50). Забыл написать – скорость в соревновании контролируется только косвенно – расчетная скорость между двумя КП не должна превышать 70км/ч. Ну а как ты едешь при этом – твое дело. Время на точках берется из свойств фото. У нас в экипаже это контролировали Аня с Олей – ставили примерно точки в Озике (без GPS, он-то запрещен), смотрели расстояние, считали время на отрезке и расчетное время прибытия. Ну а я говорил Паше, куда ехать Некоторые местные, как показалось, гоняли по асфальту быстрее нас, и на время прибытия, как показалось, особо не заморачивались.



Проходит половина из отведенных на первый день 9 часов времени, едем по очередному грейдеру. Верхняя половина карты уже на две трети покрыта, думаю над стратегией на оставшуюся часть гонки. Проскакиваем перекресток, на котором по расчетам должно быть одно из необозначенных КП с указателями. Замечаю это уже через несколько км, решаем сначала взять несколько других КП и вернуться на этот перекресток по кругу позже. Идут сплошные грейдера, к проблемам ориентирования добавляется заканчивающийся бензин… Последние 40 км до асфальта проезжаем без кондиционера, света и зарядки – экономим бензин По пути снова проезжаем злополучный перекресток – нет указателя, как не ищи! В этом месте идет ремонт дороги, решаем, что указатели убрали строители. Как на следующий день выяснили Орги – так и произошло, никто это КП не взял.



Заправляемся, до конца сегодняшнего гоночного дня два часа с небольшим, переходим на второй лист карты. Решаю дилемму – либо пособирать оставшиеся довольно разбросанные точки к северо-западу от Резекне, либо пойти по более кучным точкам на востоке и юго-востоке. Выбираем первый вариант, продолжительность перегонов увеличивается. После 8 часов непрерывной гонки состояние у всех не очень Предпоследнее КП так и не находим, его нам предстоит взять на следующий день (за эту точку полагается больше баллов, чем за остальные – таких точек всего штук 10, на них объект особенно далеко стоит от точки на карте, и найти его особенно сложно).



Финишируем за 2 минуты до конца девятичасовй нормы времени. Сдаем флешку, у нас 43 КП. Орги говорят, что у кого-то больше 50 фото. Видимо, кто-то гоняет быстрее нас, плюс сколько-то времени мы потеряли на точках. Возможно, маршрут также можно было улучшить. Ну ничего, завтра еще 6 часов гонки, карты и задания оставили на руках, так что можно проработать оптимальный маршрут.



Лагерь был на базе отдых на берегу красивого озера. Озеро как озеро, у нас такие тоже есть, тот же Валдай, например. База тоже стандартная, но чистенькая и аккуратненькая. Жили мы в палатках и забесплатно. Колориту добавляло то, что кроме слета ориентировщиков на базе параллельно проводился мини рок-фестиваль, так что музыка гремела за полночь. Удивило, что большинство публики на этом мероприятии (молодежь) общались между собой по-русски. Эта, кстати, и Риги касается – куча народу, в том числе рожденного явно после 91го года, общается между разговаривает между собой на великом и могучем, при этом без всякого акцента. Мне подумалось даже, что в Киеве нормальный русский реже встречаешь.



Утром второго дня у нас был готов график прохождения точек на весь день – Аня завела КП в Озик, я перенес расстояния в Эксель, с учетом скорости 70 км/ч просчитал время прибытия на каждую точку – и мы стартовали. Этому волнующему моменту снова предшествовал познавательный брифинг на латышском. Многое сразу стало ясней и понятней.



Весь второй день (норма времени 6 часов) прошел на одной дыхании. В план прохождения дистанции я закладывал 4 минуты поиска на каждую точку – в результате за счет более быстрого взятия точек и небольших оптимизаций маршрута вместо исходного дефицита в 25 минут мы пришли на финиш на 20 минут раньше завершения нормы, т.е. 45 минут сэкономили. Практически все точки брали ровно в свою минуту с учетом скорости 70 км/ч по прямой от КП до КП. Общий пробег в первый день был 515 км, во торой - около 370 км. За счет четкого плана и быстрого поиска увеличили среднюю скорость с 57 км/ч до 65 км/ч



Из того что запомнилось:



- пограничники, остановившие нас в одной из деревень и в течение 10 минут переписывавшие паспортные данные и задававшие всякие каверзные вопросы (граница там буквально в 3 км проходила)



- чистарусская наглость одного из экипажей из местных – КП было у какого-то очередного монумента в лесу, к нему вела асфальтовая дорога, которую пересекал цепь-шлагбаум и знак-кирпич. И мы, и пара прочих участников остановились у кирпича и побежали дальше пешком, а вот один особо умный экипаж прямо через цепь поехал. Точка, кстати, совершенно чумовая была - бежать дальше по дорожке метров 200, после чего по неприметной тропинке вбок, и там через 30 метров в зарослях монумент. Если бы не местные, которые на наших глазах на эту тропинку свернули, мы бы минут 30 лес там прочесывали… На карте, напомню, 1 мм равен 250 метрам на местности…



- та самая оставшаяся с прошлого дня ненайденная точка – оказалось, что речь шла о фото, на котором изображалась машина, стоящая на идущей вдаль среди полей и кустов дороге – при том, что фото было сделано с монумента в сторону центра городка. Т.е. Оргам удалось найти такой ракурс, при котором в объектив ни сам монумент не попал, ни одного дома. Только единственная автобусная остановка. У меня была четкая уверенность, что это фото где-то в полях, а не в городе.



- ж/д переезд перед одной из точек уже ближе к финишу – он был закрыт, через минуту издалека показался товарняк. Двигался он медленно, было в нем вагонов тридцать, при этом он ощутимо тормозил. Так что мы сидел и гадали, дотянут ли его последние вагоны до переезда или нет. Дотянули – они проехали после переезда на 15 метров после чего поезд окончательно встал



Финишировали, как уже написал, сильно заранее, но взять ничего поблизости уже не получалось. Сдали карнет, переписали флешку – ну и все, мы свободны. Ждем результатов. Мы в итоге не взяли 1 КП, у кого-то результаты лучше. Посмотрим, что у них со скоростью.



В целом все очень понравилось – и природа, и организации, и задания. Гадать, какую именно из 70 фото искать в этом конкретном месте – это, конечно, жесть. Правда, когда ко второму дню картинки пригляделись, а их число сократилось наполовину, - стало попроще, во многих местах уже было предчувствие, что именно искать. Ограничение на скорость по прямой между КП тоже понравились – как показал второй день, при грамотном планировании и быстром поиске скорость 60 в населенке и 110-120 за городом более чем достаточны. Другие фишки тоже приятные были – например, на одном из КП по заданию нужно было подготовленный Оргами суп съесть и сфотографироваться с пустой тарелкой – и отдых небольшой, и подкрепиться можно. Ну и сила местных экипажей тоже добавляет интереса – весь народ подготовленный, опытный, в основной массе на точках и на трассе не тупят. Как они некоторые точки находят (типа того монумента в лесу) – я так и не понял. Ну и гоняют они на своих дорожках как чумовые!



В общем, хочу туда еще! Надо собираться большой тусовкой и выигрывать! В этот раз все было промеж живописных лесов, лугов и озер, теперь охота на осеннюю Балтику посмотреть!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Čaviņas Pļaviņas pirms 1 mēneša
Savādā Latgale :) Šoreiz bijām gudrākas, pieredzējušākas, par cik piedalījāmies otro reizi... Un priecē fakts, ka rezultāts uzlabojies :) Un ne velti-ieradāmies startā, prieks bij' redzēt tik daudz rallistus un entuziastus, saņēmām papīrus, izplānojām un šoreiz patiesi viss likās vienkāršāk, izpildāmāk, pieejamāk vai tml. Patika! Ļoti ļoti patika. Un pārmīt dažus ašos vārdus ar ceļā sastaptiem cilvēkiem, kuriem smaids un interese zināt, kāpēc jau kurais auto pēc kārtas piebrauc, izskrien un aizbrauc. Nu patīk runāties :) un šādas runas atņem daudz laika, līdz ar to arī Sēlijā būsim vēl gudrākas. Nevis nepļāpāsim, bet darīsim to ātrāk :)

Daudzie zemes ceļi raisīja sajūtas kā īstā rallijā, fantastiski labi ceļi, līkumi un kalni, protams, puteķļi, bet tas viss pie lietas. Milzīgā sajūsma par krievijas pierobežu - tā vien gribējās tur uzkavēties ilgāk, ieiet pie kāda ciemos un jautāt - "nu kā jums te". Bet tas paliek citai reizei, kad laiks un ātrums nebūs noteicošais.

Viss bija lieliski! Jā - arī brokastiņas un savādā vakara publika rokfestivāla laikā :) Un lai jau - tas viss tikai izkrāso!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Arnis #64 pirms 1 mēneša
Ekipāžām #31 un #33 īslaicīgi apvienojoties, tika saskaitīta numuru summa un orgiem palūgts 64 numuriņš. Par cik ieradušies bijām itin laicīgi, tad nostājāmies otrās rindas priekšā. Lielākais pārsteigums sekoja, ka izrādījās - pirmajai rindai nav nekāda sakara ar startu! Bijām rēķinājušies, ka startējam kaut kur padsmit minūtēs, bet tikām nolikti fakta priekšā - mums JAU ir starts, bet vēl rokā kartes un paši pastaigājamies pa laukumu. Saprotam, ka ātri kaut kur jābrauc (nav ne jausmas, kur). Izgriežam uz ielas , nobraucam kādu gabaliņu, stājam malā un..... saprotam, ka piemeties vadātājs! Nesaprotam, no kura gala sākt pilsētas WP.

Liekam vadātājam mieru un kā uz pirmo braucam uz ārpilsētas WP. Tikmēr sakopojas arī domas, parādās orientieri un sāk lasīties arī WP. No ritma pamatīgi izsit pa ceļam pretīm braucošā CP ekipāža, kura ieslēdz zilās bākugunis un kaut ko klaigā ruporos. Jā - saprotu, ka ātrums bij nedaudz virs 100, bet Gulbenes zīmi tā kā vēl nemanīju. Par cik viņiem priekšā braucošais auto samazina ātrumu un griež malā, nolemjam, ka uzmanība tiek veltīta viņam un turpinām ceļu. Aiz mums vēl brauc padaudz auto un tikai pēc kādiem pāris km pamanu, ka poliču auto jau ir tepat aiz muguras un, ka disko laikam attiecas uz mani! Nu ko - piestāju malā un dusmīgs poličonka saka, ko es nestājoties pie bākuguņu un rupora komandām. Uz ko man tā vien gribas īstenot savulaik "Baltas" reklāmsaukli (mierīga atbilde nervozai pasaulei), bet nu nolemju - nebūs īstais brīdis. Paskaidroju, ka neko nejūtos pārkāpis, sakarā ar apstādināšanu. Sarkano bākuguņu nebija - ceļu viņiem netraucēju, bet ruporu skaņas kvalitāte ir ārkārtīgi tālu no Hi-Fi standartiem un auto ar labu skaņas izolāciju, labākajā gadījumā var tikai saprast, ka kaut kas no kaut kurienes skan. Poličonka, sapratis, ka mana nestāšanās nav apzināta, atmaigst un jautā, kā tad man esot ar pārkāpumiem. Saku, ka visam jābūt labi un parasti nekur nesteidzos. Mans teiktais tiek ilgstoši un rūpīgi pārbaudīts un CP datubāze apliecina, ka tas ir balta patiesība. Uzzinu arī savu faktisko ātrumu un tas ir lielāks, nekā rāda spidometrs (ak jā - lielās riepas), bet ne tik liels, lai neiztiktu ar brīdinājumu. Tikmēr dārgais laiks vismaz pāris WP vērtībā ir pazaudēts. Saprotam, ka uz spidometra rādījumu īpaši nevar paļauties un tagad braucam vismaz ar 10% rezervi. Tas attaisnojas un lielceļu vara mūs, mūsu turpmākajās gaitās vairs netraucē.

Par pārējo veiksmīgi jau ir izteikušās pārējās ekipāžas, tā,ka šeit #64 izlēma padalīties ar "nestandarta" notikumiem.

Jaukus startus Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

WILDMAN, Jānis + Māra pirms 1 mēneša
Vispār jau gāja forši - pirmā reize un 15.vieta!!!

Ceļa izplānošana, pienākumu sadale un aiziet - pirmā pietura - vilcieniņš. Laikam jau ceļa plānošanas svarīgumu nenovērtējām pirmajā dienā. Nebija jau skaidrs, cik mums laika katram punktam nepieciešams, kur nu lai izdomātu, kad ātrums pārkāpts, kad ne... Tik pašās dienas beigās, kad jāfinišē pēc 13 min pie Cimzes ezera, bet atrodamies vēl Pildā, nācās iespiest pedāli grīdā un traukties ar xxx km/h uz gala punktu..tāpat jau 5 min nokavējām - 300 soda punkti mums! :)

Otrā diena bija daudz produktīvāka - viss izplānots, atliek tikai traukties pakaļ punktiņiem. Kā punktam klāt - tā no mašīnas ārā, Jānis pat brīžam nosliko - fotogrāfē atverot logu.. Smaidīt jau vairs bildēs nebija iedvesma, taču azarts augstākajā pakāpē.. turpinam līdz galam - otrajā dienā 5 min ātrāk...

Mums patika, Quatro izpriecājās pa kārtīgiem grabažceļiem un nogurums no burvīgas atpūtas.. Paldies par burvīgu nedēļas nogali!!! Tiekamies septembrī!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Aldis, Rīgas Būvserviss pirms 1 mēneša
Pagājušajā reizē, kad uz Usmu devāmies jau 6 no rīta, tad līdz vakaram bijām ļoti noguruši, un tāpēc šoreiz izdomājām doties uz Gulbeni jau iepriekšējā dienā. Braucām trīs ekipāžas'- kopā 8 cilvēku un 1 suņa sastāvā. Ieradāmies uz starta vietu ap pl. 21.30 un iegājām krogā prasīt, vai būtu iespējams kaut kur tuvumā uzcelt teltis. Krodzinieces bija ļoti laipnas un sameklēja turpat pie benzīntanka mazu nopļautu zāles laukumu kur varējām celt teltis. Uzcēlām teltis, tad devāmies atpakaļ uz krogu un tur pavadījām visu atlikušo vakaru.

No rīta lēnām piecēlāmies, paēdām brokastis, novācām teltis un braucām uz startu.Mums par pārsteigumu starta vietas jau bija ieņēmušas kādas divdesmit mašīnas, bet mēs par to nepārdzīvojām, jo bijām labi pavadijuši rītu un braucām nevis uz sacensībām, bet lai interesanti un labi pavadītu laiku. Saņemot kartes u.c. veicām mazu apmācību mūsu jaunajām komandām un sākām plānot maršrutu variantus.

Par pašu sacensību norisi te jau ir daudz komentāru, tāpēc pateikšu vēl tikai to ka bija interesanti.

Pāris stundas pirms otrās dienas finiša, otrajai mūsu ekipāžai salūza mašīna un to vajadzēja aizvilkt līdz Rēzeknei. Šī iemesla dēļ izstājās arī mūsu trešā ekipāža, kura nolēma evakuāciju veikt uzreiz, nevis braukt uz finišu un pēc tam braukt atpakaļ, lai vilktu. Mēs finišējām kā plānots, paēdām garšīgās vakariņas un vēlāk arī sagaidījām abas atlikušās mūsu komandas, kuras nu jau brauca ar vienu mašīnu.

Taču, neskatoties uz ķibelēm, kas mūs piemeklēja, bijām ļoti apmierināti, jo līdz šim Latgale bija tāds tumšais lauciņš mūsu Latvijas skaistāko vietu kartē. Katrā ziņā priekšstats par Latgali ir krietni uzlabojies un secinājums ir viens - tur ir ko redzēt! Uz tikšanos Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Agita-AUTOSKOLA UNAMIKS RULLĒ pirms 1 mēneša
Sveiciens visiem Lobistiem,it īpaši jau visiem Jelgavniekiem,kas ikdienā braucot pa ielu garām,uzpīpina un pamāj ar roku)))))tā teikt savējie!!!Šoreiz ar mums kopā bija arī 35 ekipāža,ko pierunājām piedalīties vai pareizāk teikt))))ar saviem stāstiem arī viņiem izmetām āķi.Mums gatavošanās rallijam sākās vēlu vakarā ap 22 00,kas ievilkās pusnakti un pēc dažu stundu miega ,devāmies ceļā!!!Tā nesteidzīgi!!!Sasniedzām Gulbeni,piestājām benzīntankā,vēl dažu karšu iegāde un aiziet uz startu!!!Startā saņemam visu kas pienākas un nu ar brāli,kas bija mans stūrmanis,sākām gudrot,liekas viss mums ir skaidrāks par skaidru )))))starts klāt,meitenes skaita sekundes un atskan -laimīgu ceļu,aiziet volvīt latgales ārēs,ha griežu pa kreisi un atskan barga balss no stūrmaņa,kur Tu brauc))))kā kur,vaitad man kāds pateica kur))))izdomāju un izbraucu,labi,stūrmani ātri pārstrādā stratēģiju un dod komandu-turpinam!!!Daži kilometri un eh,pilna ceļamala ar tautu,kas ķer to stārķi-putekļu mākonī tīto)))mēs ar!!!Dodamies tālāk,vienā lauku ceļā,nejauka bedre,sitiens un stūre izgrozās tā pa visam nesmuki-vaigs sadrūmis,otrā ekipāžā,kurā vēl pilns ar inženieriem mani mierina,kautkas salauzts,aizlauzts utt((((garastāvoklis nav no tiem labākajiem,braucam ļoti uzmanīgi,sargu auto no katras bedres,protams uz šīs nots sāk neveikties ar kontrolpuktu atrašanu,piemetas vēl vedātājs)))bet vakars noslēdzas ļoti ātri,esam vieni no pirmajiem un apmetamies blakus orgiem,vakars ļoti jauks,grillējam savu gaļu pārspriežam dienas notikumus un nu jau ar drūmās domas liek mieru,secinu vienu,ja jau nekas dienas laikā nav salūzis un nolūzis līdz galam,tad jau viss oki un tik jārullē nākamajā dienā!!!

Nakts pagāja tīri okey,ja neatskaita to,ka ar meitu gulējām uz zemes jo matracis bija padevies ))))

Pienāca otrs rīts,vēsa duša,sakārtotas domas,pieticīgās brokastis par ko mēs neskumām jo auto bagāžnieks joprojām bija pilns ar dažādām maizītēm!!!

Un atkal starts un orgu meiteņu-laimīgu ceļu!!!

Pirmie kontrolpunkti atrasti un nu labs gabals pa zemes ceļu,skrienamies ar mersīti,kas pilns ar puišiem un izrādās viņi ir īsti džeki un zemes ceļa putekļus ēdām uz maiņām-sveiciens arī viņiem))))Otrā diena rit kā pa diedziņu,pat Marijas ielas un purvu takas atradām)))Finišā,liels gandarījums un neizpratne kur tik ātri vēja spārniem paskrējušas šīs divas dienas!!

Par to paldies orgiem!!!

Ar savu rezultātu esam apmierināti jo ir uzlabojumi)))))lieli,neesam diskvalificētu par ātrumu)))

Tiekamies Sēlijā!!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Pēteris Nr.16 pirms 1 mēneša
Tā nu tas bij! Rakstīšu šoreiz īsi. Brauciens sākās jau agrā rītā plkst.4, jo pa ceļam bija jāpaņem pēdējais ekipāžas loceklis pa taisno no darba. Veiksmīgi nokomplektējušies veicām necerēti ātru pārbraucienu līdz Gulbenei, kur (neskaitot 9 pieturvietas) ieradāmies vieni no pirmajiem. Neskatoties uz ātro startu bānīša nelabvēlīgā atiešanas laika dēļ, pirmā diena pagāja diezgan veiksmīgi. Savākuši vairumu no paredzētajiem wp vieni no pirmajiem ieradāmies arī nakšņošanas vietā. Tur mūs gaidīja ne visai patīkams pārsteigums - rokkoncerts, kas ilgi neļāva doties pie miera. Tomēr neskatoties uz to nākamā diena iesākās ļoti veiksmīgi un wp šķīlās kā rieksti. Tomēr pāris stundas baudījuši Fortūnas labvēlību, secinājām, ka mūsu auto izvēlējās citu scenāriju. Īsi pirms Rogovkas, ceļā uz Rēzekni, Audi izvēlējās amputēt gāzes pedāli. Nespēdami uzdot gāzi pēdējās stundas pagāja braucot ar stāvgāzi max 50 km/h.

Tomēr, neskatoties uz neveiksmi, iespaidi par braucienu ir palikuši ļoti pozitīvi un mēs ar nepacietību gaidām nākamās sacensības.

Ar cieņu

16tā ekipāža
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rudīte, Maija, Sandis №83 pirms 1 mēneša
Pagājis vēl viens LOBs. :) Iepazītas vēl neredzētas Latgales vietas, tomēr apmeklējot dažus kontrolpunktus radās jaukas atmiņas par pagājušā gada Latgales braucienu!

Mūsu pats pirmais kontrolpunkts bija jāmeklē jau 2. jūlija vakarā, lai būtu kur pārnakšņot. Deviņos vakarā izbraucām no Ugāles - gala mērķis Gulbenes rajons, priekšā 360 kilometrus garš ceļš(apmēram 4 stundu brauciens).

Trešā jūlija rītā pamostoties uzreiz jau varēja saprast, ka aiz loga ir karsta vasaras diena. Pabrokastojām un devāmies uz startu Gulbenē. Kad saņēmām kartes likās, ka nevar būt nekas grūtāks kā lietot divas kartes, taču, kad kartes salīmējām, viss kļuva daudz saprotamāks. Gaidot startu bija uztraukums par to vai viss ies kā plānots, bet, kad sākas brauciens viss uztraukums pazūd un varam mierīgi braukt.

Gaidot Bānīti, nezinājām, ka vienā pieturā kāps iekšā tik daudz cilvēku. Iekšā bija tāda cilvēku burzma, ka dažām ekipāžām bija jānobrauc divas pieturas, lai nofotogrāfētos bānītī, mums paveicās, jo mēs paguvām nofotogrāfēties vienā pieturā.

Fotogrāfija ar stārķi mums bija! Lai šo stārķi nofotogrāfētu, bija jābrien pa pļavu, kurā zāle bija tik bieza, ka knapi varēja ksutēties.

Kad pirmās dienas WP bija savākti, devāmies uz "Dzerkaļiem". Kad ieraudzījām, kur atrodas mājiņā, kurā pārnakšņosim, bijām nedaudz noskumuši par to, ka nevarēs gulēt, jo mājiņa atradās blakus lielajām tumbām rokfestivāla laikā. Taču, kad bija izplānots otrās dienas maršruts, nogurums darīja savu... Pirms gulēt iešanas gājām peldēt. Ūdens bija vienkārši lielisks! Pamostoties 4. jūlija rītā atkal devāmies uz ezeru. Pēc kārtīgas peldes cerējām kārtīgi paēst brokastis, taču diemžēl tās nevarēja salīdzināt ar pagājušo gadu. Pēc maizītēm atkal gājām peldēt.

Otrajā dienā devāmies uz Mākoņkalnu. Skats no tā protams apburošs, bet, lai līdz tam tiktu ir kārtīgi jānopūlas. Atceroties pagājušo gadu, šogad manuprāt uzskriet tajā bija vieglāk.

4. jūlija mūsu ekipāžā bija divi gaviļnieki! Stūrmanei dzimšanas diena un pasažierim vārda diena!

Atkal LIELS paldies organizatoriem par braucienu!!!

Uz tikšanos Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristaps, sami posebje ar Opel Astra un fotomodeli pirms 1 mēneša
Pozitīvu emociju pilns brauciens. Kam pamatā noteikti bija fakts, ka esam tikuši pie līdzbraucēja. Tas ir, pirmo reizi izmantojām fotomodeles pakalpojumus. Gan bildes pievilcīgākas, gan stūrmanis(es) var vairāk burties pa savām mīļajām kartēm. Tiesa sanāca aizmirst par to, ka jākontrolē Pilota(Edgara) izvēlētais pārvietošanās ātrums, kas jaukajos Latgales grunts serpentīnos mazs nekādi negribēja būt. Rezultāts redzams ar neapbruņotu aci, mūsu kaujas Opel Astra izrauj divus ātruma sodus, iespējams, ka arī trešais būtu mūsējais, ja piebremzēšanu neieviestu neliels defekts stūres pastiprinātājā.

Un ja ņem vērā, ka braši turējām līdz krietni jaudīgākiem arkliem, tad man brīžiem galvā iemaldās doma, lai Orgi vēl samazina vidējo braukšanas ātrumu, īpaši uz šādiem putekļainajiem posmiem.



Jauki, ka šādu atpūtas veidu iecienījušas arī ģimenes, kurās ne visi dalībnieki ir pilngadīgi. Domāju, ka viņiem varētu piešķirt savas pirmās vietas kopējā vērtējuma ietvaros.



Tā pasākumam tika pielaista arī Krievijas ekipāža, tad jautājums Orgiem: vai plānojat kādu no nākamajiem 2 dieniniekiem arī ārpus valsts robežām? Ja jā, tad tā būtu interesanta pārmaiņa(baptistu braucienu es šeit nedomāju).



Tiekamies Sēlijā!



PS cepuri nost to ekipāžu priekšā, kuri veica šo posmu auto, kas nav aprīkots ar gaisa kondicionieri.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

33,3 % chalji no Ceesiim pirms 1 mēneša
Daliishanaas iespaidos un pasaakuma slaveehana noteikti buutu izdevusies labaaka driiz peec 2 dienaam Latgalee, bet darbs dzina darbu..

Par pashu pasaakumu- labi organizeets, interesi veicinoshs, viennoziimiigi celj adrenaliina liimeni asiniis un nekaadaa zinjaa neveicina uz turpmaaku nepiedaliishanos.

Muusu sajuutas/emocijas/iespaidi- nu visiem, visiem 33,3 % dikti jau patika, nenjemot veeraa trako karstumu un paaraak silto Cirmes uudeni. :P

Ieteikumi?! Bet, protams!- veelreiz un veelreiz kaartiigi izlasiit nolikumu un tieshaam apdomaat katru (.), tas var buut arii likteniigais! :D

Kopumaa- lieliski pavadiitas 2 dienas- kas katraa zinjaa ir taa veertas, lai atstaastiitu mazbeerniem! :))

Ar nepacietiibu gaidaam Zelta Seeliju!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Dace, Inga, Ilona, Vita - 43.komanda pirms 1 mēneša
Piedalamies jau kuro reizi, bet āķis lūpā vēl joprojām ir iecirties.... Nu kas gan vēl ja ne LOBs varētu mūs ietriekt tik dīvainās Latvijas vietās (Senlietu muzejs ellē-ratā) un tvarstīt putekļos, bremzēm kaucot kādu nabaga stārķa kungu;)

Šoreiz pasākumu bagātināja konkurentos savaņģotais radu-draugu pulciņš, kā arī neviļus vēl uzradušies paziņas...

Laicīgi vienojāmies par stratēģiju un pašas esam apmierinātas - šoreiz rezultāts (sacensības taču un rezultāts nav mazsvarīgs) pārsniedza iepriekš sasniegto;) Taču joprojām brīnos par uzvarētāju veiklību un naskumu....

Nu ko Sēlija arī mēs nākam!

P.S. Radi ar jau gatavi;)))
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristaps, Sportscar racing team pirms 1 mēneša
Nu atkal klāt kārtējais divdiennieks! Lai arī esam komanda ar stāžu, vienmēr atrodas kādas jaunas "mācības", kuras gūstam ik posmu. Protams, šīs "mācības" kārtējo reizi liedz mums cīnīties par augsto pirmo piecinieku ... :(

Saņemot uzdevumu lapas, salīdzinoši veikli nosakam slēptos punktus (izņemot viltīgo Degumnieku ceļazīmi), maršruts arī vairāk vai mazāk skaidrs. Tā kā līdz bānītim ir diezgan daudz laika, sākums tādā nesteidzīgā tempā tiek savākti visi apkārtējie WP, tad jautrais bānītis. Tad apskatam Balvus, kur vēl satiekam vecu paziņu, kurš laipni izrāda savu māju pilsētas centrā. Pēc tam gan veikli uz pusdienu zupu, tad pie Viļakas pasēžam uz vecā mocīša ar blakusvāģi un ceļš uz Ludzas pusi! Tur diezgan veikli atrodam labi "noslēpto" Jaunavas statuju, savukārt, ar Ciblas akmeni mums nevedas tik veikli ... no sākuma piebraucam Ludzas upei no otras puses, pat atrodam tiltiņu krūmos, kas ved pāri tai, pat uzkāpjam vietējā mēroga pauguriņā, bet tik un tā bez rezultātiem ... Tad ar vietējo iedzīvotāju un citu ekipāžu palīdzību beidzot izdodas atrast Ciblas WP. Nevar nepieminēt fascinējošo Alpu kalnu stilā esošo ciematiņu Felicianova ....Žēl tik, ka tur pat WP nebija, lai kaut uz mirkli apstātos. Mazs loks vēl un tad iestājās "pēdējās stundas sindroms"... pie Zilupes neuzmanības pēc izdevās uzbraukt uz "jaunizceptās" un izsniegtajā kartē neatzīmētās Maskavas šosejas, kurai ceļš beidzās pēc 9 km. un tā nu līkumus caur Nerzas mazajām taciņām nespēja atsvērt tālākais lidojums uz finišu. Rezultātā pirmajā dienā 6 min kavējums. Ar to nedienas vēl nav beigušās!! Kā izrādās, pēdējie kilometri tika veikti uz gaisa un putām, jo pēc īsi finiša braucot uzpildīties beidzas degviela! Paldies "Inckalngaz GmbH" komandai par palīdzību! :). Vakarā pelde, līdzpaņemtā aukstā zupa, rokkoncerts un miegs jau klāt! Otrajā dienā punkti lasās kā pēc plāna - apmeklēts gan Mākoņkalns, pabūts rokas stiepiena attālumā no Baltkrievijas, papļāpājuši ar "viesmīlīgo" Beresņas baznīciņas pārstāvi (kuram laikam 70 fotogrāfi 1 dienā likās nudien par daudz :) ), nogrimusī baznīca, zirdziņš Untumos un tad sākās otrās dienas "pēdējās stundas sindroms"... Lai gan no rīta noklausījušies dažādos nostāstus un pat pamācības, kā atrast Teirumnīku purva taku, mums ar pirmo reizi nesanāk to atrast. Kad atraduši, tad vēl izdodas izkāpt nepareizajā takas galā - lielais skrējiens uz otru galu ... atceļā, saprotot, ka nu atkal jālido lai paspētu uz finišu meklējot labākos shortcut'us palidojam garām vajadzīgajam sānceliņam un nokļūstam Varakļānos. Pēc mirkļa jau atrodam finišu un .. atkal ar 6 minūšu kavēšanos ...

Mācības: 1) nedrīkst atslābt, kaut finišs jau pēc dažiem kilometriem, 2) ieliet pilnu bāku degvielas pirms paša starta nevis izbraucot no mājām ....

Bet lai arī kā nekremtu finišēšana viducī, šīs bija kārtējās lieliski pavadītās vasaras brīvdienas!!!

Zelta Sēlijā gaidiet mūs ar jauniem spēkiem!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.13 pirms 1 mēneša
Mēs jau sevi LOBā varam dēvēt par sava veida veterāniem, jo Latgales divdiennieks mums tiek ņemts otro reizi. Ir ar ko salīdzināt. Nu ko teikt - patīk mums tie divu dienu pasākumi!

Stundas pirmajā dienā bija daudz, punktu vēl vairāk! Izturējām un arī finišējām laikā.

Rezultāti tāpat kā vienmēr - stipri virs vidējā.

Taurenīši drusku "vēderus kutināja" braucot pa pierobežu. Un ne tikai līkumaino, kalnaino un bedraino ceļu dēļ. Arī robežsargi tur vaktēja mūs - bet pusei mūsu komandas pases līdzi nebija...ne tik nopietni ņēmām vērā organizatoru norādījumus...turpmāk būsim uzmanīgāki!

Latgales ceļi kā vienmēr fantastiski! Daba ar lutināja un laiks ar lutināja!

Paldies organizatoriem un kolēģiem par izdevušos pasākumu!

Tiekamies tuvāk mūsmājām - Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr 12 Ainars pirms 1 mēneša
Labdien vai labvakar!

Šoreiz LOBs atšķīrās no iepriekšējiem. Latgalē (Annā) ieradāmies piektdienas rīta ,kārtīgi pastrādājām un noskaņojāmies braucienam. No rīta līdz Gulbenei 30 km. Šoreiz braucām ar busu-zaudējām uz svaiga gaisa trūkumu un vairāk jutām ceļa kvalitāti, bet ekipāžai bija ērtāk izlocīties pat auto.Ierodamies Gulbenē laicīgi, Orgu vēl nav! 20 min. čats ar kolēgām un arī 9 ir klāt!

Saņemam kartes( prasu vai 2 kartes ir man vai citiem ar?) un nāk pārsteigums -tikai 3 lapas ar bildēm(gaidīju 5, nu vismaz 4). Skaidrs ka ir iespēja savākt visas punktus. Samulsina bānis- tas nedaudz lec ārā no ideālā brauciena. Meklējam slēptos un līdzīgi kā citiem Degumnieku zīme sagādā galvassāpes-atrodam vēl vienus Degumniekus un pat Dogumnīku mājas, kuri der pēc attāluma, bet ne pēc loģikas.

Starts ir klāt-aiziet. Pirms bāņa izmetam kārtīgu līkumu caur Balviem, Balkāniem un Viļaku un parādās pirmās problēmas-aizbraucam nepareizi 8km, bet noķeram Svēteli,līdz ar to uz Stāmerienas staciju varam nepaspēt, braucam uz Kalnienu, bet nākošā stacija ir neapdzīvota, gaidam ekipāžu vēl nākošajā, iznāk gara pauze. Punkti lasās labi, nāk nogurums, bet īstā laikā ir zupas pauze-paldies par izvēli visām gaumēm.

Un tad sākas Īstais LOBs -aiz Tilžas iekļūstam putekļu vētrā -izrādās braucam aiz baļķu vedēja , bet ne mēs vienīgie! Un tad ir mūsu liktenīgais punkts pie Ruskulovas - muižas vārtus paņemam, bet slēpto 2km attālumā no rīta cīnoties ar Degumniekiem neesam kartē atzīmējuši un lepni no viņa aizbraucam prom! Pamazām tuvojas Cirmas ezers-līkums ap Ludzu(kur gandrīz iekļūstam ziņās kopā ar Rubiku, viltīgs ir punkts pie Ludzas baznīcas) vēl viens ap ezeru un Rēzekni un diena ir galā! Tad mēs beidzot saprotam Roka draudus -mūsu mājiņa ir tiešā tuvumā. Un nāk apskaidrība par mūsu kļūdu- tuvāk par 30km no izlaistā punkta vairs nebūsim!

Bet dusmas izkliedē vakarēšana ar jauko dziedāšanu(paldies muzikantam Pēterim, ja nemaldos) un alus malks. Prieks ka dalībnieki dalījās iespaidos, nevis kala kara plānus.Nogurums dara savu -nekāds Roks netraucē miegu. No rīta ar svaigu galvu uzreiz ir skaidrs maršruts.

Ar tā izpildi sākumā neveicas- vispirms stūrmanis pa ātru liek nogriezties, tad pieviļ Dienvidlatgales karte- attālums taisnā gabalā mērot atsķiras par 2km 6 pret 8 un beidzot Pildā meklējam punktu citā krustojumā. Tālāk gan lielu problēmu vairs nav.Tuvojoties Finišam sākam rēķināt, vai varam paspēt visus punktus paņemt. Ieprikšējā posmā saņēmām 9 min sodu, neriskējam braukt uz Bērzpili.Degumnieku slēptais ir tur tam vajadzētu būt, finišā esam laikus ar 2 nepaņemtiem punktiem- pirmās diena kļūda un otŗās dienas apzināti izlaistais.

Nu ko , ja būtu Ruskulovas slēpto paņēmuši, tad būtu arī svētdien mēģinājuši visus savākt un tad uzvarētāju noteiktu nobrauktie km- tur būtu 5-10 km starpība! Bet šoreiz apsveicam Trusi ar uzvaru! Paldies Orgiem par kārtējo LABo LOBu , apsveicu arī Krievijas ekipāžu ar vietu 2 desmitā un tiekamies zelta Sēlijā Septembrī!

Ainars
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ilze, Gita, Didzis, Andris, komanda Nr. 91 "Mīlais laineris" pirms 1 mēneša
„Precēties, precēties, tas tik ir ko vērts

Precēties, precēties, dzīves ceļš tad ērts.”



Dzirdējām labas atsauksmes par autofotoorientēšanās pasākumu un pieteicāmies (un vēl brauciens pa LATGALI). Sākām gatavoties jau laikus.



Viss sākās jau piektdien, kad pie Ilzes braucām izbaudīt Stāmerienas lauku idilli. Jājām ar 30 gadu veco Danci, ēdām zupu, žāvējām vistas un posāmies mūsu lielajai dienai. Pagulējuši trīs līdz piecas stundas (kā nu kurais) cēlāmies līdz ar namamāti, lai dotos uz kūti slaukt govi. Saimniecei par izbrīnu pilsētnieki nemaz nebīstas govij pupus raustīt, un gana prasmīgi. Paēduši brokastu, sēdāmies mūsu izpušķotajā mīlas lainerī, lai dotos uz Gulbeni. Īpaši nesteidzāmies un startējām kā pēdējie, jo pirmo reizi šādās sacensībās maršruta plānošana nevedās tik raiti.



Bānītī saķērām stresu, jo domājām, ka neuzspēsim nobildēties ar konduktoru, bet beigās karsta buča un foto steigā tomēr tapa. Paņēmuši visus Gulbenes apkārtnes punktus (izņemot Marijas ielu mežā), devāmies tālāk uz austrumiem. Pirmā nelielā aizķeršanās radās Balkanu kalnu dabas parkā, kur iemanījāmies izskriet vai visu dabas parku, līdz atradām baznīcu ielejā. Neesošā ceļa norāde nedaudz pajauca plānoto maršrutu, bet varbūt tā arī bija labāk. Nelielais serpentīna ceļa posms Felicianovas ciemā – kaut kas tiešām negaidīti labs! Iespējuši vēl nobildēties pie pamestā veikaliņa Greiškānos, gandrīz vai minūte minūtē finišējām Dzerkaļos. Nākamās dienas maršruta plānošanu atliekam uz nākamo dienu un baudām ezeru, Stāmerienas zemeņu pļurē un plātsmaizi, protams, arī rokfestivālu līdz pat četriem rītā.



Nākamais rīts dažiem sākas ar sāpošām sprandām, rīta peldi un pieticīgajām brokastīm. Pirms starta nolemjam paņemt visus punktus Latgales vidusdaļā un pierobežā, pieļaujot, ka Lubāns šoreiz nespīd. Tā arī diemžēl sanāca, tikām līdz Rikavai, tālāk jau bija jābrauc uz finiša pusi.



Komandai Nr. 91 „Mīlas laineris” debija šajās sacensībās, mūsuprāt, bija lieliska – 7. vieta. Brauciens gan bija diezgan saspringts, bet paguvām izbaudīt Latgales mieru, lauku pamestību, putekļus visās spraugās un izcilas ainavas. Nezinām, kādi bijuši iepriekšējie LOBu posmi, tomēr bijām gatavojušies uz nopietnākām fiziskajām aktivitātēm un sarežģītāku punktu atrašanu. Šo arī iesakām organizatoriem, rīkojot nākamos LOBus!



Rūgts!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Uldis, Arta, Madara, Andris, #17 pirms 2 mēnešiem
Sveiciens visiem LOBeriem!:)

Mums Latgolas divdiennieks sākās braši agri sestdienas rītā kad 4.30 izbraucam no Tukuma. Līdz Gulbenei fotomodeles paguvušas pasnaust, jo kā nekā visu atlikušo dienas daļu "desot" nāksies tieši viņām. Benzīntakā nabaga pārdevējai mērens šoks, jo cilvēkam bija patiess izbrīns ko sestdienas rīta te dara šāds lērums ļaužu un kas notiks?! Uz to gan atsmejam ka galvenais lai tankā pietiktu degvielas.. Pirmais izbrīns jau rodas saņemot materiālus, kaut kā aizdomīgi maz fotogrāfiju, bet izrādās ka tas tiešām tā. Biku iegriež bānītis, jo nācās to gaidīt minūtes 20, nākamā aizķeršanās bija ar ceļazīmi (esoši neesošo) tā pabojāja izplānoto un nācās lielu tukšo gabalu braukt līdz zupas virtuvei. Un tā pirmā diena pagājusi, ierodamies uz rokfestivālu, uzceļam teltis, vakara zupiņa un nogurums dara savu! Rīta brokastis protams bija tādas kādas bija, bet neviens jau neliedza atkārtoti ieiet pēc kafijas un maizītes.. Tā nu atkal ceļā, gar pašu pierobežu, bet bez pasu uzrādīšanas un kādiem nebūt pārpratumiem no robežsargu puses. Diena kā vienmēr paiet nemanot, beigās jau gan smējam, jo uz jautājumu kas jāmeklē (nenosvītroto bilžu ta maz) atskan atbilde, kārtējā baznīca..

Apsveicam uzvarētājus un... tiekamies Sēlijā!:)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Āris(5-1) pirms 2 mēnešiem
Īsi un konkrēti!Kā mēs profukaļi 2 vietu!?Lūk, vajag izdzēst divus slēptos punktus(lai pārbaudītu laiku)un pakāst visu garšīgo!!!Ar tādu pārliecību ieradāmies finišā,ka nu jau ir...Naf paņemts tikai viens WP starp Gulbeni un Balviem un būs OK.!!!Nekas, mūžu dzīvo mūžu mācies - nākoš reiz ņemsim hronometru,kā Ežie asiem!Mēs varam un izdarīsim...Tiekamies Sēlijā!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Māris, Valdis,Sandra, Zane u.c. ekipāža nr.4 pirms 2 mēnešiem
Divas dienas Latgalē tikpat kā 7 gadi Tibetā! Skaistā, neskartā daba, neskaitāmie ezeri, tīrs gaiss, kilometriem tālu nevienas dzīvas dvēseles, klusums tāds, ka ausīs džinkst- kas vēl vairāk vajadzīgs meditēšanai? Taču mums bija LOBS! Neesam iesācēji, braucam jau otro gadu (ar dažiem izņēmumiem), bet šajā LOBĀ kaut kā nepaveicās, kaut gan arī lielas ķibeles mūs nepiemeklēja. Pirmajā dienā nošāvām greizi ar maršruta plānošanu, sākās kašķi un zināms sapīkums. Tad vēl piemetās vadātājs( šķiet, ar WP 1) - braukājām riņķī un apkārt, nevarējām saprast-ir vai nav. Rēzeknē 1.dienā nekādi nevarējām atrast WP aiz "ķieģeļa". Otrajā dienā paveicās vairāk-atradām. Ļoti patika bānītis ar šarmantajiem konduktoriem un vēl šarmantākajiem ceļabiedriem. Izkāpām Birzes stacijā, Sandriņa brīdina Māri, ka nevajag braukt tūlīt putekļu mākonī. Drusciņ nogaidām. Pēc kādiem pāris km vienai ekipāžai nav paveicies-putekļu mākonī viņi nav pamanījuši kraso pagriezienu. Palīdzam viņiem izkļūt uz ceļa. Ceram, ka vēlāk kāds viņiem palīdzēja nokļūt mājās.

Nakšņošana blakus rokfestivālam mūs neapmierina, tāpēc (paldies Jānim) dodamies otrā pusē Cirmas ezeram pie Silvijas un Ivara (liels paldies viņiem par ielaišanu savā paradīzē!). Otrā rītā Silvijas brālis mūs izvizina pa ezeru ar savu jauno laivu. Super! Pēc peldes ezerā esam gatavi ceļam. Otrajā dienā ar WP meklēšanu veicās drusku labāk, uz Dagdu pēc dārgā WP neriskējām braukt, kaut gan būtu paspējuši. Finišējam Lāču lejā ar laika rezervi. Bet-kā ir, tā ir. Esam kaut kur pa vidu. Rezumē - divas burvīgas dienas Latgalē aizvadītas, bet mums ļoti, ļoti pietrūka Anrija!

Sveicieni visiem! Uz tikšanos Sēlijas LOBĀ!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

TRUSIS pirms 2 mēnešiem
Sveiciens visiem loberiem!



Nu ko! Nevajadzētu jau tā salīdzināt, bet gaidījām ko vairāk no šī LOBa.

Tā vai šā, pērnā gada Latgales divdiennieks tomēr joprojām ir nepārspēts gan emociju, gan wp interesantuma, gan kempinga, gan dabas un redzēto ainavu ziņā! Un kur nu vēl cilvēku viesmīlība leģendārajās brokastīs ar svaigo lauku biezpieniņu...

Bet varbūt nostrādājis pirmās reizes faktors!

Kā jau organizatori pieminēja, šis mums bija gada jubilejas brauciens, un bijām iecerējuši likt punktu. Bet, palasot atsauksmes, daudzas ekipāžas ar mums rēķinās Sēlijā:) Nu tad redzēs! Braucām un spriedām, ka LOBs nav nekāds parastais āķis, bet gan tāds riktīgs, ar vismaz 4 žuburiem, un ieķeras pamatīgi!



Mūsu atklājumu top3 Latgalē:

Bānītis.

Purva takas ezeriņš, kas atradās netālu no wp.

Baznīcas (Ņukšu un vecticībnieku zaļā).

Bānīša stacija Vecstāmerienā mums tuvojās precīzi vienādā ātrumā ar bānīti! Knapi paspējām ielekt vagonā! Sajūtas kā filmās: stacijā tik daudz sagaidītāju un pavadītāju, un visi māj, meklē pūlī savējos. Brauciens ideāls, apskatījām to vienu veco smuki nodekorēto vagonu, kurā nebija konduktora, tāpēc nebija arī neviena lobera. Purva takā ieskrējām līdz pat ezeram, īsto laipu meklējot! Tā likās super vietiņa, kur nopeldēt varbūt kādreiz!

Un baznīcas brīnumjaukas kā jau Latgalē. Tajā zaļajā pat skanēja dziedājumi. Tikai kauns, ka nevar tā lēnām piebraukt, lēnām ieiet, pusstundiņu pasēdēt, un tad apgarots doties tālāk. Nu īstenībā var jau arī tā, bet tad vēlreiz jāatsaucas uz Raita zelta citātu: “Pilnībā piekrītu par to vienmēr uzvarēšanu. Tikai tie pārējie sīkumi izšķir, vai esi pirmais vai pēdējais uzvarētājs!”



Plāns, ka jāņem visi wp, ir skaidrs uzreiz, jau karti saņemot, tāpēc šoreiz nebija jāplāno, KO ņemt/neņemt, bet gan tikai SECĪBA.

Sajūta laba, kad bilžu lapas lēnām aizpildās, un uz beigām wp foto izvēle ir gaužām vienkārša! Kādreiz senākos LOBos mēs smējāmies, ka būtu interesanti aizbraukt finišā un organizatoriem teikt: “Eu, punkti izbeidzās, nav ko ņemt!”:)

Protams, laiks un kilometri lieki tika patērēti uz slēpto “čupas” punktu, kuru pārbaudījām 2x un tomēr neatradām. Mazliet galvas sagrozījās Baltinavā, bet ar vietējo aborigēnu palīdzību atradām! Pēc tam gan nācās pārplānot maršrutu.



Mākoņkalns jau 2.reizi LOBā: uzlēkšojām visa komanda, lai stiprinātu draudzības saites un sēdētāji izstaipītu kājas, pagaršotu sviedrus uz pieres, kā arī sajustu ātro elpošanu un pulsu deniņos! Mākoņkalna skrējienam bronza, bet zeltu un sudrabu dala Sietiņiezis un Dižpriede!



Paldies organizatoriem (Intar! visu cieņu! Tev bija jārukā, kamēr pārējie peldējās un cepa desas) un telšu kaimiņiem (ceram, jums viss laimīgi beidzās ar to ērci), un visiem kolēģiem (īpaši 84.ekipāžai un Vimba/Mediņš team), ar ko sadraudzējāmies pie ugunskura un dziesmām, un brokastīm, un pusdienām! Un sveiciens tam čaklajam auto īpašniekam ar melno mašīnīti, kur tika mazgāta, spodrināta un nopulēta, lai uz otrās dienas startu būtu kā auto izstādei sagatavota!

Vispār, kad rodas izdevība iepazīties tuvāk ar loberiem, brauciens kļūst daudz personiskāks un arī draudzīgāks! Par to mums liels prieks!

Kopā pasēdēšana saliedē tautu! Un tas ir riktīgs 2diennieka pluss.



Lai kā tas arī skan, bet vislielākā pateicība lēdijai Veiksmes j-kdzei! Bez viņas tu vari visu izdarīt perfekti, pārsniedzot cerēto plānu pat par 200%, bet ja plīst riepas, pazūd bremzes, izcaurumojas benzīna bāka, tad...



Paldies par apsveikumiem! Mēs turam īkšķus, lai visiem izdodas!

LAI DZĪVO TRUSIS!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

4iksi pirms 2 mēnešiem
Nu tā Latgales putekļi un kukaiņu masa no auto priekšas ir nomazgāti un var sākt aptvert 2 dienu skrējienu pa smukajām Latvijas ārēm.

 

Sākās viss ļoti apdomāti, izbraucot jau 5dienas vakarā, lai 6dienā būtu laicīgi uz starta un labākājā formā.

 

Pirmā diena:

 

8.15, esam pirmie, kuri ver vaļā norādītās kafejnīcas durvis un pasūtam tipiskās brokastis - siermaizes un omleti.... arī braucienu sākam kā vieni no pirmajiem. Skāde - tikai vienam ekipāžas dalībniekam omlete pāris stundas pretojās piezemēties kuņģī un ikviena bedre tai lika mest kūleņus. Pēc varonīgas cīņas šī problēma atrisinājās pati no sevis!



Mūsuprāt, sākumā startējušajiem problēmu radīja bānīša kustības saraksts! Pieņēmām stratēģisku lēmumu bānīti ņemt tā atpakaļceļā no Alūksnes, proti, vēlā pēcpusdienā, kā rezultātā izbraucot lielu apli un savācot apkārt esošos WP, nācās atgriezties sākuma punktā ilgāku laiku braukājot vispār bez punktu vākšanas. Bijām mazliet sašļukuši, jo tas nozīmēja summā lielāku kilometrāžu un nejēdzīgu laika patēriņu. Tomēr laimīgi, gan neiztiekot bez vairākām kļūdām izvēloties pareizos ceļus, tomēr bez kavēšanās nokļuvām norādītajā gala punktā - RokFestivāla epicentrā! :))))) O jēēēē!!!! Diemžēl nakšņojām citā kempingā CIRMAS EZERKRASTOS, un palaidām gar degunu iespēju paplašināt rokmūzikas horizontus :)))) Uzreiz pēc pirmās dienas finiša nācās meklēt tuvējo servisu, estakādi, ko arī atradām pārsimts metrus no Dzerkaļiem tuvējā lauku sētā! Vietējie zēni pārstāvēti trīs paaudzēs bija ļoti pretimnākoši un visai ātri likvidēja Melnavā nepamanītā ēnā "guļošā policista" nodarījumu - atrauto apakšējo motora aizargpannu ..... Domāju, ka zēni nopriecājās par atlīdzībā atstāto vīna pudeli .....

 

Diemžēl, nebijām novērtējuši reālo situāciju, ka šajā LOBā ir iespējams savākt pinīgi visus punktus un mierīgu sirdi bijām apzināti palaiduši garām pāris punktus jau pirmajā dienā.

 

Otrā diena:



Aņēmības pilni braucam uz startu un meklējam brokastu vietu ....... Tā arī neatrodam, bet īpaši nebēdājam, jo pirms tam jau esam lieliski pabrokastojuši ar Čaka Norisa, no INČUKALNSGAS GmBH komandas gatavotajām fantastiskajām maizītēm un kafiju..... :))) 

 

Attiecībā uz Rokfestivālā sekām Dzerkaļos, varētu secināt, ja Madonā festivāls saucas Sinepes un Medus, tad šo Ludzā var iesaukt par Pankūkas un Alus.

 

Tad nu ieņēmuši vietu saulainajā startā esam gatavi jauniem varoņdarbiem. Dotajās 6 stundās tiešām iespējām ļoti daudz. Vairāk nekā plānots! Mākoņkalna iespaidīgais skats pat skrējienā atstāja iespaidu un ne tikai uz dibena muskulatūru, bet arī lika pārdomāt, vai Ulmaņu Kārlis arī sasniedza virsotnes...????

Arī Audriņos bija nepieciešams domu lidojums un tās, gan tikai ar otro piegājienu, bet aizlidoja pareizi.



Zvēriņu iesaistīšana bildēs braucienu padara vēl interesantāku - te ar gulbi, te ar stārķi vai zirgu! Mūsu komandas nākotnes cerība varētu būt BILDE AR KURMI :))) Starp citu tas Ieriķu kurmis, mūsu komandai vēl arvien ir kā skabarga pakaļā, jo viņreiz to uzreiz steidzoties uz finišu neatradām un beigās vel nokavējām finišu ......

 

Tad nu arī otro dienu laimīgi beidzām bez kavēšanās un ļoti apmierināti ar paveikto, tik priekšā vien tālais ceļš uz mājām asfalta klāts un rāms... tomēr, tieši mājupceļā, pirmais īstais policists tieši pirms iebraukšanas Jēkabpilī tomēr noķēra .... Padraudēja ar 30 LVL sodu un pāris soda punktiem, bet beidzās viss ļoti labi, bez jebkādiem materiāliem zaudējumiem, vien ar nodarītā nožēlošanu un solījumu vairs nekad nepārsniegt ātrumu...J

 

Gala iznākums - 9.vieta, liels gandarījums par redzēto un paveikto. Secinājumi - varam vēl labāk un bez kļūdām!

 

Lielais Paldies organizatoriem par iespēju apskatīt Latgali tās plašumā un dažādībā!!!

 

 Visa cieņa un sveicieni uzvarētājiem!!!

 

Vienmēr Jūsu uzticamie,

4iksi
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

#84 pirms 2 mēnešiem
Ritošās daļas devīze: Kāpēc nest, ja var vest



LOB pieredze: pirmā reize! Kā jau parasti - nevainība zaudēta un āķis lūpā! :D



Komandas sastāvs: pats labākais – daļa komandas ar saknēm Latgales ārēs (pie neviena rada gan nestājāmies, jo bija pamatotas aizdomas, ka ātri ārā netiksim); dažam talants ātri stūrēt, dažam neapjukt kartēs, kāds māk nedaudz bildēt un pa vidum iegadījies arī raiti skrienošs tūrists no Kurzemes.



Pirmās dienas rīts: ķezas un vadātājus atstājot mājās, starta vietā ierodamies laicīgi, maršrutu plānojam, vadoties pēc mazbānīša kustības grafika, bet plānošana vairāk gan šajā dienā nozīmē aptuvenā kustības virziena noteikšanu – pārējais procesa laikā. Pēc pāris nomaldīšanās reizēm stūrmanis lēnām sāka aprast ar domu, ka organizatoru izsniegtā karte īsti neder un jāpaļaujas vien uz Jāņa sētas risinājumu. Stratēģija nedaudz pieviļ vakarā – finišējam, neizmantojuši visu atvēlēto laiku.



Pirmās dienas vakars: esam izlēmuši nenakšņot teltīs, tad nu pēc finiša noguruši un mazliet izsalkuši dodamies Rēzeknes virzienā. Ar moteli viss kā pieklājas – logos koka pagales vai drēbju pakarināmā vēdināšanas režīms, istabai bez dušas tās ir pieejamas lielajā gaitenī, istabai ar dušu tās ir mazākā gaitenītī - nedaudz tuvāk. Bet kopumā gulta un spilventiņš atrodas katram. Dienas straujā pārvietošanās ir darījusi savu – ēstgriba lielāka par nogurumu, tāpēc braucam atkal ielās meklēt iespēju pavakariņot. Krīze pabijusi arī te – viena otra zināma vieta savu darbību un pastāvēšanu ir beigusi, nevaram neņemt vēra arī komenes (ai, moteļa administratores) viedos vārdus: мы же дома питаемся… Lai vai kā – netālu atradām kafejnīcu "Zanzibar", kur bez dzērieniem var tikt arī pie ēdieniem! Kontrolpunkts atrasts, laikā esam iekļāvušies, bet nu te pie viena varam iepazīties ar vietējām ēšanas tradīcijām, kas krietni sajūsmina mūs. Vai varbūt otrādi – vietējie pavāri nekautrējoties iesmaida par rīdzinieku dīvainajiem paradumiem pasūtīt salātus un otro. Vai galu galā vispār tā ir apdomīga laika un darba resursu ekonomija?… Tomēr secinām, ka nav svarīgi, aiz kura no iepriekšminētajiem iemesliem, bet, ja cilvēks ir izsalcis, tad gaļas salāti var tīri labi atrasties arī vienā šķīvī ar kartupeļiem un gaļu. Atlikušo enerģijas devu veltām nākamās dienas maršruta plānošanai – šoreiz jau ar stratēģiju un zināmu aizvadītās dienas pieredzi.



Otrās dienas rīts: mēs zinām kur, kad un kā – mums gandrīz ir plāns! Dienas kopējais tonis vēl aizvien lustīgs - diži lotgaļīšu kalneņi Zilupes virzienā, lokani ceļi, paklausīgs zirgs, nedaudz šaubīga, bet tomēr pārliecība, ka stūrmaņa ģenerētā formula ar mistisko koeficientu 1400 ir pareiza un romantiska cerība beidzot atrast to mazo namiņu, uz kura stāv rakstīts: es tevi gribu! Pie grand finale pēdējā kontrolpunktā, lai gan pilnā pārliecībā meklējām sakrālas vērtības baltas baznīcas izskatā, atradām laicīgos priekus un gaidīšanas namiņu ar nelielu vilšanos nesošo uzrakstu: es tevi gaidu... Katrs jau laikam saskata tik to, ko vēlas redzēt! :D



Galu galā astotā vieta - šķiet, ka līdz nākamajam braucienam empīriskajai formulai būs jāmeklē arī teorētiskais pamatojums – esam kļūdījušies tikai vienreiz! Nu ko Truši - mēs jau gatavojamies septembrim!!! :D
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ģirts, numur 24 pirms 2 mēnešiem
Viss sākās tā, ka braucu Rīgā mājup no darba un skatos, ka uz priekšā braucošā auto uzlīme autofotoorientesanas.lv. Tā kā tik garu nosaukumu grūti atcerēties, nolēmu, ka jāpieraksta – tā nu ātrumā pierakstīju SMS un nosūtīju to draudzenei. Šī apskatījās datorā un laikam nākošajā vakarā tiku nolikts fakta priekšā – ka mums arī ir jāpiedalās :) Nākošajā dienā jau bija mūsu maksājums apstiprināts un ar nepacietību gaidījām pēc vairāk kā mēneša lielo pasākumu!

Ieradāmies uz pasākumu samērā laicīgi – pirms 9. Skatāmies, ka mašīnu vēl diezgan maz, bet drīz vien laukums piepildījās kā sēnes pēc lietus.

Aizgājām reģistrēties, saņēmām lapas un steigā vēl īsti nezinot kas būs jādara, salīmējām uzlīmes – visi tā dara un gan jau, ka tūlīt nāks pārbaudīt mašīnu tehnisko stāvokli a mums nebūs uzlīmju! :D Vēl pie reizes pārbaudīju stūrmani un fotogrāfu salikt avārijas trijstūri – abi gan tika galā ar pirmo reizi 20-30 sekundēs :)

Tad sākām rēķināt zīmju atrašanās vietas. Pirmā un vienīgā doma, kas ienāca prātā – skaitīt uz citas kartes kopā attālumus starp lillīgajiem punktiem. Esot vēl metode ar cirkuļiem, bet nezinu vai tad lapa nav pārāk saapļota :D Pusi no zīmēm gan nesanāca vispār apmeklēt, vienu tik nesanāca aprēķināt, jo nepasēja attālumi starp pilsētām ar zīmēs esošajiem. Dabā gan iekritām ar to vienu zīmi, kas kā beigās izrādījās arī nebija citiem redzama, jo bija tikai čupa palikusi :D

Aizdevāmies uz sapulci un ātri vien jau starts – te parādījās mūsu pirmā kļūda – nebijām izdomājuši pilnīgi nekādu maršrutu – tad nu pirms starta domājām vai pa labi vai pa kreisi :D Devāmies meklēt pirmo WP – tie bija rati arkā. Braucām un skatījāmies kartē – nu it kā te kaut kur būtu jābūt, bet neredzam. Paldies ekipāžai, kas mums parādīja kur tie ir :) Modele ielecot mašīnā bija tik ļoti priecīga – jesss! Mums ir pirmais vēpē! :)

Devāmies meklēt apkārtnes tuvākos punktus un satraucāmies par to, cik daudz laika mums tie aizņems, lai paspētu 13 uz bāni. Pēc pēdējā punkta likās, ka būs gana švaki, bet stacijā ieradāmies vairāk kā 10 minūtes pirms vieniem. Tālāk metām loku pa kartē esošajiem augšējiem WP. Agri vai vēlāk, bet izdevās visus atrast. Visilgāk gāja ar WP62-to koka baznīciņu bedrē. Ieradāmies tajās takās, skatījāmies stenda kartē – īsākā taka tā kā sanāk pa kreisi. Fotogrāfs ar modeli nostaigājuši 15min atnāca dusmīgi, ka nevarot atrast. Būs jābrauc prom. Izskrēju katram gadījumam pa otru taku, bet nekā. Visi slapjām mugurām devāmies bēdīgi atpakaļ uz auto, jo bijām notērējuši krietnu laiku. Par laimi pienāca viens vietējais vīrietis un prasa, ko mēs meklējot. Rādam bilžu lapas – šis skatās visas cauri, bet nevienā nekā nav līdz pēdējā lapā prasa vai mēs esot šito atraduši. – Nē. Nu tad tur pa to taku uz priekšu būs. Galīgi aizkusuši, bet priekā skrējām uz vīra nosaukto virzienu. Tur gan biju odu tik daudz, ka modele pat nopozēt nevarēja. Sanāca tāda miglaina bilde ar odu sišanas kustību :D Bet odi bija tik daudz, ka nebij vēlmes vairāk pozēt, ka tik ātrāk prom. Atpakaļ jau vairs nejaudājām skriet. Ierādās nākošā komanda, pateicām viņiem virzienu un pie sevis nodomājām – aiztaupījām šiem drošvien krietnu laiku. Ar pārējiem WP gāja atkal krietni ātrāk, vien vakarpusē ar pēdējo ņemt gribēto punktu – Ciblā pie upes mums nekādi nesanāca. Nospriedām, ka šoreiz meklēt pusstundu nav jēgas, devāmies jau pie auto. Pienāca lotgoļu puikas un prasīja ko meklējot. Laikam pieci skatījās bildēs un teica, ka šitei nekō navu. Nu ja nav, ta nav... Devāmies prom ar mierinot, ka apkārt vēl kādas 6 ekipāžas riņķoja ar auto meklējot šo punktu. Kurš atrada – nezinām :D

Tā nu steidzoties uz finišu pat nepaņēmām punktu Ludzā.

Fotogrāfs ar modeli aizdevās uz dušām, tikmēr paliku pumpēt matraci un pieskatīt telti. Tad nu aizgāju uz dušām un sapratu, ka esmu iekritis – man piedāvāja pierakstīties rindā un atzvanīt pēc pusotras-divām stundām :( aizdevos uz ezeru nopeldēties, kaut gan tur bija gana sekls, bet pēc karstās dienas bija ļoti labi :) Nosēdējām līdz pus12 cītīgi plānojot maršrutu nākošajai dienai. Sapratām, ka īpaši daudz paņemt nesanāks un atgūt iekavēto arī diezvai, jo bijām pārāk daudz vietās aizbraukuši ne pa tiem ceļiem, kas izniekoja noteikti pusstundu mūsu laika.

Otrajā dienā viss padevās jau krietni ātrāk un jēdzīgāk, vien nomeklējāmies pie Rēzeknes WP mūra, kas bija aiz ķieģeļa un ķēdes pār ceļam. Viena komanda aizdevās meklēt kājām, otri aizbrauca pāri ķēdei. Sūtīju modeli un fotogrāfu arī turpām. Tā komanda ar auto atgriezās ātri vien – ka punkts tur esot. Šie aizskrēja kājām. Tikmēr ieradās vēl pāris ekipāžas – man esot pirms ķieģeļa neviens nebrauca iekšā – vien pateicu, ka objekts tur ir. Atpakaļ nākot bija ļoti dusmīgi, ka punkts esot baigi tālu (kādi 400m) un kāpēc es neesot braucis zem ķieģeļa, jo tur esot bijis izbraukāts aplis zālē, kur auto griezušies apkārt. Mani argumenti, ka tur bija ķieģelis un ķēde nelīdzēja – esot bijis ļoooti tālu jāiet un esot abi noguruši ne pa jokam. Gandrīz jau sastrīdējāmies, jo bijām zaudējuši arī krietni laiku – 20 vai pat 30 minūtes.

Paņēmām vēl pāris WP un ieradāmies finišā nepilnu stundu agrāk. Apskatījām, kur ir tas tilts un sākām štukot – ka varētu vēl paņemt vienu WP Rikavā, bet varētu arī nepaspēt – nolēmām, ka nav vērts, jo bijām jau pārguruši un joprojām komanda dusmīga uz mani par Rēzeknes WP.

Bet nekas – gardi pārēdāmies Lāču lejā un dusmas jau bija pārgājušas :)

Šodien skatījāmies rezultātus un meklējām no lejas :D Priekš pirmās reizes esam labi startējuši – un mērķis – nepalikt pēdējiem tika pārspēts par 20 vietām :D

Paldies organizatoriem par jauki pavadīto laiku un šādu pasākumu rīkošanu! Domājam jau par pieļautajām kļūdām, kas noteikti ir jālabo, un piedalīšanos atkal.

P.S. Vien žēl par to, ka organizatori nav padomājuši par lietām, ko viņi neredz – tas, ka vairākās vietās daudzi dalībnieki pārkāpa CSN noteikumus – pabrauca zem ķieģeļa – jau minētais Rēzeknes WP, zem saulītes – WP77 (tas koka auns parkā, kamēr to meklējām tur iebrauca 2 ekipāžas), apdzina pāri nepārtrauktajām līnijām, kā arī ātrumu. Jā, ir 70km/h pa taisni, bet mums to izdevās pārsniegt tikai vienreiz – pa taisnu šoseju braucot uz ~109, jo pārējie ceļi bija gana līkumoti. Pa asfaltu visur braucām ne ātrāk kā +20 atļautajam, bet otrā dienā it sevišķi trāpījās redzēt tieši daudzas ekipāžas, kas apdzina mūs braucot uz 110 un ātri arī pazuda. Tāpat daži mazajām pilsētām izmauca cauri laikam jau „nepamanot” balto pilsētas zīmi.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Pilots, #15, Pižiki pirms 2 mēnešiem
Latgale, Latgale... Kontrastu zeme, kur vienā brīdī var gaidīt skaistas telpas, tīrus un skaistus šķīvjus, iespēju izvēlēties no četrām zupām, skatu uz Rāznas ezera no Mākoņkalna, savukārt citā brīdī jārēķinās ar knapām sviestmaizēm "bļinčiku" vietā un piedzērušiem traktoristiem guļam blakus saviem dzelzs rumakiem...

Divu dienu braucieniem ir sava eksotika, ka pēc finiša iestājas atslābums, neziņa par gulēšanu, ēšanu, mazgāšanos, līdz ar ko nepamet tāda "sporta nometņu" sajūta.

Otrā rītā atgūties lieliski palīdzēja rīta pelde Cirmas ezerā, pēc kā uz starta stājāmies svaigi un moži. Peldes iegūtais spirgtums atsaucās uz pilota azartisko braukšanu, kas ir izpaudies rezultātos - ātrumsodi ir iegāzuši :D Nu labi - ja tā pavisam objektīvi skatās, tad tie, kas nopelnīja sodus, ir pārējie komandas biedri, kas pienācīgi nesekoja minūtēm un attālumiem starp punktiem :)

To, ka būs iespēja paņemt visus punktus, apjautām tikai pēc pirmas dienas finiša, līdz ar ko otrajā dienā tika braukti lieli "tukši" gabali, steidzoties pēc kāda punkta, kas bija ārpus visiem loģiskiem maršrutiem.

Šāds modelis, ka teorētiski ir iespējams paņemt visus punktus, škiet interesantāks, jo tad ir iespēja tiekties uz "padarītu darbu", savukārt, ja punktu skaits pat teorētiski ir nepaņemams, tad ir grūtāka maršruta plānošana.

Kopumā - viss bija ļoti labi un bija ļoti interesanti!

Apsveicam uzvarētājus un tiekamies Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.8 Gulbīši pirms 2 mēnešiem
Njāāā! Tas bija kaut kas! Mūsu pirmais LOB pavadīts!

Citi savos komentāros rakstīja, ka tas ir āķis lūpā, nepiekrītam, tā ir vistīrākā atkarība.

Informācijai par šo pasākumu uzdūrāmies tīri nejauši, izlasījām komentārus un nolēmām pamēģināt. Pirms brauciena izvirzījām sev mērķus:

1)labi pavadīt laiku un atpūsties;

2)labāk iepazīt mazo Latviju.

Sākām Gulbenē, uzvārds arī atbilstošs un komandu nosaucām „Gulbīši”. Kā jau „zaļie gurķi” uz starta pirmajā dienā izgājām pilnīgi bez jebkādas saprašanas par to, kas un kā jādara. Saņēmām kartes un aprakstu, izmisīgi mēģinājām kaut ko saplānot, n-tās reizes mainot plānus, līdz beidzot secinājām, ka jāsāk tik braukt un tad jau redzēs.

Starts! Lēnām, ar prātu un domāšanu pirmie WP atrasti. Cerējām, ka būsim gudrāki par citiem un bānīti ieņemsim Stamarienā, bet izrādījās, ka tikpat gudra bija lielākā daļa lobistu un bildi ar konduktoru izdevās uztaisīt tikai pirms pašas izkāpšanas. Tālāk gāja tīri labi. Problēmas radīja tikai lēnie braucēji un putekļi. Dāmas ar Volvo pamanījās 15 km noturēt aiz muguras 4 ekipāžas braucot uz 60. Vienu ceļazīmi un WP apzināti palaidām garām, jo neriskējām stāties (piedevām vēl līkumā), kad ejot uz 110 aiz muguras putekļu mākonī ir vēl trīs ekipāžas. Pirmās dienas pieticīgo plānu izpildījām pilnībā un finišējām ar pamatīgu laika rezervi. Teorētiski varējām paņemt vēl kādu WP, bet komanda pēc 8 stundām vienkārši atslēdzās prasu stūrmanim, kurp tālāk, tas atbild – bet es vairs nezinu kur mēs atrodamies.

Vakarā izanalizējām kļūdas un nākošās dienas braucienu jau plānojām daudz rūpīgāk, liekot lietā minimālo iepriekšējo pieredzi. Lielākās bailes bija par iespējamiem ātruma pārkāpumiem, jo pirmajā dienā tam vispār netika pievērsta uzmanība.

Otrajā dienā aprobējām jaunās iestrādes un plāns tika izpildīts par 110%, tai skaitā sekojot līdzi ātruma ierobežojumam. Vienu gan sapratām – ekipāžā ar trim cilvēkiem ir par maz, jābūt vismaz četriem.

Gala secinājumi. Bez sodiem 46.vieta. Mūsuprāt priekš pirmās reizes pat ļoti labi. Izvirzītie mērķi sasniegti pilnībā. Tik piesātinātas un foršas brīvdienas sen nebija bijušas, fiziski nogurām pamatīgi, bet garīgi atpūtāmies kā nekad. Redzējām tik daudz jaunas un interesantas vietas, ka pilnām mutēm varējām stāstīt pat vietējiem, kuri brīnījās, vai tiešām tas viss atrodams Latgalē.

Liels paldies visiem, kas neliedza padomu un palīdzību, jo īpaši 19 un 31 ekipāžām, un, protams, orgiem par kaut ko tik kolosālu.

Tiekamies Sēlijā un tad jau mēģināsim sastādīt nopietnāku konkurenci.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rolands Nr.25 ~Ašie Eži~ pirms 2 mēnešiem
Tā igadējais divdienieks ir aizvadīts. Un domas sakārtotas.

Startā ieradušies diezgan laicīgi. Izpētījuši dotos materiālus sākam posties startam. Starts neapšaubāmi rit kā pa diedziņu. Līdz piebraucam Stāmerienā un secinam ka līdz bānītim vēl 32 min. Tātad neliela kļūda maršruta plānošanā. Jo jau no paša sākuma izmetām vienu punktu, kur likās nav mums šodien pa ceļam. Kā beigās izrādījās arī otrā dienā mums viņš pa ceļam nesanāca. Pirmā diena aizritēja nemanot. Arī ķibeles mūs neapciemoja.

Vakarā mazliet ievēzējot galvu roka festivāla ietvaros pasēdēts pie galdiņa. Un tad jau arī mums pievienojās Trušu komanda ar ģitāru. Tas bija viens feins vakars jaukas mūzikas skaņās. Fonā gan bija manāms roka smagās notis. Bet tas mums nemaisīja feini atpūsties.

Otrās dienas rīts, brokastīs : kafija - garšīga, un vēl kaut kas ( paņemot lupu varēja secināt ka tā ir maizīte ). Bet tas mūs nesamulsināja pieķeramies pie pašu līdzi paņemtā piknika groza un brokastis top ātri. Tik labi paēduši ka visu dienu nevienam no komandas ēst negribas :))

Dodamies uz startu un laižam ceļā. Saprotot ja labi pacenšas var mēģināt savākt visus punktus. Vienu brīdi jauki laidām ar komandu 5-1 vai otrādi. Kamēr mūsu starpā neiespraucās pāris lēnāk braucošie. Rēzeknē piemetas vadātājs , jo neko nevaram atrast izbraukājuši gandrīz visu Rēzeknes nostūri kur vajadzēja būt punktam tā arī neatrodam. Dodamies tālāk - tad liekas ieraugot kartinga trasi ka varētu būt šī vieta, jo līdzīga bilde ir. Pieņemam ka uzņēmums taisīts nedaudz savādākā rakursā clik un uz piekšu. Tomēr pēc pāries punktiem secinam ka Rēzeknē ir bijis kas cits. Jo bilde ar kalnu un ceļu mums pavērās citur. Kā noskaidrojām finišā, objekts atradās zem zīmes Iebraukt aizliegts :( . Ieteikums orgiem nākamajiem posmiem , varējāt šo punktu ielikt pie skrienamajiem 200. Nerastos domstarpības.

Protams tas čupas punkts palika nepaņemts :))

Tiekamies Sēlijā 4. septembrī. Ohoi

Paldies visiem dalībniekiem par jauko un azartisko kompānīju. Kā arī orgiem par jauko nedēļas nogali. Lai arī šķita ka pāris KP tomēr pietrūka it sevišķi otrajā dienā. Velreiz liels paldies.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

88.komanda (pierakstīja skatītājus) pirms 2 mēnešiem
Ņ.:

Svētdien gotiņu piesēju pie ceļa, svētdienās jau neviens uz Vecslobodu nebrauc. Mums garām aizbrauca sešdesmit mašīnas ar numuriem pie priekšējā stikla. Iznācu gotiņu izslaukt– nepazinu– brūnās gotiņas vietā man tagad bija pelēkā gotiņa.



T.:

Visa ģimene aizgājām svētdienā uz Pasienas baznīcu atzīmēt vīratēva zelta kāzas. Visi tādi smuki sapucēti. Iznācām no dievkalpojuma, nostājāmies ar mugurām pret baznīcu. Pie baznīcas cits aiz cita sāka braukt automobiļi, no tām leca laukā ļaudis un fotografējās pie baznīcas. Tā arī mums nesanāca neviena bilde, kurā tikai mūsu ģimene pie baznīcas– vienmēr kadrā ieskrējis kāds nošmucēts radījums. Bet kāpēc tie trakie baznīcu fotografētāji visi centās nobildēt manus vīra vecākus?



G.:

Sestdienas vakarā uzvilkām visa ģimene goda svārkus un gājām uz Ciblu viesos. Garām viens aiz otra pabrauca piecdesmit mašīnas trakā ātrumā, pie tam visas brauca gan uz Ciblu, gan atpakaļ. Goda svārki noputēja, mati saķepēja, acis aizlika. Sestdienas vakarā taču parasti brauc ar zirgu, nevis skrien kā saduguši uz Ciblu ar mašīnu.



D.:

Beidzot pienāca rokfestivāla diena. Sabraucām pie ezera, Žora un Griša sāka spēlēt– cik skaļi vien jaudāja. Sabrauca simts mašīnas klausītāju, taču neviens nenāca uz mūsu placīti, bet tik ēda frikadeļu zupu un tusēja savā starpā.



A.:

Mums tur pie pieminekļa aiz mūra sētas tāda vietiņa, kur mēs parasti kopā ar Vaņu un Petju varam vienu „dzimtenīti” izdzert, sievas neredz, neviens netraucē, jo šeit Audriņos pie pieminekļa pēdējos divdesmit gadus pionieri nenāk un ziedus neliek. Sestdienas vakarā apsēdāmies, atkorķējām, paņēmām desu un gurķīti. Pēkšņi atskrien trīs un prasa– vai mēs neredzējām, ko citi fotografēja. Mēs viņiem „dzimtenīti” nedevām. Pēc brīža atskrēja divi nākamie, arī prasīja to pašu. Un tā viņi visi tik skrēja pie mums un prasīja, ko tie citi fotografējuši. Bet tie citi jau arī nezināja, ko fotografēt.



J.:

Mūsu Vidzemes apceļojuma laikā nolēmām pavizināties ar bānīti. Visos ceļojumu aprakstos var izlasīt, cik bānītis vecs, tīrs, kādām skaistām vietām cauri brauc. Aizbraucām jau laicīgi, iekāpām bānītī, lai baudītu ceļu uz Alūksni un atpakaļ. Tad vilcienā vagonā iespraucās piecdesmit dažādu aktīvistu ar fotoaparātiem. Viņi pagrāba konduktoru, lika viņu sev klēpī, bučoja, iesēja līķautā, cēla augšā un lēca viņam pāri, spēlēja vilcienā „pēdējais pāris šķiras” un „kaļimbambā”. Nākamajā pieturā viņi visi lēca no vilciena laukā. Domājām būs miers un varēsim baudīt braucienu. Nekā– vilcienā iebruka nākošais pussimts un darīja ar konduktoru vēl briesmīgākas lietas. Un tā tas turpinājās vēl četras pieturas.



Ļ.:

Uzkūrām mazu ugunskuru netālu no Nagļiem, mežiņā. Domājām– uzsliesim telti, atpūtīsimies. Un tad viņi visi sabrauca cits aiz cita– skrēja uz purvu, lēkāja pa taku, un visi mēģināja savu mašīnu apgriezt tieši tajā vienīgajā laukumiņā, kur mūsu ugunskurs un telts.



Zirgs.:

Saimniece jau man teica, ka svētdien ies traki. Bet tas, kas notika bija briesmīgi. Sabrauca visādi, cits pēc cita. Ne es gardās auzas paēst dabūju, ne man zālīti ļāva pašķīt. Pavēles: „Nu” un „Tprūū” deva viens otram. Mani tik raustīja ārā un iekšā no staļļa, un paši vēl mēģināja to izpildīt auļos.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Evita no 35. pirms 2 mēnešiem
Varens 1.brauciens paņemts - divas dienas!



Sagadīšanās pēc par iespēju piedalīties uzzināju 2.jūlija 18.00,

piekrišanu devu 20.00.

Tad nu kravāšanās sākās 22.00, jo jātiek pēc guļamlietām,

vēl mazliet pārtikas līdzi ņemšanai sāktas gatavot 1.00.

Somas 3.00 vēl nav sapakotas, bet izbraukšana no Jelgavas 5.20...



No Latgales ne bū ne bē, no sacensību principa arī. Laiciņš pagāja, kamēr piešāvāmies atrast, 1.vieta tomēr nespīd, un laiku tērējām vairāk tūrismam. Rāznas ezers, kurā izplunčājāmies, varen-iespaidīgs kūrorts :)



Noteikti gribas piedalīties vēl - lai labotu pieļautās kļūdas -

izstrādātu labāku stratēģiju, nodrošinātos ar instrumentiem, aktīvāk saliedētu komandas darbošanos... ja ne galvas, tad tehnika nepievīla, labs sākums!



Sveicieni 35. un 33. ekipāžu dalībniekiem!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Gunta, Inta, Laura, Madara pirms 2 mēnešiem
Sveiciens visiem no komandas Nr.10!

Daļai no mūsu komandas šis bija 2.brauciens, daļai – 1.mais. Un tā kā dažas no mums šo pasākumu bijām jau izbaudījušas, sapratušas kļūdas un plānošanas stratēģiju, 2.rais brauciens bija daudz veiksmīgāks. Pirmā diena „paskrēja” vārda tiešā un pārnestā nozīmē- tikko tik bija rīts, bet drīz vien jau pietuvojās finiša laiks, kā arī - tas noteikti nebija nepieciešams katrā kontrolpunktā, bet tos atrodot, vienkārši nebija iespējams līdz tiem aiziet- bija jāskrien, pie tam pamatīgi. Jāatzīst, ka 1mās dienas vakars ar rokkoncertu bija izdevies. Tieši tā, kā teica LOB organizatori- pēc pirmās stundas jau pierod. Pats svarīgākais šķiet vakara pusē bija nopeldēties, atgūt spēkus pēc karstās dienas un uzkrāt tos nākamajai dienai.

2dienās dienas startu nevarējām sagaidīt, jau laicīgi piecēlāmies, lai izplānotu maršrutu, pabrokastotu, dotos rīta peldē un laicīgi nostātos uz starta. Un tad sekoja pats interesantākais - brīdī, kad bija jābrauc uz startu, mašīnu iedarbināt nevarējām. Mūsu Fords laikam nespēja "turēt" tik lielu dažādas tehnikas pieslēgšanu un vienlaicīgu darbošanos. Vēlreiz jāsaka paldies puišiem no komandas „5 mīnus 1” (ja nekļūdos) un vēl vienam vīrietim oranžā kreklā, kuru manījām mums palīdzam :), kuri mūsu Fordiņu „uzstūma” un varējām veiksmīgi startēt. Pa ceļam gadījās vēl šādas tādas ķibeles – kāds vietējais mums ar traktoru aizšķērsoja ceļu un izskatījās, ka bija gatavs mums uzrīdīt suni. Noteikti nebijām pirmās, kuras iegriežas nepareizajā krustojumā, tādēļ vīrieša pacietības mērs bija pilns. Tik interesanti, kas būtu noticis/notika ar ekipāžu, kas būtu iegriezusies/iegriezās pie šī kunga pēc mums!? Cerams, ka viss bija ok.

Pēc lielā kāpiena Mākoņkalnā, dažu kontrolpunktu odu bariem un pārējo kontrolpunktu atrašanas emocijām, varam teikt, ka 2dienu plāns tika izpildīts. Ne tuvu neatradām visus kontrolpunktus, bet pozitīvās emocijas līdz nākamajam LOB garantētas. Paldies pasākuma organizatoriem un "kolēģiem"! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Aivis,Elza,Gatis,dzintars pirms 2 mēnešiem
Sveiki visiem L.O.Bistiem!! Lūk arī šīs posms ir cauri. Un iekšējās sajūtas nesaprotamas,ko darījām,kā viss noticis,kā visu izdarījām..kopumā jau gribētos teikt ka vis bija labi,bet veselais saprāts neļauj to. Šoreiz kļūdu bija vel vairāk neka iepriekšējo reizi. Tas ka netā paskatījāmies ''bānīšā'' sarakstu nepareizi un ieradāmies ar 25min kavējumu,izsita mūs no sliedēm,ar jautājumu ko darīt tālāk paliekām uz vietas,vai braucām savākt atlikušās WP vai ari 2stundas jāgaida,jāķer,vai...un protams mēs izdarījām "pareizo" izvēli,rezultātā zaudētas STUNDAS. Visa komanda salecās,bet darīt nav ko jāiet tālāk,taču vel diena priekšā. Rezultāts-diena ir galā ar 9min kavējumu,finiš un gribās mieru-par kuru izskatās var aizmirst!!-ROKfestivāls!!

Nākamais rīts un nu''ROK'' koncerts pagājis samēra klusi,jo ar nogurumu nācis arī miegs,kurš ļāvis "atslēgties",un lūk skatoties uz vakardienas kļūdām nolēmām pieturēties ieplānota plāna un maršruta,un tas fakts ka vakar pa 9stundām neizdarījām NEKA,viss tika likts uz atlikušajām 6st..tā arī sanāca,pareizi saplānots laiks darīja savu!! (vienīgais ko nevar ieplānot,tie ir negadījumi, kuri arī mums bija,pēc otrās dienās starta nobraucot stundu,pārplīsa riepa).Bet kārtējo reizi pārliecienoties ka viss pareizi saplānots ari iet pareizi, devāmies tālāk... un lūk dienas beigas likās ka izdarījām pat vairāk nekā bija domāts,noskaņojums-ideāls,laiks arī..mājās braukt negribas,kaut vel uz dienu paliec....

Paldies visiem kas piedalījās,paldies visiem kas pacieta mūs,mūsu ātrumu un mūsu putekļus,īpašs paldies tiem kas palīdzēja grūtajā brīdī!!

Līdz nākamajai reizei!! ;)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Agris Nr.29 pirms 2 mēnešiem
Jocīgais Latgales LOBs.... Visā visumā jau bija neko, tīri labi, arī rezultātam, neskatoties uz tehniskām ķibelēm, būtu jābūt puslīdz.... Šoreiz neattaisnojās agrāks starts, jo līdz bānītim sanāca 25 minūtes gaidīt - nebija punktu, ko ņemt. Otrā laika zaudēšana bija slēptā punkta bezjēdzīgā meklēšana uz Baltinavas - Kārsavas ceļa - zīmju ta nebija... Pirmās dienas noslēgumā plānotos punktus bijām paņēmuši 104 % apmērā - divi punkti bija neplānoti. Rēķinot otrās dienas maršrutu nonācu pie interesanta atzinuma - laiks un punktu daudzums un attālumi ir ņemami. Praktiski tas nozīmē to, ka ir teorētiska iespēja paņemt visus WP! Bet nu teorija ir teorija - teorētiski arī Latvijai ir visas iespējas būt par valsti ar augstāko dzīves līmeni, bet ir tā, kā ir...

Manas teorijas beigu sākums bija jau pie Gulbenes, kur bremzes palika tādas pamīkstas, bet pie tā pieradu, šķidrums arī nezuda. Pirmās dienas beigās parādījās arī dīvainas skaņas , veicot vizuālo apskati, secināju, ka bremžu suports ir šķibs palicis - vadīkla izbeigusi savas funkcijas... Otro dienu uzsākām prātīgi, bet tāpat pusotru stundu pirms finiša suports aizgāja pa pieskari. Līdz finišam kropļojāmies pa taisnāko ceļu, paņemot tikai tos pāris WP,kas atradās pa ceļam. Rezultāts - palika nepaņemti septiņi WP, bet toties finišējām, gan gandrīz bez bremzēm..

Orgiem vajadzētu jaunajiem dalībniekiem ieskaidrot, ka NAV obligāti jābrauc uz 70 km/h. Bija divas ekipāžas, kas tā brauca un vairāki dabūja kilometriem ilgi rīt putekļus aiz viņiem. Veicot apdzīšanu arī mūsu auto dabūja ar akmeņiem gan pa lukturiem , gan pa logu...

Pēc mierīgās nakts mūs gaidīja sātīgas brokastis....

Atceroties pagājušo Latgali un brokastis Aglonas Alpos....

Krīze dara savu!

Mūsu fotogrāfei un modelei vislielāko jautrību izsauca skrienamais punkts Mākoņkalnā, modele pēc atgriešanās teica, ka pagājšgad bija vieglāk, jo nezināja, kas sagaidāms, fotogrāfe teica, ka līdz šim briesmīgākais esot bijis Sietiņiezis (viņa pagājušogad Latgalē nebrauca) ...

Bet kopumā bija forši, divas dienas ne par ko citu nesanāca padomāt. Pat vēl šodien darbā nevarēju saprast, kas notiek un kur esmu..

Tiekamies septembrī Sēlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Komanda Nr. 9 "Party Busiņš" pirms 3 mēnešiem
Sveiki visiem LOB faniem!!!!!!!!!!

Šī bija mūsu komandas trešā piedalīšanās LOBā. Mums kā vidzemniekiem šoreiz bija liela interese piedalīties. Pat lielie atālumi nespēja atturēt no piedalīšanās. Tā kā jādzīvo taupīgi, tad izvēlējāmies ļoti aktīvu dienas režīmu - visu paveicām vienā dienā. Atklāti sakot tā braukšana beigās bija līdz lūpai. Pārāk daudz kilometru pieveicām.

Dzintarkrasta LOBs bija interesants. Patika vērot pa ceļa malām dzērves, kuras ganījās laukos. Mēs jokojām, ka tie kurzemnieku strausi. Šoreiz iztikām bez tehniskām ķibelēm, tikai policista kungi brīdināja, ka ātrumiņš uzrādījies lielāks par pieļaujamo, bet tas jau pirms sacensībām :)

Gaidot startu tika izplānots maršruta plāns, varbūt ne tas veiksmīgākais, bet mums patika. Galvenais bija aizbraukt uz Kolku, jo tik daudzas reizes ir būts tai tuvumā, bet pašā Kolkas ragā nebijām pabījuši. Mājas darbs taču arī bijā jāizpilda līdz galam. Arī mūsu ekipāža bija nelielā nesaprašanā par sastrēgumu pirms Kolkas. Tad, kad sāka apnikt vilkties astē, sākām pamazām dzīt, lai piedod bēru dalībnieki, bet laika limts lika tā rīkoties. Dižpriedes meklēšana bija kaut kas labs, dažš labs solijās pat pīpēšanu atmest, jo plaušas neturot slodzi.

Orientēšanos vieglāku padarīja "šmucīgās mašīnas" - tās parādīja pareizo virzienu, kur meklējami WP. Ventspilī tādu autiņu stāvlaukumā bija daudz. Pavērās pavisam smieklīga aina............. Ventspils skaista, ziedoša pilsēta.

WP šajā braucienā atradās viegli, tas pateicoties vērīgām komandas dalībniecēm un labai stūrmaņa darbībai. Laiks tika veiksmīgi saplānots, tādēļ iztikām bez lieka stresa. Liepājā ieradāmies ar dažu minūšu rezervi. Paņemām visus WP, kurus saplānojām. Diemžēl mūsu komanda neprot rēķināt noslēptos punktus, tādēļ nevaram sastādīt īstu konkurenci. Varbūt rokam par dziļu, fiška ir pavisam vienkārša. Kāds varētu ieteikt virzienu, kā tos punktus atkost.

Paldies Dabas Mātei par labo laiku (mēs lietu nedabūjām), organizatoriem par āķīgiem WP un foršo ideju par gulbi un peldbaseina Foto. Latgalē startēs tikai stūrmanis, jo parējiem komandas dalībniekiem beidzot jāsāk strādāt. Bet piedalīties gribas ļoti. Lai JUMS labs laiks un veiksme ar jums. :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Māris - Pieci minus viens pirms 3 mēnešiem
Tātad šī bija pirmā reize, kad piedalijos - šoreiz man bija iedalīta modeļa loma gandriiz visos punktos! Pilots un stūrmanis mums bija jau ar pieredzi, tādēļ plānošanas ziņa tika uzticēta viņiem - es tikai piebalsoju vajadzīgajā vieta un laikā! Sākums mums bija lielisks, knapi spēju ievilkt elpu, kā atkal bija jaskrien bildēties ( padoms nakamjam lobam - jāvelk ērts un sportisks apģērbs - jo daudz jāskraida) - protams neiztika bez nelielām kļūdiņām, bet visā visumā viss gāja raiti, līdz brīdim, kad apstājāmies palīdzēt vienai no komandām, kurai bija problēmas ar motoru! Tur pavadijām pārāk daudz laika, līdz ar to sākumā uzņemtais temps strauji kritās un nebija vairs tās dzirkstelītes, kas dzen uz priekšu ja viss iet pa diedziņu!

Nākamjā posmā esam nolēmuši startēt ar pavisam jaunu komandu, toties diezgan perspektīvu! Spiedīsim uz jaunību nevis pieredzi!

katrā ziņā - mūsu auto nākamajā lobā nevarēs nepamanīt! uz tikšanos!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Sandra, Aldis, Rudīte, Kaspars, Eva, Roberts pirms 3 mēnešiem
Jūsu rīkotajā pasākumā piedalījāmies pirmo reizi, bet noteikti ne pēdējo! Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka visus kontrolpunktus nav iespējams paņemt. Saprotot, ka laiks iet uz beigām, tā nu sanāca, ka vienu slepeno punktu,azarta vadīti, devāmies meklēt pirms kontrolpunkta, kurā bija norādīts ''slepenā'' atrašanās atšifrējums, paļaujoties uz komandas ģeogrāfijas, vēstures, astroloģijas zināšanām un loģiku. Pēc finiša, dodoties mājup,mieru nelika jautājums - vai atskaites punkts bija īstais? Varat iedomāties sajūsmas kliedzienus, spiedzienus un prieku, kad sapratām - ir ritīgais! Un te nu varam sist sev uz pleca - nu esam mēs viena laba komanda.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

AUTOSKOLA UNAMIKS RULLĒ NR.11 pirms 3 mēnešiem
Pasākums bija superīgs,neskatoties,ka mūs diskvalificēja par ātrumu)))))No kļūdām mācās un tā kā tas bija mūsu pirmais pasāciens,tad var teikt,ka mēs tikai mācījāmies.Mēs noteikti turpināsim piedalīties
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristaps, SAAB kluba komanda 31 pirms 3 mēnešiem
LOB bija feins! Man patika ceļi, braukšana bija ļoti ātra un baudāma, beidzot punkti lasījās daudz pareizāk - bez šaubīšanās par apsteidzi/kavējumu. Nepatika daudzā desošana kājām,- jaunieši mūs, "vecos", apskrien, ka nemetas! Eu, šitais ir auto orientēšanās pasākums, nevis stafetes tipa maratonskrējiens! Nepietiek, ka cīnāmies ar "busiņiem", kur daudzas galvas rēķina, zīmē un fotografē, nu jau jācīnās vēl arī sportistiem! Labi, labi, bez stresa, vajag taču parūkt un vainīgo atrast!:D

Nu jā, kā aizbraucām ne tur, kur plānots bija, tā nojuka viss mūsu iecerētais maršruts, vismaz 1,5h braucām "pa tukšo", plus nesaplānojās degviela, kā koprezultātā nepaņēmām pāris plānotos KP un vēl norāvām sodu par ātrumu. Pēc rezultātu paziņošanas biju reāli škrobīgs uz sevi, ka paņēmām lieku KP,- smadzenes bija pārkarsušas, stāvējām pie KP, domājām, rēķinājām un pieņēmām nepareizu lēmumu, vēl finišu nokavējām.

Bet neskatoties uz augstākminēto nezkāpēc pēc šī posma man atgriezās pārliecība, ka tie "daudzskaitlīgie sportisti oriententeristi" ir ņemami!-:P

Nedaudz veiksmes un būsim ne tikai tradicionāli labi izklaidējušies, bet arī pirmie!

Latgalē notiks "regrupings", jo 1.man netīk 2diennieki bez ģimenes, un ģimenei šite nav ko darīt 2.plānotā ģimenes pieauguma dēļ diezvai bus laiks šitā loderēt apkārt. Nu, uz aiznākošo posmu gan es iespējams gribētu atkal cerēt pasacīkstēties!

P.s.bildē iepriekšējais auto, patiesais lidotājs nav pa rokai
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Juris ekipāža Nr.23 pirms 3 mēnešiem
Beidzot ir sanacis laiciņš arī mūsu ekipāžai dalīties iespaidos par

Kurzemes LOB. Uzreiz jāatzīst, mums Vidzemes puses pārstāvjiem šī

sacencība bija dikti grūta, bet mūsu pirmā LOBā gūtais azarts

neļāva šo reizi palaist garām un nolēmām piedalīties. Šis bija

otrais starts man kā šoferītim, bet palīgam debija un jāsaka uzreiz,

ka sastrādājāmies labi un sacensības vnk izbaudījām, pēc

rezultātiem tieksimies nākamgad, jo ir saprasts, ka visa pamatā ir

pieredze un pareiza stratēģija. Mēs Vidzemnieki esam sīksti un nemetam

plinti krūmos pie pirmajām grūtībām.

Runājot par sacensībām - sapratām uzreiz, ka Kolku atmetam un

spiedīsim uz Ventspili un Liepājas pusi. Ventspils puse padevās

salīdzinoši labi un raiti, tomēr man bija tas gods tajā pusē būt

dienestā un atmiņā bija palikušas tās puses āres un mežiņi.

MMMMMMMMMM fantastiskie uzdevumi pašā bilsētā bija ideāli, paņēmām

visu ātri un tajā pašā laikā bija iespēja atgriezties atmiņās par

dienesta laikiem. Īpašs paldies orgiem tieši par šo fantastisko

ekskursiju. Patiesībā Liepājas pusē bijam lemti neveiksmei,jo nu

nekādi mums tur negāja un palikām gandrīz tukšā, bet gūto

gandarījumu tas nesabojāja nevienu mirkli. Bija fantastiski jauka diena

Kurzemē un tas bija šī brauciena galvenais pozitīvais moments, ak jā,

finišs minūti minūtē un to jau varam uzskatīt par progresu. Pēc

finiša sasmējāmies par skatu lielveikala stāvlaukumā, tik daudz

vienādi netīru autiņu nebiju redzējis, bija smuki :) Paldies par jauko

sacensību, mēs pagaidām tikai mācamies un gūstam pieredzi it visā un

nākamgad varēsim rakstīt konkurenti saturās Vidzemnieki nāk!Lai mums

visiem veicās arī turpmāk un lai izdodās jauks divdiennieks Latgalē!

P.S. Sākam arī mēs studēt tās puses apskates objektus

Uz tikšanos!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Evita pirms 3 mēnešiem
Trešais LOB, kurā piedalījāmies. Šoreiz pamainījās pilots, kuram iepriekšējos LOBos diemžēl nebija iespējas piedalīties. Mēs bijām vieni no nedaudzajiem, kas izmantoja iespēju ierasties Usmā jau vakarā. Bija jauki, tomēr nākošreiz plānojam „atpūsties” pēc brauciena nevis pirms;)

Šoreiz mūs pārsteidza Kolkas „ieputinātā” dižpriede, kas pēc mūsu aprēķiniem atņēma savas krietnas ....liekas minūtes.

Ar Ventspils leģendu par gurķīšiem arī nācās krietni pasvīst – saķērām kreņķi, kad nonācām tukšā tirgus laukumā, kur vēl knosījās vien pāris sētnieki. Tas mūs neatturēja no „iebrukuma” Tirgus noliktavā ar saucienu – „vai jums nav sālīti gurķi?” Sālīti nebija (ja nu vienīgi manis piedāvātajā cenā), bet mazsālīti gan. Un cik garšīgi!

Ceļā uz Liepāju netīšām paskrējām slēptajam punktam garām – būs jāpamāca mūsu acīgā komandas locekle Ina īstajā brīdī pārliecinoši saukt „Bremzē!”. Ņemot vērā, ka vēlējāmies paspēt uz Karaostas cietumu līdz slēgšanai, ar katru nobraukto metru pārliecinājām sevi un Inu, ka nav vērts pārbaudīt, vai tiešām bija slēptais punkts.

Un kā mēs bijām nobijušās no Karaostas cietuma Jura (paldies Oragnizatoriem)! Bet kā izrādās - Velns nav tik melns kā to mālē

Vēl viens vadātājs piemetās, meklējot Ziemeļu fortu. Ne tur nogriezāmies (un nebijām vienīgie), zinājām, ka nav īstais ceļš, bet neatlaidība sniedza augļus. Mūsu secinājums, ka šis WP pelnījis vairāk punktus kā 100;)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Edgars, komanda Nr.19 pirms 3 mēnešiem
Sveiciens organizatoriem un LOB dalībniekiem no komandas Nr. 19!

Patīkami, ka Kurzemes LOB atkal pulcē prāvu dalībnieku skaitu. Šoreiz mūsu komandas sastāvs bija stipri „atjaunināts”. Komanda bija nokomplektēta ar īpašiem foto modeļiem.

Ierodamies Usmā laicīgi un sākam maršruta izstrādi. Brīdis līdz startam paiet ar pankūkām un kartēm rokās, un laiks sēsties mašīnā! Izlemjam priekšroku dot Kolkas virzienam. Sākumā WP lasās raiti un viss iet pēc plāna. Nedaudz vairāk laika prasa dižpriede un dārgās minūtes ir zaudētas. Pa ceļam uz Ventspili arī visi WP lasās raiti, un ieskatoties hronometrā saprotam, ka labirints un Karosta ir jāizlaiž. Ventspilī laika taupīšanas nolūkā nolemjam visus WP sameklēt ar mašīnas palīdzību, kas pateicoties pilota atraktīvajai auto vadīšanai izdodas par visiem 100%. Tuvojoties finišam nolemjam vairāk pacilpot pa Liepājas apkārtni. Vienu WP tā arī neizdodas atrast-īpaši paslēpies. Finišējam ar 7 minūšu rezervi.

Ar braucienu esam apmierināti, ja ne ar iegūto vietu, tad ar pavadīto dienu noteikti! Liels paldies visai komandai un, protams, mūsu jaunajai paaudzei (foto modeļiem) par izturību un teicamu fotografēšanu, kā arī organizatoriem par jauko pasākumu un piedāvātajiem objektiem, ko jau sen bija vēlme apskatīt.

Tiekamies jūlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Arnijs #33 pirms 3 mēnešiem
Pēc neveiksmīgā Kurzemes LOBa , komanda īslaicīgi maina sastāvu un stratēģiju. :)

Neatceros, kad vispār esmu dabūjis sodu par ātruma pārkāpumu, bet šeit veseli 4 un izrietošā diskvalifikācija.

Sākās viss labi un punkti lasījās raiti. Pat nedaudz labāk par plānoto. Bet tad nāca liktenīgā "Baltā kāpa", kur pavisam nedaudz nepaspējām (uz robežas) izbraukt no stāvvietas ātrāk par bērinieku kolonu. Droši vien, ka ar spolējošiem riteņiem tas būtu izdevies, bet šis nebija tas gadījums, kad tā vajadzētu darīt. Rezultātā - ceļš līdz Kolkai prasīja apmēram stundu un kolona izauga garu garā, kurā redzējām ne vienu vien LOBistu auto. Kuriozs sekoja Kolkā. Bēru kolona apstājas un uz vienīgā autoceļa sāk kāpt ārā pavadītāji un turpat arī gatavoties ceremonijai. Izlemjam meklēt apkārtceļu, bet - izrādās, ka tas nemaz nav iespējams. Izbraukājuši apkārtnes celiņus, atgriežamies uz lielceļa, bet tur viss pa vecam. Bērinieki vēl joprojām turpat. Uzmanīgi un ļoti lēnām mēģinam virzīties uz priekšu. No pūļa iznāk pāris vīriešu un izrāda savu neapmierinātību , sak - kaut kur jāskrien? Pēc dažu vārdu pārmīšanas, viens no vīriešiem norāda uz iekšējo trotuāru, pa kuru pabraucot kādus 100m, tad arī tiekam pie iespējas apbraukt procesiju. Nu jau esam pamatīgi ārā no grafika, bet Kolkā ir 3 kājnieku punkti. (kļūda Nr1, un būtībā vienīgā, kas pabojāja stratēģiju) Pēc ilgas, izmisīgas skraidīšanas atrodam bākas drupas (sākotnēji meklējām tādas pašas, kā foto stendā un tika veikti kādi 3-4 km, bezmaz vai līdz Kolkas zivju fabrīķim) Vēl sliktāk gāja ar priedi, jo laika trūkuma dēļ ņēmām palīgā loģiku, ka neba jau nu mežā vajadzētu atrasties smiltīs ieputinātajai dižpriedei. Izskraidīta visa krastmala, nofotografēta pirmā lielākā ieputinātā pagale (labi saprotot, ka nebūs īstā) un, nu jau galīgā neomā dodamies uz Ventspili, pa ceļam paņemot to, kas tiešām pa ceļam. Pēc Ventspils, pa Kuldīgas ceļu, taisām loku uz Jūrkalni, kur kadrā neiekļūst sen apzinātais ģenerējamais 400nieks (to gan redzam tikai nolādējot bildes) Saprotam, ka laika atliek arvien mazāk, izlemjam paņemt 400nieku uz Rīgas ceļa, bet nekam vairāk arī neatliek laika. pa ceļam pie Liepājas enkura piemirstas par to, ka šo nedrīkst fotografēt, bet lietas būtību tas vairs nemaina. Šis ir 4-tais ātruma sods.

Atzīmējamies finišā un vēl iespējam uz hoķīti.

Tiekamies LŌTGALĒ!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Dace # 21 pirms 3 mēnešiem
Paldies organizatoriem par jauko pasākumu! Mēs šajā pasākumā neesam iesācēji un to beidzot parāda arī rezultāti. Lai arī pieļāvām dažas kļūdas ar diezgan lielu soda punktu apmēru, esam apmierināti ar diezgan augsto vietu. Ja vien nebūtu kļūdījušies...

Šis LOBs plānošanas ziņā bija viens no interesantākajiem, jo vērtīgie punkti bija diezgan izkaisīti, līdz ar to nācās ‘palauzīt galvu’, ko ņemt un ko nē.

Sākumā punkti lasījās diezgan raiti. Pirmais lūzums – Kolkas priede. Izskrējām pus mežu, bet priedi tā arī neatradām. Izskatījās, ka neesam vienīgie, kas nekādi to koku nevar ieraudzīt. Vajadzēja laikam otru pus mežu izskriet un tad iespējams koks pats atrastos :) Kopumā Kolka mums šķita viens liels, interesants uzdevums. Akmeni arī līdz vajadzīgajai vietai ‘aizvēlām’ :) Pirms brauciena tas tika nomazgāts no dubļiem un kā izrādījās mūsu ziedojamais akmens pēc nomazgāšanas ir sācis smaržot - tātad bijis īpašs :)) Nākamais interesantais uzdevums bija Ventspilī. Devāmies objektu meklēšanā visi četri. Droši vien vienam vajadzēja ar mašīnu sekot pārējiem, tā nepazaudētu tik dārgo laiku, bet mums tomēr gribējās visiem izstaigāties. Viskomiskākais bija atstājot mašīnu stāvlaukumā starp pārējām dubļainajām mašīnām un ar platu smaidu saprotot – mūsējie LOBisti :) Vēl viena pazīšanās zīme – daudzu dalībnieku dubļainās bikšu staras lecot no mašīnas ārā un iekšā :)Pēc Ventspils pieļāvām pirmo kļūdu – nesarēķinājām laiku, ko pirms tam ļoti uzcītīgi darījām un, protams, vienīgais ātruma sods noķerts... Pēc Ventspils nākas pieprecizēt maršrutu, no Kazdangas atsakāmies, jo nav īpaši izdevīgi maršruta ziņā un laika arī tik daudz vairs nav, toties nolemjam paspēt uz Karaostas cietumu un labirintu. Ļoti patika labirints, nebija nemaz tik viegli visus zīmodziņus atrast. Pēc labirinta sapratām, ka paspēt laikā uz finišu varētu tikai ar lidmašīnu. Kurā brīdī laiks tā sāka skriet?? Cerējām, ka spēsim iekļauties 15 pieļaujamajās kavējuma minūtēs. Jā, finiša kavējums – 10 minūtes un mūsu pieļautā otrā rupjā kļūda :( Kopumā ļoti jauks un interesants brauciens. Noteikti nākotnē arī vajadzētu iekļaut līdzīgus uzdevumus kādi bija Kolkā, Ventspilī, foto pie peldbaseina un ar gulbi. Galvenais secinājums – uz katru punktu kavējām par 1-2 minūtēm, nākamā brauciena uzdevums mums būs – nekavēt ne punktos, ne finišā! Tiekamies Latgalē! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Mazie meža dīvainīši pirms 3 mēnešiem
LIELS PALDIES, par tik jauku pasākumu. Arī mēs braucienā piedalījāmies pirmo reizi, sākumā pieļaujot daudz kļūdu, taču paldies jāsaka citiem dalībniekiem, kuri palīdzēja ar padomu...apdomājoties nolēmām vairāk pēc punktiem nedzīties, bet gan izbaudīt skaisto Latvijas dabu....Esat droši- mēs atgriezīsamies, bet jau sagatavojušies! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Supertip pirms 3 mēnešiem
Sveiki!

Kārtējo reizi brauciens bija interesants un izdevies. :) Laiciņš atkal mūs lutināja. Varbūt nebija pārāk saulains, bet lietus arī netraucēja.

Organizatori bija pacentušies, lai mēs varētu apskatīt Kurzemes interesantākās vietas. Vienīgi žēl, ka nepietika laika lai apskatītu Liepājas kara ostu un labirintus, bet tas nekas, būs iemesls vēlreiz aizceļot līdz Liepājai. Liekamies L.O.B. IV
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Palezustri NR 46 pirms 3 mēnešiem
Hei hei hei, visiem čau! Beidzot esam saņēmušies uzrakstīt atsauksmi. Sākot sacensību, mūsu mašīnai uzbruka mašīnukārs gulbis, kurš gandrīz apēda bamperi. Izlaižot 2. LOB posmu 2010. bijām zaudējuši sacensību "ožu ". Tas - slikti. Taču rezultāti nemaztik slikti nebija - visi esam apmierināti - īpaši par Ventspils peldbaseina foto un iegūto balvu. Pie Kolkas sapratām ,ka esam izvēlējušies nepareizu maršrutu, tāpēc par galveno mērķi uzstādījām - balvas iegūšanu par peldbaseina foto Ventspilī. Ieradušies Ventspilī galvenās fotogrāfijas tapšanai, uzmācāmies peldbaseina admisnistrācijai ar prasību pēc spaiņa ūdens. Rezultāts- 5 litru tukša "bondzele", ko piepildījām ar ūdeni , pielējām ar ūdeni arī pusi no tualetes grīdas, ko gan paši sakopām. Gribējām iegūt arī peldriņki - dabūjām vali:):):) labi ,ka ne dzīvu....Foto radās ar pirmo piegājienu, aukstuma dēļ vairākus piegājienus nemaz nevarēja atļauties. Gandarīti ar iznākumu devāmies tālāk. Divi komandas dalībnieki skrēja cauri Ventspilij ar mēli pār plecu, kamēr ceturtais dalībnieks mierīgi gulēja. Paldies foršajai komandai ar KIA, kuri mums pateica priekšā 400 punktu vērto slēpto punktu! Tiekamies Latgales divdienniekā, kad mūsu komanda būs palielinātā sastāvā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Uldis, #15 pirms 3 mēnešiem
Ar nepacietību gaidījām šo braucienu, jo tas mums pirmais pa neslideniem un neaizsnigušiem ceļiem. Paši ar, vairāk vai mazāk kurzemes puses, tas dod papildus sparu un cerību. Sākums kā jau ierasts, saņemam uzdevumus un ķeramies pie plānošanas. Tas ka esam "vietējie" tiešām palīdz, jo slēptos punktus atpazīstam jau fotogrāfijās, nekas nav jārēķina. Sākums jau kā ierasts, punkti lasās pretīmbraucēji māj ar rokām, laiks jauks... Pirmais kāzus pie Kolkas, tā "n" km. auto rinda kur laiks tika pazaudēts gana daudz.. Kā vēlāk izrādās tad šis ir liktenīgais pagrieziens, jo pilotam kāja kļūst aizvien "smagāka" un līdz ar to rezultāts (bez komentāriem:)) Tuvojoties Liepājai nākas secināt ka tā īsteni vairs nav kurp doties, jo lai laikus paspētu finišā ļoti jāriskē ar ātrumu (varējam gan to droši darīt), vai arī jādodas labu laiku ātrāk uz finišu. To arī veiksmīgi izdaram.

Paldies par kārtējo feino pasākumu, kad diena paiet nemanot un ne mirkli nav nožēla par pavvadīto laiku!

Uz tikšanos Latgalē....

p.s. brauksim prātīgāk!:))
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ieva, ekipāža#2 "space drive" pirms 3 mēnešiem
Pasākums patika.

Izbaudījām piedāvāto iespēju pārnakšņot pie starta, izpeldēies baseinā no rīta un paēst brokastis. Pēc tam devāmies ceļā. Mūsu kļūda - aizbraukt uz Kolkas pusi - ap to rajonu bija diezgan reti izkaisīti kontrolpunkti. Tāpēc diemžēl nepaspējām pēc tam aizbraukt uz leju, uz Karostu un Labirintu, lai gan ļoti gribējām. Bijām domājuši, ka mums veicies diezgan slikti, bet, kad redzējām rezultātus, atklājās pretējais.

Pēc orientēšanās palikām turpat Liepājā, pārnakšņojām jaukā viesnīcā.

Pēc ceļojuma paskatījāmies Latvijas kartē un bijām ļoti pārsteigti par to, cik ļoti milzīgu gabalu esam nobraukuši.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Komanda Nr.13 pirms 3 mēnešiem
Sveiki, visiem kolēģiem!



Interesantais un iespaidiem bagātais Dzintarkrasta pasāciens jau aiz muguras, bet sajūtas joprojām neaizmirstamas!

Mūsu ekipāža šajā dienā paspēja izbaudīt daudz - bezgalīgo skrējienu gar jūru Kolkā(neatrodot to, ko meklējām!!), lielo šļūcienu pa Jūrkalnes stāvajām kāpnēm,"skrējienu pēc miljona" pa Ventspils šaurajām ielām un protams skaisto Kurzemes dabu un fantastisko pavasara sauli!

Par cik paši esam no Latvijas otras puses, brauciens iesākās jau piektdien, ļaujot izbaudīt sestdienas rīta klusumu un mieru Usmas ezera krastos!

Paradoksāli, bet ar mums ir tā - ja orientēšanās ir tālāk no mājām, svešākā vietā - jo mums labāk veicas! Arī šoreiz esam ļoti apmierināti ar paveikto, sasniegto un redzēto - tāpēc, TIEKAMIES LATGALĒ!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Dace, komanda nr.6 pirms 3 mēnešiem
Pēc ziemīga un tumsnīga(tomēr sirds lūzt, zinot, ka tur-tepat tumsā ir kontrolpunkts, ko nevar ne ieraudzīt, ne nobildēt) pārtraukuma atkal pievērsāmies šai brīvdienu kaislīgai izklaidei;)) Sākām laicīgi un jau iepriekšējā vakarā ieradāmies tuvu lielā notikuma vietai un lai cik laicīgi ierastos starta vietā priekšā jau bija bariņš....

Banāls teikums, bet tā tiešām bija skaista pavasara diena, kas aizveda mūs uz iepriekš neredzētām pārsteidzošām Latvijas vietām:))

Joprojām neatminēts ir Lielais Stratēģijas noslēpums - nu kā var īpaši napārsniedzot āatrumu sasniegt tik labu rezultātu punktu ziņā un visur uzspēt????? Labi - nodarbosimies ar šo lietu jūlijā;)))
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Normunds, 5 mīnus 1 pirms 3 mēnešiem
Aiz muguras kārtējais LOB, paldies organizatoriem par kārtējo piedzīvojumiem un pārsteigumiem bagāto maršrutu. Rīts mums sākas no Kuldīgas, kur bija mūsu naktsmājas, līdz startam nokļūstam bez problēmām, saņemam kartes un liekam kopā kas un kā. Nu jau laikam ierastā režīmā, izvēlamies braukt pret „spalvu” pārējo dalībnieku maršrutam, jo braucienu sākām ar Ventspili, ātri atradām visus punktus, viens gan paslīdēja nez kāpēc garām, bet ne bez kļūdām. Tālāk devāmies uz Kolkas pusi, bilde pie Ovīšu bākas, nākamais punkts Irbenes lokators, bet te pēc neveiksmīgas „gaisa bedres” mūsu auto paliek bez izpūtēja un rodas jautājums vai mēs vispār varēsim turpināt mūsu braucienu. Lēnam tiekam līdz lokatoram, kur kamēr daļa komandas taisa bildi, pārējie mēģina saprast cik lieli ir bojājumi. Par laimi notrūkušais izputēja gals, ir veiksmīgi palicis uz kārbas aizsarg pannas un nokrist tam nevajadzētu, tādēļ tiek pieņemts lēmums ceļu turpināt, lai arī skaņa salonā un ārpus tā bija iespaidīga. Bet nav ļaunuma bez labuma, jo mazajos miestos cilvēki reizēm nepievērš uzmanību steidzīgākam caurbraucējam, bet mēs visur bijām uzmanības centrā.

Tālākais ceļš gāja, kā pa diedziņu, ne bez mazām kļūmēm, bet tomēr ļoti ātri. Līdz pie Alsungas mēs ceļa malā ieraudzījām vienu no LOBistiem ar „uzvārītu” auto motoru. Ātri apspriežoties izlēmām piestāt un palīdzēt, tā bija mūsu kļūda, jo mēs pazaudējām aptuveni stundu, no kā mums nez kāpēc, organizatori izlēma kompensēt tikai 15 min., lūdzam cienījamos organizatorus paskaidrot, kurā punktā LOB 3/2010 nolikumā, bija kaut kas rakstīts par 15 min. Ceram, ka Golfiņa ekipāža veiksmīgi nokļuva mājās līdz hokejam.

Tālākais maršruts bija stipri jāpārplāno lai varētu finišēt laikā un bez soda punktiem, kas mums beigas arī veiksmīgi izdevās.

Secinājums, kārtēja piedzīvojumiem bagāta diena ar daudzām ātri apskatītam interesantām Latvijas vietām. Turpmāk gan nevienam uz ceļa nepalīdzēsim, jo tās taču ir sacensības un sacensībās palīdzīgas rokas sniegšana nav paredzēta.

P.S. Paldies, Kuldīgas atsaucīgajiem cilvēkiem, kas palīdzēja pēc sacensībām, ātri savest kartībā auto, kamēr paši skatījāmies Latvijas Šveices spēli, lai uz Rīgu varētu, braukt ar normālu trokšņa līmeni. Tiekamies nākamajā LOB.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ainars ,komanda nr.12 pirms 3 mēnešiem
Labvakar visiem Lobistiem!

Beidzot pienācis laiks dalīties iespaidos arī mums. Braucienu sarežģītu paredzējām jau uzzinot par galējiem punktiem -no Kolkas līdz Rucavai(paldies, ka Orgi aizmirsa par Klaipēdu). Ieradāmies laicīgi, saņemam kartes un visi pie darba-uzdevumi katram sadalīti jau braucot. Atrodam visus slēptos, arī azimutus gandrīz! Sagaidam startu un aiziet! Beidzot nostrādāja mūsu pieredze- visā braucienā pieļaujam tikai divas sīkas kļūdas punktu meklēšanā(kuras gan vēlāk arī redzamas rezultātos). Paņemam pilnīgi visus punktus starp Ventspili un Kolku, izņemot Dižpriedi- uzdevums varēja būt noformulēts korektāk.

Tuvojamies Ventpilij, un saprotam ka stratēģija ir pieļautas kļūdas- visus vērtīgos punktus nepaņemsim. Ventspilī punkti atrodas ātri (cik nu mūsu ""sportiskā"" komanda to var) un aidā uz leju. Pie Zlēkām pilots ierauga gulbi, kuru ar mokām dabūnam kadrā. Un tad nāk apgaismība- vai nu tūlīt ar risku nokavēt doties uz cietumu vai atcelt vizīti tur - nolemjam caur Jūrkalni doties uz Kazdangu. Pilsētā -parkā vai arī otrādi, atrodam īsto stendu- info uz tā ir perfekta(atšķirībā no Kolkas) -ar nelielu ekskursiju ap kapiem visu atrodam. Bet tad kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm nāk apgaismība - jāaizmirst labirints un maz cerību bez ātruma sodiem tikt līdz Olive. Pa ceļam vēl paņemam azimutu Durbē un uz finišu- bet kavējam- pat 10 min.

Ņemot vērā kavējumu , neko labu negaidām! Bet tomēr esam otro reizi aiz goda pjedestāla. Atšķirībā no Marta , šoreiz tomēr tiekam trijniekā- trešās vietas mums vēl nebija! Beidzot izdevās pieklājīgs starts Kurzemē! Šoreiz mūs pievīla plāns augšpusē paņemt visus punktus.

Paldies visiem apsveicējiem un tiekamies Latgalē! Pagājušo gadu mums dikti patika un labi izdevās!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Fokapirmais, nr.17 pirms 3 mēnešiem
Labvakar, jaukās dāmas un ļoti cienījamie kungi.

Pagājis kāds brītiņš laika un iespaidi vairs nav pirmā svaiguma, taču tie kas palikuši, ir labi nosēdušies. Kurzemes mači, nu jau var teikt tradicionāli, ir izcēlušies ar palielu nobraukto kilometru skaitu, ieskaitot nokļūšanu līdz startam un mājupceļu.

Sākām jau piektdien ar mazbērna izmitināšanu pie otriem opjiem Liepājā un sestdien Usmā ieradāmies savā labākajā sastāvā, pa ceļam nočiepjot akmeni kādam Aizputes zemniekam.

Patriotisma uzplūdi un vēlme atbrīvoties no zagtajiem smagumiem noveda pie varbūt ne optimāla maršruta izstrādes. Vispār tā Zemes mala bija jāredz ( 12 gadus atpakaļ bāku nevarēja redzēt) un būs vēl jāaizbrauc kādu cigāru izpīpēt , bez steigas un bez trokšņa..

Veiksmīga maršruta izstrāde šoreiz bija būtiskākā panākumu atslēga. Apakšsecinājums: nepieciešami palīglīdzekļi - datorprogramma vai mehānisks izvēlētā ceļa mērītājs. Visu cieņu organizatoru pacietībai priekš vienas dienas 2dienīgu punktu daudzumu sabūvēt.

Trasē pieļāvām arī sīkas 10 minūšu kļūdas: par ātru nogriezāmies Ugālē un apciemojām divus ar LOB pilnīgi nesaistītu ēku pagalmus, Līvu ciemos nepareizi pārzīmējām punktu Jāņsētas kartē (novērošanas tornis). Rēķināmo punktu Jūrkalnes rajonā, staipot aprēķinātos lielumus pa divām Jāņsētas kartēm, bišku notūkojām . Palaidām 400 punktus un reto iespēju uzvarēt „Palezustrus”.

Uz Lemburgu devāmies pārliecināti, jo divi komandas dalībnieki ir izbijuši studenti šajā ziemeļu galvaspilsētā. Tas, ka ventspilnieki iecerējuši iegūt savu „zelta tiltu” un tādēļ nojaukuši veco, bija labs pārsteigums laika trūkuma priekšnojautās.

Iedzimtais liepājnieks komandā nodrošināja sekmīgu finišu. Iebraucot Liepājā vienu brīdi 3 Lobistu auto braucām blakus: sajūta forša trīs noputējušas mašīnas pa trijām joslām uz noteikumu robežas. Pārbraucot kanālu sadalījāmies un mēs aizbraucām pirmie.

Nobeigumā. Paskatieties uz līderu maršrutiem - vienas zilas līnijas.Un tas nav tikai pareiza maršruta izvēle, korekts stūrmaņa darbs. Arī pilots ir bijis uzdevumu augstumos, lai neteiktu vairāk. Visu labu.

P.S. Interesanti, vai Latgalē ceļus greiderē tikai pirms kapu svētkiem?
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Čaviņas Pļaviņas, #50 pirms 3 mēnešiem
Lielisks piedzīvojums, nebeidzams sacensību gars, skaistas vietas, smiekli un asaras, maldīšanās un atkal atrašanās – vienā vārdā – fantastiska brīvdiena.

Piedalījāmies pirmo reizi un nākamajai reizei būsim gatavas pārdomātākai stratēģijai labākiem rezultātiem.. Neskatoties uz to, ka galvenais piedalīties :)

Ak jā – un tas gulbis – smējāmies par tiem, kuri skrēja startā pēc tā, un lamājāmies uz sevi finiša taisnē par nevienu bildi ar gulbi :)

Milzīgs paldies organizatoriem un ar prieku izzināsim Latgali.



P.S.

nesanāca uztaisīt bildi, kur esam visas četras, nu lūk, nācās to meistarot pašām :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Arvis&Aiwa (Fox Team) pirms 4 mēnešiem
8. maijs, Usma... atveru acis (Aiwa) un liekas, ka griesti kritīs uz galvas, mūsu hoteļa istabiņas jumta lodziņā sitas lāses kā akmeņi, viss apkārt rīb un dārd, sāk likties, ka par daudz sagrēkots un ķers lielais sods, vai arī "Tas augšā" negrib laist mūs ceļā, paķeru mobilo - 5.34 no rīta, miegs vējā, acis kā pogas, domas šaudās... sāku bakstīt blakusčučētāju, lai tak ceļas, jo man nenāk miegs, pretī saņemu oriģinalu atšūšanas veidu, lai es ejot uz baseinu papeldēt, saku - man tak nav peldkostīma, atbilde bij īsa - nedomāju, ka 6 no rīta tur vēl kāds būs un arlabunakti :) līīīst... joprojām līst (nolemtības sajūta, ka tas šķirsts jāsāk būvēt), tik viens cilvēkbērns līdz 8 ripinās pa gultu un štuko kāda nu būs šodiena, tā "lielā diena", mūsu pirmais starts! Puncis pamodina arī guļavu- ņam ņam brokastis un tad jau reģistrācija, saņemtas kartes, noregulēti pulksteņi un notiek Mārtiņa (pieredzējušāka čoma no citas ekipāžas) kratīšana, pratināšana, iztaujāšana, kas nu par brīnumiem notiksies! Praktiski turpmakā pusotra stunda tiek pavadīta neiespringstot hihi haha gaisotnē (no kļūdām jāmācas un Gulbenē gan zināsim kā šis laiks izmantojams), tad aidaaa starts... 8 stunas ir mūsu sabiedrotais, iesākumā likās, ka daudz, bet ai ai kā palidoja! Secinājums dienas otrā pusē - no paša sākuma tika izvēlēta kļūdaina stratēģija, Kolku un augšdaļu vajadzēja laist gar degunu un uzreiz doties Ventspils, Liepājas punktu virpulī, Dundagas krokodils ar paņēma mūsu dārgo laiku, kaut pilots (:p) gadiem zināja, ka tur tup tas purva briesmonis, bet īstā brīdī tā kā no galvas izleca, nez par ko tie vīrieši atbildīgos brīžos domā :) ap 6 vakarā par galveno mērķi tiek nostādīts labirints un pa ceļam savācot kā sēņukus pēc lietus paķeram simtpunktniekus... tik izlecam no mašīnas - čik cik bilžuks (arī gulbi uz izbrīnu paspējām paņemt, tiesa tā arī neatrodot īsto kontrolpunktu) un tālāk, tālāk pēc lielajiem punktiem. Labirintā esam pirmie, jabadabadū, eh man vienīgais ko izdodas tajā mūžamežā ir bļaustīties - ē, kur Tu esi? Drosmīgais vīrietis cīnās pa džungliem, "nomedī" visus zīmodziņus (nu labi, labi, viens bij mana kontā, nejauši tam rozā uzskrēju virsū, staigājot pa vienu eju 50 reizes turp atpakaļ), bet nu vairs nav laika, Liepāja, jābrauc, laiks dārgs un minūtes jāskaita... dīdīšanās, spriedelēšana, uztraukums par neizdarīto... un jā Baata, pēdējie ašie soļi, finišs pēdējā minūtē un taaads prieks, nu tāds, ka bezmaz puspasaule būtu izglābta :) smaids sejā, kājas lec pašas gaisā, emociju virpulis un lielais paldies organizatoriem, ka devāt šo jauko dienu un paldies dalībniekiem ka devāt sacensību garu!!! :)

Tiekamies Gulbenē... !!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

TRUSIS, ekipāža N# 4 pirms 4 mēnešiem
Lobs LOBs!

(jau iepraktizējot mēli Latgales divdienniekam)



• Zelta citāts no diskusijām: Raitis, 159.148.178.*:

Pilnībā piekrītu par to vienmēr uzvarēšanu. Tikai tie pārējie sīkumi izšķir, vai esi pirmais vai pēdējais uzvarētājs :D



Ehh, cik mēs laimīgi! Kad uzvarējām pirmo reizi- Rīgas raj.LOBā, bijām makten priecīgi, bet nē – mūsu pilots ātri vien “atsēdināja” pārējos 3 ekipāžas dalībniekus uz zemes – redz, esot jāuzvar trīs reizes pēc kārtas, tikai tad tas kaut ko nozīmējot.

Šo braucienu iesākam jau piektdienas vakarā ar nakšņošanu Pūrē, vārdadienas aveņu kūkas baudīšanu 80 grādu temperatūrā, uz lāvas sēžot, pēc tam dīķī ar bebrīti peldot un zvaigznes skaitot.

Rīta mundrumā dodamies uz Usmu, pa ceļam sastopot vismaz 4 pazīstamas ekipāžas, iekožam brokastu kafejnīcā, un aidā!

Venspilī pieskrienam pie gurķu tantes, viņa kaut ko noliekusies zem galda kārto. Žvik žvak, bilde gatava, un, kad tante paceļ acis, tās ir izbīlī ieplestas, jo nez kāpēc 2 fotoreportieri slaidā riksī tieši no viņas galdiņa, ātrumu nesamazinot, skrien prom! Vien nosmejam, kāds skatiens viņai būs, kad gurķu toverītis tiks fotografēts jau 57.reizi.

Esam sajūsmā par Amatu māju – pasēdēt 19.gadsimta skolas solā un sajust to neatkārtojamo vecās ēkas smaržu –te noteikti būs jāiegriežas vēl!

Kā kārtīgas meitenes, lai nesaaukstētos jūras vējos, Kolkā uzvelkam virsjakas. Drupas un stabs vēl tā, bet Dižpriedes skrējiens ir tik dižs, ka sviedri līst aumaļām. Īsti pat nav skaidrs, kādai tai dižpriedei būtu jāizskatās, tā nu skatieni tiek mesti uz visām pusēm un katra nedaudz lielāka un smiltīs dziļāk esoša priede tiek uzlūkota ar cerību pilnu skatienu. Taču šeit kļūdīties nav iespējams – kad priede kā ozols pēkšņi stājas ceļā, ir skaidrs, ka esam sasniegušas mērķi.

Iekrītam auto sēdekļos un vienā balsī atskan: “ Kazdangā skriesiet jūs!” Zēni piekrīt. Pa ceļam gan izdodas atgūties, plāns mainās, un fotogrāfei atkal būs jādeso.

Slīteres rezervāta tornītī nedaudz izkustēties piesakās mūsu pilots Jānis, kurš jau pie pirmā pakāpiena izsaucas: “Inese, kādas tev kājas!”

Inese: “Nu kādas, kādas – skaistas! Slaidas un garas!”

Īstenībā, no putekļainajiem ceļiem, tumšās bikses ir iekrāsojušās diezgan gaišas tieši tajās vietās, kur kāja pieskaras mašīnas slieksnim, pie katra WP kāpjot ārā un iekšā.

Ierodamies Kazdangas parkā, un izrādās, ka pie diviem objektiem diezgan tuvu var piebraukt ar mašīnu. Maiju, kura ir piesprādzējusies un atslābusi (jo Kazdangā viņai taču jāskrien nebūs), kā zibens spēriens no skaidrām debesīm ķer Jāņa teksts: “Aiziet!”

Kad Kazdangā jautājam ceļu uz Grotu, maza meitenīte tik pamāj ar rociņu: “Brauciet tālāk tur uz to māju, tur jums pastāstīs!” Patiešām, pie īstās mājas strādnieki ar jau ievingrinātu Ļeņina žestu sparīgi norāda virzienu, kurp visi brauc!

Tad nu vicojam pa brikšņiem un mazākiem brikšņiem kā orientieristi Magnētā. Kur sūna, kur zars, kur vizbulīte – viss ņirb zem kājām. Ērces uz šo gatavojušās nebija, un pieķerties nepaspēj 

Dienas beigās izrādās, ka visu putekļaino mašīnīšu ceļi ved nevis uz Romu, bet uz OLIVE. Skats parkingā ideāls – nez ko par latviešu tīrības mīlestību nodomā brāļi lietuvieši, kuru ceļš, iebraucot mūsu zemītē, ved garām Baata centram. Un tikpat laba sajūta, kad kā sušķis ievelies glaunā restorānā, pasūti aukstu Mojito (vai aliņu), un smaids rotā seju, jo diena IR IZDEVUSIES!!!

Pēc finiša nakšņojam Liepājā, starp hokeja maču sparīgi pārrunājot dienas gājumiņu. Otrā rītā, neskatoties uz ledaino vēju, jūras krastā atkorķējam šampanieti un ceram uz labiem rezultātiem, jo centāmies no sirds!



Sveicieni organizatoriem, Robaldiem, Vimbam/Mediņiem un visiem ar ko tikāmies trasē, tajā skaitā Allenam.

Lai dzīvo TRUSIS!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Raitis, Nr18 - Ašie eži / Teiksma v. pirms 4 mēnešiem
Nu tad beidzot - pēdējais "pirmā gada" posms. Pirmo reizi ar LOB iepazinos pagājušā gada divdienniekā Latgalē. Un tā pamatīgi - kopš tā nevienu posmu nav sanacis izlaist. Pakavējoties atmiņās - kas tik nav piedzīvots - toreiz sākām ar pilnīgu neziņu par to, kas īsti ir LOB un ko ar to darīt. Bijām divas "zaļas" komandas, kas devās nezināmajā. Savukārt gatavojoties šim posmam, nu jau trīs pieredzējuši sastāvi apmācīja ceturto (ja kādam ir radies jautājums, kas ir "Ašie eži" - prasiet Rolandam), jau pārliecinoši startējot ar vienotu nosaukumu.



Sākām dienu ar laicīgu ierašanos un 8. starta vietas ieņemšanu - ceļam no Rīgas bijām ierēķinājuši labu laika rezervi. Rezultātā izpalika "burziņš" ar auto novietošanu, un tikām pie labas vietas brokastošanai un maršruta plānošanai. Tālakais jau ierastajā secībā - sazīmēt kartē dargos punktus un ceļazīmes. Mēģināt izdomāt slēptos - #79 grūtības nesagādāja, pārējos divus gan atstājām vēlākam. Tas arī bija izšķirošais brīdis lēmumam doties uz "augšu" - Kolka un #79 kopā ņemot likās pietiekami svarīgs iemesls netamest ideju par to savākšanu, lai gan WP blīvums "apakšas" kartē bija acīmredzami lielāks. Te nu atzinība uzvarētājiem - tik skaistu astoņnieku neienāca prātā izbraukt. Tā nu līdz Ventspilij nokļuvām bez īpašiem piedzīvojumiem un gandrīz bez kļūdām - Kolkas priede diemžēl palika neatrasta.



Rīcību Ventpilī izplānojām jau pa ceļam - pateicoties mūsu fotogrāfes lieliskajām zināšanām par visiem nepieciešamajiem objektiem. Pilota un stūrmaņa pienākumos atlika vien piestāt autoostā pēc pusdienu bulciņām un padzeramā un tā tikpaspēt savākt fotodistanci veikušos komandas biedrus.



Un tad jau pieļāvām pirmo būtisko kļūdu - nez vai bulciņas novērsa uzmanību, vai kas cits, bet starp Tārgali (WP56) un Pilteni (WP57) izpelnījāmies sodu par ātrumu.



Tālāk atkal bez īpašiem piedzīvojumiem - līdz jau ceļā no Pāvilostas uz Liepāju sāku saprast, ka prātīgāk būtu atteikties no "voentorga" apmeklējuma - ne īsti uz 18:00 vairs paspēt, ne arī gribas pa pilsētu maldīties. Brīdi vēlāk arī apjausma, ka Kazdanga nav atzīmēta ne kartē, ne atmiņā. Nu jā - tur vairs neko. Atlikušajā laikā tik tālu netikt - tātad atlikušais plāns - izrēķināt pēdējo slēpto (WP2) un atkarībā no tā atrašanās vietas, pievienot vai nepievienot maršrutam. Izrādās nekā - viens pats, neizdevīgā virzienā. Paliekam pie lēmuma beigt dienu ar labirinta apmeklējumu, kas arī veiksmīgi izdodas, bet laika atlikums vairs nav iepriecinošs. Vienīga cerība uz meža (purva?) stigu, lai tiktu pa taisno uz Nīcu. Neskatoties uz nelielu apmaldīšanos un biedējošām ceļa remonta zīmēm tas sākumā, šoreiz ceļa izvēle ir pareiza un līdz Nīcai nokļūstam pavisam ātri. Te vēl divi kļūdaini lēmumi - nofotografēt vienu slēpto ceļazīmi un paspēt uz finišu laikā. Tā arī tiekam pie nu jau otrā (paši to vēl nezinam) ātrumsoda - pietiktu "nepaņemt" ceļazīmi, lai maldīšanās pa stigām kompensētu taisno šoseju līdz Liepājai (+150 -400) vai arī vienkārši nesteigties un saņemt sodu par kavējumu (par 400 punktiem veselas 7 minūtes sanāk). Nu jā - izrādās pat 800 soda punkti bija jārēķina, bet to uzzinājām tikai pēc rezultātu apkopošanas.



Par spīti visam esam pirmajā desmitniekā un labākie no "Ašajiem ežiem" :) Atliek vien gatavoties Latgalei un jaunam izaicinājumam.



Paldies organizatoriem un "kolēģiem" un tiekamies jūlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rudīte, Maija, Sandis №42 pirms 4 mēnešiem
Liels PALDIES organizatoriem par kārtējo LOBu!!! Mēs piedalījāmies jau astoto reizi... varam tikai uzslavēt organizatorus par lieliski izdomātiem uzdevumiem, interesantiem kontrolpunktiem un galveno kārt par jauki pavadītu laiku!

Kaut gan paši esam no Kurzemes lielāko daļu no WP nevarējām pat iedomāties, ka te pat blakus ir tik skaistas, vēl neapmeklētas vietas.

Šoreiz mūsu lielākā priekšrocība bija Ventspils, jo zinājām kur kas atrodas, taču skrienot ar kājām viss nemaz nelikās tik viegli. Šāda liela skriešana bija pirmo reizi.

Kazdangas karte likās diezgan maldinoša, jo nedomājām, ka visa Kazdanga ir viens liels parks. Tad nu pavērojām karti smalkāk un izsecinājām, ka visu laiku meklējām pārāk mazā apkārtnē, taču beigās atradām visus četrus punktus (arī pareizo apli ar pārvilktu krustu)

Vēlreiz sakām LIELU PALDIES un tiekamies Latgalē!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

allens #007 pirms 4 mēnešiem
Pirmkārt apsveicu līderus, un vienlaicīgi arī uzvarētājus!!!

Mums arī brīdi izdevās pagozēties trešajā vietā:) Noteikumi paliek noteikumi, par pārkāpumu pienākas sods, to arī esam saņēmuši pelnīti, lai gan rūpīgi tika rēķināti laiki, kad drīkst taisīt foto, tomēr kļūdījāmies, pie tam divas reizes. Kļūdas ir apzinātas, un nākotnē tādas vairs nedrīkst atkārtoties, savādāk tā jau būtu nolaidība.

Es, kā stūrmanis, esmu piedalījies visos LOBos. Šo lieku dalītā pirmā un otrā vietā (pagājušā gada Latgales divdiennieks ir otrs pretendents). Maršruta plānošanā bija grūti izvēlēties kuru no dārgajiem punktiem izlaist, labirints jau no paša sākuma tika upurēts, karaostas cietumu bijām plānojuši paņemt pēdējajā pieļaujamā stundā, kā parasti, pirmsstarta plāns realitātē pildījas ar laika nobīdi, tā arī vojentorgā nebijām.

Pirms starta veiksmīgi izdevās atšifrēt visus trīs slēptos punktus, kurus arī "paņēmām".

Kolkas ragā izdevās nobildēt visus trīs objektus, kaut gan ziedojumu pieņēmēja mums un vēl dažām komandām jauca galvas, fui viņai. (ziedojumu pieņēmējai: vairāk tā nedari, cilvēkiem ir jāpalīdz!)

Ventspils sagādāja pārsteigumu ar nojaukto tiltu, bijām dilemmas priekšā vai ātrāk var pārpeldēt Ventu, vai apbraukt pa apbraucamo tiltu. Veselais saprāts uzvarēja:) Gurķu tantes nesatikām, bet tirgus darbinieks laipni norādīja uz noliktavu, kur gurķus noteikti vēl varot dabūt, bet diemžēl bez tantēm, nācās bildēties pie tukša galda. Pēc ilgiem laikiem izdevās arī pasēdēt skolas solā!

Vienīgā mazā aizķeršanās sanāca Tārgalē, tuvojoties WP jau priekšā bija bariņš ar citām komandām, kā jau parasti metāmies barā iekšā, bet šoreiz visi maldījāmies ar 50 metru nobīdi. Pēc Windows metodes restartējāmies, sākām no krustojuma ceļu vēlreiz, un piemineklis bija rokā (5min). Pārējos WP atradām ļoti raiti.

Apmēram pēc 1/3 sacensību jau bija ļoti viegli atpazīt citu dalībnieku autiņus, jo visi viņi bija vienā krāsā. Turpmāk, pirms starta visi jānopelēko!!!:))) Lai savējie redzami pa gabalu!

Paldies orgiem par ieguldīto darbu. Liels paldies!

LOBs paņem un nelaiž vaļā!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rolands This Time Nr.27 ( Ašie Eži ) pirms 4 mēnešiem
Paldies visiem par jauko nedēļas nogali. Gan dalībniekiem ar kuriem pa ceļam tikāmies vai arī nē, kā arī organizatoriem cepuri nost par to ko viņi paveikuši.

Kā jau teicu pēc ziemas nāk vasara un apavi ir nomainīti ne tikai paša kājām bet arī auto. Līdz ar to velme "nevis ātri braukt , bet gan lēni lidot" jau mūs piemeklēja kādas pāris dienas pirms starta. Arī stratēģija par braukšanas ātrumiem un stilu, pa galvu vandījās iepriekšējā naktī. Izlēmu ka riskēsim - gandrīz risks attaisnojās, ja neskaita to ka hronometrs netika paspēts iegādāties nolēmām izmantot telefonā esošo ( kļūda Nr.1 ).

Ne pārāk laicīgi izbraucot no Rīgas , bet lēni lidojot uz Usmas pusi ( 50 min) sariktējam fotoaparātus veselus divus. Vienu Wp bildēšanai otru labu momentu ķeršanai ( kļūda Nr.2). Otro aparātu tā arī gandrīz no kabatas neizvilku. Lai arī momentu bija daudz un interesantu.

Startā nostājušies tuvu startam ( no 57 E-žām aptuveni 16 ). Sadabūjuši materiālus ķeramies pie lielās plānošanas. Tik tālu o.k. Pienāk laiks startēt, secinam ka auto ir nosēdināts aklumators. Starts ar iestumšanu - ne pārāk pārliecinoši.

Pirmā stunda paskrien ātri un liekas ka jau uzņemts labs ritējums. Slēpto WP Blāzmā neatrodam jo esam kļūdijušies nedaudz aprēķinos. ( kļūda Nr.3 ). Es pārliecināts par to ka meklējot šo WP ir pazaudēts daudz laika mazliet piemetu ātrumu. Kurš šodien kā izrādās pirmais ātruma pārkāpums.

Nākamā pusotra stunda paskrien ātri, pārāk ātri. ( kļūda Nr.4) Pārāk atkal ieskrienos kā izrādas otrais ātruma sods.

Tuvojamies Kolkai, kad pēkšņi uz šosejas parādās gara kolona ar a/m kura pārvietojas ar 40 līdz 50 km/h. Sāku lēnām apdzīt šo kolonu līdz brīdim kad viena a/m mani taranē. Tur mums kāds stāvēja klāt ....... , jo līdz priežu siliņam palicis vairs nebija gandrīz nekas pēc izvairīšanās manevra. Kā izrādījās pēc aptuveni km un apdzītām aptuveni 100 a/m, šī bija bēru karavāna. Ko zinot nerakstītos noteikumus šādas kolonas neapdzen. Lai arī es uzskatu ka a/m ir jāmarķē šādos pasākumos nevar braukt ar zaļu lentīti no lielās talkas , vai jau gaidot 9.maija svētkus ar orandži melnu.

Tālākais ceļš atkal rit pēc pulksteņa. Kamēr neizdomājam mainīt maršrutu un izlemjam izmest no maršruta Kazdangu un doties uz Liepāju.Kur atkal mana vaina un ieskrienam jau trešajā ātruma sodā ( kļūda Nr5.) . Līdz ar pēdējām minūtēm ierodamies Liepājas Karaostā. Paspēts ( kļūda Nr.6) - šis nebija finišs.

Tik priecīgi ka esam paspējuši tik ļoti atslābinamies ka turpat Liepājā apmaldamies kāpās. Un atlikušo stundu 22 min izniekojam maldoties pa Liepāju un Grobiņām. ( kļūda Nr.7) , līdz atmetam ar roku un skrienam uz labirintiem. Kā beigās izrādās arī uz finišu laikā vairs paspēt nevaram. SODS 6 min.

Secinājums par pēdējo stundu un 28 min, neklausi sajūtām bet gan kartei. Ne visi ceļi kas nav kartē ved kur tu vēlies.

Tā lūk nu mums gājis Lob-ā 3.

Tiekamies Latgalē.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ivo, Inčukalna Gāze GmBH pirms 4 mēnešiem
Sajūtas fantastiskas neskatoties uz dienā nobrauktiem 700km (ieskaitot mājupceļu). Ja piedalās ne tikai prieka pēc, bet cer arī uz labiem rezultātiem, tad jāatceras trīs svarīgākās lietas - plānošana, plānošana un plānošana. Dienas pirmo pusi nobraucām kā pēc notīm, bet otrā sanāca patukša. Pie finiša galda burtiski pēdējās sekundēs. Gaidām provizoriskos rezultātus un domājam par Latgali.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Inta, Nafigatori pirms 4 mēnešiem
Ceļojumi ir laba lieta, Latvijā daba ir fantastiska un pavasaris to visu dara vēl krāšņāku. bet... pāri tam stāv sportiskais azarts. :) un ne jau tikai, lai piedalītos, bet lai sasniegtu arvien labāku rezultātu. Tas ir fakts, ko negribu noliegt. Tāpēc pēc brauciena man kā maršruta plānotājai neliek mieru doma: "Ko vajadzēja darīt, lai būtu labāk?" Vieta reitingā jau nav slikta, bet... varēja labāk. :) un tāpēc ir tapusi programmiņa ar kuras palīdzību tiek izmērīti attālumi starp kontrolpunktiem un tā var izrēkināt līdz sekundes precizitātei laiku, kad var fotografēties, lai nedabūtu soda punktus par ātruma pārsniegšanu (gandrīz vai var patentēt, vērtējot to, cik daudziem pēdējā braucienā bija ātruma pārkāpumi :) ), tāpēc ir idejas kā var labāk plānot maršrutu, rēķinot ceļā pavadīto laiku, jo arī Kurzemē maršruts nebija slikti izplanots, tikai visa īstenošanai pietrūka laika. :) Un Kolkas rags droši vien paliktu neapskatīts... toties vislielāko sajūsmu visos izraisīja zilā subaru muciņa, jo mēs paši arī pārvietojāmies ar zilu Subaru. Organizētājiem par to žetons. :) tāpēc ar nepacietību gaidām nākamo posmu Latgalē! Noteikti tiksimies un jau ar jaunām idejām kā var labāk, ātrāk, tālāk! Bet noteikti koleģiali un ar cieņu pret citiem, jo mērķis neattaisno līdzekļus. :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Aelita, "Četri Vienā" pirms 4 mēnešiem
Sveiciens visiem no komandas Nr 32!

Paldies par ļoti aizraujošo un interesanto pasākumu!

Šis bija mūsu pilota trešais brauciens, ceļu un karšu pārzinātāju otrais, bet šai pasākumā bija arī debitante. Jāsaka, ka ar šo pasākumu notiek pēc teiciena – darbs dara darītāju, jeb pirmie kucēni jāslīcina, toties nākamie sanāk, kaut mazliet, bet jau dzīvotāji. :) Šai braucienā mūs par laimi „nediriģēja” slideni ceļi, kupenas un sniegputeņi un arī par to PALDIES! Iepriekš cerot uz šo maijmēness pasākumu, bijām (precīzāk - daži no mūsu „Četri vienā” jaukās komandas) vizualizējuši skaistu, saulainu UN siltu laiku, koši sazaļojušu un pat ziedošu pasauli, zilas debesis un vēl un vēl... Bet Dabasmāte mums dāvāja siltu rītu Rīgā, visai salti vējainu dienas turpinājumu Kurzemes piekrastē ar kārtīgu lietusgāzi Kolkasragā :)

Starta vietā ieradāmies plānotajā laikā, mazliet pārsteigti par to CIK daudzi auto jau veidoja rindu pirms starta līnijas. Maršruts tika izvēlēts ņemot vērā ne tik daudz LIELO punktu summu dāvājošos punktus, cik ceļošanu pa skaistām vietām, kur, kā mēs cerējām, mūs gaida skaistas Latvijas vietas, interesanti objekti un JŪRA, JŪRA, JŪRA... Ņēmām vērā Madonas brauciena kļūdas un centāmies tās nepieļaut.

Mums bija vēlēšanās apmeklēt Kolkasragu, Ēvažu un Jūrkalnes stāvkrastus un bākas, cerējām paspēt arī uz Karostu un punktiem Liepājas tuvumā. Veiksmīgi izbraucot Ugāli, Zlēkas, Popi, neatradām tik 1 cerēto slēpto zīmi, saņēmām dzeguzes kūkošanu, kā svētību Zlēkās, paspējām pajūsmot par balto vizbuļu klājienu un absolūto klusumu pie Liepniekvalka alām... turpinājām ceļu uz Ēvažu stāvkrastu un Kolku. Netālu no stāvkrasta mūs noķēra pamatīgs lietusmākonis, te lieti noderēja sagādātie lietusmētelīši. Diemžēl, bet Kolkasragā no 3 uzdevumiem izdevās izpildīt tik vienu – nolikt akmeni bākas drupās, neatradām ne lībiešu ugunszīmi, ne smiltīs ieputināto dižpriedi. :) Arī Kolkasraga shēma tos neuzrādīja un, paskrienot pa kāpām, sapratām, ka jāmet miers un jādodas tālāk...

Lielu prieku sagādāja Lielirbē atrastais skatu tornis, kuru atradām, pateicoties vēlīgi ar roku mērķa virzienā pamājušajam vietējam iedzīvotājam :)

Pēc laika auto kopā ar pilotu sāka interesēties par tuvāko benzīntanku....cerējām, ka to atradīsim kādā vietā, kura ir tuvāk par Ventspili, bet...ak, vai...nekā...tai mirklī nolēmām, ka jātaupa benzīns un nedrīkstam nogriezties nekur no galvenā ceļa, ka jābrauc garām tik labi atpazīstamajam Irbenes lokatoram un viegli uzminamajai Ovišu bākai(kuru ļoti vēlējāmies redzēt) bez fotografēšanas un iegūtiem punktiem, jo datora atbilde par to, ka benzīntanks būs tikai Ventspilī, izrādījās pareiza:) Par laimi Ventspils bija klāt, benzīntanks arī...Atradām autostāvvietu pie autoostas un skriešus devāmies apgūt pilsētas LEĢENDU. Tajā ieliktie punkti izrādījās ļoti viegli atrodami un interesanti. Leģenda pildījās raiti, vienīgais punkts, ko nepaspējām noķert, bija tirgū pērkamie skābie gurķīši, jo tirgus bija jau tukšs... viss ritēja, kā cerēts, atradām gan Amatu māju, gan Akmens galvu ar strūklaku matiem, kur 1 no fotomodelēm, lai būtu jautrāk un vēl slapjāk, izlēma piesmelt vienu boti, gandrīz iekrītot ūdenī :) ... Dodoties atpakaļceļā uz auto, ievērojām kādu neparastu lietu – pilsētas centrs bija pilnīgi tukšs no pašiem ventspilniekiem, vienīgie, kurus sastapām, bija mūsu orientēšanās sacensību dalībnieki, kurus atpazinām pēc raitā soļa, fotoaparātiem un kartēm rokā :)

Ceļš turpinājās līdz Jūrkalnei, kur mūs iepriecināja slēptais punkts – laiva ar karodziņiem pie masta. Papriecājāmies jūru, vēju, debesīm, par košajām vizbulītēm, kuras ziedēja priežu mežā, ceļā uz Jūrkalnes stāvkrasta kāpnēm un devāmies tālāk...

Pie Pāvilostas sapratām, ka, laika mums tik vien ir atlicis, kā, neapstājoties vairs nevienā punktā (lai cik labi zināmi mums tie bija – Vērgale, Baltijas jūras senkrasts un arī cerētā Karosta), cik vien atļautais ātrums atļauj, doties uz finišu. Jo negribējām atkārtot Madonas brauciena kļūdu, kad finišā ieradāmies ar padsmit minūšu kavēšanos. Pateicoties mūsu komandas debitantei liepājniecei, kura ļoti gudri un raiti izvadīja mūs pa īsāko ceļu, ar pēc iespējas mazāk luksoforiem, mums izdevās finišēt pie organizatoru galdiņa savā laikā absolūti precīzi – minūti minūtē :)

Sajūsmu mūsu komandā izraisīja pavisam grezni noputējušo finišējušo automašīnu rinda. :) Arī mūsu auto pēc dokumentu nodošanas tika nosūtīts uz dušu, pie kura sastapāmies arī ar citiem ceļotājiem.

Jāuzlavē organizatori, kur bija ieguldījuši ļoti, ļoti lielu darbu, sagādājot tik daudz interesantu punktu sacensību dalībniekiem, ka iespējas izvēlēties maršrutu bija ļoti lielas. Protams, žēl, ka neizdevās apmeklēt Kazdangu un zaļo labirintu Bārtas pusē. Toties izbraucām skaisto ceļu no Kolkas līdz Liepājai un atsvaidzinājām atmiņā vai pirmoreiz iepazinām Ventspils skaistākās vietas.

Ļoti ceram, ka varam teikt UZ TIKŠANOS LATGALĒ
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

NR.54 pirms 4 mēnešiem
Pirmās reizes dalība šajā pasākumā un kā smejies āķis lūpā. Pēc pirmās reizes ir radies priekšstats par pasākuma norisi, nepieciešamiem papildinājumiem zināšanās un aprīkojumā nākamajām kārtām. Plānots bija jauki pavadīt nedēļas nogales sestdienu un tas izdevās pa visiem 200%. Interesanti bija novērot, ka parasti braucot ekskursijā ar bērniem, tad gandrīz ik pēc 2 stundām nepieciešama kādas ēstuves apmeklēšana. Bet šajā braucienā 8 stundas pagāja nemanot un visa koncentrēšanās bija tikai uz veicamo uzdevumu.

Nebija protams īsti skaidrs pēc nolikuma par to fotoaparātu, jo kā pie starta izrādās jāuzstāda laiks un datums, ko nekad neesmu darījis un nebija ne nojausma kā tas pasākums uzstādāms līdzpaņemtā fotoaparātā, kaut kā izdevās, bet kā vēlāk izrādās rāda tikai datumu. Vismaz bilžu laiki palikuši fotoaparātā :). Tad vēl nebija skaidrības par Ventspils punktu pēc leģendas. Neskaidrības radās vēlāk iebraucot kad gurķu sievas jau nebija nevienas. Tāpat Kazdangā to krustu atrast neizdevās. Pēc mūsu saprašanas jau obligāti vajadzēja atrast, bet nesanāca. Citu komandu dalībniekiem taujājām ko nu darīt un kā nu būt, bet pamatā visi atbildēja, ka nekas nav obligāts un par to neatrasto tikai attiecīgie punkta punkti nebūšot. Jāiemācās un jālūdz konsultācija vēl pieredzējušajiem dalībniekiem, kā ieķert nākamreiz slēptos punktus. Bet nu iznākumu redzēs jau rezultātu tabulā. katrā ziņā jau gaidām nākamo kārtu :)! paldies Organizatoriem par lielisku pasākumu!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.44 pirms 4 mēnešiem
Paldies ORGIEM par kārtējo interesanto pārskrējienu!!! Ar katru reizi šie braucieni kļūst interesantāki un azartiskāki. Arī laiks kā pēc pasūtījuma: no visa tika pa drusciņai, saule, vējš, arī slapjie mati ne tikai Ventspils strūklakas izskatā, bet realitātē. Labs noskaņojums, jautrības, pretimbraucošo un kontrolpunktos sastapto „cīņu biedru” pozitīvā attieksme pavadīja visu brauciena laiku. Maršruta izvēlē acīmredzot kļūdījāmies, bet, tā kā bija uzdots mājas darbs, tad kā neizslēdzamu no maršruta uztvērām Kolkas raga apmeklējumu. Laikam jau paši bijām pie vainas, jo nokavējām sapulces pirmās minūtes, iespējams, palaižot garām skaidrojumu tieši par šo tēmu. Nokavējām sapulces sākumu, jo bijām aizrāvušies ar debitantu ekipāžas „instruktāžu”.

Lai vai kā, brauciens bija fantastisks, bagātīgs ar dažādiem pārsteigumiem un skaistiem dabasskatiem. Neizpalika arī bez kurioziem: nevarēdami atrast kādu kontrolpunktu, piestājām pie makšķerniekiem, kuri bija izvilkuši milzu lomu (zivi gandrīz paša makšķernieka augumā ) un jautājām ko šai pusē visi autobraucēji bildē, vīri paraustīja plecus un noteica, ka te visi lecot laukā no autiņiem uz skrienot bildēt gulbi, bet mums gulbis ne prātā, jo meklējām WP, kurš izrādījās pirms brīža apmeklētais bet neatpazītais objekts. Ir sasniegts ekipāžas personīgais rekords: paspējām finišēt minūti pirms noteiktā laika! URRĀ!!!

Uz tikšanos jau jūlijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Stūrmanis, #36, Pižiki pirms 4 mēnešiem
Domāts labi, sanāca sliktāk nekā parasti... Tāds bija mūsu rezumē pēc šī brauciena. Dzenoties pēc iespējas vairāku punktu savākšanas, pirmo reizi iznāca diezgan pamatīgi nokavēt finišu. Plānošanas kļūdas šoreiz izrādījās liktenīgas. Līdz ar to brauciena pēcgarša nebija tik patīkama, jo visi bija centušies un darījuši, ko varēja. Secinājums - labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Labāk laicīgi ierasties finišā, nekā brauciena pēdējos kilometrus skumīgi vērot pulksteni ar nolemtības sajūtu - esam nokavējuši...

Patīkami pārsteidza asfaltētais ceļa posms gar jūru no Kolkas uz Ventspils pusi.

Paldies organizatoriem par iespēju diezgan daudzās vietās piespiedu kārtā izkustēties un izvingrināt kājas skrienot - tas sapurināja un padarīja braucienu daudzveidīgāku.

Uz tikšanos nākošajā LOBā! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Pēteris, Uļjana, Kristīne, Ann Helma,Armands Nr.55 pirms 4 mēnešiem
Sveiki visiem!

Āķis lūpā!!! Arī mums šī bija pirmā reize piedaloties šādā pasākumā. Kā jau visiem iesācējiem arī daudz kas nebija saprotams un zināms. Laikam bijām vieni no vistuvāk dzīvojošiem - ventspilnieki - tāpēc nesaprotot kas un kā ieradāmies uz startu gandrīz pēdējā brīdī. Mums - vecākiem - ieraugot mūsu starta numuru bija liels prieks, esam ieskaitīti teicamniekos - 55! Paldies visiem, kas atbildēja uz mūsu neskaitāmajiem iesācēju jautājumiem! Arī onkulim, kurš sarakstījis (sastādījis) mūsu vecākās meitas vienu no mīļākajām grāmatām - "Cilvēks"!

Gulbi startā nenoķērām. Līdz bijām paņēmuši vistu spārniņus, tomēr apcepti tie pēc gulbja nu nekādi vairs neizskatījās, toties daļa no līdzpaņemtajām maizītēm tika Dunalkas gulbim, lai viņš atpeldētu no otra dīķa krasta. Pirmos punktus mums palīdzēja ieraudzīt kāds no citiem sacensību dalībniekiem, tomēr pēc tam laikam izvēlējāmies atšķirīgu maršrutu no pārējiem, jo Otrajās Lieldienās, gatavojoties šim pasākumam bijām jau bijuši Kolkā un, lai piedod Kolkas ļautiņi, uz turieni tā ļoti nevilka. No mūsu treniņa pasākuma vienīgi noderēja toreiz atrastais "lidojošais šķīvis" un Ovišu bāka. Pieņemu, ka Ventspils punktos bijām rekordisti, jo vienīgi skriešanas ātrums (kas bija varens mūsu ekipāžas dāmu izpildījumā) ierobežoja mūs. Lai arī Ventspilī dzīvojam tikai nedaudz vairāk par pus gadu, tomēr visus šos jaukos Ventspils punktus zinājām uzreiz. (Zinājām arī, ka Ventspils tirgū gurķīšu tirgotāji mēdz ātri iet mājās.)

Vairāk šajā reizē pabijām Liepājas pusē. Starp atrastajiem objektiem liela daļa bija baznīcas, un mums kā baptistiem, bija prieks, ka arī abas baptistu baznīcas atradām.

Mums taču ir tik superīgi fantastiskas vietas Latvijā! Liels paldies 'Ziemeļu" mājas saimniekiem par labirintu! Paldies par viesmīlīgo sagaidīšanu. Paldies par apliecinājumu, ka ar izdomu var, šķiet, ar nelieliem finansu ieguldījumiem uztaisīt fantastisku atpūtas vietu. Te noteikti atgriezīsimies. Šis pasākums bija laba reklāmas kampaņa visām apmeklētajām vietām un jo īpaši "Ziemeļiem", jo pie visa kas tur ir, šķiet, ka skaistā pastkastīte ir vienīgā reklāma uz ceļa, un ar to varētu būt par maz, lai garām braucēji (cik nu to ir uz Bārtas ceļa) tur iebrauktu.(Ā, reklāmas bukletā gan rakstīts "klusums un miers").

Žēl, ka uz finiša tuvošanos bijām mazliet paguruši un satraukti, jo pa daudz kilometru sanāca atrodot Nīcas objektu un neaizbraucām līdz Jūrmalciema traktoriem...

Paldies tam jaukajam cilvēkam, kurš pie Baatas parunājās un padalījās iespaidos par braucienu ( Mēs, kā iesācēji paši laikam bijām par kautrīgi uzsākt sarunu). Tas bija tas, kas pietrūka, parunāties un pastāstīt viens otram kā gāja (cerams, ka divu dienu pasākumā tas izdosies).

Liels, liels, liels paldies organizatoriem!!! Profesionāli sagatavots pasākums, patīkami lietišķa, tomēr ļoti ieinteresēta attieksme pret dalībniekiem! Lai Jums izdodas saglabāt to lielisko atmosfēru, kad jūti, ka organizatoriem viņu darītais darbs ir sirds lieta nevis tikai bizness!

Paldies!!!



P.S. viens ieteikums, ja vien tehniski iespējams, varbūt var atļaut uzbildēt vēl kādus interesantus kadrus, kuri gadās pa starpām starp kontrolpunktiem.(varbūt ir atļauts, tikai mēs to nezinājām).
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristīna, komanda Nr.48 pirms 4 mēnešiem
Sveiciens visiem L.O.B. aktīvistiem! :) Ekipāža Nr.48 saka paldies par pasākumu. Piedalāmies otro reizi. Plkst. 7.00 ar pilnu bāku benzīna Opel izbraucām Usmas virzienā. Salons piekrauts pilns ar ēdamo, dzeramo un papildus materiāliem. Grūti pateikt, vai izvēlējāmies pareizāko stratēģiju, bet paspējām pabūt galvenajos punktos un pēdējā brīdī finišēt Liepājā ar 5min rezervi. Ļoti veiksmīgi un nejauši Vērgalē noķērām gulbi, kas nebija īpaši priecīgs, kad Opelis ar cauru izpūtēju iztraucēja viņa darbošanos ezera krastā. Bija punkti, kurus palaidām garām, jo par katru cenu vajadzēja apēst desmaizi. Protams žēl, ka daudzus punktus neapskatījām, īpaši Aizputes apkārtnē, kas noteikti būs jāizdara intereses pēc. Labrints pie Bārtas bija kaut kas vienreizējs un ne tik vienkaŗšs, kā sākumā likās, bet veiksmīgi tika atrasti visi zīmodziņi. Šādi pasākumi ļauj iepazīt Latviju un saprast, ka tik daudz kas vēl nav redzēts... uz hokeju gan paspējām, kaut arī tikai uz pēdējām spēles minūtēm. Gaidām nākošo L.O.B. 4! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Maruta, komanda Nr. 1 pirms 4 mēnešiem
Labs rīts!

Paldies organizatoriem par jauko Dzintarkrasta braucienu, kas gan mums nebeidzās tā kā vēlējāmies, bet arī tā kādreiz gadās.... kopumā braucām komanda jaunā sastāvā - tikai meitenes (par ko liecina arī mūsu jaukā un vienīgā visas komandas bilde, kurā esam visas uzzīmētas.. p.s. bilde tapa 10:30 no rīta, kad gaidījām startu) :-D trīs no mums jau bija piedalījušās dažādās lomās un sastāvos komandā, bet viens pilnīgi jauns braucējs. Rīts gāja ļoti jauki, aizbraucām līdz Usmai čalojot, sazīmējām punktus pret bildēm (vairāk vai mazāk jau spējām atrast pareizās bildes lai brauciens vieglāks), sagaidījām startu un startējām ar pirmo starta numuru. Ar organizatoru meitenēm nosmējām - ja jau pirmais numurs, tad arī būsim pirmās! Izdomājām aptuveno maršrutu kā brauksim un devāmies trasē. Pirmais punkts, otrais punkts, gulbis ar jau iebildēts, vēl kāda bilde un vēl un tad no aizmugures sauciens - stop ir slikti. Tā nu no četrām palikām trijatā vākt punktus un ceturtajai likām gulēt... Nu jau esam Kolkā un ko darīt ar ceturto līdzbraucēju - meitene turējās braši un nekādi nedeva mums mājienu izstāties. Sasniedzām Ventspili, savācām visu nepieciešamo un devāmies tālāk. Ap Alsungu /Jūrkalni pieņēmām lēmumu ātri braukt uz Liepāju un nemocīt vairs līdzbraucēju, bet nolikt gulēt. Tā nu tālāko posmu braucām garām punktiem tiem tikai pamājot ar roku un noskatoties uz citām mašīnām, kas ieraugot punktu strauji bremzē, skrien pāri šosejai bildēties un atkal skrien tālāk. Bija jau doma organizatoriem zvanīt un teikt, ka līdz finišam netiksim lai negaida, bet nolikušas gulēt meiteni, tomēr devāmies uz finišu. Liepājas punktus vākt vairs nebija omas, kaut gan līdz pašu finišam vēl bija laiks 1.5 stundas, aizbraucām uz t/c Baata un nodevām savu komandas lapiņu un savāktās bildes.

Hm, tā nu patiešām bijām pirmās :-) tikai finišā pie reģistrācijas galdiņa.

Neskatoties uz šo esam jau nolēmušas atgriezties pie dažiem punktiem tos arī apskatot dzīvē :-) Laikam jau tas arī ir lielākais ieguvums no šādiem pasākumiem - ieraudzīt un iepazīt Latviju.

Nu ko, uz tikšanos jau nākamajā braucienā!!!!! :-)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Aivis,Elza (na"f"ing special) pirms 4 mēnešiem
Mīļš sveiciens visiem LOBistiem ;) Šajā pasākuma piedalījāmies pirmo reizi un no visa kopēja skata teikšu,ka nav nozīmes cik daudz mēs izdarījām,esam ārkārtīgi priecīgi ka bijām tur,redzējām un piedalījāmies . Par punktu vākšanu un sacensību varu pateikt maz,jo ari pieredzes mums nav,zinu ka turpmāk būs mazāk atgriešanas ceļu,tagad varu teikt ka drausmīgi daudz (nezināšanas dēļ) zaudēta laika un ceļa. Bija ļoti grūti,bet tai pašā laika ļoti aizraujoši.Paši pēc iespējas daudz braukājam-ceļojam pa Latviju,bet tik daudz jauno vietu atklājām!! Paldies organizatoriem!! Līdz nākamajai reizei!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Aija # 46 pirms 5 mēnešiem
Sveicināti LOB dalībnieki :)

Šis bija mūsu otrais orientēšanās brauciens. Bijām tik pat lielā azartā, kā pirmajā reizē, neskatoties uz to, ka sākums bija ar mazām neveiksmēm. Ierodoties uz startu izrādījās, ka mūsu mašīnītei nedega aizmugurē gabarīta lampiņa, tad nu nācās ātri steigties uz Statoil un pašiem to nomainīt. Tā sākās jau mūsu Statoil meklējumi Aizkrauklē. Bet viss beidzās veiksmīgi un mēs bijām gatavi startam. Visi bijām azarta pārņemti. Kopumā visus objektus, kurus meklējam atradām, tikai tā grūtāk mums gāja Madonā, bet kad atradām vienu, tad arī otru atradām ātri. Daži no mūsu ekipāžas nebija bijuši Cēsvainē, līdz ar to tika nolemts, ka vasarā vajadzētu tur atgriezties. Šoreiz centāmies pārāk ļoti nesteigties un ievērot arī braukšanas ātrumu, jo pirmajā reizē nopelnījām soda punktus, kā arī ieplānojām laiku, lai varam laikā finišēt un nezaudēt iegūtos punktus. Šajā reizē bijām savākuši vairāk punktus un par to arī bija prieks. Tikai joprojām nesaprotam, kā var paspēt izbraukt visu maršrutu un savākt visus punktus. Bet gan jau ar laiku, jo mūsu mērķis ir arī turpmāk piedalīties. Paldies par jauko pasākumu un uz tikšanos maijā!!! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ekipāža Nr.40 pirms 5 mēnešiem
Sveiki!

Bija interesanti. Kad tiesneši pirms sacīkstes paziņoja par izmaiņām vidējā ātruma aprēķināšanā, tas mūs neuztrauca, jo īpaši ātri skriet nepatīk. Tomēr izrādījās, ka pat mēs ar savu piesardzīgo braukšanu nopelnījām ātruma soda punktus. Nākamreiz laika aprēķināšanai jāpieiet nopietnāk un jāpaņem hronometrs. Bet kopumā sacensības noritēja raiti, bez sniega kupenām un slīdēšanas.'

Katru reizi, kad piedalamies sacensībās tiek atklātas jaunas vietas, kurās noteikti gribas atgriezties. Šoreiz tā bija Cesvaine. Skaista pilsēta ar noslēpumainu auru un senu vēsturi. Paldies .
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Liene, Nr. 32 pirms 5 mēnešiem
Sveiki!

Nu jau vairs neskaitām, kurš pēc kārtas LOB. Plus mīnus cenšamies tos apmeklēt... Šoreiz varam teikt lepni – sava ātruma robežās atradām visus apmeklētos punktus. Nepametām nevienu vietu nenofotografējoties. Mūsu vienīgā aizķeršanās praktiski bija Pļaviņās, ak, tā slavenā Baloža piemiņas plāksnīte... Nu saproties ir taču aiz sliedēm, nu pilnīgi precīzi vieta – kāds iemesls nokļūdīties. Skatāmies uz māju, apkārtējo teritoriju – nu nekā. Es vēl aizbrienu līdz turpat esošajam piemineklim – nekā. Uzrunāju meitenītes – viņas man rāda uz baznīcu manās lapās. Paklausīgi aizbrauc uz turpat paralēlajā ielā esošo. Ārprac!!! Kā var tā jaukt tik divas atšķirīgas celtnes. Sākam meklējumus no jauna. Iegāju vietējā veikalā, tur krievu tautības sievietei jautāju, viņa saka, ka neko neredzot, bet varbūt tāda plāksnīte pie dzelzceļa. Tas arī bija mūsu glābējs. It kā doma braukt prom, bet to pēdējo leņķi metām ar domu ieraudzīt plāksnīti un šeit tā ir! Nu precīzi kā kartē....

Arī varam teikt lepni – bez kupenām. Dažreiz sajūtas bija ar adrenalīna pieskaņu, bet pilotam uzslava! Mūsu atrakcija pa kalnainajiem un līkumainajiem ceļiem bija, kad pilots jautā – minam uz kuru pusi ceļš kalna galā Savā maršrutā neredzējām arī nevienu grāvī esam.

Organizatoriem, jūs mierīgi varat dažreiz likt bildes atkāroti, jo mēs jau otro reizi neapmeklējām lidmašīnas astes pieminekli (vai varbūt kā citādi saukts). Arī Latgales posmā izlaidām un atkal.... Gan jau, ka kādam citam, kurš ilgāk brauc ir bijis kas līdzīgs.

Mans lielākais prieks bija sniegotais tanks. Bērnībā braucot ciemos, man vienmēr pie tā vajadzēja piestāt. Un kad tanku noņēma, bija tāds apbēdinājums. Bet nu to atkal ieraugot (nekas, ka no „sniega detaļām”), bija tāds patīkams saviļņojums no bērnības atmiņām:)

Vieta kopvērtējumā... Nu... ātrumsods un viens nepaņemtais rēķināmais punkts... par kuru tajā brīdī neiedomājamies. Kā būtu, ja būtu... Paldies par jauki organizēto dienu! Un tad jau tiekamies bez sniegiem, siltā maija dienā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rallisti pirms 5 mēnešiem
Sveiki !



Pasākums ļoti feins neņemot vērā ,ka tādā sastāvā ka esam patreiz piedalamies tikai nesen un tās mums ir tikai 3 sacensības, tad ļoti patīk un piedalīsimies noteikti arī turpmāk. Šoreiz ceļi bija ļoti forši un izbraucami ,šis maršruts ļoti patika. Gribējās teikt lielu lielu paldies visām ekipāžām ,kas mums palīdzēja tikt ārā no grāvja. Šādi pasākumi ir ļoti interesanti un aizraujoši un ir ļoti labs veids kā pavadīt brīvo laiku ar draugiem labā kompānijā. Patīk ,ka viss pasākums ir ļoti draudzīgs. Zinu vienu ,ka pateicoties šīm sacensībām būšu uzzinājis ļoti daudz skaistas vietas Latvijā. Jo braucot pa maršrutiem sāku saprast ,ka nemaz tik labi Latviju napzīstu... Vienu vārdu sakot pasākums ir forš ,interesants un ļoti ļoti atraktīvs ar labu sportisko garu... Ar nepacietību gaidam nākamās sacensības un novēlam organizātoriem visas nākamās sacensības noorganizēt vēl labāk nekā visas iepriekšējās....



P.S Gribēju nodot sveicienus "Pārsteidzošā Volvo stūrmanim" par nebūšanām ar džipu ... Pirmām kārtām meitenes stāvēja pretējā pusē nevis aiz džipā vienīgais kas aiz džipa stāvēju biju es jo tieši tanī mirklī meklēju trīstūri bagāžniekā ... Otrām kārtām laikam tevis izvēlētais ātrums neatbilda ceļa segumam ja reiz nāci pa mūsu pēdām un ja šoferītis būtu bijis tik profesionāls tad jau noteikti nebūtu spiedis bremzes la sabloķējas riteņi un noteikti būtu meklējis citu trajektoriju kur braukt un nevis tieši džipam aizmugurē... Bet jebkurā gadījumā paldies tev par lāpstu ko uz mirkli mums aizdevi.... Lai tev veicas nākamjos startos...



Ar cieņu ,

Manā un ekipāžas vārdā
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Party busiņš, # 30 pirms 5 mēnešiem
Sveicināti visi LOB dalībnieki :)

Šis bija mūsu ekipāžas otrais brauciens, kas sākās Valmierā ar brīnišķīgi dzestru un saulainu rītu, kā arī ar ierasto jautrību busiņā.

Ar maximālu ātrumu traucāmies uz Aizkraukli, lai satiktu draugus un sagatavotu maršrutu. Viss sekoja raiti un ļoti labi, tomēr pēc starta konstatējam mūsu lidojuma sekas no Valmieras, kad ir pamīksta riepa, ko bijām uzdauzījuši uz kādam no bedrītēm.

Protams nācās meklēt gaisa aparātu tuvākajā benzīntankā, lai piepūstu riepu. Diemžēl nevienu reizi vien nācās to darīt, līdz ar to dārgās minūtes tika tērētas :( Arī ceļš uz Aizkraukles pilsdrupām nebija veiksmīgs, atkal kārtējās bedrītes un paliekam arī bez bremzēm. Diezgan smieklīgi, bet fakts, kā īsts 13. datums, kas laikam šoreiz bija spēcīgās ar visādām likstām, nekā komanda.

Laika kontrole šajā braucienā bija pilnīgi lieka, visu uzmanību varējām veltīt WP meklēšanai. Un arī tad totāla neveiksme - piebraucam pie Kalsnavā pareizticīgās baznīcas (visas meklējamās baznīcas no akmens+ sarkani ķieģelīši un daudzi skaisti kupoli) sajaucām ar kādu citu, domājām ka nav īstā un kā rezultātā foto izpalika. Un tad vēl jautrais brauciens pa Gaiziņa ceļiem ar vasaras riepu priekšā. Salonā bija tāda jautrība, visi palīdzēja ar enerģijas saucieniem - "Maziņā saņemies, tiekam kalnā!" Un tā līdz Piekūnu WP, tad gan pilots bija pārliecināts, kad vajadzēs mainīt pakaļējo ar priekšējo riepu. Tā mums gāja un pa reizei uzlējām bremžu šķidrumu.

Pilota meistarībai pateicoties pa sniega kupenām nedzīvojāmies :)

Paldies Liepkalnu maiznīcai par gardo maizi, organizatoriem par līdzīgajiem objektiem, mammai dabai par skaisto laiku, jo brauciena laikā no spožās saulītes tas izmainījās līdz tumšiem sniega mākoņiem ar pamatīgu cīruļputeni.

Tiksimies Liepājā, labi ka nebūs 13. datums :D :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr 23,,LORDS,, pirms 5 mēnešiem
Patīkami bija, ka bargie ziemas laika apstākļi joprojām spēja pulcēt prāvu entuziastu pulciņu. Šis bija mūsu otrais LOB posms un šoreiz startējām pastiprinātā sastāvā, kas deva savus rezultātus.

Ierodamies startā laicīgi un sākam maršruta izstrādi. Brīdis līdz startam paiet nemanot un laiks sēsties mašīnā! Sākumā WP lasās raiti un viss iet pēc plāna. Nedaudz sajaucam ceļus ap Sausnejas pagastu un dārgās minūtes ir zaudētas. Kontrolpunktos ar laika kontroli esam laikus. Liels paldies „Liepkalniem” par jauko un gardo dāvanu. Viens no WP Madonā īpaši neslēpjas, taču otrs - īsts „cietais rieksts”. Liels paldies „STATOIL” darbiniecēm par laipno palīdzēšanu WP atrašanā. Tā diena ir paskrējusi lasot WP un esam jau pie Gaiziņa. Šeit arī ar WP viss ir kārtībā, jo komandā ir aktīvi slēpotāji un norādes ir labi zināmas, bet ceļi gan viens vienīgs ledus, uz kuriem atļauto vidējo ātrumu - 50 km/h ir grūti sasniegt. Finišējam ar 10 minūšu rezervi.

Arī šoreiz iztikām bez grāvju un sniega kupenu taranēšanas un tādēļ ar braucienu esam apmierināti, ja ne ar iegūto vietu, tad ar pavadīto dienu noteikti! Liels paldies visai komandai un, protams, arī organizatoriem par jauko pasākumu un piedāvātajiem objektiem, ko izdevās apskatīt.

Tiekamies jau maijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Āris,Pieci mīnus viens #4 pirms 5 mēnešiem
Nu tas bij' kaut kas!!!Kalni,lejas un līkums,līkums...

Iepriekšējās blices nepilnais sastāvs lika manīt - rezultāts nekāds.Sākās jau ar aprēķiniem Aizkrauklē,tad vēl dzeltenais 50km/h.Šoreiz ņēmām vēra lielo punktu un to darbības laiku,jo iepriekšējā LOBā kaut kā palaidām garām "bunkura" darba laiku.Pie taktikas vēl japiestrādā.Mazliet pamaldījāmies Gaiziņa apkārtnē.Ne tajā ceļgalā uz Golgātu.Un tā tas viss kopā ar savācās.Bet nu Subāram iedevām piepīpēt....Mēs protams atvainojamies ja nu kādam kau ko..

Ceram Kurzemes LOBā vismaz kau kā reabilitēties.Blice ar vecā,tā ka uz priekšu!

Gaidam ar nepacietību!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristaps, "Pārsteidzošā Volvo" stūrmanis, #16 pirms 5 mēnešiem
Pēc šī gada LOB I izlaišanas, mūsu komanda startu gaidīja ar lielu nepacietību - gan "pieredzējušie" LOB'isti bija noilgojušies pēc pasākuma, gan jaunpienācējiem gaidas pēc jaunā un nepazīstamā, gan tādēļ, ka dažiem šis bija "mājas posms".

Jāsaka uzreiz, ka šis posms mums bija gan visextrēmākais, gan arī visveiksmīgākais no visiem, kuros esam piedalījušies!

Saņemot uzdevumu paketi, tika atpazītas daudzas fotogrāfijas, tai skaitā svarīgie objekti slēpto punktu noteikšanai. Maršruts tiek sastādīts diezgan veikli un ar gana daudz iespējām to variēt dienas otrajā pusē.

Pirmie WP "lasās" viens pēc otra, bez īpašām problēmām un meklēšanām. Pa ceļam paspējam vēl satikties ar komandas galvenā "atbildīgā par bildēm" tēvu - vietējo, kurš palīdz atpazīt vēl dažas bildes un pat pavada mūs dažus nākamos WP. Knapi pašķīrušies un nobraukuši kilometru pa līkumotajiem Vietalvas zemes ceļiem, iebraucot vienā no līkumiem (kuru šoferīts taisījās ņēmt diezgan sportiskā režīmā "ārmala - iekšmala - ārmala" stilā), ieraugam ārmalā dziļi kupenā "noparkojušos" džipu un pie viņa uz ceļa 3 "čības" tusējam - tieši, kur mūsu plānotā trajektorija! Te nu šoferītim bij ātri jāizvēlas - cerēt, ka pārsteigtā trijotne paskries malā, vai bremzēt! Drošības labad tika bremzēts - kā rezultātā mūsu Volvo sekoja pa džipa iebrauktajām pēdām kupenā un apstājās kādus pāris metrus no tā! Tobrīd bijām priecīgi, ka situācija atrisinājās tā un ne savādāk. Bet vēlāk padomājot radās dusma - kāpēc līkumā būtu jātusē uz braucamās daļas, un kāpēc nevarēja aizsūtīt kaut vienu no tām trim meitenēm, lai pastāv pirms līkuma un pabrīdina citus braucošos kamēr šoferis meklē trīsstūri!!

Lai vai kā - mums par laimi garām brauca ļoti atsaucīgā 14. un 44. ekipāžas, ar kuru palīdzību mums izdevās izkļūt no sniega!

Tuvākos kilometrus šoferīts turpināja braukt sportiskā režīmā līdz vienā asākā līkumā izlidojām otrreiz - šoreiz gan tīri pašu vainas dēļ. Pēc brītiņa arī šoreiz mums garām brauca 14. ekipāža, un arī otrreiz neatteica palīdzību! Paldies viņiem!

Turpinājumā gan noteicām šoferītim mierīgāku režīmu :)

Nākamie punkti lasās, kā pa diedziņu! Tālāk izdevās perfekti realizēt pa minūtēm saplānoto grafiku - no Vestienas caur Devēnu līdz par Cesvainei! Cesvaines baznīcā ierodamies 5 min pirms deadline!

Dienas otrajā pusē gāja tik pat raiti. Nedaudz apmulsām Mēdzūlā un pēc tam arī Vecpiebalgā - tas laikam pēc pusdienu atslābums ...

Tad ceļš turpinājās gar Jumurdas muižu uz Ērgļiem. Savācām tuvākos WP ap Ērgļiem un laimīgs finišs!!

Rezultātā 12. vieta - labākais rezultāts mūsu komandai! It kā prieks par to, bet tik un tā iekšā sēž "ja nebūtu to 2 kupenu" ...

Nekas, Kurzemē saturaties!! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ģirts, So called experts pirms 5 mēnešiem
Komanda tika piekomplektēta 1 dienu pirms izbraukšanas un jau no sākta gala bija skaidrs, ka iekšēja jautrība ir absolūti garantēta. No komandas biedriem tikai pilotam bija pieredze šādā pasākumā, tādēļ lielos vilcienos visi bijām kā baltas lapas. Vienīgais, ko zinājām bija, ka ir jāsalūko pēc iespējas smalkāka karte, lineāls un transportieris.

Braucienu uzsākām no dažādiem Latvijas galiem ar kopīgu tikšanos Lielvārdē. Dažiem šī bija agrākā celšanās pēdējā gada laikā, citi pēc vētraini pavadītas naktis knapi varēja savākties, bet jebkurā gadījumā laicīgi tikām uz Aizkraukli un ieņēmām vietas rindā.

Diezgan viegli izplanojām maršrutu un tad jau nācās uzklausīt komandas biedru komentārus par agro celšanos un ilgo gaidīšanu...

Piedzīvojumi sākās jau pie pirmā WP, jo puisis, kam bija jāfotografē izrādās bija bildē iekļāvis tikai objektu un modeli izdzinis no kadra, protams jautājums tika konstatēts tikai pie nākamā WP un nācās veikt nelielu līkumu, lai izlabotu šo misēkli. Fotogrāfs līdz pat vakaram tika vilkts uz kārā zoba par šo kļūdu..

Tālākais maršruts bija gana vienkārš un bez steigas vācām punktus, pa ceļam paveroties uz ne tik veiksmīgiem dalībniekiem, kas apciemoja grāvi vai kādu lielāku kupenu. Pēc neveiksmīgas samainīšanās arī izvilkām no kupenas ekipāžu, kurai ķibele bija pavisam maza ...

Diemžēl Cesvaines pils ar savu šarmu mūsu komandu izsita no sliedēm – izveicām obligāto programmu un noorganizējām mazu paēšanu, kas izvērsās uz 1 stundu un tur mēs arī pazaudējām savas tālākās iespējas tikt augstākā vietā. Rezultātā posmā no Madonas līdz Ērgļiem bijām spiesti braukt bez WP apmeklēšanas jo laiks mūs sāka spiest domāt par finišešanu.

Kopumā ņemot esam ļoti apmierināti – braucām ļoti mierīgi, izbaudījām pasākumu un neskrējām pēc rezultāta par katru cenu. Uz nākamo reizi noteikti sagatavosimies pamatīgāk!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ieva, Space Drive pirms 5 mēnešiem
Sveiki! Atsauksme no sportisko cilvēku ekipāžas.

Vispār šis LOB salīdzinot ar pārējiem, kurā esam piedalījušies, nebija tas jautrākais. Diezgan daudz vienveidības: Piebrauc pie objekta, izkāp no mašīnas, nofočējies un brauc tālāk. Un tā visu laiku. Daži, kā novērojām, pat neizkāpj no mašīnas, jo visi objekti ir tik viegli piebraucami. Atmiņā atausa iepriekšējais Lob, kur vajadzēja skriet uz Sietiņiezi, pa Cēsīm, iekšā pazemes bunkurā – tas piedeva jautrību, savukārt šoreiz tā visai garlaicīgi. Nekur arī ilgi nebija jāmeklē, izņemot pilsētās. Bet pilsētas mums tā pārāk nepatīk, jo tajās grūti noteikt precīzi punkta atrašanās vietu. Vēl joprojām mums ir miglā tīts slēptā punkta atrisinājums, kuru centāmies atkost. Vai rezultātā sanākušie grādi nozīmē azimutu, vai arī leņķi starp kaut ko?

Protams, visam ir arī pozitīvā puse: skaists laiks – skaidri saulainu pavasari nomainīja balti sniegota ziema. Vēl lielais paldies Liepkalnu maiznīcai! Maize bija neatkārtojama, brīnumgarda. Ja zināt, kur tādu var iegādāties, labprāt ēstu biežāk.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ainars ,komanda nr.12 pirms 5 mēnešiem
Labvakar!

Pienācis laiks arī mums dalīties iespaidos par sniega karuseli marta vidū.LOBs sākās kā parasti. Ieradāmies "Pannā" vēl pirms organizatoriem. Saņemam kartes un citus materiālus, sastādam maršrutu, atrodam slēptos un izmainam maršrutu.

Sapulce nāk ar vidējā ātruma maiņu, kurai neesam īsti gatavi. Bet izdodas piešauties pie pārrēķina.Šoreiz ļoti daudz nācās gaidīt ar kameru rokās! Punkti lasās raiti un bez problēmām. Liepkalnos esam laikam vieni no vai paši pirmie, jo pirmais foto ir bez saimnieces cienasta, kura uzrodas pēc tam!

Tad nāk arī pirmā kļūda, kuru var uzskatīt vainīgu pie palikšanas ārpus trijnieka. Mārcienā punktu atrodam veiksmīgi, bet pa ceļam uz Bērzauni aizbraucam savādāk kā plānots un puktu nepaņemam! Madonā ar diviem apļie abi punkti paņemti, arī Rublis un Cesvaine, Atrodam arī Liezēres slēpto.Neliela maldīšanās sanāk Taurenē, uz Lodi aizbraucam ne pa taisnāko ceļu, bet tad!!!!! OOOO -tiekot no dzeltenā ceļa uz sarkano, punkti lašās ātri, pat pārāk, par vidējo 70 atceramies pēc 6km, kā rezultātā saņemas 400 soda (s....da) punktus. Bet tad nāk Ineši, Inesis nevar tur neiegriesties, kopīgs foto ar vienīgo nefinišējošo komandu(tas bija laikam viņu pēdējais punkts). Pēc Jumurdas attopamies (prieks, ka nebijām tādi vienīgie) pie zīmes Ērgļi 18. Rezultātā 22 lieki km.

Līdz finišam viss ir OK. Pārādoties rezultātiem, tie priekš mums mainās kā hokejā! Bez ātruma sodiem esam otrie, tad trešie un beigās pēs laiku korekcijas nr 45 -ceturtie. Žēēl, līdz uzvarai pietrūka viens paņemts punkts, kas nebija nekāda problēma, ja tiktu pieļauts tikai divas kļūdas, nevis trīs.

Nu ko mēģināsim laboties Kurzemē(Mums tur gan ir vissliktākie rezultāti no visiem Lobiem). Paldies Orgiem par skaisto braucienu un tiekamies maijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ekipāža Nr.14 pirms 5 mēnešiem
Starts bija labvēlīgs, jo bija mūsu dzimtajā pusē.

Liels paldies "Liepkalniem" par sagādāto pārsteigumu. Par laimi diena bija saulaina un jauka, un varēja izbaudīt braucienu pilnībā. Mūs dikti pārsteidza volvo ekipāža kuru nācās palīdzēt dabūt ārā no kupenām 2x :). P.S. Liels paldies organizatoriem par to laiku, ko ņēma vēra pie finiša laika, ko veltījām volvo ekipāžai.

Gadījās arī tādi punkti kuros daudz pazaudējām dārgo laiku, lai tos atrastu. Ne visai patika zemes ceļi, jo atšķirībā no iepriekšējā L.O.B. ceļi bija apledojuši. :(

Par laimi mums starpgadījumu nebija. Pasākums bija izdevies, paldies organizatoriem par interesanto maršrutu! Tiekamies 8.maijā. :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

komanda Vizbulīte pirms 5 mēnešiem
Tā kā šoreiz mūsu komandas dalībnieku pieredze un piedzīvotais brauciena laikā nedaudz atšķiras, šeit tiek pausts tikai viena komandas Vizbulīte braucēja individuālais skatījums uz notiekošo tālajā 13.martā.

Tā vien liekas, ka šis brauciens vēl ilgi paliks mūsu atmiņā, jo ir pierādījums tam, ka arī izcila plānošana, iepriekšēja gatavošanās un it kā labvēlīgu apstākļu sakritība ne vienmēr ir panākumu ķīla. Dzīvē visu izšķir nejaušība, kā tas arī bija mūsu gadījumā!

Pēc 2.LOBa norises vietas un laika publicēšanas sapratām, ka šoreiz līdzšinējā sastāvā piedalīties nevarēsim, tad nu atlika 2 varianti – laist šo pasākumu garām vai piesaistīt komandai jaunu dalībnieku. Kārdinājums gan bija pārāk liels, jo plānotais reģions bija labi zināms un šķita gana interesants, tad nu tika pieņemts lēmums startēt, nedaudz koriģējot komandas sastāvu un pārdalot pienākumus.

Starta vietā ieradāmies tik laicīgi, lai vēl tiktu pie pēdējā galdiņa viesmīlīgajā kafejnīcā Panna un pasākums varēja sākties. Miegs gan nāca nežēlīgi, tad nu 3kāršais espresso tukšā dūšā bija īsti laikā, lai atgūtu mundrumu un spozmi acīs. Maršruta plānošanai laiks šķita pietiekami, arī ceļazīmju atrašana un slēpto punktu kalkulēšana īpašas grūtības nesagādāja, it sevišķi pēc tam, kad tika noskaidrots, kādā veidā izmantojams šis tik reti ikdienā pielietojamais rīks-transportieris! Bijām gatavi startam un uzvarai! Pat īsi pirms pacelšanās saņemtais zvans no mājām par to, ka vienam no ģimenes locekļiem ir konstatēts vēdera vīruss, nekādas trauksmes sajūtas un priekšnojautas neradīja.

Sākums bija daudzsološs - katrs no komandas darīja savu darbu un atrasto WP skaits auga augumā.

Taču pēc kāda brīža nācās konstatēt, ka ceļa līkumi un uzkalni sāk radīt dīvainas sajūtas vēderā un sekot līdzi notiekošajam kļūst arvien grūtāk. Koncentrēties uz karti, meklēt fotogrāfijās attēlotos objektus un paralēli strādāt ar datoru, sekojot līdzi, lai netiktu pārkāpts atļautais ātrums, kļuva aizvien neiespējamāk. Darbības, kas līdz šim bija sagādājušas prieku, kļuva nepanesamas un vēlme sarauties kamolā un nomirt pārmāca visu pārējo. Komandas biedru līdzjūtīgie skatieni un jau otrais pēc skaita sagādātais plastmasas maisiņš tikai pastiprināja šo sajūtu. Nācās konstatēt, ka viltīgais vēdera vīruss bija pārņēmis arī mani. Tāpat kļuva skaidrs, ka pienākumu pārdale ir neizbēgama un turpmākais brauciens ir jāveic samazinātā sastāvā. Ideja par manu evakuāciju uz tuvumā esošo, radiniekiem piederošo, viesu māju nāca kā atpestīšana mums visiem un tā nu laimīgā kārtā kaut kur starp Bērzauni un Sauleskalnu mana dalība LOB 2 beidzās.

Pirms vēl likt punktu šim stāstam, vēlos pateikt paldies visiem komandas biedriem par sapratni un cīņas sparu, un spēju, lai arī mazākumā, tomēr pabeigt sacīksti ar gana labiem rezultātiem!

Ēdam vitamīnus, gaidām pavasari un tiekamies jau maijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.13, Aldis un citi pirms 5 mēnešiem
Esam finišējuši savā "mājas" trasē, jeb vistuvāk mūsmājām!

It kā jābūt apmierinātiem, ka sestdiena pagāja jautri, raiti un interesanti, bet...

diemžēl ar organizatoru Intaru "neizdevās sarunāt", ka 13. ekipāžai 13. datumā jābūt pirmajā vietā!!!! Pat trīspadsmitie netikām-:)

Mistiski paspējām sapelnīt ātruma sodus un par labu gala rezultātu varam aizmirst!

Jau no rīta sapratām, ka ar ātruma ievērošanu labi nebūs! Ar 50km/h tikai braucot zirga pajūgā var nepārkāpt ātrumu! Tas nebūt nav akmentiņš to dārziņā, kam šis ātrums ir pieņemams. Mēs ikdienā braucam(uz darbu, no darba)tikai un vienīgi pa zemes ceļiem(esam no laukiem), tāpēc pieredze ir tik liela,ka šis ierobežojums mums nebija draudzīgs.

Toties kāds labums no lielās pieredzes braukšanai pa neceļiem un maziem ceļiem gan bija - ne reizi neberzējām sānus autiņam gar sniega kupenām un pat ne reizi nesaslīdējām...(žetons pilotam!)

Diena un brauciens bija patīkams! Šo to jaunu uzzinājām arī savā novadā, ko līdz šim nebijām pamanījuši(Aizkraukles pilsdrupas, Bebru pagastā muzeja ēka).

No visiem saplānotajiem punktiem neatradām Madonas pilsētā otru WP. Varbūt kāds var pateikt - kas tur bija jāatrod?

Esam nedaudz pamainījuši (papildinājuši) savu komandas sastāvu - apmācam jaunu stūrmani. Tāpēc ceram, ka ar katru nākamo LOBu varēsim konkurēt ar pirmā desmitnieka ekipāžām.

Liels paldies organizatoriem par šo feino pasākumu - mums patīk!

Tiekamies maijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Inga pirms 5 mēnešiem
Godpilnās 41.vietas ieguvēju atsauksme, jeb- ko par „piecīti” neizdarīsi ;)



Perfekts pasākums ekonomiski azartiskai brīvdienu pavadīšanai! 7 stundas praktiski nav ne jāēd, ne jādzer, prātā vienīgi kontrolpunktu teorētiski iespējamā objektu vizualizācija, un- vai nu prieks, vai vilšanās par rezultātu, kad ieraugi (ja vispār ieraugi, ko citu) :D

Tā bija mūsu pirmā reize, un kā jau pirmajai reizei piedienās, tā ir iespaidīga un neaizmirstama jau tikai ar to, ka tā BIJA. Tagad, pēc rezultātu publicēšanas, ļoti daudz esam nošpikojuši no pieredzējušākiem konkurentiem (gan maršruta plānošanā, gan ātruma izvēlē, gan slēpto punktu izkalkulēšanā u.t.t.), paldies viņiem par to- he, he... ;)

Kolosāla atmosfēra visā pasākuma laikā- dalībnieki sveicina viens otru, sastopoties uz ceļa, palīdz izkļūt no ķibelēm, PAT palīdz ar kontrolpunktiem, lai cik tas neliktos neticami :D

Noskaņojumu pat neko daudz neapēnoja mūsu stūrmaņa prāta aptumsums pēdējā kontrolpunktā, kas aizveda mūs pretējā virzienā jaukajai nākotnei. Mums teorētiski bija 7km līdz finišam (nolāpītā Jumurdas muiža, lai viņai bagāti investori...) un pietiekami daudz laika, lai laimīgi sasniegtu pirmo skaisto finišu (apmēram 15-20 min), tā vietā, pēc kādām 10 min.brauciena, mēs atdūrāmies pie norādes- Ērgļi 18!!!! Kolosāli! Bet pilnīgi neizprotamā veidā, mēs sasniedzām finišu tikai ar dažu minūšu kavēšanos- tas ideālā pilota nopelns (stūrmanis (tas, kas ar prāta aptumsumu) lidojuma laikā uz spidometru centās tobrīd neskatīties :D)

Arvienvārdsakot- jauks pasāciens, aktīvi izplatām mutvārdu reklāmu, un noteikti piedalīsimies nākošajos orientēšanās sacensībās, PALDIES!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

33korovi #33 pirms 6 mēnešiem
Lieliski laika apstākļi un, it īpaši "dzelteno" ceļu šarms. Tā iesākās šis LOBs. Sākotnēji punkti ņēmās itin raiti un neplānotu aizķeršanos nebija. Pa pašiem mazākajiem celiņiem braukt nebija īpašs prāta darbs, jo reizēm bija sajūta, ka arī apgriezties (vajadzības gadījumā) būs problēmas. Bet nu - ar visu daudzmaz tikām galā. Aizķeršanās radās ar otro punktu Madonā, kas bija tīri labi "paslēpts", bet to paņēmām atceļā no Cesvaines. Ātrumā nepamanījām "pieminekli rublim", bet arī to bez problēmām ieraudzījām atceļā. Līdz Gaiziņam viss gāja samērā gludi. Neliela aizķeršanās bija atrast "pareizo" vietu Dāmu paradīzei, jo aizbraucām uz pirmo norādi, kur pariņķojām, pariņķojām - bet ... neko neatradām. Otrais piegājiens jau bija sekmīgs un , izbaudot lielisko ceļu uz Vestienu, devāmies pēc pārējiem WP. Gaiziņa ceļi bija reāls "saldais ēdiens", jo skatoties šodien ārā pa logu - tie bija šīs ziemas pēdējie prieki. Šoreiz pat atļāvāmies īpaši nesekot laika tabuliņai, bet braucām uz izjūtu. Uz ledus "pa pilno", bet uz asfalta- daudzmaz pēc CSN. Apjausma, ka visu laiku var arī nebūt tik "gludi", nāca pēc Ērgļiem, ceļā uz Vecpiebalgu, kad auto dažos līkumos sāka uzvesties visai dīvaini un, kā likums, šajos līkumos, kāreiz "nepareizo" trajektoriju galapunktos, kāds dzelzsgabals jau atpūtās . Centāmies viņiem netraucēt un līkumu izbraukšanai pievērsām pastiprinātu uzmanību.

Bet Vecpiebalgas WP reāli "iekačāja". Par to, ka meklējam "īstajā vietā", liecināja vēl pāris riņķojoši auto. Un -par cik tas bija krustvārdu mīklas WP, tad nepadevāmies un, uzmanīgāk papētot karti, sapratām, ka varbūt ne gluži tur meklējam! Tā arī bija! Ceļš no Ērgļiem kaut kā jocīgi ielocījās Vecpiebalgā, nebūt ne uz to īsto vietu, kas nomaldināja ne tikai mūs.

Braucot uz Taurenes pusi, laika apstākļi arvien vairāk sāka atgādināt īstu ziemu un vietām redzamība nebija lielāka par pārdesmit metriem. Braucot radās īsti sirreāla sajūta, kad orientējies nevis pēc paša ceļa,bet gan pēc knapi samanāmiem vaļņiem. Tā - gandrīz paskrējām garām baznīcai pie Ilzes ezera. Bet šis "gandrīz" tomēr pārvērtās realitātē, kad turoties uz ceļa pēc kreisā vaļņa kontūrām, nepamanīju mums liktenīgo Y un aizbraucām nepareizajā virzienā. Pēc dažiem km atmetāmies T veida krustojumā, par kura esamību stūrmanis bija itin pārsteigts. Pie kam - T veida ceļš izskatījās "galvenāks", kas nu pēc kartes nekādīgi nevarēja būt... Un - pats trakākais, ka pēc nepilnām 10 min jāfinišē, bet Ērgļi - nenosakāmā virzienā un attāluumā. Nelaimīgo Y (un līdz ar to arī kļūdu) atradām atceļā, kad pulkstenis nepielūdzami rādīja 3 min līdz finišam, bet Ērgļi - 15km attālumā. Tai brīdī sākās musu ekipāžas ekstrēmākais brauciens šajā LOB. Slidenie ceļu līkumi, komplektā ar ierobežoto redzamību, neļāva atslābināties ne mirkli, bet prieks par to, ka ierakstījāmies atvēlētajās 15 minūtēs, par kurām vēl nepienācās drastiskie sodi. Kavējums - 9 minūtes, bija minimālākais, ko varējām "izspiest" no auto un ceļa apstākļiem. Jau kārtējo reizi pārliecināmies, ka līdz godalgām pietrūkst vien mazumiņš un fortūnai nākotnē vajadzētu būt vēl arī citām ķermeņa daļām, ko pagriezt pret mūsu ekipāžu....

Tiekamies Kurzemē! (uhh, kā man tur patīk!, ja vien ceļā nepatrāpās kāds purvs :D)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristīna, Gredzenu pavēnieks, kom. nr.39 pirms 6 mēnešiem
Mēs kā debitanti ieradāmies pēdējie. bet vismaz finišējām. Iemesls tam - pieredzes trūkums, nedaudz nepareizi izplānots maršruts un neveiksme pēdējā punktā Jumurdas muižā, kur mūsu auto iestūrēja kupenā, kur pavadījām ilgu laiku saviem spēkiem ar mazo" ledus skrāpi" rokot mašīnu no kupenas :) Un tad vēl pilnīgā stresā par visu notiekošo nogriezāmies nepareizajā krustā un uztaisījām "penku" uz 20 min. Līdz ar to finiša laiku protams pārtērējām virs 15 min.

Bet sacensības mums patika ļoti. Nevaram gan salīdzināt ar citiem posmiem. Bet varam viennozīmīgi teikt, ka šis bija burvīgs - daba, ceļi, nepārredzams sniegputenis finišā. Visvairāk mūs apbūra Odzienas pilsdrupas - mēs nemaz nenožēlojam, ka izvēlējāmies aizbraukt tur, jo uzvarai protams tā nebija īstā ģeogrāfiski situētā vieta, kur braukt... bet to drupu majestātiskums... pilnīgi aizrāva mūsu elpu.

Pilnībā saprotam un jūtam līdzi komandai FOKAPIRMAIS nr.19, - mums ar to šķūni Vecbebros sanāca ļoti līdzīgi - sākumā kā jau pēc kartes atbraucām uz turieni, un mēs(nu gar ar 3 nevis 4 acu pāriem) nevarējām tai šķūnī neko saskatīt - mēs tās figūras apskatījām - dāmu un lāci, tad aizbraucām uz Vecbebru muižu - tur kaut ko meklēt, domājot, ka punkts varbūt neprecīzi iezīmēts... tad domājām, ka mēs varbūt šķērsceļus nepareizi saskaitījām - tad nu izbraucām no Vecbebriem un lēnītēm braucām atpakaļ iekšā, skaitot šķērsceļus - un kā jūs domājat - nu protams nonācām atpakaļ pie mūsu ŠĶŪŅA. Un tad mums kā aizkars nokrita - rekur, tak tas šķūnis ir bildēs, tikai jumtam nedaudz tonis atšķirās - man liekas mēs tur kādas 30 min pavadījām.

Vienīgais, kas mūs apbēdināja, ka organizatori neapkopoja mūsu datus - nu nolikumā jau bija teikts, bet puisis finišā teica, ka ņemot vērā laikapstākļus un to ka daudz komandas nefinišēja nemaz, ka rezultātus mums apkopos, lai varam paskatīties, kā mums bija gājis....

Gaidām ar nepacietību 8,maiju
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Agris Nr.29 pirms 6 mēnešiem
No visiem brauktajiem LOBiem šim dodu otro vietu interesantuma ziņā. Pirmais paliek Latgales divdiennieks pagājušovasar, iespējams tāpēc, ka mums tas bija pirmais LOBs. Nepiekritīšu tiem, kas raksta, ka bija ļoti slidens. Bija normāls ziemas ceļš un uz tāda noteicošo lomu spēlē ne tikai auto zirgspēki un riepu stāvoklis, bet arī blīve starp stūri un sēdekli. Pats brauciens šoreiz gāja raiti, vienīgās aizķeršanās sanāca Madonā, kur nedaudz pameklējuši kaut ko, secinājām, ka nav vērts tērēt laiku un divus Madonas WP izlaidām, un 20 minūtes pirms finiša izdevās tomēr iebraukt sniega valnī, kā rezultātā palaidām garām vēl vienu WP. Paņemot šos punktus un neielaižot kļudu krustvārdu mīklā būtu varējuši arī pretendēt uz godalgotu vietu. Mīklā kļūdu ielaidām neuzmanības pēc - WP nofotografējām un tikai pēc kilometriem pieciem atjēdzāmies, ka tur bija jābūt krustvārdenes vārdam , tad nu modele, kas atradās vistuvāk objektam , teica, bijis "Riebiņi" - izrādās, ka nebija gan...

Vēlreiz paldies jaunekļiem, kam garšo...operatīvi tikām no sniega vaļņa izvilkti! Nedaudz pārsteidza SAAB ekipāža, kas pabraukusi garām mums un redzot, ka tiekam vilkti ārā, izdarīja secinājumu, ka var atvilkt tā kārtīgi un jau nākošajā līkumā nolika SAABu uz sniega postamenta... Jaunekļiem ar Outlanderu atkal bija darbiņš...

Šoreiz varētu būt tā reize, kad izdevās optimāli saplānot braucienu, jo no ieplānotā nepaņēmām tikai trīs punktus, kuru beigās arī pietrūka. Nelielu stresa piedevu dabūju arī no sava vecā baltā zirga - jau neilgi pēc starta pēkšņi iedegās eļļas lampiņa, kas signalizē par eļļas līmeņa nepietiekamību. Benzīntankā iepretī Liepkalniem eļļu pielēju, bet lampiņa deg vēl šodien...servisā apskatījās un teica, ka viss kārtībā, vienkārši vecums, laikam.

Papildus jautrību ieviesa orgu mutiskais noteikums par 50km/h pa dzeltenajiem ceļiem, bet mūsu grāmatveži ar šo uzdevumu tika galā perfekti. Reizes piecas bija tā, ka modele un fotogrāfe nosala, gaidot ekipāžas galv.grāmatvedes atļauju veikt objekta fiksēšanu.

Vispār bija labs brauciens! Gan jau tiksimies nākošajā LOBā.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

#47 - ГАРШО/НЕГАРШО™ - Team pirms 6 mēnešiem
Hey, hey visiem - organizatoriem un dalībniekiem!



Tad nu vēlētos teikt lielumlielo Paldies organizatoriem par fantastisko pasākumu, kā arī paldies visiem dalībniekiem, jo pateicoties jums šim pasākumam tika dots gan cīņas spars, gan papildus humors kā arī izpalīdzēšan' kā jums, tā mums.



Šādā pasākumā, (vismaz šādā sastāvā) piedalījāmies pirmo reizi. Morāli gatavojušies bijām diezgan, bet kad iekāpām "Pannā", tad sapratām, ka nu "ups!", laikam vajadzēja ne tikai morāli gatavoties, bet arī praktiski :) Ok, lai nu kā, nedaudz pašpikojām no citiem un tad jau (sasteigti gan) bet sākām sparīgi darboties arī mēs. Iegādājāmies bilžu grāmatu "Ceļvedi" un tad nu centāmies savilkt pareizās paralēles ar dotajiem "WP" šis tas arī izdevās. Startā devāmies kā viena no pēdējām ekipāžām. Tad nu sākās mūsu brauciens, smieklīgākais bija tas, ka izbraucām, uz pirmo kontrolpunktu, tā teikt "Aizkraukles staciju" un pēc kāda nobraukta gabaliņa (visi mašīnā kaut ko čaloja), apstājāmies lai uzjautātu ciema tantuļām "A Gde stancija?" - "ooooj rebjata vam karoče nado razvaračevatsa" :D:D:D šitais bija smieklīgs starts, bet nu jau pašā sākumā sapratām ka būs dikten jautri. Tā nu pēc pirmā WP nākamie pa nosprausto maršrutu gāja dikti raiti, viens pēc otra, viens pēc otra - smieklīgs vēl bija gadījums, kad mūs apdzina viena ekipāža ar "Mazdu", tad mēs apdzinām arīs šos un pamanot vienu WP noslēpāmies aiz fūrām, lai mūs nepamana un lai mēs būtu par 1WP priekšā (devil smile). Tas mums arī izdevās, mūs nepamanīja :)) sorry par to!

Tā nu kopumā viss bija baigi jestri un feini - MILZONĪGA uzslava "Liepkalnu maiznīcai" brauksim noteikti uz turieni vēl, lai tikai nobaudītu to maizīti, tas bija neizsakāmi gardi! Super!

Vēl šajā pasākumā uzslava mūsu šoferītim, kurš tiešām pildīja savu uzdevumu godam, dažu viet ceļi tiešām bija "Ufff..." bet mūsu draiveris tos pievarēja godam. Ja VW busa ekipāža atminās, tad mūsu džipiņš arī gandrīz noķēra jūsu busa sānu, bet nu tas līkums arī kā rallijā tika izņemts profesionāli. Prieks bija arī izpalīdzēt iestigušajām ekipāžām, vismaz kaut kāda papildus nodarbe bija :))

Kopumā ņemot, runājam par pasākumu vēl šodien un runāsim arī citas dienas, jo šis piedzīvojums tiešām bija feins, Latvijas pasakainu vietu bagāts un labs pārbaudījums komandas darbam. Jau tagad skatamies uz nākamo pasākumu un domājams, ka šāda tipa aktīvā atpūta tiks piekopta arī uz priekšdienām!



Vēlreiz visiem paldies! Prieks bija būt ar jums!

Uz tikšanos :)



Ar cieņu:



ГАРШО/НЕГАРШО™ Team
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Arcijs, Ašo Ēžu stūrmanis #45 pirms 6 mēnešiem
Paldies Organizatoriem un 'Mātei Dabai' par interesanto un skaisto braucienu!



Sagatavojušies ideāli, uz startu neskrienam, jo zinu ka saplānot maršrutu tā pat paspēsim, viss mierīgi.



Brauciens bija tik mierīgs kā nekad. Bez steigas un lielu nervu bojāšanu pamazām sākām vākt KP. Punkti interesanti un pārsvarā viegli atrodami. Neiztikām arī ar dažu punktu meklēšanu, bet neilgu. Visi laika punkti nebija grūti sasniedzami un slēptās zīmes arī viegli atrodamas. Biju ļoti priecīgs par to ka jāizmanto transportieris. Vajadzīgās slēptās vietas ar bijušo pilotu atradām jau startā. Braucām mierīgi, arī sniegotie un slidenie ceļi mūsu pilotam lielas grūtības neradīja. Viss interesantākais punkts likās - divi koki un mašīna, to dzirdēju no fotogrāfa un modeļa viss biežāk. Gaidījām kad nu būs, bet tā arī līdz Madlienai neaizbraucām - žēl. Finišā iebraucam ar 10 minūšu rezervi, uzpīpējam un no-pozējam finiša bildei. Viss noritēja ļoti gludi un mierīgi, pat pārāk mierīgi, izņemot trako smiešanos visa brauciena garumā.



Izrādās ka mūsu jautrā komanda ir paveikuši neticamo!

Esam pārlaimīgi par sasniegto rezultātu un foršām sacenēm.



Vēlreiz paldies visiem. Tiekamies 8. maijā!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Jānis,Nr.10 pirms 6 mēnešiem
Paldies organizatoriem par jauko pasākumu.

Šim notikumam ''briedām'' apmēram gadu.Neko iepriekš tādu nebijām darījuši.Sākumā likās viss tik vienkārši un domājām ka viss notiks kā pa diedziņu,bet še tev,nekā.Pirmais stresiņš sākās kad saņēmām foto.Domājām kādās auzās esam iebraukuši.Tas bija īslaicīgi.

Jau pēc pirmajiem atrastajiem WP nomierinājāmies un vēsu prātu bez steigas uz priekšu.Pirmā aizķeršanās bija Pļaviņas,kur glābējs bija vilciens,kurš lika stāvēt krustojumā no kurienes ieraudzījām citus dalībniekus lecam ārā no auto un skrienam fotogrāfēties.

Tālāk kādu posmu viss gāja gludi.Nākamā aizķeršnās bija WP 25,Madliena,kur kontrolpunktu bijām ''atraduši'' pa viņu staigājām,bet tā arī neieraudzījām.(iztrūka Subaru mašīnas).To mēs sapratām nākamajā dienā.

Pārējais posms vairs bija tikai laika jautājums.Cik varējām tik paņēmām un ar to visu esam apmierināti.Pieļāvām arī kļūdas gan ātruma izvēlē,gan maršrutu varēja sastādīt savādāk,kā arī maza nozīme tika piegriezta krustvārdu mīklai,kas bija viena no noteicošajām.To visu var norakstīt uz pieredzes trūkumu. Ne jau uzvarēt braucām,bet gan sevi pārbaudīt uz ko esam spējīgi.

Pateicoties mūsu šoferīša labai auto vadīšanas prasmei sniega kupenas nenoķērām.

Vēlreiz liela pateicība organizatoriem,un novēlu lai arī pārējie pasākumi būtu tik pat aizraujoši un interesanti.Lai izdodas!

Uz tikšanos nākamajos braucienos.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Allens #26 pirms 6 mēnešiem
Paldies orgiem par kārtējo izklaidi visas dienas garumā!

Šis LOBs likās viens no sarežģītākajiem. Sākot ar ceļa apstākļiem, dažādiem vidējiem ātrumiem pa taisni, un sacensību beigu daļā arī ar stipro snigšanu. Vienu ātruma sodu arī mēs kaut kur noķērām, lai gan atbildīgais par ātrumiem komandas biedrs rūpīgi rēķināja laikus, bet nekļūdās tikai tas kas neko nedara.

Šoreiz mazliet izlaidāmies un uz starta vietu ieradāmies vēlāk kā parasti. Tā rezultātā pirms starta nepaspējām atrast visus ceļazīmju punktu atrašanās vietas, kā arī pēc koordinātām startā noteicām tikai vienu punkta atrašanas vietu. Kā vēlāk izrādās kapu zvanu piemineklis Vietalvā bija otrs dārgais punkts, lai gan pēc foto jau zināju, ka tas atrodas pie Vietalvas (domājām ka WP53). Tā nu sanāca, ka uz Vietalvas pagastu braucām divas reizes, kas arī bija galvenā mūsu kļūda. Pārējie dārgie punkti, kuros bija jāierodas noteiktos laikos visi "paņēmās" bez problēmām. Krustvārdu mīklas punkti kartē bija īpaši atzīmēti un uz tiem arī mērķtiecīgi braucām, brauciena otrajā daļā, kad bija skaidrs, ka uz visiem krustvārdu punktiem nepaspēsim, mēģinājām atminēt atbilžu variantus, īpašs paldies pilotam par spēlfilmu "Aija". WP29 atradās galīgā čuhņā, un ko tur var filmēt, ja ne Aiju:). Tajos mīklas punktos, kuros nekādas priekšnojautas par atbildēm nebija, izdevās apmeklēt pašiem.

Pašā sacensību beigu daļā ceļā Ērgļi-Jumurda arī mēs paņēmām savu kupenu. Kādā līkumā smagais autiņš jau bija ieslīdējis grāvī, kuru traktors taisījās vilkt ārā. Mūsu autiņš arī atspēries devās smagā pēdās, pateicoties pilota profesionalitātei izvairījāmies no smagā pakaļas, bet kupena bija noķerta. No kuras ar savu, traktorista un smagā šofera rokām dabūjam nost. Kā par izbrīnu autiņš nebija nemaz cietis. Laimīgi tikām cauri ar izbīli, lai gan es, stūrmanis, pat to nepaspēju izdarīt, jo biju aizņemts ar braukšanu ar pirkstu pa karti. Pašās sacensību beigās nepadevāmies kārdinājumam paņemt vēl kadu WP, finišā ieradāmies ar 10 minūšu rezervi.

Vēlreiz paldies organizatoriem par aizraujošo pasākumu!

Tiekamies maijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Artūrs, Foresteri pirms 6 mēnešiem
Lielisks brauciens! Burvīgas ainavas un superīgs saulains laiks. Punkti lasījās ļoti raiti. Protams, pieļāvām vairākās kļūdas dažos punktos un meklējām nepareizajos virzienos, tomēr uz kopējā fona tie palika kā sīkumi. Kā jau liela daļa ekipāžu, arī mēs nedaudz paberzējāmies gar ceļu malās sastumtajām kupenām. Lauku ceļi bija ļoti slideni, dažviet pat nežēlīgi slideni, bet kā jau vairākkārt teica Elmārs - ārā ir ziema, brauciet prātīgi - un ar to bija jārēķinās. Šoreiz nelielu apjukumu radīja 50 un 70km/h ierobežojumi, grūti bija piešauties ar diviem. Dažreiz sajuka, tādēļ nav īsti pārliecības, ka kaut kur neesam pārsteigušies vai pārāk ilgi vilkušies.

Ļoti žēl, ka jau plānojot nepievērsām pienācīgu uzmanību krustvārdu mīklas punktiem. Tikai uz brauciena beigām sapratām to vērtību.

Vēl jautājums Organizatoriem. Mums kārtējo reizi pēc starta radās jautājums, cik tad precīzi mūsu fotogrāfijām jāatbilst tām, kas ir lapās - vai pietiek ar to, ka objekts ir atpazīstams, vai arī vajag precīzi no tā leņķa, no kura ir lapās. Centāmies maksimāli precīzi, tomēr pamanījām, ka citas ekipāžas pieskrien, kaut kā nobildējas un laiž tālāk. Kā tad īsti ir pareizi un vai ir gadījumi, kad bildi neieskaita?

Starp citu, ļoti garšoja maizīte. Pēc finiša vēlreiz aizbraucām, sapirkāmies maizi un cepumus.

Rezumējot - brauciens bija superīgs, kārtējā pieredzes un pozitīvo emociju deva. Liels paldies Organizatoriem un, cerams, tiekamies 8.maijā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr. 42 Jautrā dadžu līga pirms 6 mēnešiem
Labdien!

Arī mēs, šo sacensību debitanti, gribam dalīties iespaidos par fantastiski pavadītu sestdienu un lielisko gonku.

Mums tāpat kā jau lielākai daļai gadījās dažādas ķibeles, bet ar ne tik tālejošām sekām.

Vispirms, starta vietā pētot tikko saņemto karti aizmirsās izslēgt mašīnas apgaismes ķermeņus un pavisam neilgi pirms starta atkājās, ka ir beidzies auto aķītis. Milzīgs paldies ekipāžai Nr. 44, kas mūs piestartēja un kopš tā brīža auto netika noslāpēts. Rezumē - ja brauc ar automātu bagažniekā līdzās visiem ar likumu prasītajiem pričendāļiem ir jābūt "krokodīļiem".

Protams, uz reģistrāciju ieradāmies bez steigas un salīdzinoši laicīgi, 25 min pirms reģistrācijas beigām. Kā vēlāk izrādījās, tad tā bija pirmā kļūdiņa, jo kartes pētīšanai paši sev nozagām laiku.Rezumē - savlaicīga ierašanās, ļaus labāk sagatavoties sacensībai, bet mēs to sev piedevām, jo esam debitanti un nezinājām.

Strats izdevās lielisks, traucāmies kā vējš pretī pirmajiem WP, bet izrādijās, ka mūs nesošais vējš ir pavisam lēns tikai 70 km/h pa lielo šoseju. Konkurentus vējš nesa noteikti ātrāk, jo tikām apdzīti kā stāvoši. Paldies ekipāžai ar balto busiņu, kas mums izskaidroja ko nozīmē ātruma ierobežojumi sacensību laikā. Neko nepārmetot organizatoriem, tomēr šī ir svarīga lieta, kuru vajadzētu "jauniņajiem" likt priekšā atklāšanas runas laikā. Rezumē - tagad mēs to zinam un turpinot piedalīties šādās sacensībās mūs nesošais "vējš" būs tāds pats kā visiem citiem :).

Iesākoties sacensībām, priekš sevis, sapratām, ka viss veicās diezgan labi, jo pavisam nelielā laikā salasījām 13 kontrolpunktus, tostarp "trekno" 500nieku Liepkalnos, bet drīz nāca pirmais aplauziens, jo pie mūsu 13ieka, viss apstājās un meklējot punktus Bērzaunē un Mārcienā neatradām neko, savukārt laiku patērējām daudz.

Pārvarot pirmos krenķus konstatējām, ka laiks sāk spiezt, bet noteikti jāpaņem Cesvaines "treknie" kontrolpunkti, tāpēc arī Madonas pilsētā šoreiz neparedzējām pieturvietu.

Turpinājumā nonācām dilemmas priekšā kurp doties tālāk vai uz Gaiziņkalna apkārtni jeb uz Taurenes mežiem. Sākotnēji plānojām Taurenes pusi, jo tomēr esam no Cēsu puses, bet plānus mainijām, jo attālums bija neaizsniedzams mums atlikušajās 2 stundās.

Gaiziņš bija interesants, jo tik daudz mazu celiņu un neceliņu mūs vienkārši apdullināja, kā rezultātā laiks tika mazliet patērēts, bet par gandarījumu sev kontrolpunktus paņēmām.

Tiešām diena pagāja ļoti ātri un domājam, ka pieļāvām nelielu loģistikas kļūdu, jo devāmies uz Vecpiebalgu. Kontrolpunktus atradām, bet kā vēlāk izrādijās finišu nokavējām par 2 min. Ar vēsu prātu analizējot, tomēr vajadzēja ņemt priekšā ērgļu apkaimi un pašus Ērgļu, jo bez lieka uztraukuma paņemtu vairāk punktus nekā Vepiebalgā.

Saldajā ēdienā atgriežoties no pēdēja kontrolpunka Vecpiebalgā caur Inešiem uznāca sniegs un pie izbaudītā apkārtējā baltuma visas dienas garumā saņēmām sniegu no gaisa. Vēl kādu laiciņu pēc finiša balts ņirbēja gar acīm.

Nobeiguma rezumē priekš mūsu ekipāžas - paši esam dzīvi un veseli, bet emociju pārņemti un mūsu "dzels lēdija" - Toyota Corolla Verso bez nevienas skrambiņas, pat neizbaudījusi sniega kupenas ir atgriezusies garažā un gaida turpinājumu šīm sacensībām.

Daudz punus esam uzsituši, bet tagad esam mazliet gudrāki un pamazām top stratēģiskais plāns nākamajam posmam. Ja šī brauciena moto bija "nepalikt pēdējiem" (to gan vēl pagaidām nezinam), tad nākotnes moto varētu būs "tik uz priekšu galvenais nav ātrums, bet komandas darbs"! Lai mums visiem veicās!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristaps, sami posebje ar Opel Astra pirms 6 mēnešiem
ideāli, labs laiks gan braukšanai, gan bildēšanai. Tā vien šķiet, ka Organizatori arī to bija sarunājuši.

Punktu daudzums labs. Bez kļūdām neiztikām, un šo to neatradām ar. Tā pat kā rubuļa piemiņas zīmes vietā izvizinājāmies līdz līdz kartē atzīmētajam apskates objektam ceļa otrajā pusē un kalnā augšā. Mierina vien tas, ka nebijām vienīgie tādi ... Tā kā ir jauki, ja WP ir netikai lielas un zināmas ēkas. Vairāk mazus objektus, kas liek rūpīgāk pieiet objektu atrašanai!

Intersanti, ka salīdzinoši nelielā teritorijā var atrast 2 tik līdzīgas baznīcas. Un tā kā pirms tam bija bijusi Jēkabpils baznīca, ar zaļo zāli leģendā, tad Mārcienas baznīcas svaigos kupolus piedēvējām citai, ar domu, ka ātri gan noris restaurācijas darbi... Labi, ka pie attiecīgajām baznīcām nebija jānofotogrāfējas noteiktā laikā.

Patīkams pārsteigums slēptais punkts, kam bija nepieciešams aprēķināt atrašanās vietu. šādus varētu vairāk un bez iespējas tos aprēķināt pirms starta, lai vairāk ir ko rēķināt sacensību laikā.

Neiztikām arī bez ieslīdēšanas kupenās, bet no tām tikām ārā paši saviem spēkiem. Paspējām palīdzēt arī citiem. Saab ekipāžai ar 31.numuru(laikam), šķiet ka ir jūsu mazais šeikelis, kas palika pie mums.

Pēc iepriekšējā posma, kas mums bija 1. šāda veida pasākums, ieviesām izmaiņas mūsu ekipāžā - samainījāmies vietām: es tiku pie savām ierastajām kartēm, bet Edgars atgriezās pilota benķī. Vai kontrollaiku izdevās ievērot šo izmaiņu rezultātā, vai tomēr palīdzēja pieredze, redzēsim jau 3.posmā

Mēs jau piereģistrējāmies!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.20, Mārtiņš un kompānija, Audi A6 pirms 6 mēnešiem
Piedalāmies LOB otro reizi – pirmā bija aptuveni gadu atpakaļ, tāpēc, var teikt, ka esam bez pieredzes. No tā arī, droši vien, rodas kļūdas un kļūdiņas.

Pirmo no tām pieļaujam jau pirms starta plānojot braukšanas maršrutu, jo nepaskatāmies kuri punkti ir jāapmeklē, lai atrisinātu krustvārdu mīklu līdz ar to vairāki no tiem nav iekļauti maršrutā, un beigās nākas minēt ko rakstīt attiecīgajās rūtiņās :) Nesaplānojam braukt arī uz vienu no rēķināšanas punktiem.

Maršrutu saliekam tā, ka vispirms plānojam doties uz Ķeipenes pusi savācot tur visus iespējamos punktus, kas sanāk pa ceļam, tad caur Taurupi, Meņģeli, Vecbebriem braucam uz Koknesi. Tad caur Pļaviņām un Vietalvu, paņemot arī jau pirms starta izrēķināto slēpto punktu (ja pareizi izrēķinājām, tad tas bija pie „Mailēm” esošais „zvanu tornis”), plānojam doties uz „dārgajiem” punktiem Cesvainē. Un, beigās, dodamies uz Ērgļiem, atkarībā no atlikušā laika limita, vācot punktus tur.

Šādu plānu arī sākam īstenot. Brauciena sākumā kontrolpunkti vācas diezgan raiti, ceļi un laika apstākļi priecē. Nedaudz bažas rodas, kad izlemjam paņemt WP23, kas atrodas uz maza sānceliņa ~3,5 km no ceļa pa kuru jāturpina brauciens arī tālāk. Bet viss beidzas labi, ātri atrodam vējdzirnavas, atgriežamies uz ceļa un turpinām maršrutu. Pirmā nopietnākā aizķeršanās gadās Meņģelē, kur nevaram atrast ko fotografēt. Nepalīdz arī vietējais Jāņonkulis, kurš saka, ka nekā ievērības cienīga šeit neatrast. Izbraucam lieku līkumu, atrodam zilās ceļa zīmes, ko fotografēt, bet ne objektu. Atgriežamies izejas pozīcijā un tad arī pamanām kokos pieminekli, ko Jāņonkulis zīvojot no tā ~100 m attālumā laikam ne reizi savā dzīvē nav manījis :) Tālāk turpinām ceļu līdz Liepkalniem – te visi punkti ņemas viegli, jo Koknese ir visu četru mūsu komandas dalībnieku dzimtā vieta. Ierodoties Liepkalnos gan rodas neliels stresiņš, jo sāk likties, ka varam nepaspēt līdz Cesvaines punktiem noteiktā laikā. Nolemjam tomēr riskēt un braukt caur Vietalvu, kur esam izrēķinājuši, ka atrodas slēptais punkts. Te viss tomēr rit raiti un pa ceļam uz Cesvaini atļaujamies iebraukt arī Mārcienā. Tālāk gan braucam pa tiešo uz Cesvaini, punktus kas atrodas pa ceļam nolemjam ņemt atpakaļceļā, jo pēc mūsu saplānotā maršrutā tāpat jābrauc atpakaļ caur Madonu un Bērzauni uz Ērgļu pusi. Cesvainē ierodamies laikus un paņemam abus interesantos punktus – ērģeles un krāsni. Arī visus pārējos punktus, kas ir pa ceļam līdz Madonai un tālāk līdz Ērgļiem, atrodam bez aizķeršanās. Nonākot Ērgļos esam izvēles priekšā kur doties, jo laiks vēl ir. Nolemjam mest līkumu uz Vecpiebalgu un atgriezties Ērgļos caur Kaivi. Tomēr šo plānu neizdodas realizēt, jo Vecpiebalgā neatrodam kontrolpunktu, zaudējam diezgan daudz laika un, neko nenofotografējot (kas, pie velna, tur bija jāfotografē?! :)), nākas steigties atpakaļ pa to pašu ceļu nepaņemot visus plānotos blakus esošos kontrolpunktus. Šis lēmums izrādās pareizs, jo sākas pamatīgs putenis un braukšana ir apgrūtināta. Ierodamies Ērgļu viesnīcā praktiski pēdējā brīdī, nododam kontrolkarti ar 2 minūšu rezervi.

Bet, neskatoties uz ne tik veiksmīgo nobeigumu, komanda ir gandarīta par paveikto un interesanti pavadīto dienu! Paldies organizatoriem!



P.S. Kā jau iepriekš kāds no dalībniekiem rakstīja, interesantākie punkti likās tie, kas „ar āķi” – kur nebija jāfotografē kāda jau pa gabalu redzama celtne, bet kāds elements vai kā gadījumā ar Madlienas punktu – uzkāpjot pie pieminekļa nav jāfotografē pats piemineklis, bet gan skats no tās vietas :) - vairāk tādus uzdevumus!


Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rolands Nr.17 ~ Ašie Eži ~ pirms 6 mēnešiem
Šoreiz mēs stājāmies uz starta mazliet pamainītā sastāvā, kas radīja nelielu satraukumu pilotam ar stūrmani. Jo tik mierīgus bildētāju un bildējamo nebijām gaidījuši. Arī diena bija fantastiski skaista, ar ļoti skaistām dabas ainavām.

Diena iesākās ļoti labi, atkārtoti ieguvām starta nr. 17, ( LOB-1 iegūstot 17 vietu ) arī pirms starta pārkārtošanas stāvējām kā 17 a/m. Kā arī tiesnesītes piezīmēja vēl pa ceļam gaidāms atzīmēšanas vērts notikums auto odometrs pirms starta 77758. Tomēr saulainajā rītā , neko daudz odometrā saskatīt neizdevās un palaidām garām maģisko 77777.

WP meklēšana padevās ļoti raiti, un bez lieka stresa. Tomēr kā jau tas bija pierādījies iepriekšējos četros posmos nekas ideāli līdz beigām nenorit. Vienā no vietējiem ciemiem gandrīz noķērām mikroautubusu, kurš kā ierasts ( droši vien ) bez pagrieziena rādītājiem izdomāja veikt kreiso pagriezienu. Cik liels bija viņa izbrīns ieraugot mūs gandrīz grāvī izvairoties no viņa manevra. Posma gaitā vēl nedaudz saķeršanās ar kupenā arī neizpalika. Priekšējo bamperi arī izsitām no vietas, jo piebraukuši pie objekta kuru jānoknipsē sapratu ka auto tāpat apgriest neizdosies - nolēmu apmest ar rokasbremzes pielietošanu tomēr nekā kupena.

Vēl viena iestigšana notika šaurā ceļa dēļ kur pretīm braucošais opīts nolēma turpināt braukt pa ceļa vidu, kur paliek pretim braucošie viņam laikam neinteresēja. bet par labu laimi , vai jaunajām ziemas riepām ārā tikām ar nelielu iešūpošanos.

Un tā nonācām jau pie finiša ar nepilnas stundas rezervi, izpētot karti likās ka paspēsim izmest vēl vienu loku un paņemt vēl piecus WP. Tomēr kartē diezgan taisnais ceļš izrādījās ļoti līkumains , kā arī neierēķinājām to ka uz finišu ap to laiku jau brauks ļoti daudz ekipāžas.

ĻOTI LIELS PALDIES MEITENĒM NO BUSIŅA KAS MŪS PALAIDA GARĀM , JO APDZĪT NEBIJA IESPĒJAMS.

Un tomēr finišs ar piecām soda minūtēm.

Paldies organizātoriem par superīgo Lob. Šis bija viens no labākajiem , jo kā jau teicu dabas ainavas bija vienkārši pasakainas.

Uz tikšanos Lob-3 , kas norisināsies 8.maijā.


Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Raitis, SAAB 9-5 Nr.37 pirms 6 mēnešiem
Pēc gana veiksmīgā starta LOB I (5. vieta) nolēmu pamest pilota beņķi un pamēģināt laimi stūrmaņa lomā. Tā nu šoreiz vienas ekipāžas vietā sanāca divas - jo iepriekšējais stūrmanis par tādu arī gribēja palikt... Pilnai laimei vēl savācu komandu no pilnīgi citas "pasaules" - dejotājiem.



Tā nu devāmies lielajā nezināmajā eskperimentā, par kuru gandrīz pat nav ko rakstīt - viss ritēja ļoti gludi un punkti lasījās neticami labi. Dienas otrajā pusē gan sāka parādīties kļūdiņas, bet tik un tā finišam tuvojāmies ļoti veiksmīgi un apmierinati par paveikto.



Un tad pienāca TAS... Ceļš, kuram pēc kartes vajadzēja būt tādam pat, kā iepriekšējam posmam, kurš bija šaurs, bet ļoti labi iztīrīts, pārvērtās šaurajā bezizejā. Brīdis, kad sapratām, ka auto ir jāapgriež vietā, kas ir šaurāka nekā auto garums, radīja interesantas emocijas. Tomēr veikmīgi to paveicām. Vienīgi laiks, ko šī operācija prasīja, bija liktenīgs iespējai finišet kontrollaikā. Ja vien tas būtu noticis ātrāk, zaudētu tikai neizpildīto plānu. Ja vien es būtu izvēlējies apkārtceļu... Ja vien... Muļķības - kārtējā lieliski pavadītā diena un vēlme piedalīties atkal nākamajā posmā, lai pierādītu, ko varam patiesībā :)



Kopumā sapratu vienu lielu mīnusu stūrmaņa pienākumiem - pie lielāka kontrolpunktu blīvuma nesanāk pat īsti paskatīties, kas notiek ārā un pabaudīt dabas u.c. skatus. Un jo īpaši šoreiz to gribējās ļoti - bija skaisti!



P.S. Paldies komandai - neskatoties uz pieredzes trūkumu, tik veiksmīgi punkti lasīti vēl līdz šim nebija nekad ;)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.44, Pižiki pirms 6 mēnešiem
Šis tiešām no dabas skatu viedokļa bija skaistākais LOB's - bija gan skaisti balti ceļi, gan ziemīgs putenis, gan spilgta ziemas saule, kas vietām, ar ceļu tīrītāju palīdzību, bija izgrauzusies cauri sniegam līdz zemei!

Baudīt dabu gan daudz neiznāca, jo šoreiz punkti ņēmās ļoti raiti un nebija īpaši laika pievērsties blakuslietām. Pilotam gan vietām nācās likt lietā roku veiklību un pārbaudīt nervu sistēmas noturību mēģinot noturēt autiņu uz ceļa. Situācijas raksturo viens pilota izsauciens - "Kurš ir ieziepējis šos ceļus?!" :)

Vienīgais ieplānotais punkts, kurš sagādāja raizes, bija Madlienas punkts - tā arī neatradām. Beigās secinājām, ka aizkrāsojot atrasto punktu fotogrāfijas, iespējams, ir aizkrāsota ne tā fotogrāfija. Tāpēc ieteikums visiem - ja pielietojat fotogrāfiju aizkrāsošanu, rūpīgi sekojiet līdzi tam, kādu fotogrāfiju jūs iznīciniet :)

Pa vidu vēl paspējām izpestīt no kupenas vienu ekipāžu (Volvo, diemžēl numuru nepiefiksējām), kur situācija bija diezgan smieklīga - Volvo no ceļa bija nobraucis gandrīz pa tām pašām sliedēm, kur priekšā grāvī jau bija Landcruisers :) Vispār pēc vispārējās noskaņas varēja noprast, ka sestdien bija diezgan populāri ekipāžām ik pēc laiciņa padzīvoties pa grāvjiem :)

Veiksmi dalībniekiem un uz tikšanos nākamajā LOB'ā!

P.S. paldies organizatoriem par rezerves autiņa pārdzīšanu līdz Liepkalniem!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

vienīgie pirms 6 mēnešiem
Vienīgie nefinišējušie...

Bet viss ir OK (gan pašiem, gan auto)! Neticēsiet, šis bija jaukākais LOB no visiem, kuros līdz šim esam ņēmuši dalību: skaisti lauku ceļi, pasakainas ainavas, WP raiti krājās viens pēc otra. Prieks par saprotošajām, smaidīgajām konkurentu ekipāžām un jāatvainojas ekipāžai, kurai nācās apstāties braucot pret kalnu, jo bijām neveikli apstājušies, lai piefiksētu WP0 pilsdrupu ainavu. Savukārt īpaši sveicieni naskajai busiņa (krāsu un numuru „neatceramies”) ekipāžai: attapība ir laba lieta:).

Mīļš paldies izpalīdzīgajai busiņa vadītājai, kura mūs atbrīvoja no gūsta pie Cesvaines pils, jo ritēja pēdējās minūtes, lai paspētu „paķert” ērģeļu foto!

Punkti „lasījās” viens pēc otra. Laika trūkuma un savas neuzmanības dēļ varbūt pazaudējām kādus trīs WP un vienu 150-punktnieku, bet mums šķita, ka visā visumā veicas itin labi: laika limitā iekļaujamies un varam paspēt pieķert klāt vēl papildus WP. Pārskrējiena laikā uz priekšpēdējo punktu (nepilnu pusstundu pirms finiša) sāka birt necaurredzams sniedziņš, bet mēs pacilātā noskaņojumā traucāmies uz kārtējo WP un kādā baltā ielejā ielidojām baltā kupenā ... uz pusotru stundu:(

Organizatoru priekšā cepuri nost!: katrs nākamais brauciens kļūst arvien aizraujošāks, azartiskāks! Paldies par atsaucību mūsu problēmas risināšanā pirms brauciena un apjautāšanos kā veicas sniega darbos!

Veiksmi un izdošanos nākamajos braucienos!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr.18; Fokapirmais pirms 6 mēnešiem
Labrīt.

Man patika ceļš , izbraukties varēja uz nebēdu, īsta medusmaize pilota dvēselei.

Uz sacensībām ieradāmies savā "biezākājā " sastāvā, kaut gan mans eksstūrmanis lūdza sevi uzskatīt par tūristu( un reizēm tā arī uzvedās). Labi sagatavojāmies: pirms starta bijām" izpīpējuši" un uzlikuši uz kartes visus treknos punktus un pēc tiem arī braucām pa ceļam pieķerot kādu parasto. Gandrīz izdevās, jo palika dažas ceļa norādnes un krustvārdu mīklas punkti. Pašu krustvārdu mīklu gan novedām līdz gatavībai. Iespējams daži no " pirksta izzīstie" vārdi nebūs pareizi . Pie viena atvainošos tiesnešiem par neformatēto fotoaparāta atmiņas karti. Vainojami komandas biedri, kam bija uznācis un tika realizēts( manis neizprasts)funktieris diviem līzpaņemtajiem aparātiem samainīt atmiņas kartes.

Un vēl par tiesnešiem. Domāju , ka vēlme pasargāt dalībniekus no sabungāšanās (paldies viņiem par to), nosakot vidējā ātruma ierobežojumus uz grunts ceļiem līdz 50 km/st un uz asfalta 70, būs radījusi sarežģījumus izvērtēšanā. Tāpat vienam otram dalībniekam, ieskaitot mani, var rasties nepatīkami pārsteigumi ātrumu sodu izskatā.

Gonka sākās labi. Pirmais mājiens ka viss nebūs tik rožaini bija dzelzceļa pārbrauktuve Skrīveros: ar visādiem labumiem piekrauts vilciens ilgi un smagi vilkās Krievijas virzienā. Tikko bijām laukā no Skrīveriem nobeidzās auto durvju stikla pacelšanas mehānisms, atstājot stiklu nolaistā veidā. Ar mānīšanu tomēr izdevās dabūt stiklu augšējā stāvoklī un sacensības verēja turpināt.

Nākošā aizķeršanās tikšanās ar raganu( citādi es šo cilvēku un notikumu nevaru nosaukt) Vecbebros: piebraucam pie punkta (šķūnis ar sarkanu jumtu, logiem un skulptūrām priekšpusē) ,apstājamies, bet četri acu pāri to neredzam, piebrauc blonda sieviete ar melnu A6 pikaps prasa ko meklējam, skaidri redzu ka viņa zin kas mums vajadzīgs , bet nesaka un tas viss notiek 10 m attālumā no punkta. Pabraucām atpakaļ un paldies Golfa-kabrioleta komandai par palīdzību, beidzot punktu paņēmām.

Pēdējās nedienas sākās 25 min pirms finiša, kad no Cirstu muižas punkta devāmies vidēji paēdušo vilku meklējumos -pilnīgi pretēji Ērgļu virzienam apmēram 7 km nekurieņē, acīmredzot komandas veselais saprāts bija aizgājis pasēņot. Atpakaļceļā, bet vēl nekurienē apstājoties pie krustojuma kalna galā pārliecinājos ka tomēr ir slidens un dabūju ripināt atpakaļ lai varētu kārtīgi ieskrieties .Tas prasīja laiku, kura jau vairs tikpat kā nebija . Rezultatā finešējām ar 5 minūšu kavējumu.

Uz bildes mana noparkošanās pie Cesvaines pils, kas , pieejot filozofiski, raksturo visu dienu.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Arcijs - Stūrmanis, SAAB 9-3 Nr. 20 pirms 6 mēnešiem
Nobraukti jau četri LOB! Šis man šķita vis labākais un jaukākais brauciens. Iespējams tas tāpēc ka bijām 5. vietā, par ko ir ļoti, ļoti liels prieks. Bet viss drīzāk tāpēc, ka esmu sniega mīļotājs, man ļoti patika skraidīt pa kupenām un baudīt apkārt esošo baltumu.



Maršrutu šoreiz izdevās izplānot viegli, nebija nekādas ilgas pārdomas pa kurieni tieši braukt. Traucēklis bija tas ka nevarējām braukt pie Ļeņina pa taisno no starta, bet nācās nedaudz pabraukāt riņķi un pagaidīt kamēr 'Kungs' mūs pieņems savā bunkurā. Sākumā kartes lejas daļā kontrolpunktus vācām ļoti raiti, bez nekādām ilgām skraidīšanām un meklēšanām. Tad žigli pie 'Ķundziņa' bunkurā, arī dzīvnieciņus atradām ātri un slīpais ceļš nesagādāja nekādas problēmas. Tālāk devāmies uz Cēsīm, kur mūsu palīgi bija perfekti izplānojuši leģendu, kuru izskrējām ne pilnās piecās minūtēs (pārspīlēju). Līdz Valmierai arī vis ideālā kārtībā, bet krustvārdu mīklai vārdiņus gan uzreiz nevarējām atrast, precīzāk mums nevedās ar Seesam apdrošināšanu. Pēc Valmieras sākās atpakaļceļš finiša virzienā, savācām vēl dažus KP tīri veiksmīgi. Nedaudz pēc Priekuļiem sākām nojaust ka var pietrūkt laika. Tad sākās stresiņš un līdz ar to ari kļūdas, vienu KP es vienkārši pabraucu garām, paldies palīgiem ka to pamanīja, citam nevarēju saprast pa kuru ceļu brauktu, tā arī pabraucām garām visiem ceļiem. Steigā nācās izlaist arī Nītaurē esošos punktus. Nedaudz pirms finiša likās ka jau nokavēts, bet neticami, vēl ir ne pilnas 2 minūtes, varam vēl paspēt aizskriet līdz statujai. Rezultātā finišējām ar vienas minūtes rezervi, es biju laimīgs ka ap.........! Jau pēc fotogrāfiju nodošanas sapratu ka esam savākuši daudz un būsim desmitniekā.



Neskatoties uz četrām, piecām manām kļūdām un pāris nelielām nobraukšanām no ceļa no pilota puses, bijām krietni pastrādājuši. Protams ka šīs nelielās un neilgās kļūdas mūs šķīra no 3nieka vai pat 1.vietas, bet tāda ir dzīve un sacensības.



Pēc visiem LOB es vienmēr esmu laimīgs,

Šoreiz biju pārlaimīgs par sasniegto un izbaudīto!



Paldies visiem un tiekamies 13.martā
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Jana pirms 7 mēnešiem
Viss sākās ar to, ka pagājušā gada augustā kādā interneta lapā, ja nemaldos, tad draugiem.lv, ieraudzīju reklāmas baneri par auto foto orientēšanās sacensībām. Izpētīju, kas tas, pazvanīju brālim un apmēram minūtes laikā tika nolemts piedalīties Lielā Orientēšanās Brauciena 6. posmā, kas norisinājās 19. septembrī un uzreiz arī nopirktas lidmašīnas biļetes. Lielu lomu nospēlēja tas, ka šis posms notika Kurzemē, par cik pati esmu liepājniece.

Izklaides pasākums vienkārši grandiozs. Atmosfēra, 8 stundu garais, emociju, piedzīvojumu un pieredzes bagātais brauciens ar kontrolpunktu plānošanu, meklēšanu un fotografēšanu, vārdos nav aprakstāms.

Atgriežoties Īrijā, daloties iespaidos ar saviem draugiem, daudziem radās interese un sāka mani kūdīt, ka arī šeit varētu noorganizēt tamlīdzīgas aktivitātes. Pašai neko nereklamējot, informācija izplatījās. Sākotnēji biju domājusi kā unikālu pasākumu savu draugu, paziņu lokā, bet kāpēc gan nedot iespēju visiem interesentiem?

Un tā, kas tas ir, kas jādara un „ko tas ziemā ēd”?

Konkrētā laikā dalībniekiem jāatrod kartē atzīmētie kontrolpunkti un jānofotogrāfējas. Par katru atrasto kontrolpunktu komanda saņem noteiktu punktu skaitu. Uzvar tas, kurš ieguvis vislielāko punktu skaitu (summā). Ja savākto punktu summa vairākām ekipāžām ir vienāda, tad pirmo vietu iegūst ekipāža, kura ir veikusi visīsāko maršrutu pēc auto spidometra. Daži no punktiem nebūs atzīmēti uz kartes un lai tos atrastu, jāizpilda loģisks uzdevums. Atkarībā no sarežģītības pakāpes, katram kontrolpunktam tiek piešķirta sava vērība. Punkti ir izkaisīti pa visu organizatoru reģionu, šinī gadījumā – Dublinas, Viklovas un Droghedas apvidu. Dalībniekiem tiek dota iespēja apmeklēt daudzus kultūrvēsturiskus objektus, kā arī apskatīt citas interesantas vietas. Lai būtu interesantāk, atbildot uz jautājumiem par konkrētiem apskates punktiem, ir iespēja iegūt papildus punktus. GPS iekārtu atrašanās automašīnā un to izmantošana sacensību laikā ir aizliegta.

Kas nepieciešams?

Lai piedalītos sacensībās, nepieciešams jebkāds satiksmei atļauts apdrošināts automobīlis ar NCT (izietu apskati) un nomaksātu ceļa nodokli (motor tax); vismaz divi ekipāžas locekļi (var arī vairāk – cik pieļauj sēdvietas); derīgas autovadītāja tiesības pilotam, personu apliecinoši dokumenti, digitālais fotoaparāts ar tukšu atmiņas karti, vēlamas doto reģionu kartes, precīzs pulkstenis un, pats galvenais, labs noskaņojums.

Pasākums.

Pasākuma dienā noteiktā laikā un vietā dalībnieki ierodas, reģistrējas un saņem visu nepieciešamo dokumentāciju – dalībnieka numuru, kas jāuzlīmē uz auto priekšējā stikla labā augšējā stūra, karti ar atzīmētiem punktiem, fotogrāfijas un uzdevumu aprakstu. Pirms starta notiek dalībnieku sapulce, kurā tiek vēlreiz izstāstīts sacensību plāns un atbildēts uz jautājumiem.

Šis pasākums tiek plānots uz aprīļa otro pusi. Sacensību rezultāti tiks izsludināti nedēļas laikā pēc sacensību norises. Būs dalības maksa par ekipāžu, bet konkrētāk – kad būs sarēķināti visi organizatoriskie izdevumi. Un būs arī balvas pirmajām trim vietām. Starta un finiša vietas tiks precizētas tuvākajā laikā.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Maruta, 15 komanda pirms 7 mēnešiem
Kā vienmēr komandas kopējā devīze - ņemt to viegli! :-) Tas nemaz nav tik grūti, ja apkaime šķiet daudz vairāk pazīstama nekā visas citas reizes un arī dienas gaismiņa garantēta visu sacensību laiku.

Izplānojot maršrutu un jau izbraucot pirmos punktus un tos arī veiksmīgi atrodot, ikvienam no komandas parstāvjiem parādījās vēl lielāks azarts un apmierinātība, ka arī samērā sarežģītos laika apstākļos (dēļ iespējas kādā meža līkumā palikt grāvī) punkti nāca kā plānots. Īpaši liels prieks bija par to, ka plānotajā maršrutā bijām ielikuši "punktīgos" punktus, kas arī kopvērtējumu no līdz šim ieņemtajām 20-30 vietām pacēla uz 12to vietu. Paši esam ar to apmierināti :-) Jo ir vēl izaugsme!

Jāsaka, ka arī ceļa maršruts bija izstrādāts interesants - īpaši iespēja apciemot Ļeņinu :-), izskriet Cēsu dzimtās ieliņas, izkustināt auto iegurušās kājas kamēr noskrējām līdz Sietiņiezim un pabraukāties pāri n-tajām dzelzceļa pārbrauktuvēm .... labi, ka zinājā, ka vilciens vairākās vietās savus daudzus gadus nav kursējis :-D

Taču, neraugoties uz pozitīvajām noskaņām un jauko gaisotni mašīnā, gadījās arī neliela stresa piedeva, kad laiks sāka ieiet pēdējā stundā, bet bijām vēl tik tālu no finiša. Mālpilī esmu bijusi n-tās reizes (braucot gan ar auto, gan ar riteņiem, gan citādi izklaidējoties), bet iebraucot tajā ne no tās puses pēkšņi iestājās topogrāfiskais kretīnisms un zīme, kas norādīja uz Siguldu pavisam izjauca līdzsvaru. Tā nu kā jau mūsu komandai pierasts, ar nervu kutinošu devu, pie finiša pieskrējām tieši 1 minūti pirms laika.



Ir tik feina sajūta, ka atkal paspējām :-D un esam gatavi doties nākamajā LOBā. Uz tikšanos!!!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Pieci mīnus viens pirms 7 mēnešiem
Gonka laba,tikai mazliet par īsu.Laikam vainīgs Valmiermuižas siltais alus.Laiks bija vienkārši fantastīgs - vienīgi nebija īpaši laika šo peizāžu vērot.Gaidam ar nepacietību nākamo gonku.Būs vēl labāka un noteikti arī skaistāka....Turas...
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Fanija, #31, SAAB klubs pirms 7 mēnešiem
Pasākums bija LABAIS!!!

Paldies organizatoriem - ar katru nākamo reizi kļūst interesantāk! (ek, kā pietrūka gabaliņš ar leģendu un vēl kāds ar stenogrammu)

Paldies laika apstākļiem - ceļi bija traki jauki (ar uzsvaru uz TRAKI).

Protams, arī mēs cerējām, ka, irodoties Raganā tūlīt pēc astoņiem, būsim starta rindas sākumgalā. Bijām arī. Startējām tieši pusstundu pēc pirmā auto, tātad - kā trīsdesmit pirmie. Labi, ka mūsu laimīgais skaitlis nav, piemēram, 68. :)

Pirms starta likās, ka šī ir tā diena, kad katrai ekipāžai vajag divus fotoaparātus: kur vien palūkojies, skatam paveras apsveikuma kartītes cienīga ainava, tādēļ b;ūtu jauki salasīt ne vien pilnu karti ar kontrolpunktu bildēm, bet arī skaistos skatus. Trasē bija skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nevar notikt: sacīkšu gars pārmāca skaisto skatu meklētāju sentimentu, un ļāvāmies ierastajām kaislībām.

Liekas, ka šoreiz mūsu plāns bija tuvu iedālajam, vien, kā tas gadās, dzīve ienesa korekcijas, bet ne jau tādēļ top šī atsauksme, lai atklātu pretiniekiem un komandas biedriem mūsu īpašos "meistarstiķus".

Pavēstīsim vien to, ka saglabājām pleca sajūtu arī pēc finiša, un izpildījām Valmiermuižā saņemto papilduzdevumu "četrreiz pa puslitram tumšā" apmērā, un noskaidrojām visu, ko par to vēlējāmies zināt mēs un brūvētāji. :)



...turpmāk vēl.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Evita, komanda Nr.30 pirms 7 mēnešiem
Šajā pasākumā bijām jauniņie. Kāda, kas būtu piedalījies un varētu dalīties pieredzē, arī nebija mūsu draugu un paziņu lokā. Līdz ar to, kad radās doma pieteikties, nebija pat nojausmas, kas un kā būs.

Nolēmām piedalīties, lai pārbaudītu, vai būs vēlme kādrez atkārtot vai ne.

Kad Raganā saņēmām bildes un karti, pirmajā mirklī apjukām - ko un kā tālāk. Pametām acis pārējo virzienā, kas jau aktīvi plānoja maršrutus un rēķināja. Tad jau tā lieta aizgāja - nedaudz "spolējot", bet tomēr.

Galīgi nebiju domājusi, ka, pie starta gaidot savu laiku, tā minūte varēs paiet vienlaicīgi tik ātri un vienlaicīgi tik lēni. Un sirds dauzījās kā traka.

Par mūsu izvēlēto maršrutu grūti spriest, jo bija kontrolpunkti, kur pieskrējām, nofotogrāfējāmies un aizbraucām, bet bija vietas, kur bija jāsarīko plašākas fotosesijas un pavisam aizmirsās, ka laiks iet. Kā nekā % komandas dalībnieku bija sievietes;)

Jau pirms Valmieras pārdomājām, vai tomēr to neizslēgt, lai bez stresa varētu tikt līdz Mālpilij, tomēr, kā saka "apetīte rodas ēdot", tad arī pamodās "punktu vākšanas azarts" un Valmieru atstājām steigā. Laikam tas par iemeslu arī iegūtajiem soda punktiem par ātrumu...un tomēr tas neglāba mūs no 10 minūšu nokavēšanas.

Arī mums pasākums nenotika bez mazākām vai lielākām ķibelēm: - vienam fotoaparātam atteica atmiņas karte, bet ņemot vērā, ka aizrunāti bija 3 aparāti, divi bija darba kārtībā, no kuriem vienu izmantojām oficiālajām bildēm, bet otru visām pārējām

- video operatore filmēja, kad bija uzlikta pauze, bet, kad domāja, ka uzlikta pauze, tad izrādās filmēšanas režīms bija ieslēgts un rezultāts - liela daļa no nofilmētā ir automašīnas grīda, kājas un sniegs zem tām...

- braucot no "Rakšiem" augšā kalnā, vienu ratu ielaidu ceļa malā un iebuksējām, bet stumšanas pasākums, lai arī īss, izvērtās pagalam jautrs.

- un protams mans izgājiens pie Ellītes Liepā attiecībā pret Volvo bija "augstākā pilotāža"...bet, pateicoties, izpratnei un atsaucībai no 7.ekipāžas puses...visu nokārtojām vēlāk, lai nekavētu tā jau maz palikušo laiku.

Līdz ar to vislabākās un visjautrākās atmiņas garantētas un uz manu jautājumu, vai turpmāk piedalamies- atbildē "Noteikti JĀ".
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Valters, komanda Nr 16. pirms 7 mēnešiem
Patīkami bija, ka bargie ziemas laika apstākļi joprojām spēja pulcēt prāvu entuziastu pulciņu. Ņemot vērā, ka šis bija mūsu pirmais LOB posms un viss bija jauns un nezināms, ir ļoti daudz iespaidu un, protams, viela pārdomām – vēl viens pāris acu būtu noderējušas, kā arī dators ar interneta pieslēgumu. Neizpalikt arī bez komandas stratēģijas, nākamajam braucienam noteikti gatavosimies savādāk! Katrā ziņā „āķis ir lūpā”!

....un tie skati, tie skati, redzējām vietas, kur noteikti ir vērts atgriezties, piem., bunkuros, briežu dārzā pie tanka un citur.

Liels paldies organizatoriem par jauko izklaides pasākumu, nedaudz mulsinošs gan izrādījās nobeigums, kas vairāk atgādināja kārtējo kontrolpunktu. Jauki būtu, ja noslēgumā būtu iespēja nobaudīt organizatoru sarūpēto tēju, kafiju un finišējušie dalībnieki varētu iepazīties savā starpā, dalīties savos iespaidos.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

komanda Trusis pirms 7 mēnešiem
šovakar atpūšamies Mālpils muižā! Paldies par jauko balvu!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ekipāža Nr.26 pirms 7 mēnešiem
Šīs sacensības lielākajai daļai no mūsu komandas bija pirmās un neizpalika arī bez neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Sākums bija labs, bet jau pie 4 punkta uz līkuma mūsu mašīnas sānos gandrīz iebrauca Subaru markas automašīna. Knapi izvairījušies no sadursmes mēs nolēmām griezties apkārt, bet ceļa platums izrādījās nedaudz par mazu... No kupenas, uz kuras mūsu mašīna bija „uzsēdusies”, izvilkt palīdzēja cits LOB dalībnieks ar Audi A3. Veiksmīgi tikuši laukā mēs pateicāmies glābējiem un turpinājām ceļu. Pēc neilga laika mums pašiem bija iespēja palīdzēt kādam citam LOBietim, kura auto 45 grādu leņķī gulēja grāvī. Palīdzējuši nelaimē nonākušajiem izkļūt no diezgan bezcerīga stāvokļa turpinājām ceļu, bet arī ne uz ilgu laiku, jo mašīnai pēkšņi pazuda bremzes. Vienā mirklī garastāvoklis nokrīt līdz nullei un bijām jau gatavi atmest ar roku, bet tomēr nolēmām vispirms pārbaudīt kas īsti par vainu. Aizbraukuši līdz Cēsīm, apstājāmies DUSa stāvlaukumā un atklājām, ka ir plīsusi bremžu trubiņa.  Kamēr pilots ar stūrmani aizdzina mašīnu uz servisu pārējā ekipāža izmantojot iespēju izstaigāja Cēsu vecpilsētu un atrada visus atskaites punktus. Servisā arī neizpalika bez piedzīvojumiem, jo visi speciālisti bija aizņemti un, pēc ilgām pārrunām ar servisa īpašnieku, mūsu mašīnu laboja servisa elektriķis.

Daudz laika bijām pazaudējuši, bet tomēr nolēmām turpināt ceļu un veiksmīgi pabeidzām sacensību. Protams uz pirmajām vietām mēs necerējām bet bijām priecīgi par piedzīvojumiem un nosolījāmies piedalīties arī turpmāk.



PS. Mājupceļā arī nevarējām atslābt jo ar mūsu Audi sacensties izturībā nolēma kāda agresīva stirna. Mūsu mašīna izrādījās spēcīgāka un nākamajā dienā atceroties iepriekšējās dienas piedzīvojumus varējām pieēsties stirnas kotletes. :D
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Arnis #33 SAAB Klubs pirms 7 mēnešiem
Nu tad tā... " Kovarnij plan ekipaža #33" netika īstenots tikai viena iemesla pēc. Pēc drošām ziņām un diviem neatkarīgiem ziņu avotiem (bet - uz šodienu vairs nekas nevar būt drošs ) tikām informēti, ka pārceltuve pār Gauju nestrādā. Izlūkbraucienā nedēļu iepriekš gan tiku pārcēlies, bet par to, kā būs pēc nedēļas, arī plostnieks nemācēja pastāstīt. Noticējām...... Bet nevajadzēja....

Ekipāža šoreiz tika papildināta ar fotogrāfu un tas daļēji attaisnojās. Plānošanā - noteikti. Ja pirmā daļa pagāja zem "dzimtās puses" zvaigznes un daudzās vietās objektus vispirms aplūkojām, pirms fotogrāfēt. Līdz Valmiermuižai praktiski visus objektus zinājām un bija problemātiski bez apsteidzes uzturēt vidējo ātrumu. Tas pats līdz Līgatnei. Tālāk jau gāja nedaudz lēnāk, jo maršruta beigas neizdevās tik optimāli saplānot, kā sākumu Pa ceļam no caurās atmiņas kartes bij izkritušas Vaives dzirnavas, bet rezultātu kopumā tas iespaidoja maz.

Ceram uz nedaudz veiksmes LOB2 un tikpat sniegotiem un foršiem ceļiem. Apvidus gan būs itin pasvešs, bet tas jo interesantāk.

"Truši!".......... Mēs jau nākam! :D
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Gatis, Nr.32 pirms 7 mēnešiem
Sveicināti!

Liels paldies par interesanto ziemas orientēšanās pasākumu! Šajā pasākumā ar draudzeni piedalāmies tikai otro reizi, taču esam jau paspējuši iekrist azartā, par ko jāpateicas pārējiem diviem ekipāžas dalībniekiem, kas ir daudz pieredzējušāki.

Šajā orientēšanās braucienā priecēja tas, ka daudzi WP bija sasniedzami pa salīdzinoši labiem ceļiem, par ko atkal šķiet jāpateicas pasākuma organizatoriem. Vienīgais ceļš, kurš bija diezgan briesmīgs bija līdz Līgatnes pazemes bunkuram. Šajā braucienā sanāca problēma ar Jāņa sētas datora karti, kas pazaudēja pilnīgi visus ievadītos WP, un ievadīti bija visi! Tas nedaudz izsita no līdzsvara.

Šķiet, ka nepareizi izvēlējāmies maršrutu, jo Cēsīs ieradāmies ļoti vēlu un leģendā sanāca kārtīgs sprints, un tā kā -20 grādos skriet ir diezgan sarežģīti un laika arī bija maz, leģendas punkti gāja garām. Principā Cēsis bija pēdējais punkts pirms finiša. Rezultātā nokavējām finišu apmēram par 20 minūtēm, varēja jau paspēt „ieminot grīdā” taču mums pilots prātīgs un „better safe than sorry” ceļš līdz finišam arī bija ļoti slidens. Sākumā šķita, ka 6 stundas ir ļoti maz, bet galu galā, kad ieradāmies finišā jau sāka palikt tumšs tā kā ļoti labi, ka 6 stundas, un šķiet, ka šajā sakarā arī bija padomāts no pasākuma rīkotāju puses. Tāpēc vēlreiz paldies par foršo braucienu. Ar nepacietību gaidām nākamo braucienu.

PS Par ēšanu – iepriekš bija dalītas atsauksmes par Godesverderas zupu. Šoreiz šķiet pusdienu punktu nebija, taču Valmiermuižas alu šķiet neviens nesmādēja (šoferīši neskaitās:)).
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Gundega, Madara, Evita, Aldis, Uldis - Nr.13 pirms 7 mēnešiem
Sveiciens visiem jaunajā LOB sezonā.

Pirmām kārtām paldies par kārtējo jauko pasākumu organizatoriem!

Šoreiz gaidījām sestdienas rītu ar bažām, jo mūsu mašīnītei kaut kā nepatīk šīs aukstums. Kā arī nedaudz bija korekcijas mūsu komandā, jo no vienas ir izveidojušās divas un galvenais vērotājs arī bija devies citā virzienā. Bet, kad visi bija laimīgi sakāpuši un mašīnīte darbojās sākās brīnišķīga saulaina diena.

Mums šoreiz gāja bez starp gadījumiem, baudot skaistos ziemas skatus. Tikai kā vienmēr Raganas apkārtnē mums piemetās vadātajs. Mums šī vieta ir, kas īpašs, jo visos trijos LOBos, kad bija punkti šajā apkaimē. Mēs pamanāmies kaut, kur netur nogriezties un nedaudz pamaldīties.

Ļoti patika Cēsu posms, kad vajadzēja kājas izvingrināt.

Kā arī Valmiermuižas punkts bija jauks.

Kā vienmēr ar gaidām nākošo LOBu.

Ar sveicieniem līdz martam Nr.13
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

4iksi, komandra Nr. 49 pirms 7 mēnešiem
Sveicieni bargajā ziemā pasākuma organizētājiem un arī pārējiem kolēģiem - autofotoorientieristiem!

Mēs piedalījāmies otro reizi, bet piedaloties novembra barucienā jau sapratām, ka "āķis lūpā" un šis ir tieši pasākums mums un ka iespēju robežās piedalīsimies visos pasākumos. Lielu lielais paldies jau protams pasākuma ideju autoriem un rīkotājiem. Lai gan esam diezgan lieli ceļotāji Latvijā, tomēr katru reizi uzzinam un ieraugam tik daudz interesantas vietas. Jāatzīstas jau arī, ka daudzām vietām pat bijām braukuši daudz daudz reizes garām, bet ieraudzijām šos objektus / mājas / pieminekļus tikai pirmo reizi.... būs jālabojas :)

Jā -vel mēs esam gandrīz pirmajā vietā nobraukto kilometru skaita ziņā - laikam mums baigi patīk braukt.

Bija arī viens pārsteigums šajā braucienā - mēs tādā normālā ātrumā rullējam pa ziemīgo ceļu no Sietiņieža Valmieras virzienā un tad pēkšņi mums garām vēja ātrumā aizbrāžas viens vietējais Audis tādā ātrumā, tā ka mums likās, ka mēs vispār stāvam uz vietas - laikam puiši izklaidējās, bet pilnīgi noteikti tādu vēlreiz negribētu satikt, jo pārāk droši tas noteikti neizskatījās. Nospriedām, ka diez vai šoferītis vispār ir skaidrā:(

Jā un mūsu komandas biedrs Valdiņš sūta sveicienu tantiņai no Cēsīm - viņa mums dikti gribēja palīdzēt, bet sanāca, ka viņa mums pateica nepareizo virzienu. Bet kam negadās.

Šoreiz pasākums bija 6 stundas un tās paskrēja nemanot, Novembra braucienā gan sagurām - varbūt tāpēc, ka pirmo reizi piedalījāmies, bet varbūt tāpēc, ka ātri palika tumšs un tas riktīgi apgrūtināja meklēšanu.

Jā - vēl mums ļoti patika, ka esat salikuši virtuālajā kartē visas bildes ar mazu aprakstiņu, jo brauciena laikā brīžiem nav laika iedziļināties, kas tā par vietu, bet tad atbraucot mājās var mierīgi visu paskatīties, palasīt un apdomāt.

Īpaši sveicieni Valmieriešiem, ko satikām pie Sietiņieža!



Sveicieni un tiekamies Madonas apkārtnē!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Vaira, komanda Nr.43 pirms 7 mēnešiem
Kārtējo reiz jāsaka liels paldies organizatoriem par jauki pavadītu brīvdienu, interesanto maršrutu, pastkartīšu skatiem u.t.t., startējam ne pirmo reizi tādēļ tā jau ir pierasta lieta, bet vienalga vienmēr gribas pateikt paldies, paldies, paldies.

Par ieņemto vietu varam tikai nokaunēties, jo pieredzējušiem braucējiem tā netīkas, protams arī tam šoreiz bija savs iemesls. Tikai trīs meitenes var iedomāties apstāties pie paša ceļa malas, nepadomājot, ka ceļmala var būt aizsnigusi, un kā nekā ieslīdējām grāvī, pirmā doma KASKO, kuru protams bijām aizmirsušas samaksāt nu ko lai saka meitenes un blondīnes. Liels paldies ekipāžai, kuras sastāvā brauca Edgars Baiža, kura kopā ar mežavedēju, kurš protams pašo ceļu brauca kā brīnums palīdzēja izkļūt.

P.S. Edgaram . Kā izrādijās viena no grāvī iekļuvušajām meitenēm bija Tava klasesbiedrene.

Nepatīkams gadījums bija saistīts tikai ar vieno no konkurentiem, mēs protams šo sacensību uztveram kā izklaidi, un ja kāds kautko prasa parasti neatsakam, parādam, bet ja cita komanda redzot, ka mēs griežamies pareizajā ceļā, kur netālu atrodas grūti atrodams punkts māj mums ar visām "četrām" un rāda, ka tur braukt nevajag jo nekā nav, tad ap sirdi paliek grūti, kad papildus 10 - 15 minūtes meklējam citu iespējamo piebraucamo ceļu.

Uz tikšanos nakošajā reizē.

Organizatoriem jauas idejas pilnu galvu, un varbūt tomēr ilgāku laiku pašam braucienam, nu pa maz drusciņ tā laiciņa sacensību izbaudīšanai, var arī pa tumsu iepriekšējo reiz tas piedeva savu asumu.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Mednis, Nr. 85 pirms 7 mēnešiem
Paldies organizatoriem par šo pasākumu un arī par saprotošo attieksmi, ka uz reģistrāciju ieradāmies vieni no pēdējiem, jau pēc Lielās sapulces.

Braucām pirmo reizi. Rezultāts pat labāks nekā cerēts - palikām trešie (no beigām) :) ar ko esam ārkārtīgi apmierināti. Mērķis jau arī bija izbaudīt jaukos skatus, interesanti pavadīt laiku kopā ar draugiem, un jāteic, ka šajā ziņā noteikti esam PIRMAJĀ trijniekā :)

Ierosinājums organizatoriem nākotnē padomāt arī par iespēju kaut kā īpaši atzīmēt kartē, vai kaut kā citādi dot ziņu, par interesantākajiem objektiem ko ir īpaši vērts apskatīt (ne dēļ punktiem, bet prieka pēc). Ņemot vērā, ka ar mūsu tempu, nemaz līdz Valmierai pat netikām, bet bija vērts, tomēr brīžiem "apskatījām" arī dažādus akmeņus, ceļazīmes un citus skaistumus, šādas norādes mums būtu devušas iespēju saplānot vēl skaistāku maršrutu. Piemēram, uz bunkuru par lielu pārsteigumu gidiem, aizbraucām tikai īsi pirms finiša, labi zinot ka atvēlētais laiks ir sen nokavēts un punktu nebūs, bet tik un tā bija tā vērts! Par laipno apkalpošanu "ārpus darbalaika" īpašs paldies www.bunkurs.lv darbiniekiem :)

Bet varbūt ar laiku šī izveidojas par jaunu papildus disciplīnu - "Skaistākais maršruts", tiem kam netīk skriet un ar bērniem ... ? ;)

Visādā ziņā mums patika un tiekamies nākamajā etapā!

SKAISTU un JAUTRU visiem autofotoorientēšanos!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Anrijs, Nr:57 "Palezustri" pirms 7 mēnešiem
Šo braucienu gaidījām ar lielām bažām. Jo šādos laika apstākļos devāmies pirmoreiz. Bet viss tomēr izdevās lieliski. Ceļi slideni jau bija, bet vajag tik mācēt braukt, tad nekas jau liels nevar notikt. Kupenā mazliet iegrimām, bet tas bija tikai apgriežoties uz šaura ceļa.

Nu rīkotājiem par šādu braucienu lielais paldies. Kur nu vēl varēja redzēt tādus sarmu baltus kokus. It sevišķi, ja paskatījās lejā no Siguldas līkločiem. Kolosāli skati. Tādus tik nofotogrāfēt un sūtīt Grigalim. Un kur nu vēl bez zvēriem. Viens otrs bija iznācis vērot , kā mēs te braucam. Vēl viens ievērības apskates objekts-Bunkurs. Komanda nolēma to apskatīt atsevišķā eskursijā. Tagad jau skolās vairs nemāca mīlēt lielo Ļeņinu.

Valmiera arī bija tāds interesants ceļojums . Tur varēja par velti un par naudu dabūt visjaunāko alu Latvijā. Valmieras apkārtnes braucēji nemaz Valmieru neņēma. Mīklu sastādīja no galvas.

Mālpili sasniedzām laicīgi un laimīgi. Diena, pateicoties organizētājiem, bija ļoti izdevusies. Paldies!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Oļegs, komanda nr. 2 pirms 7 mēnešiem
Šis bija 2.LOB kurā mēs esam piedalījušies; un ir arī pieredze no citiem autoorientēšanās braucieniem. Tomēr savu „uzvaras formulu”, ģeniālo taktiku tā arī neesam izstrādājuši. Rezultāts mums nebija tas labākais, bet mēs par to pārāk nepārdzīvojam. Rezultāts nav galvenais, svarīgāk ir pa īstam izbaudīt braucienu, piedzīvojumu. Un turklāt baudīt patiešām bija ko! Te noteikti jāpiemin Valmiermuižas karstalus, kādu nogaršojām pirmoreiz dzīvē, iemīlējām un arī nopirkām sev līdzņemšanai uz vakara tusiņu. Izbaudījām arī tādu atrakciju kā braukšanu Līgatnes pārceltuvē – uz koka plosta, kurš strādā bez motora, bet kustās uz priekšu ar straumes palīdzību(pārceltuve bija īsākais ceļš no bunkura uz Valmieru). Novērtējām arī tādus ievērojamus Latvijas dabas objektus kā Mazo Ellīti un Sietiņiezi, kurš ir tiešām milzīgs un iespaidīgs, un sagādāja mums kārtīgu izskraidīšanos pa trepītēm. Šos objektus redzējām pirmoreiz, un priecājāmies, ka radusies izdevība iepazīt Latvijas dabas īpašos smukumus.

Šos pozitīvos aspektus pienācīgi var novērtēt vien tagad, kad LOB jau sen ir garām. Diemžēl brauciena laikā gan vairāk nācās pievērst uzmanību kļūmēm, neveiksmēm, nelietderīgi pārtērētam laikam(pie dažiem punktiem pa pusstundai, un no tiem vēl arī ne katrs tika atrasts), nepareizi izvēlētam maršrutam(pārsvarā gan maršruts bija labi izstrādāts, izņemot Cēsu – Siguldas posmu, kur bija sastrēgums). Žēl, ka pārtērējām kontrollaiku par 3 minūtēm un zaudējām 180 punktus – gluži kā divas fotogrāfijas.

Kopumā apskatot braucienu no šodienas viedokļa, visi tomēr esam apmierināti, un nepacietīgi gaidām nākamo LOBu!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Lelde, NR-46 pirms 7 mēnešiem
Sāksim ar to ka, piedalījāmies pirmo reizi un vispār par šādu jauku pasākumu arī padzirdējām pirmo reizi. Ar tēta drauga piedāvājumu startēt auto-foto-orientēšanā, piekritām, kaut kas jauns un nebijis, kā arī iespēja jauki pavadīt brīvdienu. Protams, tā arī bija ideāli pavadīta diena ar smaidiem, smiekliem, sacensības garšu, atklātām jaunām vietām, kā arī neiztika bez maziem strīdiņiem, bet tas jau viss pie lietas piederas.:) Grūtibas sagādāja kurmīša atrašana, jo nezinājām kas tajā vietā jāmeklē, meklējām augstāk nekā draudziņš atradās, bet beigās jau ar lielu spiedzienu tika skriets,fotogrāfēts un devāmies tālāk:) Tanks mums atradās vēl veiksmīgāk, jo stūrmanis 100% zināja kurp mums jādodas, pa ceļam satikām ekipāžu, kura bija iestigusi kupenā, bet palīdzēt nebijām spējīgi, devāmies tālāk un novēlējam veiksmi. Ļoti labs un noderīgs bija siltais Valmiermuižas aliņš pēc skrējiena pa Sietiņiezi, jo kā pēc kārtīga maratona jaunākā paaudze bija aizelsusies un juta, ka nepieciešams kaut kas silts :) Ieteiktu vairāk gabaliņus ar kājām, lai nesanāk tikai tā sēdēšana mašīnā, jo tomēr ir patīkami arī fiziskās aktivitātes :) Kā arī varētu būt kopēja ballīte pēc finiša, lai varētu iepazīties ar pārējiem dalībniekiem, jo ne startā ne finišā īsti tas nebija iespējams, kur nu vēl KP, tur jau katrs par sevi :) Un, protams, tiekamies martā, pasākums ir iepaticies un tiek stāstīts jauniem dalībniekiem par jauku atpūtu! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ainars ,komanda nr.12 pirms 7 mēnešiem
Skaistais ziemas brauciens tika gaidīts ar bažām par laika apstākļiem! Bet diena izdevās brīnišķīga. "Īsais" -6 stundu laiks ļāva prognozēt, ka katrai kļūdai cīņā par labu vietu būs liela nozīme.

Diemžēl arī mēs 15 minūtes pirms starta mainījām plānus un "upurējām" Līgatnes bunkuru, kas izrādījās nepareizi.Vēl nepaņemts slēptais pie Sietiņieža, Valmieras mīklā neierakstīts vārds un rezultāta vieta ārpus desmitnieka. Bet brauciens kopumā izdevies. Otreiz organizatori salikuši maršrutu pa it kā zināmu rajonu, bet tik un tā ļoti interesants brauciens.Sevišķi liels paldies par kvalitatīvu karti, no visiem LOBiem tā bija labākā!

Braucienā bija arī kāds pārsteigums-neredzējām nevienu meža zvēru, kas mūs pārsteidza. Bet pāris suņi gan bija, kā arī balti apsalušu zirgu bars uz ceļa ar diviem jātniekiem ceļā uz Skujeni.

Liels paldies orgiem un kolēģiem par skaisto dienu un uz tikšanos Martā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

komanda TRUSIS pirms 7 mēnešiem
Ziemas pastkarītšu LOB jeb laba slava sniedziņam!

Nu jau varam teikt, ka esam dalībnieki ar pieredzi – kā nekā ceturtā reize. Tā kā līdz šim bija gājis tīri labi, un rezultāti atspoguļojās aizvien augšupejošā līknē, arī šoreiz noskaņojums atbilstošs un vēlme uzvarēt gluži vai gaisā jūtama. Mums par lielu pārsteigumu, Raganā ieradāmies pirmie, pat sākām jokot, vai neesam sajaukuši datumus vai startu ar finišu vietām, bet kad pēc brīža jau pieripoja pazīstamās ekipāžas, bija skaidrs, ka turpinājums sekos!

Startējām ar 6.numuru un 5.starta vietu… tie, kam matemātika ir stiprā puse, paši var izrēķināt☺: tas tā, pašsuģestijai!

Pēc instrukciju saņemšanas uz brīdi apmulsām, jo ierastā viena punkta vietā, kuram stingri noteikts ierašanās laiks, šoreiz tādi bija veseli divi, pie kam viens no tiem gandrīz pašā maršruta sākumā. Pirmā doma bija laist Bunkuru garām, jo noteiktais laiks likās pavisam neērts, tomēr, nedaudz pārplānojot, sapratām, ka varam arī diezgan daudz ko pagūt izdarīt jau līdz Līgatnei.

Pirmais kuriozs gadījās tepat Siguldā viesnīcā Santa, kad, prasot ceļu uz avotiņu, laipnais darbinieks uzreiz piedāvāja padzerties, lai mums nav "kājiņas jāsabrien, sniega ceļus staigājot, ūdens avotu meklējot". Nē, nē, ar saucieniem, ka vajadzīgs ir tieši PATS avots, atstājām pārsteigto puisi un lecām mašīnā, lai sekotu viņa norādēm.

Tā nu diezgan raiti krājām vienu KP pēc otra, pa vidam baudot brīnišķo laiku un skatus pa logu, ik pēc 5 min uzklausot mūsu fotogrāfes izsaucienus "ahhhh, cik smuki!"

Aizmugures logus mašīnai braši tīrījām ar skrāpi no iekšpuses. Pilots jau tajā pat dienā apsolījās salona filtru nomainīt. Bet bija jautri! Un visi, kam nagi niezēja, varēja relaksēties uz nebēdu!



Arī skrējiens pa Cēsu vecpilsētu un pils parka kāpnēm bija tieši laikā, lai izkustinātu kājas un paraudzītos uz Cēsīm no mazliet cita skatu punkta. Tauta pie slidotavas tā dīvani gan noraudzījās, kad ar leģendas lapiņām saulainā sestdienā viņiem gar acīm zib jau kurās kājas! Lejā pie estrādes mūsu modele pat pamanījās pietupties, lai tikai ar augumu gadījumā neaizsedz torņus!

Liepā arī sanāca nedaudz smieklīgi - braucam, lēnām skatoties pēc īstās vietas, bet stūrmanis, kartē ieurbies, kaut ko murmina par Lielo Ellīti. It kā jau pabraucam norādēm garām, bet neko tādu, kas redzams bildēs, ceļa malā nemana. "Klau, tas taču nav "skrejamais"punkts?", nejauši ieprasās viena no komandas biedrenēm. "Kā tad nav, protams, ka ir!" stūrmanis attrauc, aizmirsis, ka pie viņa taču ir vienīgā karte, kur atzīmēts, vai uz punktu jāvico no sirds, vai tas sasniedzams rokas attālumā no ceļa malas. Tad nu lecām ārā un pa sniegu brizdamas, klupdamas krizdamas ripojām lejā uz “elli”. “Ahh, cik smuki!”, atkal izsaucās fotogrāfe, bet ar to prieki viņai beidzās, jo LOBā jebkura lielāka pakavēšanās punktā var maksāt dzīvību, oi, atvainojos – vietu pirmajā pieciniekā.

Arī bunkuru paņēmām tādā ātrumā, ka diez vai Pugo un Voss būtu spējuši turēt mums līdzi. Vienu brīdi tas skrējiens pa betona kāpnēm atsauca atmiņā skolas gadus, kad lielā skolēnu masa ar Andri Keišu (toreiz 12.klases skolēns, tagad JRT aktieris) priekšgalā ievērojamā ātrumā no trešā stāva “nesās” lejā uz ēdnīcu pagrabstāvā, lai ieņemtu pirmās vietas pie cīsiņiem, vārītiem kartupeļiem un kompota!

Bunkura darbiniece piedāvā ielūkoties plānā, lai varētu noorientēties, kur arodas īstā telpa ar Ļeņinu. Bet tas nu bija lieki, jo jau nākamajā sekundē , matiem plīvojot, gaiteņa galā parādās skrējēji ar izpildīta uzdevuma atblāzmu sejā.

Par balto un pasakaino visās vārda nozīmēs “pastaigu - sprintu, kas neglābjami pārvēršas krosā” uz Sietiņiezi varam tikai piekrist jau šeit izteiktajam viedoklim, ka tā laikā "paguvām nomirt trīs reizes"- bija smagi, bet gandarījums par paveikto divtik liels!

Un tu skrien un skrien (mežs jau smuks, bet mēle sāk izkalst un kājas ļimt), un vectētiņš, kas sarkanā plastmasas vannītē no kalna lejup vizina savu sārtvaidzīti mazmeitiņu, svaigā piparmētru končas balsī uzsauc: “tas ir vēl labu gabaliņu uz priekšu, ja jums vajag tur, kur šodien visi skrien!” Paldies arī draudzīgajai kaimiņu komandai par pareizās klints parādīšanu!

Kopējā bilance braucienam rādās visai pozitīva, lai arī ar mazām aizķeršanām, tomēr apskatīt paguvām lielāko daļu no kartē atzīmētajiem punktiem. Un atkal gribam uzslavēt mūsu šoferīša braukt prasmi – mēs ar savu mazo pilnpiedziņas bērīti parādījām asti lielajiem džipu zirgiem! Un iztikām bez grāvjiem, kupenām, traktoriem un citām nervus kutinošām situācijām.

Savukārt varam tikai apbrīnot Allenu no team#19, kurš turēja tempu ar “priekšpiedziņas automātu” un mūs tādējādi piespieda fotogrāfēšanai atvēlēto laiku saīsināt vismaz uz pusi! Noņemam silto ziemas cepuri un pat šalli arī Baltskaru komandas priekšā – lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tiek braukts divatā.

Kādā brīdī jau ienāca prātā doma – diez kad sāksies “piedzīvojumi”. Bet skaļi jau tos nepiesaucām.

Pēc finiša darījām tā, kā ieteica organizatori – izstaigājām muižas telpas un vienā no zālēm pat tango uzdejojām. Jā jā, ar visām zilajām bahilām kājās!

Un vēl - šis reģions noteikti tiks apmeklēts jau garākā braucienā vasarā.

Tad nu priecājamies par rezultātiem, sakām paldies komandai “Organizatori” un apsveicam visus ar lielākām vai mazākām uzvarām un tiekamies uz LOB takas!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Artūrs, 4 cilvēki pirms 7 mēnešiem
Brauciens bija lielisks. Fantastiski skaista diena.

Pirmo reizi braucām pa tik sniegotiem un ļoti bieži apledojušiem ceļiem, kas, kā izrādās, iespaidīgi samazināja pārvietošanās ātrumu. Bijām izvēlējušies braukt ar džipu, kurā sēžot mazāk jādomā par ceļu izvēli un to kvalitāti, tomēr tas izrādījās arī diezgan pasmags un tūļīgs, rezultātā vajadzēja braukt ļoti prātīgi un lēnāk nekā plānots. Pieredzes trūkuma dēļ to visu nebijām ņēmuši vērā kalkulējot maršrutu, kā rezultātā nokavējām finišā 9 minūtes un saņēmām kaudzi ar soda punktiem.

Tā kā startējām otrie, nezinājām ko iesākt ar Līgatnes bunkuriem. Bija pārāk daudz laika līdz 11iem, lai ar dažiem starppunktiem varētu pa taisno uz turieni nesties (tā vismaz likās). Pieņēmām lēmumu maukt caur Cēsīm, kas paņēma iespaidīgi daudz laika un km. Vēl liels laika patērīņš mums sanāca Sietiņiezī, kur bija riktīgs kājām maucamais gabals; tas godam un aizelsdamies tika noskriets, bet laiks laiks laiks.

Neskatoties uz negatīvo, esam ļoti apmierināti. Diena bija izdevusies fantastiska. Tika iegūta superīga pieredze, kuru izmantot nākamajos braucienos. Paldies!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Flying flowers pirms 7 mēnešiem
Vispirms Laimīgu jauno gadu visiem tiem, kuriem tas vēl netika novēlēts! Otrkārt, paldies organizatoram tur augšā par BRĪNIŠĶĪGI SKAISTO DIENU! Lai arī brauciens pārsvarā bija kā pa slidotavu, saule, sniegs, sarma un stirnas bija fantastiskas! Mūsu ekipāžā arī vīrsusainais laiks ienesa korekcijas - toties laikam tādas kā nevienam - brauca 2 sievietes un 2 bērni (meitenes 7 un 13 gadus vecas)un fotogrāfs Arnis!!! Vai vēl kādam tā bija? Un jāsaka, ka esam ĻOTI lepnas - jo 18 vieta 60-cik-tur -pārsvarā-vīru konkurencē ir kaut kas! Lai arī sieviete un lai arī blondīne :-) bija pie stūres, mēs nevaram lepoties ar iebraukšanu grāvī vai plakaniski ņemtiem līkumiem :-) Bet ar to, ka mūsu bērni ir acīgi - ar to gan varam palepoties. Braucot uz Vaidavu, izlēmām Kalēja klintšu kontrolpunktu neņemt. Bijām pārliecināti, ka esam uz pareizā ceļa - te pēkšņi Kates kliedziens - stāvi! stāvi! redz kur kontrolpunkts no fotogrāfija lapas! Kāds kontrolpunkts- kartē nekā nav. Taču izrādās, esam nogriezušies pretējā virzienā (aizrunājāmies par strinām) un, tiešām, vēl 100 punkti mūsu! Paldies Katei!

Arvien skaidrāks (šis jaur ir 3 brauciens) kļūst tas, ka ar tiem brašuļiem, kuri arī uz apledojušiem ceļiem neievēro noteikto braukšanas ātrumu, mēs nedz gribam, nedz varam sacensties, bet gribas ticēt, ka tāds jau nav sacensību mēŗkis - izsprukt no policistiem un tad ar to lielīties.

Tagad tik jāgaida Marts! Uz tikšanos!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

fokapirmais; komanda 44 pirms 7 mēnešiem
Vēsturiska atkāpe ar savas astes pacelšanas (lielīšanās) pazīmēm. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā no Jaunbērzes (palielāks pufaikciems Dobeles novadā) uz kājinieku OS reizi nedēļā brauca vesels autobuss. Šobrīd daži kļuvuši par opīšiem, daži izauguši un paši kļuvuši par vecākiem. Taču orientēšanās vīruss dažus ir inficējis neatgriezeniski, vienīgi"pumpenes"un kompass tika nomainīti pret auto un digitālo foto. Fakts: vismaz 4 ekipāžās ir esošie un bijušie jaunbērznieki.

Par mačiem. Bezgala jauks apzīmējums ir "ceļojums pa Ziemassvētku kartīšu vietām". Startējām ar jaunu 1.stūmani un jaunu objektu atpazinēju, vienlaikus fotomodeli un slēpto punktu atkodēju. Nobraucām priekš sevis labi, tikai trīs lielākas kļūdas: slēpto (.) meklējam bišku citur, Cēsīs drupas dabūjām pārbildēt, jo sākotnēji nenogājām līdz lejai, vienreiz noraustījamies uz parasto (.). Tikai Rubenē sapratu, ka esam laika trūkumā, Braslā vēl skaudrāk: bez sodiem par kavējumu vai ātrumu laikam neiztikt. Rezultātā tomēr paspējām 1 minūti pirms noteiktā finiša laika . Acīmredzot ir pienācis brīdis pakāpties uz nākamo kvalitātes pakāpienu: precīzs maršruta plānojums ar km un ceļam nepieciešamo laiku, ja vid. ātrums ir 70 (pēc nolikuma) tad jābrauc maksimāli tuvu tam( pie velna CSN un CP). Varbūt ekstrēmi. Varbūt pēc pirmās tikšanās ar "zaļajiem" visa varonība būs papēžos. Tad jau redzēs. Uz bildes ir mani jaunie komandas biedri.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Raitis, SAAB 9-3 Nr.20 pirms 7 mēnešiem
Ko lai saka pēc neticami veiksmīga sākuma? Plānotais maršruts izpildīts gandrīz perfekti un sasniegta 5. vieta. Pašu pieļauto kļūdiņu dēļ pietrūka tieši tik daudz, lai iekļūtu trijniekā. Kā vienmēr - starta secība ieviesa savas korekcijas dienas plānā visneprognozējamākajā veidā. Ja iepriekšējā posmā priekšrocības bija startējot sākumā (tumsas dēļ), tad tagad pēc iepazīšanās ar karti tā vien gribējās tik prom no sākuma, lai varētu doties pa tiešo uz bunkuru pie Ļeņina. Diemžēl laiku līdz 11:00 nācās izmantot ne pārāk optimāli vācot iespējamos punktus tuvākajā apkārtnē. Kopumā gan jāsaka, ka šoreiz efektīva maršruta plānošana likās vieglāka, nekā iepriekš. Nez, kā pārējiem - vai tas pieredzes dēļ, vai tiešām tā bija?



Par ziemas apstākļiem kā pilots varu izteikt vislielāko atzinību. Neskatoties uz faktu, ka lielākā daļa maršruta fakstiski tika nobraukta pa tīru ledu, auto uz ceļa turējās stabili un pie stūres sēdēt bija interesanti, bet nebūt nogurdinošāk, kā "sausajos" posmos. Pāris reizes gan bijām uz ilgākas aizķeršanās robežas - pirmo pie Rubenes baznīcas, kad stūrmanis teica braukt taisni līdz T veida krustam ar asfaltētu ceļu, to, ka asfalts ir zem biezas sniega kārtas baltas pļavas vidū aptvēru par vēlu. No pretējās puses kupenas gan auto spēja izkārpīties saviem spēkiem. Un otrreiz - lēni apgriežoties šķietami plašā krustojumā, auto vienkārši noslīdēja no ceļa, tiklīdz nokļuvu ceļa slīpajā pusē. paldies par atsaucību tuvumā esošajiem, kas nekavējoties piebremzēja un acīmredzot bija gatavi palīdzēt, bet ārā tomēr tikām saviem spēkiem, bez aizkavēšanās.



Āķīgākais WP manā skatījumā šoreiz Vienkoču parks Līgatnē, jo mēs kopā ar vairākām citām ekipāžām vienotiem spēkiem mēģinājām kaut ko atrast, iebraukuši iepriekšējā celiņā, kas pēc kartes bija ļoti "kārdinošā" attālumā no lielā krustojuma.



Nu jā - un šogad ir mans CP gads. Jau pirmajā janvārī mācījos pūst trubiņā. Nedēļu pirms pasākuma to Siguldā izdarīju divreiz. Un protams - gandrīz tūlīt pēc starta to nācās izdarīt Allažos.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Kristaps, Opel Astra Nr.59 pirms 7 mēnešiem
šādā pasākumā startējām pirmo reizi.

Organizatori bija pastrādājuši labi. Pabiju tik daudz jaunās vietās, kurām ikdienā vienkārši braucu garām. Domāju, ka tuvākajā laikā atradīšu iemeslu apskatīt dažas no tām vēlreiz un krietni nesteidzīgāk.

Laiks bija jauks, plāns bija lielisks, un kaut arī mūsu izpildījums mazliet piekliboja, mēs lieliski pavadījā laiku. Neiztikām arī bez vadātāja, nevarēju atrast pareizo ceļu uz Rakšiem, neskatoties uz to, ka esmu tur bijis jau agrāk. Kas vien parāda to, ka paļauties tikai uz atmiņu vien nevar, īpaši sacensībās.

Sākām ar garo cilpu no apakšas, diemžēl tas nebija pareizais lēmums, jo nokavējām uz Valmiermuižu. Mazliet aizrāvāmies WP vākšanu, kas pie pilsētām bija biezāk izvietoti, un knapi iekļāvāmies pieļaujamajās kavējuma minūtēs. Pēdējais lidojums no Sietiņieža uz finišu bija uz ātruma pārsniegšanas robežas.

Neoficālie rezultāti jau ir zināmi, un mēs jau esam gatavi jauniem piedzīvojumiem. Tiekamies martā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Stūrmanis, teams Nr.38 pirms 7 mēnešiem
Brauciens beidzies, izdarīti kārtējie secinājumi par to, ko varēja labāk, ko izdarījām labi. Šoreiz pievīla maršruta plānošana, jo neņemot vērā saīsināto laiku, maršrutu saplānojām pārāk garu, kā rezultātā nācās no Valmieras taisīt tiešo reisu uz Mālpili gandrīz bez pieturvietām. Cik palasītas atsauksmes, nojaušu, ka ne mēs vienīgie bijām tādi. Patika bunkura apmeklējums, Valmiermuižas alus darītava un krosiņš pie Sietiņieža :D Ņemot vērā diezgan skarbos ziemas apstākļus, jāsaka, ka iztikām bez starpgadījumiem un nepatīkamiem mirkļiem braukšanas ziņā. Secinājums - brauciet strauji, bet ar prātu, domājot 2, 3, 5 soļus uz priekšu :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

52 komanda pirms 8 mēnešiem
Paldies organizatoriem! Piedalījāmies pirmo reizi un teiktu bīj ok.. takā sakumā likās kā vidzemniekiem ka daudz ko zinām bet finālā bijām pārsteigti cik daudz interesantu vietu ir vidzemē un kurus mēs nezinājām .... vissu mūsu pasākumu sabeidza bunkura fotogrāfēšana pēc kuras fotoaparāts sāka taisīt visādus jokus ka rezultātā no 29 vietām bij ko nodot ka esam bījuši 23 vietās... ceļi bij ok un auto tehniskais stāvoklis nepievīla un kupenas netaranējām un ātrumus neparsniedzām... finišējām laikā.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Subaru komanda Nr.40 pirms 8 mēnešiem
Pirmkārt- paldies organizatoriem par šo jauko pasākumu!

Kā jau iesācēji šajā jomā- esam apmierināti ar paveikto. Paspējām atrast 31WP neskaitot Valmieru. Mīklu atminējām pat nepiebraucot pie dažiem WP, jo loģiski domājot izdomājām atbildi. Protams pazaudējām diezgan daudz laiku pasēžot grāvī pie Āraišu dzirnavām (Paldies visiem, kuri mums palīdzēja izstumties no kupenas), tāpat arī no Mores braucot ārā iebraucām kaut kādā "neceļā", kur ceļš beidzās pļavā uz tilta... Vēl laiku pazaudējām Liepā- nu nekādi nevarējām saprast- kur un kas tieši ir WP. (Tā arī neatradām).

Gribējās iekļauties kaut tajās 15 minūtēs pēc finiša laika, bet diemžēl nesanāca. Bet tāpēc jau kreņķi neķeram, netrūka mums ne smieklu, ne azarta! Diena bija izdevusies godam!

Maršrutu mēs būtu plānojuši savādāk un iespējams būtu vairāk paspējuši atrast WP, bet diezgan daudz mums izjauca Bunkura un Valmiermuižas alus noteiktais ierašanās laika posms.

Ja mūsu pilots un stūrmanis martā vēl būs LV, tad noteikti vēlreiz piedalīsimies.



P.S. Atvainojamies tam Audi vadītājam, ar kuru satikāmies pirms bunkura (mēs prombraucot- viņš turp braucot). Mūsu pilots laikam aizdomājās un negaidīja, ka līkumā parādīsies mašīna, tāpēc piebremzējot ieraugot pretimbraucēju- sākām slīdēt. Labi, ka viss labi beidzās..
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Edgars, ķiršu sarkanais VW Golf Nr. 8. pirms 8 mēnešiem
Šoreiz izdomājām braukt ar pagājušā gadsimta mašīnu (1989. gads), jo slidenie ceļi, azarts, atomātiskā ātrumkārba un jauna mašīna nav īsti savienojami šajā pasākumā. Visu plānošanu sākām kā parasti: uzmanīgi izlasot noteikumus, sašķirojot bildes, meklējot ceļa zīmes un plānojot maršrutu. Nolēmām upurēt bunkurus un tur nebraukt, jo starta laiks bija pašā sākumā un Valmieru ar bunkuriem tā īsti apvienot nevarēja. Izdomājām, ka arī krustvārdu mīklu varētu atminēt jau līdz Valmierai, lai ietaupītu laiku, kas arī veiksmīgi izdevās, un Valmierai veiksmīgi apbraucām apkārt. Punkti vācās raiti līdz brīdim, kad braucām fotogrāfēt lamas. Kāda vella pēc mums tur vajadzēja braukt, jo daudz laika pazaudējām, lai tiktu uz turieni, no turienes un vēl arī pieļāvām mazu kļūdiņu navigācijā, kas kopumā mums nogrieza kādas 30 minūtes. Bet bez kļūdām īsti nevar nobraukt.

Nākamā kļūda bija uz pilota (manas) sirdsapziņas. Kaut kur pa ceļam uz Nītauri arī mūsu ekipāža noķera kupenu grāvī. Bija ļoti viltīgs līkums - tieši aiz kalna un no kalna lejā. Vienkārši aizgāja taisni un viss. Bet jāsaka, ka laime nelaimē, jo nebijām lāgā iztuntulējušies no auto, kad blakus jau apstājās vietējais bļitkotājs ar hondas džipu, kā rezultātā mūsu golfiņš vienkārši izleca no kupenas. Jāsaka, ka atmaksājās braukt ar šo auto, jo skāde praktiski nekāda, tik mazliet salocītas priekšējās plastmasas un izpūtējs kaut kur tāds skaļāks palicis. Tiešām veiksmīgi, jo šī piespiedu apstāšanās mums prasīja tikai 5 minūtes. Tālāk jau traucāmies uz finišu, pa ceļam vēl paķerot pāris punktus.

Kaut gan brauciens ilga tikai 6 stundas, bet tāpat beigās nogurums lika par sevi manīt. Laikam jau tas apgrūtināto braukšanas apstākļu dēļ. Bet ziema ir ziema.

Gaidām rezultātus un tiekamies martā!!!



p.s. fotogrāfijā Jānis.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rolands, jauno gadu sākam ar Nr: 17 pirms 8 mēnešiem
Paldies organizatoriem par kārtējo jauko posmu. Lai arī jau uzzinot pagāšgad to ka šis posms būs tikai 6 stundu garš un paskries nemanot. Tā arī tas notika, jo tuvāk beigām tuvojāmies jo atkal neliela pārrēķināšanās un nākas no vairākiem KP atteikties. Nekādus pārāk lielus briesmu darbus nesastrādājām, arī kupenas šoreiz atstājām neskartas, bet bez pārsteigumiem arī neiztikām. Pāris līkumus un krustojumus izbraucām uz robežas starp nepatikšanām un pamatīgu izbīli.

Lai arī šoreiz likās ka viss ir izplānots kārtīgi un nekam nevajadzētu noiet greizi, bet vienmēr kaut kas notiek. Šoreiz mums pēc ļoti laba starta piemetās vadātājs. Vairākās vietās nācās maldīties. Kā arī vietējie šoreiz nemācēja palīdzēt, jo uz jautājumu kas jūsu pilsēta varētu būt no šīm fotogrāfijām saņemam drošu atbildi šis akmenis. Mēs pārjautājam kāpēc aiz viņa nav krūmu atbildē sekoja mēs tos nozāģējām. Nācās vien pašiem meklēt īsto KP.

Arī Valmierā piemetās vadātājs , jo pa Tērbatas ielu nobraucām reizes sešas vai septiņas.

Nu ko atliek tikai sagaidīt rezultātus. Un tiekamies Martā.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Agris pirms 8 mēnešiem
Šoreiz pamatīgi sapināmies meistarībā... Pats brauciens gāja pat necerēti labi, neskatoties ne uz slidenajiem ceļiem, ne uz pusi samazināto ekipāžu (samazinājums notika agrā sestdienas rītā un izkritušo pienākumi bija jāuzņemas atlikušajiem ). Neiztika bez dažām ekstrēmām epizodēm. Pirmā bija netālu no Mores , kad tuvojoties krustojumam ieraudzīju baļķvedēju, kas ieslīdēja līdz krustojuma vidum, izdevās izvairīties gan no lielā Volvo, gan no grāvja. Otrā bija braucot pie lamām , laižoties no kalna ,pretī, pa ceļa vidu, pa risēm nāca Škoda, no kuras izvairījos iebraucot mežā pa netīrītu ceļu. Paveicās neiestigt, jo kāds jau pirms mums bija te izbraucis pa taisno. Trešā un pati riebīgākā epizode bija pie slēptā punkta uz Vaidavas - Cēsu ceļa. Mēs braucām no ieža fotografēšanas un pa priekšu mums brauca ekipāža ar pelēku T4 busiņu. Pie slēptā punkta šie strauji apstājās un meiča no busa devās pāri ceļam pie rādītāja, lai iepozētu. Galvā viņai bija kapuce, tāpēc blondos matus neredzēju, bet ka tādi bija, nešaubos ne mirkli..Jo pāri ceļam viņa gāja pa diagonāli un nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi...Lai arī ātrums nebija liels, nobremzēt nevarēju un kamēr viņa tur pa ceļa vidu gorījās , domāju raut grāvī, bet nevarēja jau saprast uz kuru pusi modele rausies, kad mūs ieraudzīs...parāvās viņa uz pareizo un tikām viņai garām. Domāju ka pāris sirmus matus dabūju tajās sekundēs. Un signāls , protams, bija aizsalis, pat uztaurēt nevarēju...

Un tagad stāsts par meistarību. WP lasījās labi, pilnīgi azartā bijām iegājuši, kad pie Valmieras atjēdzos, ka finišs taču paredzēts Mālpilī. Teorētiski laika , lai atgrieztos pietika, bet gribās taču vēl, tāpēc nolēmu līdz Cēsīm braukt pa Gaujas labo krastu, paņemot tur esošos WP. Ņemot vērā patālo skriešanu līdz iezim un līkumainos un slidenos ceļus, kavējiens sanāca pamatīgs. Tagad tikai atliek cerība uz pēdējo vietu, jo, kā saprotu - pirmie un pēdējie balvā dabūs vakaru Mālpils pilī...

Bet pasākums bija labs, man pilnīgi noteikti patīk ziemas ceļi. Tiekamies martā un tad jau būs dubļi..
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Velga, PIE TEAM nr. vairs neatceros :) pirms 8 mēnešiem
Visforšākais šajā braucienā bija tumsas iestāšanās..... nekad vēl nebijām neko tādu piedzīvojuši, vislabākais bija ceļš pa tumsu no medenciema līdz baložiem, bet mēs veiksmīgi neaizklīdām, kur nevajag un līdz ar to finišā iebraucām, minūte minūtē - mēs sen tādu laimi nebijā izjutuši!!!

Tiekamies Janvārī...
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Komanda Nr.30 pirms 8 mēnešiem
Liels paldies organizātoriem, tas bija lielisks piedzīvojums. Divi no mūsu komandas piedalījās šajā braucienā pirmo reizi, bet divām bija jau pieredze. Es piedalījos pirmo reizi. Sākumā apjuki, kad laukā tika vilktas lielās kartes, zīmuļi, lineāri, bet nu es zinu, kam tas viss. Diena pagāja vienā elpas vilcienā. Nu, bet tumsa... man nepatika. Prasījās, lai mugurā būtu kas atstarojošaks par aproci, jo tumsā skraidīt gar ceļa malu nebija omulīgi. Bet es zinu, ka vasarā vilkšu laukā karti un došos apskatīt visas tās vietas kur pabijām. Liels paldies organizātoriem, kas mums parādīja, ka te pat mums blakus ir tik daudz skaistas un interesantas vietas.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

56.komanda pirms 9 mēnešiem
Paldies organizātoriem!Patīkami bija redzēt,ka ir tik daudz aktīvu cilvēku,kas brīvdienu pavada ,nevis uz dīvāna pie pie televizora,bet piedalās sacensībās.Mūsu ekipāža ir galīgi iesācēji-2 dalībnieki piedalijās pirmo reizi,3 dalībnieki otro reizi.Mums patika!Izrādās,ka Rīgas rajonā ir daudz mums nezināmi objekti.Ropažu drupas,piemēram,man bija pilnīgs pārsteigums,lai gan tur esam bijuši .Saskaitot fotogrāfijas iznāca,ka puse mums ir fotografētas gaismā,puse -tumsā.Pa tumsu meklēt palika visai interesanti.Daļu objektu atradām nejauši-domājām,ka ieraudzīsim vienu,bet uzdūrāmies kautkam citam.Tā mums sanāca ar lielisko zīmi"atkritumus izgāst aizliegts'.Brīžiem vandoties pa grāvi,brīžiem brienot pa necerēti dziļām peļķēm , tomēr laimīgi finišējām!!!!Un kad vēl būtu tik lieliska izdevība pilnīgā tumsā paskraidīties pa Salaspils memoriālu!Vēl piebildīsim,ka aizdomīgas krāsas zupiņai nebija ne vainas.Nākošreiz jāņem līdz otrs fotoaparāts,lai var iemūžināt komandas biedrus visādās interesantās izdarībās.Uz tikšanos janvārī!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Marina, Nr.06 pirms 9 mēnešiem
Sveiciens visiem LOB cienītājiem !

Jāsaka, ka šis bija mūsu komandas pirmais mēģinājums.

Paldies visiem diskusiju un atsauksmju rakstītājiem, jo te varēja savākt daudz noderīgas informācijas, lai pienācīgi sagatavotos pasākumam. Ļoti noderēja gan krāsaini marķieri, gan līmlapiņas, gan lineāls un likturīši !

Pieredzes trūkums mazliet patraucēja brauciena plānošanā. Tā kā Godesverderā bija jābūt noteiktā laikā, tad nepaņēmām Ādažu – Carnikavas pusi. Komiski sanāca ar Ķekavas punktu, jo mums bija informācija, ka Herberts Gailis saistīts ar šo vietu. Labi, ka bijām gana acīgi un atpazinām drupas no attēlu lapas .

Savukārt tumsa piedeva labu devu asuma šim pasākumam. Līdzēja Olaines apkārtnes pazinēji komandā un, neapšaubāmi, arī sava deva veiksmes !

Vārdu sakot, esam priecīgi par saviem sasniegumiem.

Tātad ir „āķis lūpā” - gatavojamies startēt nākamajā braucienā !
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Liene, Nr.03 pirms 9 mēnešiem
Sveiki!

Sākšu ar to, ka paldies organizatoriem par lielisko braucienu, kaut gan savācām maz punktu, jo šoreiz mūs pievīla tehnika.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Diviem no ekipāžas šis brauciens bija jau trešais, bet divi komandas dalībnieki bija pirmo reizi. Rezultātā, mums bija jauns stūrmanis (kurš savus pienākumus veica lieliski) un visu citu vispārējo pienākumu veicēja (mēs aizmugurē sēdošās veicām fotografēšanās pienākumus, pildījām krustvārdu mīklu un mazliet ar ko piepalīdzējām stūrmanim).

Ierodoties uz startu ap 9:30, visi jau bija ieradušies un bijām pēdējie. Skaidrs, ka viens no ilgākajiem laikiem pa tumsu. Un beigās startējām pirmspēdējie.

Sākums bija samērā raits, līdz nonācām Carnikavas mežā, kur braucām gar sliedēm. Uzbraucot kalniņā, izrādās bija stāvs kāpums lejup, bet kalnā galā mūsu autiņš stingri divas reizes atsitās. Izkāpjot ārā un sākot pētīt mašīnu, īsti neviena vaina neatradās. Kā izrādījās kalna galā, meža vidū uz ceļa bija asfalta gabals!!! Un mūsu zemais Audi uz tā uzķērās. Bet nu veiksmīgi turpinājām ceļu, līdz nonācām Ādažu poligonā, kad izdomājām pa taisno izbraukt uz Loju. Nu mums bija īsts offroad brauciens ar savu mazo un zemo Audi. Cerējām, ka mašīna mums tie piedos, bet kā vēlāk izrādījās, nepiedeva.... Bet lasot citu atsauksmes, kas bija iestiguši, varam uzslavēt savu pilotu, kam veiksmīgi izdevās šo posmu izbraukt ar tik ļoti šim ceļam nepiemēroto mašīnu.

Līdz 117 WP punkti lasījās raiti, it kā bijām uz pareizā ceļa, bet acīmredzot uztraukums par nokavēšanos uz Godesverdu, mūs sasteidzināja, un to punktu neatradām.

Nonākot Godesverderā, beidzot bija izdevība savu pilotu un stūrmani izvilkt no mašīnas. Aizejot līdz zupas katlam, mums pateica, ka visa zupa izēsta, bet beigās kaut ko tomēr sakasīja no lielā poda. Katram ir sava gaume un garša, bet, lai piedod Godesverdas puiši, mēs neviens nevarējām to ieēst, kā rezultātā mūsu otrā dienas ēdienreize pēc brokastīm bija 9 vakarā.

Pēc Siguldas devāmies uz Raganas klēpi, grūti gāja, bet atradām to ar tām minimālajām norādēm, ar ko, izrādās, Rīgas rajons ir paskops. Ceru, ka tam citas ekipāžas puisim, kas nokrita uz tiltiņa, viss ir kārtībā un roka ir vesela.

Un tā bija iestājusies tumsa, salasījām vēl dažus punktus un nonācām uz slavenā leģendas ceļa. Sākums līdz Bānīša norādei bija veiksmīgs. Nonākot krustojumā, ieraudzījām iekurtu ugunskuru, bet neviena tur nebija... Braucām, braucām un braucām ilgi, kamēr sasniedzām lielo ceļu. Katrā ziņā radās sajūta, ka esam nekurienes vidū.

Un tad pienāca tas brīdis, kad konstatējām, ka kaut kas nav kārtībā ar autiņu. Acīmredzot autiņš nebija sajūsmā par zemes aršanu ar vēderu, un rezultātā pilots konstatēja, ka pannai ir atrauta priekša un viss piedzīts ar sniegu. Tā kā pannas aizmugurējā daļa vēl bija klāt, nācās to piesiet. Paldies dievam, ka mašīnā bija striķis, kas mazliet atviegloja situāciju. Pēc tam tika pieņemts lēmums braukt uz Rīgu un neiekulties vēl kādās nepatikšanās ar autiņu, vismaz finišēt.

Tā mums praktiski pēdējās stundas vairs nesanāca orientēties.

Bet nu nekas, pirmie kucēni jāslīcina. Vismaz būs mācība nākamajām reizēm, kur varam braukt ar savu autiņu. Kaut gan tādi ceļi kā Rīgas rajonā, nav bijuši nekur. Vismaz kur mēs esam bijuši.

Paldies visiem dalībniekiem, organizatoriem, kā arī vislielākais paldies savai komandai par optimismu, sapratni un kopīgo darbu!

Par tām negatīvajām emocijām, ko citi var sagādāt – ar laiku pie tā pierod. Arī man pirmajā mūsu LOB gribējās vienu puisi iekaustīt, kad viņš man nogrieza ceļu, gandrīz izraisot avāriju. Bet tās dusmas pārgāja un ar katru LOB tu sāc domāt vairāk par sevi un neapkrauties ar negatīvajām emocijām.

Veiksmi turpmāk un tad jau tiekamies!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr. 21 pirms 9 mēnešiem
Sveiki visiem!



17. oktobra rīts sākās ar mežonīgāko stresa devu, jo komanda plānojās sastāvet no 4 cilvēkiem. Viens mūsu biedrs netika, ko paziņoja 15 min pirms izbraukšanas un ka jau prasti viens arī aizgulējās, tad nu DRĀZĀMIES (trijatā ar Subāru (sākotnēji bija plānots braukt ar krietni ekonomiskāku auto, bet tā kā tas aizkavējās servisā, tad nu kā sanāca ta braucām)) uz DUS Kurši, lai nenokavē ilgi plānoto pasākumu, viss bija kārtībā:)

Ja jau diena sākās ar stresu tad viņa arī turpinās. Paldies vienam no dalibniekiem kurs vnk uzprasija vai mums ir Ugunsdzēšamais, trīsstūris, aptieciņa,??? Par ko auto īpašniekam bija lielas acis ( tatad nav NEKĀ), tad nu Mēs gājām misijā uz DUS veikalu, ar skumjām acīs ludzām pārdevējai, Vai viņa Mums nevar aizdot uz 30 min iepriekš minētās lietas, izdevās lai nebūtu stresa Mēs atstājām drošības naudiņu.

Tad kad sākās auto teh. apskate, tas sapratām ka minētās lietas prasa izvēles kārtībā, un ka jau tas bija plānots Mums uzprasija, viss bija kārtibā (sitam plaukstas).

Tad nu Mēs veiksmīgi izbraucām uz starta, startējām , finišējām ar smaidu un gandarijumu par izdarīto.

Rezumē: Tagad Jūs no mums netiksiet vaļā, brauksim vēl un vēl:)

Paldies organizatoriem un atsaucīgajiem dalibniekiem! Uz satikšanos
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Aldis, Uģis, Gundega, Andra u.c. ekipāža Nr.13 pirms 9 mēnešiem
Rīgas reģions bija interesants!

Ar bažām domājām par slidenajiem, piesnigušajiem ceļiem, no kuriem kā izrādās ne vēsts. Jo tuvāk galvaspilsētai, jo ceļi dubļaināki!

Laika ziņā izplānojām visu puslīdz pareizi, tikai tumsa mūs pārsteidza ātrāk, kā bijām domājuši.

Redzamība slapjo ielu apgaismojumā Ķekavā, Olainē un tās apkārtnē bija tuvu nullei. Toties lieliska iespēja bija pārbaudīt vietējo iedzīvotāju orientēšanos pēc bildēm savos pagastos! Jāatzīst, ka gandrīz teicami visi uzrunātie tika galā ar uzdevumu! Ja vēl atcerējās, ka te jau šodien daudz mašīnu brauc un kautko meklē....

Toties kāds mājas saimnieks, kura ceļa galā bija jābildējas pie akmens, gan nojautāja, ko mēs te visi šodien māžojamies!!!!!

Orientēšanās gaismā bija patīkama, tāpēc tiekamies jau nākošajā gadā!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ainars komanda nr.12 pirms 9 mēnešiem
Klāt kārtējais LOBs! Šoreiz esam apņēmības pilni startēt labāk kā Kurzemē. Izdodas laicīgi ierasties, pat ātrāk par Orgiem. Pārspriežot iespējamo brauciena rajonu, liekas, ka lai brauciens neizietu no Rīgas rajona, punktiem jābūt ļoti blīvi novietotiem. Bet izrādās blīvums ir parastais un divi "nostūri' paliek tukši.

Starts sākas raiti,punkti atrodas viegli. Bet tas ir līdz 117.Braucot pa diviem ceļiem, tā arī līdz viņam netiekam,jo jābrauc uz Godesverderu.Vēlāk izrādās, ka 117 mums liedz tikt trijniekā!

Pa glumo baļķi izdodas noiet ar otro reizi, grūti novelkās vamzis, iekosta zupa no interesanta trauka un aiziet tālāk! Siguldas punkti lasās viegli, leģenda arī nesagādā problēmas(leģendas laikā gan jāpalīdz meitai orientēties Rīgas satiksmes maršrutos un pieturās!).

Pašas beigas gan neiznāk tādas kā gribētos.Kā lielāka daļa , arī mēs vandāmies pa Baldoni, tad tumsā neviešs uzticību ceļš caur Medemciemu, stūrmanis(es) cītīgi dzen garām baznīcai Jaunolainē un visbeidzot Jaunmārupē iestājas aklums lasot karti. Bet tad ir arī laiks braukt uz Molu. To uzdevuma laiks ir sācies, mēs saprotam pēc minūtes.

Šoreiz Orgiem paldies par daudz ko neredzētu rajonā , kur viss liekas zināms, piemēram varde Baložos!



Uz tikšanos Janvārī!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ineta, atkal Nr.25 pirms 9 mēnešiem
Shis bija muusu otrais lob. Diemzheel ne tik veiksmiigs, kaa pirmais (lielaa meeraa tumsas deelj), bet gan jau - kljuudas tiek analizeetas un secinaajumi tiek izdariiti. Jaacer, ka naakamreiz veiksies labaak! :)

Tieshaam aarkaartiigs prieks bija legjendas brauciens. Braucot to, spriedaam, ka taadas legjendas bez maz vai katraa lob buutu jaaieviesh, jo tas tieshaam rada patiikamu orienteeshanas garshu - seko liidzi attaalumiem, pagriezieniem, krustojumiem utt. Cepuri nost arii par 'nedaudz viltiigo' uzdevumu izkljuut peec tam aaraa pa citu celju :)

Papildus uzdevumi Siguldaa iepriecinaaja (iipashi jau kaadas suveniiru tirgotaajas atbilde uz jautaajumu, kur mekleejami spiekji - "neskaties kartee, klausi mani!" :) ) Godesverderas apmekleejums ar papildus uzdevumu un gardo zupu bija iistajaa vietaa un laikaa! :)

Tieshaam milziigs paldies par jauku, aktiivu un interesantu nedeeljas nogali organizeetaajiem! :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Rihards, Nr01 pirms 9 mēnešiem
Izbraucām jau laicīgi, lai varētu startēt vieni no pirmajiem - še tev, nostādīja pašā stāvlaukuma tālākajā galā, bet tās vismaz nebija rindas beigas, startējām aptuveni pēc 30 minūtēm. Līdz Siguldai nemitīgi pavadīja cīņu biedri, pēc tam vismaz izretinājās, uzreiz drošāk braukt. Sveiciens komandai ar sarkano busiņu un sievieti pie stūres - leģendas braucienā nevarēja braukt atpakaļ pa to pašu ceļu. Godesverderā ieradāmies ļoti laicīgi, mierīgi paēdām, atpūtāmies, bet jau bijām pieļāvuši pirmo kļūdu pirms tam nepaņomot Lorupes tiltu esot Ķeizarkrēslā. Braucam tālāk maršrutu izpildam par visiem 100%, domājam, ka uz beigām būs vēl kas jāpieķer klāt, bet ne kā, pienāk tumsa un še tev! Iekš WP32 sastapāmies ar vairākiem biedriem, kas ievilināja pagalmā, bet viņi vismaz laboja kļūdu parādot, kur tas akmens aprakts. Lielākais "ieberziens" bija ar WP29, apstājamies tur, kur pēc kartes vajadzētu, spīdinam ar lukturi apkārt, neko neredzam, protams, sākas paniskā meklēšana, atrodam kaut kādu akmeni, skrienam, bildējamies, atnākot atpakaļ bildēs, protams, tāds nav, jāsāk meklēt pa jaunu, pēc pabraukāšanās apstājamies tur, kur sākumā un caur krūmiem kaut ko ieraugām, skatamies bildēs - IR! Kāds tas bij atvieglojums. Pēc nakamā punkta jau tiek izmests pirmais punkts ārā no maršruta, jo jāpaspēj uz Olaini un Jaunmārupi. Medemciemā saskārāmies ar jau aprakstīto jauko ceļu - mūsu auto pat mežā neko tādu nebij redzējis. Tiekot uz šosejas un skatoties pulkstenī izdomājam, ka jāmet Olaine ārā, jo Jaunmārupes pusē ir 2 jautājumu punkti, kad jau esam nogriezušies, tomēr pārdomājām, un braucām uz Olaini, jo tur ir kājinieku punkts un tomēr vairāk punkti. Izvēle bija precīza, jo tos mīklas puntkus izdevās veiksmīgi atminēt skatoties bildēs un ieraugot akmeni ar uzrakstu Mārupe un atlantā apskatoties, ka otrs atminējums ir lidmašīna. Kļūdijāmies gan neieraugot Jaunolaines punktu, bet atpakaļ jau negriezīsimies, jo jāsteidzas uz Molu. Pa ceļam arī mīklu minēju. Molā uzdevumu rokās burtiski iemeta, kamēr attapāmies, ka laiks jau sen kā iet, aidā - katram savs uzdevums un 2 jautājumi atminēti. Talāk sekoja mans solo, ar sieviešu tualetēm un sprintiņiem pa Molu, tētim nācās tik jozt pakaļ. Nedaudz aizķēros ar kungu veļu, bet pec tās jau iejutos uzdevumā un sāku kārtīgi skriet, Herbal shop minēju pēc Mola kartes, nebija laika pašu veikalu meklēt. Rezultātā, laikam 15 sekundes, līdz dāvanu kartei. Ja ātrāk "iebrauktu" uzdevumā, domāju, ka būtu kādas 30 sekundes pirms uzvarētājiem, jo tika arī diskutēts par paklāja krāsu un jautājuma sastādītāju izpratni par krāsām.

Rezultāts šoreiz apmierināja pilnībā, jo nācās izlaist 7 plānotos punktus, uz lasot disusijās cik nu katrs savācis, radās bažas vai paliksim trijniekā. Tomēr izdevās un tiešām liels prieks par iegūto vietu. Nezinu gan, cik laiku vēl vajadzētu klāt tām 8 stundām, lai paņemtu visus puntkus, šoreiz tas tiešām bij paveicams ar ļoti nelielām mūsu maršruta izmaiņām. Secinājām, ka WP29 un WP56 bija lielākās kļūdas, kuras šķīra mūs no tās skaistākās vietas. Nākošās sacensības notiks mūsu mājās, līdz ar to uztraukums palielinās vēl vairāk pirms sacensībām.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Sandra, Nr.27 Fukši pirms 9 mēnešiem
Kādā jaukā vasaras dienā bijām Ainažos pie mola. Ik pa brīdim piebrauca numurotas ekipāžas un kaut kur skrēja ar fotoaparātiem.Kāda nesteidzīgāka komanda mūs "apgaismoja"un saintriģēja. Un tā vēlā rudenī, kad Vidzemē orientēšanās sezona beigusies, nospriedām, ka tas varētu būt kaut kas līdzīgs rogainingam, nolēmām pamēģināt pēdējo posmu. Ieradāmies 9.15 un nostājāmies praktiski rindas galā. Saņēmām materiālus, atkrāmējām izlietoto trauku galdiņu un it kā pārlikām WP lielajā kartē.Beigās izrādījās, ka daži tomēr nebija pārlikušies.Izvēlējāmies vienu virzienu un sākām braukt. Drīz konstatējām, ka esam pazaudējuši aprakstošo lapu, kuru bijām pārlasījuši tikai vienu reizi.Uz Godesverderu devāmies uz laiku "nu tā apmēram", taču laimīgi trāpījām.Ļoti svētīga bija zupiņa.Mums līdzi bija gan rasols,gan kafija, bet pasākums izvērsās tik interesants, ka ēšana nebija prātā.Leģendu jau braucām pa tumsu. Prieks bija ieraudzīt "Bānīša ceļu", jo šis foto galīgi neiederējās šajā reģionā. Nu un tad visi pārējie punkti pa tumsu - tas bija jautri.Pie Ako zīmes viens no mūsu censoņiem uzara "valnīti"ar degunu.Galu galā savlaicīgi finišējām Molā un bijām gandarīti par rezultātu. Arī oficiālajā tabulā pa vidam.Forši! Paldies organizatoriem un pozitīvi noskaņotajām komandām!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Ināra, Nr.38 pirms 10 mēnešiem
Jā, arī mēs pamanījāmies šajā LOBā pieļait visu iepriekšējo pasākumu kļūdu kokteili. Gan pazaudējām lapu ar fotogrāfijām un dabūjām atgriezties iepriekšējā WP (kur to veiksmīgi atradām), gan uz lielās šosejas nogriezāmies nepareizā virzienā uz bija jābrauc labs gabals lai varētu apgriezties, gan Siguldā aizmirsām ieskatīties sastādītajā maršrutā un neizbraucām optimālo maršrutu, gan nobildējāmies pie nepareizā akmens Līgo parkā (kaut gan zinājām kurš ir īstais) un nācās atgriezties lai bildētos vēlreis, aizbraucām uz punktu kas nebija tā vērts lai tik tālu brauktu, gan tumsā neatradām WP, gan izbraukuši leģendu sapratām ka tā nebija tā vērta.

Rezultāts protams atbilstoš, bet vai tāpēc mēs raudam? Nē - krājam naudiņu jaunam braucienam!

Paldies organizatoriem par katru jaunu uzdevumu, atrast WP jau nav nemaz tik grūti, jābūt tikai uzmanīgiem. Tāpēc katrs uzdevums ar smadzeņu darbināšanu ir interesants. Lai nepietrūkst izdomas! Uz tikšanos!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

fokapirmais, numurs neveiksmigs. pirms 10 mēnešiem
Diena aizsākās ar mežonīgo rietumu pioniera Otto Vaverēna metodes pielietojumu garderobes izvēlē. Par pēdejo naudu pielieta bāka Jelgavas statoilā, Ozolniekos papildināta ekipāža ar stūrmaņa pirmo palīgu un varoņīgā noskaņojumā sasniegti Saulkrasti.

Startējam kādi sestie no beigām . Abzinājos ka pus mači sanāks pa tumsu, bet tas īpaši neuztrauca jo precīzi aizbraukt līdz punktam esam iemācījušies, stūrmanim palīgs, kārtīgs lukturis līdzi nu ko vēl vairāk. Diemžēl gaismiņa smadzenēs man un stūrmanim bija palikusi mājās. Pirmos piecus punktus paņēmām bakstoties, tad sāka veikties labāk un līdz zobenu vicināšanas pasākumam bijām savākuši jau 19 (.). Zupa nedaudz dīvaina, bet ogu maize gan garšīga.

Secināju ka Lobisti ir diezgan veikla un varonīga tautas daļa: tika mesti šķēpi, tomohauki, sievietes važiņu naktskreklos ar skārda budžām galvās , vicinot pagarus tuteņus, pārvietojās pa apmetnes vietu. Un neviens necieta.Pats baļķi veicu tikai ar ceturto piegājienu un naidnieks beigās arī ar pirmo cirtienu nekrita ( laikam vispirms vajadzēja nodurt).

Wp117. Klusie murgi. Ne jau par velti Dieviņš punkta atzīmi izsniegtajā kartē bija baltā krasā nokrāsojis. No zupas ēšanas vietas līdz šim (.) divreiz ar kājām verētu aiziet,kamēr mēs ar mašiņu aizbraucām un tā arī neatradām. pirmkārt kļūdījamies pārzīmējot punktu Jāņsētas kartē( za to apskatījām Velnalu, līdz kurai aizbraucām perfekti) un tad iespējams vienkārsi līdz punktam neaizgājām. Vairāk kā stundu bez neviena paņemta punkta šitā negāja pat pirmā reizē.

Tādā nedaudz sakāvnieciskā noskaņojumā arī beidzām vēl paņemot 10 punktus, izlaižot Salaspils memoriālu, kaut ari laika pietika .

Rezultāts protams nožēlojams un prieks būtu lielāks ja vietiņa augstāka. Taču priekšnieks pēc finiša teica apmēram šādus viedus vārdus : tu šīs 8-10 stundas aizmirsi savas ikdienas rūpes un problēmas.

Domāju ka vēl tiksiemies trasē.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Nr 33 SAAB kluba komanda pirms 10 mēnešiem
Viens no nedaudzajiem LOB, kad neko nesalauzaam. :D Starts liidz Siguldai pa visnotalj paziistamu apvidu, kas viesa ceriibas, ka shis vareetu buut itin veiksmiigs brauciens, bet starteejaam sameeraa laiski (bija jaasaprot, kaa uzvediisies riepas) un iebraucaamies tikai uz dienas otro pusi, kad savukaart saaka nodeviigi riistiities auto (magiskaas DI kasetes shoreiz bagaazniekaa nebija) un itin aatri pienaaca arii kreesla. Peedeejaas divaas stundaas tika panjemti tikai 6KP, kas arii noraka ceriibas uz visnotalj labu rezultaatu. Ar shaada sava snieguma rezultaatu varam buut itin apmierinaati, jo prognozeejaam zemaaku vietu, bet laikam jau tumsa visiem viena! Jaapiekriit, ka legendas KP prasiijaas lielaakaa punktu veertee, jo aizbraukt nekurienee un saprast, ka uz civilizaaciju jau iisti nav uz kuru pusi braukt, jo visi apkaarteejie KP ir salasiiti... Buutiibaa izniekota nepilna pusstunda, jo braucot peec parastajiem KP, shos pashus 300p vareeja iespeet bez liekaam puuleem. Visumaa lieliski pavadiita briivdiena un uz tikshanos naakamgad.
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

14 pirms 10 mēnešiem
Es nekādi nelobēju Kuršus, bet mēs savā Hondā CRV Kuršos pielējām pilnu bāku 95 benzīna un nekas :-) 9.vieta!!!!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Janka, ekipāža Nr. 02 pirms 10 mēnešiem
Lielisks izbraukums ar ne tik lieliskiem rezultātiem, bet kopumā kā vienmēr - viss ir vislabākajā kārtībā!

Šoreiz tumsa pat palīdzēja, atšķirībā no iepriekšējiem LOBiem, gāja raiti un bez liekiem starpgadījumiem un maldīšanās. Katrā ziņā maz lukturītis kartes lasīšanai ļoti palīdzēja, jo netraucēja šoferīškungam skatīties ceļu. LOBos, kuros bija jābrauc pa tumsu un nebijām aprīkojušies ar tādu lukturīti, gāja daudz grūtāk, tāpēc iesakām tādus arī citiem turpmāk izmantot!

Leģendas brauciens krietni iegrieza laika ziņā, jo iznāca arī mazliet aizbraukt neceļos - godīgi nebraucām pa leģendas ceļu pretējā virzienā! Līdz ar to kaut kā prasījās, ka tas būtu mazliet vērtīgāks.

Maza aizķeršanās iznāca Ādažos - paldies džipu braucējiem, kas gadījās turpat tuvumā un izvilka no smiltīm mūsu "sportwāgenu" :) Katrā ziņā bija jūtama kopības sajūta starp cilvēkiem, kas ir nolēmuši pavadīt savu brīvo laiku braukājot ar mašīnām - kurš pa neceļiem, kurš pa lielceļiem. Uz tikšanos janvārī!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Gaiši zilā honda, Nr. 8 pirms 10 mēnešiem
Labas dienas. Šoreiz jāraksta mazliet drūmākā noskaņā, nekā parasti!



Mūsu ekipāžai (dažādos sastāvos) šis bija jau 4. LOB's, tā ka pamatoti šoreiz cerējām uz visaugstākajām vietām. Diena iesākās pavisam jauki - atbraucām uz 8.00, uzpildījām degvielu un ieņēmam vietu starta rindā kā otrā ekipāža, kas dotu papildus laiku sacensībām pa gaismu. Maršruts izplānots, dopings uzņemts, tā teikt, visi priekšnosacījumi ideālai dienai.

Sākums ļoti pārliecinošs, jo visi sākuma punkti atrasti bez liekām grūtībām. Turpinājumā maza vilšanās, jo mūsu mašīnīte tika nogremdēta meža smiltīs pa ceļam no Ādažiem uz Raganu. Taču katrā neveiksmē ir arī veiksme. Kad 5 minūtes bijām melni norakušies, skatamies, ka to pašu nedrošo ceļu bija izvēlējusies ekipāža nr.5 (Audi ar lielajiem prožektoriem), kura mums neatteica palīdzību un veiksmīgi mūs izvilka no smilšu gūsta. Rezultātā zaudētas tikai kādas 10 minūtes.

Liels paldies ekipāžai nr.5!!! Tālākos punktus atradām bez grūtībām, nekur nemaldoties. Pirms punkta, kurā bija jāierodas laikā, izlēmām izskriet vēl arī Siguldu. Arī tas izdevās teicami, jo izskrējām ne tikai Siguldu, bet arī paspējām aizšaut fiksi līdz Lorupes gravai. Arī turpinājums daudzsološs - nekur nemaldījāmies, visi objekti tika atrasti bez liekām grūtībām, bet diemžēl beigas šim stāstam nebūt nav laimīgas, jo, nobraukuši gandrīz 4 stundas, sapratām, ka ar auto kaut kas nav kārtībā. Sāka rīstīties un slāpt nost, līdz beidzot apstājās pavisam netālu no Inčukalna. Kā izrādās lielāko kļūdu pieļāvām pašā rīta agrumā - uztankojāmies DUS KURŠI. Šodien saņēmām servisa atzinumu, kurā teikts, ka bākā ir benzīna un dīzeļa sajaukums, kas benzīna autiņam nav īsti labi. Benzīna vaina arī bija tas, kas liedza sacensības turpināt.. (neesam tik stulbi, lai bākā lietu dīzeli benzīna vietā, ko apstiprina arī pirkuma čeks)

MORĀLE: BRAUCIET APKĀRT "KURŠIEM" AR LIELU LĪKUMU. Īpaši sarūgtinoši ir tas, ka "Kurši" ir pasākuma atbalstītājs.

Šāds ir mūsu bēdu stāsts. Paldies visiem, kas piedāvāja palīdzību, kamēr gaidījām evakuātoru! Tiekamies nākamajos posmos!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Raitis, SAAB 9-5 Nr.20 pirms 10 mēnešiem
Mūsu trešais un šobrīd veiksmīgākais LOB ir pierādījis, ka no kļūdām varam mācīties. Kopumā pozitīvās emocijas, protams, vairs nebija tādas, kā pirmajā reizē, tomēr skaidrs ka azarts un vēlēšanās piedalīties arī turpmāk nekur nav pazuduši.



Īsti neizprotu citu sajūsmu par leģendas posmu, jo paši to "izbraucām" jau stāvlaukumā, gaidot startu un sacensību gaitā tikai apmeklējām kā jekuru citu kartē iezīmēto kontrolpunktu - protams, ievērojot norādīto piebraukšanas virzienu.



Dīvainā kārtā CP interese par mūsu ekipāžu bija nekāda - nevienu reizi netikām apturēti, lai gan sastapām visai daudz CP "barus" - savādāk nespēju tos nosaukt.



Laikam šoreiz nebija daudz variantu, kā uzsākt maršrutu, tādēļ sākumā bija relatīvi liela burzma WP apmeklējumā. Rezultātā sanāca pāris nelielas nesaskaņas ar visādi citādi ļoti patīkamajiem brauciena kolēģiem. Pirmais - mazliet dīvains pārmetums par lidojošiem akmeņiem braucot uz lidlauku. Neuzskatu, ka man būtu jābrauc aiz kāda, kam atļautais ātrums liekas par lielu, ķerot viņa akmeņus. Drīzāk gan derētu skatīties spoguļos un ļaut normāli apdzīt, nevis pārvietoties pa ceļa vidu. Tāpat arī mazliet pārsteidza negribīgā auto novākšana pie Lilastes stacijas, kurš tika pamests priekšā tālākajam celiņam, kurā bija iebraukušas vairākas ekipāžas.



No savām kļūdām lielākā - laikam jau neaptvert starta savlaicīguma nozīmi tumsas dēļ. Ja vēl stundu būtu braukuši gaismā, rezultāts noteikti būtu bijis vēl labāks. Bet nu tur neko - paši vien vainīgi.



Un beigās - liels paldies Robaldiem par WP "parādīšanu" pie apvedceļa Mazās Juglas tilta. Mēs paši tur noteikti būtu aizkavējušies ilgāk - rezultātā ar vienādu punktu skaitu esam priekšā dēļ mazāk nobrauktiem km :)
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

Agris , šoreiz Nr.24 pirms 10 mēnešiem
Šogad braucām jau trešo LOBu un bija izstrādājusies jau tāda kā rutīna, tāpēc tika veikta neliela komandas optimizācija, kas rezultātu gan būtiski neizmainīja. Startā ieradāmies laicīgi, lai būtu mazāk tumšās meklēšanās. Sākums padevās normāls, bet sākot ar leģendas izbraukšanu sākās problēmiņas. Jau pati leģenda paņēma neparedzēti daudz laika – pa to laiku mierīgi būtu paspējuši izbraukt WP pa vismaz 700 punktiem, kamēr par leģendu – tikai 300. Dabūjām rauties nost no maršruta un gāzt uz Godesverderu, kuru atrast uzreiz arī nevarēja un mēs kādas piecas mašīnas riņķojām, meklējot pareizo ceļu. Pastaigas bruņās laikā pilots neveiksmīgi pagriezās, kā rezultātā atlikušo distanci bija spiests nobraukt ar sāpošu muguru, kas arī ietekmēja rezultātu. Tad maldīšanās meklējot ceļu uz WP starp Raganu un Sēju, jau otrā tikšanās ar ceļu policiju, kas šoreiz beidzas ar soda naudu par neatļautu ierīču izmantošanu. Ja līdz šim trubiņā vispār biju pūtis reizi vai divas, tad sestdien man bija iespēja to izdarīt veselas trīs reizes. Iestājoties tumsai , kā par brīnumu, WP sāka atrasties veiksmīgāk. Lieti noderēja speciāli iegādātā karšu lasāmā lampiņa, kas nežilbināja pilotu. Kā redzēju, tad vairākas ekipāžas pārvietojās ar ieslēgtām salona apgaismojuma lampām, kas ir diezgan sarežģīti braucot tumsā intensīvā satiksmē, pat bīstami... Laba doma ir papildus prožektori uz jumta, kas palīdz tieši pašu WP meklēšanai , nākošajā tumšajā LOBā būs tādi jāuzstāda arī savam auto. Gaidām nākošo LOBu!
Pievienot komentāru šai atsauksmei!


******

pēteris, nr.82, ekipāža TRUSIS pirms 10 mēnešiem
Labvakar, dārgie draugi! Sveicieni visiem braucējiem!

Piedāvājam ieskatu mūsu komandas piedzīvojumos:

Ar saukli “Ne spiras!” dodamies startā! Mums tas ir 3.brauciens šogad, tāpēc pie maršruta plānošanas piestrādājām it sevišķi rūpīgi. Sākumā top variants A, bet tad tiek uzdots Hamleta cienīgs jautājums: „un kā brauktu Robaldi, t.i. uzvarētāji?” Nedaudz rūpīgāk ielūkojoties kartē, top arī ģeniālais plāns B, kuru tad arī izvēlamies.

Divi mūsu komandas dalībnieki ir no Carnikavas – saprotiet paši! – kāpa Lilastē, 280g. vecā Siguļu koka baznīca, Ādažu lidlauks - bildes runā pašas par sevi – cik šīs takas nav izstaigātas un ar velosipēdu izbrauktas! Jā, “vietējo zināšanas” noder kā nekad agrāk! Bet neiztiekam arī bez kurioza, jo tieši tikpat daudz reižu braukts garām WP 20 – uz Jūras ielas, bet šis piemineklis 7.nov. rītā izskatās kā meteorīts, kas svaigi nokritis uz zemes. Nu nebijām to akmeni ievērojuši! Toties Carnikavas sarkanbalti krāsotās mājas fonā uz bildes atpazinām uzreiz!

Leģendas brauciens “ interesants, atbildīgs” (citējot JRT izrādi “5 vakari”). Tā rādās - esam pirmie no dalībniekiem, kas to brauc, jo svaigas pēdas uz meža baltā ceļa nemana. Kas tad mums – auto vakar ticis pie ziemas riepām, mēs – pasažieri jūtamies droši (tikai vēlāk atklājās, ka pilots to visu ir izbaudījis mazliet savādāk, jo ceļš ir bijis slidens ne pa jokam, bet kā vienmēr - mūsu pilota profesionalitāte šaubas nerada un, patiesībā nekad arī nav radījusi!)

Šajā braucienā samulstam par organizatoru izvēli dažus punktus, kas nav “ar kājām skrienamie” definēt kā 300niekus (piem. WP25), un tos, kur ir jāskrien – kā parastos (piem. WP49).

Šoreiz neiztiekam arī be