- бесплатные игры казино
- матрас Dormeo Comfort
- dormeo matrači
- dormeo matraci
- dormeo matracis
- kredīts naudas aizdevumi lati
- kurjeru pakalpojumi rīgā
- augstas kvalitātes grāmatvedība
- dzirkstošais vīns JacobsCreek
Напиши свою историю / отзывы о своем участии в Большом пробеге!
Авторы историй получат 5Ls скидку на следующем этапе. Информация будет выслана на указанный электронный адрес автора рассказа.
Отзывы участников Все отзывы »
Arcijs - Stūrmanis, SAAB 9-3 Nr. 20 pirms 8 stundām
Nobraukti jau četri LOB! Šis man šķita vis labākais un jaukākais brauciens. Iespējams tas tāpēc ka bijām 5. vietā, par ko ir ļoti, ļoti liels prieks. Bet viss drīzāk tāpēc, ka esmu sniega mīļotājs, man ļoti patika skraidīt pa kupenām un baudīt apkārt esošo baltumu.
Maršrutu šoreiz izdevās izplānot viegli, nebija nekādas ilgas pārdomas pa kurieni tieši braukt. Traucēklis bija tas ka nevarējām braukt pie Ļeņina pa taisno no starta, bet nācās nedaudz pabraukāt riņķi un pagaidīt kamēr 'Kungs' mūs pieņems savā bunkurā. Sākumā kartes lejas daļā kontrolpunktus vācām ļoti raiti, bez nekādām ilgām skraidīšanām un meklēšanām. Tad žigli pie 'Ķundziņa' bunkurā, arī dzīvnieciņus atradām ātri un slīpais ceļš nesagādāja nekādas problēmas. Tālāk devāmies uz Cēsīm, kur mūsu palīgi bija perfekti izplānojuši leģendu, kuru izskrējām ne pilnās piecās minūtēs (pārspīlēju). Līdz Valmierai arī vis ideālā kārtībā, bet krustvārdu mīklai vārdiņus gan uzreiz nevarējām atrast, precīzāk mums nevedās ar Seesam apdrošināšanu. Pēc Valmieras sākās atpakaļceļš finiša virzienā, savācām vēl dažus KP tīri veiksmīgi. Nedaudz pēc Priekuļiem sākām nojaust ka var pietrūkt laika. Tad sākās stresiņš un līdz ar to ari kļūdas, vienu KP es vienkārši pabraucu garām, paldies palīgiem ka to pamanīja, citam nevarēju saprast pa kuru ceļu brauktu, tā arī pabraucām garām visiem ceļiem. Steigā nācās izlaist arī Nītaurē esošos punktus. Nedaudz pirms finiša likās ka jau nokavēts, bet neticami, vēl ir ne pilnas 2 minūtes, varam vēl paspēt aizskriet līdz statujai. Rezultātā finišējām ar vienas minūtes rezervi, es biju laimīgs ka ap.........! Jau pēc fotogrāfiju nodošanas sapratu ka esam savākuši daudz un būsim desmitniekā.
Neskatoties uz četrām, piecām manām kļūdām un pāris nelielām nobraukšanām no ceļa no pilota puses, bijām krietni pastrādājuši. Protams ka šīs nelielās un neilgās kļūdas mūs šķīra no 3nieka vai pat 1.vietas, bet tāda ir dzīve un sacensības.
Pēc visiem LOB es vienmēr esmu laimīgs,
Šoreiz biju pārlaimīgs par sasniegto un izbaudīto!
Paldies visiem un tiekamies 13.martā
******
Nobraukti jau četri LOB! Šis man šķita vis labākais un jaukākais brauciens. Iespējams tas tāpēc ka bijām 5. vietā, par ko ir ļoti, ļoti liels prieks. Bet viss drīzāk tāpēc, ka esmu sniega mīļotājs, man ļoti patika skraidīt pa kupenām un baudīt apkārt esošo baltumu. Maršrutu šoreiz izdevās izplānot viegli, nebija nekādas ilgas pārdomas pa kurieni tieši braukt. Traucēklis bija tas ka nevarējām braukt pie Ļeņina pa taisno no starta, bet nācās nedaudz pabraukāt riņķi un pagaidīt kamēr 'Kungs' mūs pieņems savā bunkurā. Sākumā kartes lejas daļā kontrolpunktus vācām ļoti raiti, bez nekādām ilgām skraidīšanām un meklēšanām. Tad žigli pie 'Ķundziņa' bunkurā, arī dzīvnieciņus atradām ātri un slīpais ceļš nesagādāja nekādas problēmas. Tālāk devāmies uz Cēsīm, kur mūsu palīgi bija perfekti izplānojuši leģendu, kuru izskrējām ne pilnās piecās minūtēs (pārspīlēju). Līdz Valmierai arī vis ideālā kārtībā, bet krustvārdu mīklai vārdiņus gan uzreiz nevarējām atrast, precīzāk mums nevedās ar Seesam apdrošināšanu. Pēc Valmieras sākās atpakaļceļš finiša virzienā, savācām vēl dažus KP tīri veiksmīgi. Nedaudz pēc Priekuļiem sākām nojaust ka var pietrūkt laika. Tad sākās stresiņš un līdz ar to ari kļūdas, vienu KP es vienkārši pabraucu garām, paldies palīgiem ka to pamanīja, citam nevarēju saprast pa kuru ceļu brauktu, tā arī pabraucām garām visiem ceļiem. Steigā nācās izlaist arī Nītaurē esošos punktus. Nedaudz pirms finiša likās ka jau nokavēts, bet neticami, vēl ir ne pilnas 2 minūtes, varam vēl paspēt aizskriet līdz statujai. Rezultātā finišējām ar vienas minūtes rezervi, es biju laimīgs ka ap.........! Jau pēc fotogrāfiju nodošanas sapratu ka esam savākuši daudz un būsim desmitniekā.
Neskatoties uz četrām, piecām manām kļūdām un pāris nelielām nobraukšanām no ceļa no pilota puses, bijām krietni pastrādājuši. Protams ka šīs nelielās un neilgās kļūdas mūs šķīra no 3nieka vai pat 1.vietas, bet tāda ir dzīve un sacensības.
Pēc visiem LOB es vienmēr esmu laimīgs,
Šoreiz biju pārlaimīgs par sasniegto un izbaudīto!
Paldies visiem un tiekamies 13.martā
******
Jana pirms 3 nedēļām
Viss sākās ar to, ka pagājušā gada augustā kādā interneta lapā, ja nemaldos, tad draugiem.lv, ieraudzīju reklāmas baneri par auto foto orientēšanās sacensībām. Izpētīju, kas tas, pazvanīju brālim un apmēram minūtes laikā tika nolemts piedalīties Lielā Orientēšanās Brauciena 6. posmā, kas norisinājās 19. septembrī un uzreiz arī nopirktas lidmašīnas biļetes. Lielu lomu nospēlēja tas, ka šis posms notika Kurzemē, par cik pati esmu liepājniece.
Izklaides pasākums vienkārši grandiozs. Atmosfēra, 8 stundu garais, emociju, piedzīvojumu un pieredzes bagātais brauciens ar kontrolpunktu plānošanu, meklēšanu un fotografēšanu, vārdos nav aprakstāms.
Atgriežoties Īrijā, daloties iespaidos ar saviem draugiem, daudziem radās interese un sāka mani kūdīt, ka arī šeit varētu noorganizēt tamlīdzīgas aktivitātes. Pašai neko nereklamējot, informācija izplatījās. Sākotnēji biju domājusi kā unikālu pasākumu savu draugu, paziņu lokā, bet kāpēc gan nedot iespēju visiem interesentiem?
Un tā, kas tas ir, kas jādara un „ko tas ziemā ēd”?
Konkrētā laikā dalībniekiem jāatrod kartē atzīmētie kontrolpunkti un jānofotogrāfējas. Par katru atrasto kontrolpunktu komanda saņem noteiktu punktu skaitu. Uzvar tas, kurš ieguvis vislielāko punktu skaitu (summā). Ja savākto punktu summa vairākām ekipāžām ir vienāda, tad pirmo vietu iegūst ekipāža, kura ir veikusi visīsāko maršrutu pēc auto spidometra. Daži no punktiem nebūs atzīmēti uz kartes un lai tos atrastu, jāizpilda loģisks uzdevums. Atkarībā no sarežģītības pakāpes, katram kontrolpunktam tiek piešķirta sava vērība. Punkti ir izkaisīti pa visu organizatoru reģionu, šinī gadījumā – Dublinas, Viklovas un Droghedas apvidu. Dalībniekiem tiek dota iespēja apmeklēt daudzus kultūrvēsturiskus objektus, kā arī apskatīt citas interesantas vietas. Lai būtu interesantāk, atbildot uz jautājumiem par konkrētiem apskates punktiem, ir iespēja iegūt papildus punktus. GPS iekārtu atrašanās automašīnā un to izmantošana sacensību laikā ir aizliegta.
Kas nepieciešams?
Lai piedalītos sacensībās, nepieciešams jebkāds satiksmei atļauts apdrošināts automobīlis ar NCT (izietu apskati) un nomaksātu ceļa nodokli (motor tax); vismaz divi ekipāžas locekļi (var arī vairāk – cik pieļauj sēdvietas); derīgas autovadītāja tiesības pilotam, personu apliecinoši dokumenti, digitālais fotoaparāts ar tukšu atmiņas karti, vēlamas doto reģionu kartes, precīzs pulkstenis un, pats galvenais, labs noskaņojums.
Pasākums.
Pasākuma dienā noteiktā laikā un vietā dalībnieki ierodas, reģistrējas un saņem visu nepieciešamo dokumentāciju – dalībnieka numuru, kas jāuzlīmē uz auto priekšējā stikla labā augšējā stūra, karti ar atzīmētiem punktiem, fotogrāfijas un uzdevumu aprakstu. Pirms starta notiek dalībnieku sapulce, kurā tiek vēlreiz izstāstīts sacensību plāns un atbildēts uz jautājumiem.
Šis pasākums tiek plānots uz aprīļa otro pusi. Sacensību rezultāti tiks izsludināti nedēļas laikā pēc sacensību norises. Būs dalības maksa par ekipāžu, bet konkrētāk – kad būs sarēķināti visi organizatoriskie izdevumi. Un būs arī balvas pirmajām trim vietām. Starta un finiša vietas tiks precizētas tuvākajā laikā.
******
Viss sākās ar to, ka pagājušā gada augustā kādā interneta lapā, ja nemaldos, tad draugiem.lv, ieraudzīju reklāmas baneri par auto foto orientēšanās sacensībām. Izpētīju, kas tas, pazvanīju brālim un apmēram minūtes laikā tika nolemts piedalīties Lielā Orientēšanās Brauciena 6. posmā, kas norisinājās 19. septembrī un uzreiz arī nopirktas lidmašīnas biļetes. Lielu lomu nospēlēja tas, ka šis posms notika Kurzemē, par cik pati esmu liepājniece.Izklaides pasākums vienkārši grandiozs. Atmosfēra, 8 stundu garais, emociju, piedzīvojumu un pieredzes bagātais brauciens ar kontrolpunktu plānošanu, meklēšanu un fotografēšanu, vārdos nav aprakstāms.
Atgriežoties Īrijā, daloties iespaidos ar saviem draugiem, daudziem radās interese un sāka mani kūdīt, ka arī šeit varētu noorganizēt tamlīdzīgas aktivitātes. Pašai neko nereklamējot, informācija izplatījās. Sākotnēji biju domājusi kā unikālu pasākumu savu draugu, paziņu lokā, bet kāpēc gan nedot iespēju visiem interesentiem?
Un tā, kas tas ir, kas jādara un „ko tas ziemā ēd”?
Konkrētā laikā dalībniekiem jāatrod kartē atzīmētie kontrolpunkti un jānofotogrāfējas. Par katru atrasto kontrolpunktu komanda saņem noteiktu punktu skaitu. Uzvar tas, kurš ieguvis vislielāko punktu skaitu (summā). Ja savākto punktu summa vairākām ekipāžām ir vienāda, tad pirmo vietu iegūst ekipāža, kura ir veikusi visīsāko maršrutu pēc auto spidometra. Daži no punktiem nebūs atzīmēti uz kartes un lai tos atrastu, jāizpilda loģisks uzdevums. Atkarībā no sarežģītības pakāpes, katram kontrolpunktam tiek piešķirta sava vērība. Punkti ir izkaisīti pa visu organizatoru reģionu, šinī gadījumā – Dublinas, Viklovas un Droghedas apvidu. Dalībniekiem tiek dota iespēja apmeklēt daudzus kultūrvēsturiskus objektus, kā arī apskatīt citas interesantas vietas. Lai būtu interesantāk, atbildot uz jautājumiem par konkrētiem apskates punktiem, ir iespēja iegūt papildus punktus. GPS iekārtu atrašanās automašīnā un to izmantošana sacensību laikā ir aizliegta.
Kas nepieciešams?
Lai piedalītos sacensībās, nepieciešams jebkāds satiksmei atļauts apdrošināts automobīlis ar NCT (izietu apskati) un nomaksātu ceļa nodokli (motor tax); vismaz divi ekipāžas locekļi (var arī vairāk – cik pieļauj sēdvietas); derīgas autovadītāja tiesības pilotam, personu apliecinoši dokumenti, digitālais fotoaparāts ar tukšu atmiņas karti, vēlamas doto reģionu kartes, precīzs pulkstenis un, pats galvenais, labs noskaņojums.
Pasākums.
Pasākuma dienā noteiktā laikā un vietā dalībnieki ierodas, reģistrējas un saņem visu nepieciešamo dokumentāciju – dalībnieka numuru, kas jāuzlīmē uz auto priekšējā stikla labā augšējā stūra, karti ar atzīmētiem punktiem, fotogrāfijas un uzdevumu aprakstu. Pirms starta notiek dalībnieku sapulce, kurā tiek vēlreiz izstāstīts sacensību plāns un atbildēts uz jautājumiem.
Šis pasākums tiek plānots uz aprīļa otro pusi. Sacensību rezultāti tiks izsludināti nedēļas laikā pēc sacensību norises. Būs dalības maksa par ekipāžu, bet konkrētāk – kad būs sarēķināti visi organizatoriskie izdevumi. Un būs arī balvas pirmajām trim vietām. Starta un finiša vietas tiks precizētas tuvākajā laikā.
******
Maruta, 15 komanda pirms 1 mēneša
Kā vienmēr komandas kopējā devīze - ņemt to viegli! :-) Tas nemaz nav tik grūti, ja apkaime šķiet daudz vairāk pazīstama nekā visas citas reizes un arī dienas gaismiņa garantēta visu sacensību laiku.
Izplānojot maršrutu un jau izbraucot pirmos punktus un tos arī veiksmīgi atrodot, ikvienam no komandas parstāvjiem parādījās vēl lielāks azarts un apmierinātība, ka arī samērā sarežģītos laika apstākļos (dēļ iespējas kādā meža līkumā palikt grāvī) punkti nāca kā plānots. Īpaši liels prieks bija par to, ka plānotajā maršrutā bijām ielikuši "punktīgos" punktus, kas arī kopvērtējumu no līdz šim ieņemtajām 20-30 vietām pacēla uz 12to vietu. Paši esam ar to apmierināti :-) Jo ir vēl izaugsme!
Jāsaka, ka arī ceļa maršruts bija izstrādāts interesants - īpaši iespēja apciemot Ļeņinu :-), izskriet Cēsu dzimtās ieliņas, izkustināt auto iegurušās kājas kamēr noskrējām līdz Sietiņiezim un pabraukāties pāri n-tajām dzelzceļa pārbrauktuvēm .... labi, ka zinājā, ka vilciens vairākās vietās savus daudzus gadus nav kursējis :-D
Taču, neraugoties uz pozitīvajām noskaņām un jauko gaisotni mašīnā, gadījās arī neliela stresa piedeva, kad laiks sāka ieiet pēdējā stundā, bet bijām vēl tik tālu no finiša. Mālpilī esmu bijusi n-tās reizes (braucot gan ar auto, gan ar riteņiem, gan citādi izklaidējoties), bet iebraucot tajā ne no tās puses pēkšņi iestājās topogrāfiskais kretīnisms un zīme, kas norādīja uz Siguldu pavisam izjauca līdzsvaru. Tā nu kā jau mūsu komandai pierasts, ar nervu kutinošu devu, pie finiša pieskrējām tieši 1 minūti pirms laika.
Ir tik feina sajūta, ka atkal paspējām :-D un esam gatavi doties nākamajā LOBā. Uz tikšanos!!!!!
******
Kā vienmēr komandas kopējā devīze - ņemt to viegli! :-) Tas nemaz nav tik grūti, ja apkaime šķiet daudz vairāk pazīstama nekā visas citas reizes un arī dienas gaismiņa garantēta visu sacensību laiku. Izplānojot maršrutu un jau izbraucot pirmos punktus un tos arī veiksmīgi atrodot, ikvienam no komandas parstāvjiem parādījās vēl lielāks azarts un apmierinātība, ka arī samērā sarežģītos laika apstākļos (dēļ iespējas kādā meža līkumā palikt grāvī) punkti nāca kā plānots. Īpaši liels prieks bija par to, ka plānotajā maršrutā bijām ielikuši "punktīgos" punktus, kas arī kopvērtējumu no līdz šim ieņemtajām 20-30 vietām pacēla uz 12to vietu. Paši esam ar to apmierināti :-) Jo ir vēl izaugsme!
Jāsaka, ka arī ceļa maršruts bija izstrādāts interesants - īpaši iespēja apciemot Ļeņinu :-), izskriet Cēsu dzimtās ieliņas, izkustināt auto iegurušās kājas kamēr noskrējām līdz Sietiņiezim un pabraukāties pāri n-tajām dzelzceļa pārbrauktuvēm .... labi, ka zinājā, ka vilciens vairākās vietās savus daudzus gadus nav kursējis :-D
Taču, neraugoties uz pozitīvajām noskaņām un jauko gaisotni mašīnā, gadījās arī neliela stresa piedeva, kad laiks sāka ieiet pēdējā stundā, bet bijām vēl tik tālu no finiša. Mālpilī esmu bijusi n-tās reizes (braucot gan ar auto, gan ar riteņiem, gan citādi izklaidējoties), bet iebraucot tajā ne no tās puses pēkšņi iestājās topogrāfiskais kretīnisms un zīme, kas norādīja uz Siguldu pavisam izjauca līdzsvaru. Tā nu kā jau mūsu komandai pierasts, ar nervu kutinošu devu, pie finiša pieskrējām tieši 1 minūti pirms laika.
Ir tik feina sajūta, ka atkal paspējām :-D un esam gatavi doties nākamajā LOBā. Uz tikšanos!!!!!
******
Pieci mīnus viens pirms 1 mēneša
Gonka laba,tikai mazliet par īsu.Laikam vainīgs Valmiermuižas siltais alus.Laiks bija vienkārši fantastīgs - vienīgi nebija īpaši laika šo peizāžu vērot.Gaidam ar nepacietību nākamo gonku.Būs vēl labāka un noteikti arī skaistāka....Turas...
******
Gonka laba,tikai mazliet par īsu.Laikam vainīgs Valmiermuižas siltais alus.Laiks bija vienkārši fantastīgs - vienīgi nebija īpaši laika šo peizāžu vērot.Gaidam ar nepacietību nākamo gonku.Būs vēl labāka un noteikti arī skaistāka....Turas...******
Fanija, #31, SAAB klubs pirms 1 mēneša
Pasākums bija LABAIS!!!
Paldies organizatoriem - ar katru nākamo reizi kļūst interesantāk! (ek, kā pietrūka gabaliņš ar leģendu un vēl kāds ar stenogrammu)
Paldies laika apstākļiem - ceļi bija traki jauki (ar uzsvaru uz TRAKI).
Protams, arī mēs cerējām, ka, irodoties Raganā tūlīt pēc astoņiem, būsim starta rindas sākumgalā. Bijām arī. Startējām tieši pusstundu pēc pirmā auto, tātad - kā trīsdesmit pirmie. Labi, ka mūsu laimīgais skaitlis nav, piemēram, 68. :)
Pirms starta likās, ka šī ir tā diena, kad katrai ekipāžai vajag divus fotoaparātus: kur vien palūkojies, skatam paveras apsveikuma kartītes cienīga ainava, tādēļ b;ūtu jauki salasīt ne vien pilnu karti ar kontrolpunktu bildēm, bet arī skaistos skatus. Trasē bija skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nevar notikt: sacīkšu gars pārmāca skaisto skatu meklētāju sentimentu, un ļāvāmies ierastajām kaislībām.
Liekas, ka šoreiz mūsu plāns bija tuvu iedālajam, vien, kā tas gadās, dzīve ienesa korekcijas, bet ne jau tādēļ top šī atsauksme, lai atklātu pretiniekiem un komandas biedriem mūsu īpašos "meistarstiķus".
Pavēstīsim vien to, ka saglabājām pleca sajūtu arī pēc finiša, un izpildījām Valmiermuižā saņemto papilduzdevumu "četrreiz pa puslitram tumšā" apmērā, un noskaidrojām visu, ko par to vēlējāmies zināt mēs un brūvētāji. :)
...turpmāk vēl.
******
Pasākums bija LABAIS!!!Paldies organizatoriem - ar katru nākamo reizi kļūst interesantāk! (ek, kā pietrūka gabaliņš ar leģendu un vēl kāds ar stenogrammu)
Paldies laika apstākļiem - ceļi bija traki jauki (ar uzsvaru uz TRAKI).
Protams, arī mēs cerējām, ka, irodoties Raganā tūlīt pēc astoņiem, būsim starta rindas sākumgalā. Bijām arī. Startējām tieši pusstundu pēc pirmā auto, tātad - kā trīsdesmit pirmie. Labi, ka mūsu laimīgais skaitlis nav, piemēram, 68. :)
Pirms starta likās, ka šī ir tā diena, kad katrai ekipāžai vajag divus fotoaparātus: kur vien palūkojies, skatam paveras apsveikuma kartītes cienīga ainava, tādēļ b;ūtu jauki salasīt ne vien pilnu karti ar kontrolpunktu bildēm, bet arī skaistos skatus. Trasē bija skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nevar notikt: sacīkšu gars pārmāca skaisto skatu meklētāju sentimentu, un ļāvāmies ierastajām kaislībām.
Liekas, ka šoreiz mūsu plāns bija tuvu iedālajam, vien, kā tas gadās, dzīve ienesa korekcijas, bet ne jau tādēļ top šī atsauksme, lai atklātu pretiniekiem un komandas biedriem mūsu īpašos "meistarstiķus".
Pavēstīsim vien to, ka saglabājām pleca sajūtu arī pēc finiša, un izpildījām Valmiermuižā saņemto papilduzdevumu "četrreiz pa puslitram tumšā" apmērā, un noskaidrojām visu, ko par to vēlējāmies zināt mēs un brūvētāji. :)
...turpmāk vēl.
******
Evita, komanda Nr.30 pirms 1 mēneša
Šajā pasākumā bijām jauniņie. Kāda, kas būtu piedalījies un varētu dalīties pieredzē, arī nebija mūsu draugu un paziņu lokā. Līdz ar to, kad radās doma pieteikties, nebija pat nojausmas, kas un kā būs.
Nolēmām piedalīties, lai pārbaudītu, vai būs vēlme kādrez atkārtot vai ne.
Kad Raganā saņēmām bildes un karti, pirmajā mirklī apjukām - ko un kā tālāk. Pametām acis pārējo virzienā, kas jau aktīvi plānoja maršrutus un rēķināja. Tad jau tā lieta aizgāja - nedaudz "spolējot", bet tomēr.
Galīgi nebiju domājusi, ka, pie starta gaidot savu laiku, tā minūte varēs paiet vienlaicīgi tik ātri un vienlaicīgi tik lēni. Un sirds dauzījās kā traka.
Par mūsu izvēlēto maršrutu grūti spriest, jo bija kontrolpunkti, kur pieskrējām, nofotogrāfējāmies un aizbraucām, bet bija vietas, kur bija jāsarīko plašākas fotosesijas un pavisam aizmirsās, ka laiks iet. Kā nekā % komandas dalībnieku bija sievietes;)
Jau pirms Valmieras pārdomājām, vai tomēr to neizslēgt, lai bez stresa varētu tikt līdz Mālpilij, tomēr, kā saka "apetīte rodas ēdot", tad arī pamodās "punktu vākšanas azarts" un Valmieru atstājām steigā. Laikam tas par iemeslu arī iegūtajiem soda punktiem par ātrumu...un tomēr tas neglāba mūs no 10 minūšu nokavēšanas.
Arī mums pasākums nenotika bez mazākām vai lielākām ķibelēm: - vienam fotoaparātam atteica atmiņas karte, bet ņemot vērā, ka aizrunāti bija 3 aparāti, divi bija darba kārtībā, no kuriem vienu izmantojām oficiālajām bildēm, bet otru visām pārējām
- video operatore filmēja, kad bija uzlikta pauze, bet, kad domāja, ka uzlikta pauze, tad izrādās filmēšanas režīms bija ieslēgts un rezultāts - liela daļa no nofilmētā ir automašīnas grīda, kājas un sniegs zem tām...
- braucot no "Rakšiem" augšā kalnā, vienu ratu ielaidu ceļa malā un iebuksējām, bet stumšanas pasākums, lai arī īss, izvērtās pagalam jautrs.
- un protams mans izgājiens pie Ellītes Liepā attiecībā pret Volvo bija "augstākā pilotāža"...bet, pateicoties, izpratnei un atsaucībai no 7.ekipāžas puses...visu nokārtojām vēlāk, lai nekavētu tā jau maz palikušo laiku.
Līdz ar to vislabākās un visjautrākās atmiņas garantētas un uz manu jautājumu, vai turpmāk piedalamies- atbildē "Noteikti JĀ".
******
Šajā pasākumā bijām jauniņie. Kāda, kas būtu piedalījies un varētu dalīties pieredzē, arī nebija mūsu draugu un paziņu lokā. Līdz ar to, kad radās doma pieteikties, nebija pat nojausmas, kas un kā būs.
Nolēmām piedalīties, lai pārbaudītu, vai būs vēlme kādrez atkārtot vai ne.
Kad Raganā saņēmām bildes un karti, pirmajā mirklī apjukām - ko un kā tālāk. Pametām acis pārējo virzienā, kas jau aktīvi plānoja maršrutus un rēķināja. Tad jau tā lieta aizgāja - nedaudz "spolējot", bet tomēr.
Galīgi nebiju domājusi, ka, pie starta gaidot savu laiku, tā minūte varēs paiet vienlaicīgi tik ātri un vienlaicīgi tik lēni. Un sirds dauzījās kā traka.
Par mūsu izvēlēto maršrutu grūti spriest, jo bija kontrolpunkti, kur pieskrējām, nofotogrāfējāmies un aizbraucām, bet bija vietas, kur bija jāsarīko plašākas fotosesijas un pavisam aizmirsās, ka laiks iet. Kā nekā % komandas dalībnieku bija sievietes;)
Jau pirms Valmieras pārdomājām, vai tomēr to neizslēgt, lai bez stresa varētu tikt līdz Mālpilij, tomēr, kā saka "apetīte rodas ēdot", tad arī pamodās "punktu vākšanas azarts" un Valmieru atstājām steigā. Laikam tas par iemeslu arī iegūtajiem soda punktiem par ātrumu...un tomēr tas neglāba mūs no 10 minūšu nokavēšanas.
Arī mums pasākums nenotika bez mazākām vai lielākām ķibelēm: - vienam fotoaparātam atteica atmiņas karte, bet ņemot vērā, ka aizrunāti bija 3 aparāti, divi bija darba kārtībā, no kuriem vienu izmantojām oficiālajām bildēm, bet otru visām pārējām
- video operatore filmēja, kad bija uzlikta pauze, bet, kad domāja, ka uzlikta pauze, tad izrādās filmēšanas režīms bija ieslēgts un rezultāts - liela daļa no nofilmētā ir automašīnas grīda, kājas un sniegs zem tām...
- braucot no "Rakšiem" augšā kalnā, vienu ratu ielaidu ceļa malā un iebuksējām, bet stumšanas pasākums, lai arī īss, izvērtās pagalam jautrs.
- un protams mans izgājiens pie Ellītes Liepā attiecībā pret Volvo bija "augstākā pilotāža"...bet, pateicoties, izpratnei un atsaucībai no 7.ekipāžas puses...visu nokārtojām vēlāk, lai nekavētu tā jau maz palikušo laiku.
Līdz ar to vislabākās un visjautrākās atmiņas garantētas un uz manu jautājumu, vai turpmāk piedalamies- atbildē "Noteikti JĀ".
******
Valters, komanda Nr 16. pirms 1 mēneša
Patīkami bija, ka bargie ziemas laika apstākļi joprojām spēja pulcēt prāvu entuziastu pulciņu. Ņemot vērā, ka šis bija mūsu pirmais LOB posms un viss bija jauns un nezināms, ir ļoti daudz iespaidu un, protams, viela pārdomām – vēl viens pāris acu būtu noderējušas, kā arī dators ar interneta pieslēgumu. Neizpalikt arī bez komandas stratēģijas, nākamajam braucienam noteikti gatavosimies savādāk! Katrā ziņā „āķis ir lūpā”!
....un tie skati, tie skati, redzējām vietas, kur noteikti ir vērts atgriezties, piem., bunkuros, briežu dārzā pie tanka un citur.
Liels paldies organizatoriem par jauko izklaides pasākumu, nedaudz mulsinošs gan izrādījās nobeigums, kas vairāk atgādināja kārtējo kontrolpunktu. Jauki būtu, ja noslēgumā būtu iespēja nobaudīt organizatoru sarūpēto tēju, kafiju un finišējušie dalībnieki varētu iepazīties savā starpā, dalīties savos iespaidos.
******
Patīkami bija, ka bargie ziemas laika apstākļi joprojām spēja pulcēt prāvu entuziastu pulciņu. Ņemot vērā, ka šis bija mūsu pirmais LOB posms un viss bija jauns un nezināms, ir ļoti daudz iespaidu un, protams, viela pārdomām – vēl viens pāris acu būtu noderējušas, kā arī dators ar interneta pieslēgumu. Neizpalikt arī bez komandas stratēģijas, nākamajam braucienam noteikti gatavosimies savādāk! Katrā ziņā „āķis ir lūpā”!
....un tie skati, tie skati, redzējām vietas, kur noteikti ir vērts atgriezties, piem., bunkuros, briežu dārzā pie tanka un citur.
Liels paldies organizatoriem par jauko izklaides pasākumu, nedaudz mulsinošs gan izrādījās nobeigums, kas vairāk atgādināja kārtējo kontrolpunktu. Jauki būtu, ja noslēgumā būtu iespēja nobaudīt organizatoru sarūpēto tēju, kafiju un finišējušie dalībnieki varētu iepazīties savā starpā, dalīties savos iespaidos.
******
komanda Trusis pirms 1 mēneša
šovakar atpūšamies Mālpils muižā! Paldies par jauko balvu!
******
šovakar atpūšamies Mālpils muižā! Paldies par jauko balvu!******
Ekipāža Nr.26 pirms 1 mēneša
Šīs sacensības lielākajai daļai no mūsu komandas bija pirmās un neizpalika arī bez neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Sākums bija labs, bet jau pie 4 punkta uz līkuma mūsu mašīnas sānos gandrīz iebrauca Subaru markas automašīna. Knapi izvairījušies no sadursmes mēs nolēmām griezties apkārt, bet ceļa platums izrādījās nedaudz par mazu... No kupenas, uz kuras mūsu mašīna bija „uzsēdusies”, izvilkt palīdzēja cits LOB dalībnieks ar Audi A3. Veiksmīgi tikuši laukā mēs pateicāmies glābējiem un turpinājām ceļu. Pēc neilga laika mums pašiem bija iespēja palīdzēt kādam citam LOBietim, kura auto 45 grādu leņķī gulēja grāvī. Palīdzējuši nelaimē nonākušajiem izkļūt no diezgan bezcerīga stāvokļa turpinājām ceļu, bet arī ne uz ilgu laiku, jo mašīnai pēkšņi pazuda bremzes. Vienā mirklī garastāvoklis nokrīt līdz nullei un bijām jau gatavi atmest ar roku, bet tomēr nolēmām vispirms pārbaudīt kas īsti par vainu. Aizbraukuši līdz Cēsīm, apstājāmies DUSa stāvlaukumā un atklājām, ka ir plīsusi bremžu trubiņa. Kamēr pilots ar stūrmani aizdzina mašīnu uz servisu pārējā ekipāža izmantojot iespēju izstaigāja Cēsu vecpilsētu un atrada visus atskaites punktus. Servisā arī neizpalika bez piedzīvojumiem, jo visi speciālisti bija aizņemti un, pēc ilgām pārrunām ar servisa īpašnieku, mūsu mašīnu laboja servisa elektriķis.
Daudz laika bijām pazaudējuši, bet tomēr nolēmām turpināt ceļu un veiksmīgi pabeidzām sacensību. Protams uz pirmajām vietām mēs necerējām bet bijām priecīgi par piedzīvojumiem un nosolījāmies piedalīties arī turpmāk.
PS. Mājupceļā arī nevarējām atslābt jo ar mūsu Audi sacensties izturībā nolēma kāda agresīva stirna. Mūsu mašīna izrādījās spēcīgāka un nākamajā dienā atceroties iepriekšējās dienas piedzīvojumus varējām pieēsties stirnas kotletes. :D
******
Šīs sacensības lielākajai daļai no mūsu komandas bija pirmās un neizpalika arī bez neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Sākums bija labs, bet jau pie 4 punkta uz līkuma mūsu mašīnas sānos gandrīz iebrauca Subaru markas automašīna. Knapi izvairījušies no sadursmes mēs nolēmām griezties apkārt, bet ceļa platums izrādījās nedaudz par mazu... No kupenas, uz kuras mūsu mašīna bija „uzsēdusies”, izvilkt palīdzēja cits LOB dalībnieks ar Audi A3. Veiksmīgi tikuši laukā mēs pateicāmies glābējiem un turpinājām ceļu. Pēc neilga laika mums pašiem bija iespēja palīdzēt kādam citam LOBietim, kura auto 45 grādu leņķī gulēja grāvī. Palīdzējuši nelaimē nonākušajiem izkļūt no diezgan bezcerīga stāvokļa turpinājām ceļu, bet arī ne uz ilgu laiku, jo mašīnai pēkšņi pazuda bremzes. Vienā mirklī garastāvoklis nokrīt līdz nullei un bijām jau gatavi atmest ar roku, bet tomēr nolēmām vispirms pārbaudīt kas īsti par vainu. Aizbraukuši līdz Cēsīm, apstājāmies DUSa stāvlaukumā un atklājām, ka ir plīsusi bremžu trubiņa. Kamēr pilots ar stūrmani aizdzina mašīnu uz servisu pārējā ekipāža izmantojot iespēju izstaigāja Cēsu vecpilsētu un atrada visus atskaites punktus. Servisā arī neizpalika bez piedzīvojumiem, jo visi speciālisti bija aizņemti un, pēc ilgām pārrunām ar servisa īpašnieku, mūsu mašīnu laboja servisa elektriķis.Daudz laika bijām pazaudējuši, bet tomēr nolēmām turpināt ceļu un veiksmīgi pabeidzām sacensību. Protams uz pirmajām vietām mēs necerējām bet bijām priecīgi par piedzīvojumiem un nosolījāmies piedalīties arī turpmāk.
PS. Mājupceļā arī nevarējām atslābt jo ar mūsu Audi sacensties izturībā nolēma kāda agresīva stirna. Mūsu mašīna izrādījās spēcīgāka un nākamajā dienā atceroties iepriekšējās dienas piedzīvojumus varējām pieēsties stirnas kotletes. :D
******
Arnis #33 SAAB Klubs pirms 1 mēneša
Nu tad tā... " Kovarnij plan ekipaža #33" netika īstenots tikai viena iemesla pēc. Pēc drošām ziņām un diviem neatkarīgiem ziņu avotiem (bet - uz šodienu vairs nekas nevar būt drošs ) tikām informēti, ka pārceltuve pār Gauju nestrādā. Izlūkbraucienā nedēļu iepriekš gan tiku pārcēlies, bet par to, kā būs pēc nedēļas, arī plostnieks nemācēja pastāstīt. Noticējām...... Bet nevajadzēja....
Ekipāža šoreiz tika papildināta ar fotogrāfu un tas daļēji attaisnojās. Plānošanā - noteikti. Ja pirmā daļa pagāja zem "dzimtās puses" zvaigznes un daudzās vietās objektus vispirms aplūkojām, pirms fotogrāfēt. Līdz Valmiermuižai praktiski visus objektus zinājām un bija problemātiski bez apsteidzes uzturēt vidējo ātrumu. Tas pats līdz Līgatnei. Tālāk jau gāja nedaudz lēnāk, jo maršruta beigas neizdevās tik optimāli saplānot, kā sākumu Pa ceļam no caurās atmiņas kartes bij izkritušas Vaives dzirnavas, bet rezultātu kopumā tas iespaidoja maz.
Ceram uz nedaudz veiksmes LOB2 un tikpat sniegotiem un foršiem ceļiem. Apvidus gan būs itin pasvešs, bet tas jo interesantāk.
"Truši!".......... Mēs jau nākam! :D
******
Nu tad tā... " Kovarnij plan ekipaža #33" netika īstenots tikai viena iemesla pēc. Pēc drošām ziņām un diviem neatkarīgiem ziņu avotiem (bet - uz šodienu vairs nekas nevar būt drošs ) tikām informēti, ka pārceltuve pār Gauju nestrādā. Izlūkbraucienā nedēļu iepriekš gan tiku pārcēlies, bet par to, kā būs pēc nedēļas, arī plostnieks nemācēja pastāstīt. Noticējām...... Bet nevajadzēja....
Ekipāža šoreiz tika papildināta ar fotogrāfu un tas daļēji attaisnojās. Plānošanā - noteikti. Ja pirmā daļa pagāja zem "dzimtās puses" zvaigznes un daudzās vietās objektus vispirms aplūkojām, pirms fotogrāfēt. Līdz Valmiermuižai praktiski visus objektus zinājām un bija problemātiski bez apsteidzes uzturēt vidējo ātrumu. Tas pats līdz Līgatnei. Tālāk jau gāja nedaudz lēnāk, jo maršruta beigas neizdevās tik optimāli saplānot, kā sākumu Pa ceļam no caurās atmiņas kartes bij izkritušas Vaives dzirnavas, bet rezultātu kopumā tas iespaidoja maz.
Ceram uz nedaudz veiksmes LOB2 un tikpat sniegotiem un foršiem ceļiem. Apvidus gan būs itin pasvešs, bet tas jo interesantāk.
"Truši!".......... Mēs jau nākam! :D
******
Gatis, Nr.32 pirms 1 mēneša
Sveicināti!
Liels paldies par interesanto ziemas orientēšanās pasākumu! Šajā pasākumā ar draudzeni piedalāmies tikai otro reizi, taču esam jau paspējuši iekrist azartā, par ko jāpateicas pārējiem diviem ekipāžas dalībniekiem, kas ir daudz pieredzējušāki.
Šajā orientēšanās braucienā priecēja tas, ka daudzi WP bija sasniedzami pa salīdzinoši labiem ceļiem, par ko atkal šķiet jāpateicas pasākuma organizatoriem. Vienīgais ceļš, kurš bija diezgan briesmīgs bija līdz Līgatnes pazemes bunkuram. Šajā braucienā sanāca problēma ar Jāņa sētas datora karti, kas pazaudēja pilnīgi visus ievadītos WP, un ievadīti bija visi! Tas nedaudz izsita no līdzsvara.
Šķiet, ka nepareizi izvēlējāmies maršrutu, jo Cēsīs ieradāmies ļoti vēlu un leģendā sanāca kārtīgs sprints, un tā kā -20 grādos skriet ir diezgan sarežģīti un laika arī bija maz, leģendas punkti gāja garām. Principā Cēsis bija pēdējais punkts pirms finiša. Rezultātā nokavējām finišu apmēram par 20 minūtēm, varēja jau paspēt „ieminot grīdā” taču mums pilots prātīgs un „better safe than sorry” ceļš līdz finišam arī bija ļoti slidens. Sākumā šķita, ka 6 stundas ir ļoti maz, bet galu galā, kad ieradāmies finišā jau sāka palikt tumšs tā kā ļoti labi, ka 6 stundas, un šķiet, ka šajā sakarā arī bija padomāts no pasākuma rīkotāju puses. Tāpēc vēlreiz paldies par foršo braucienu. Ar nepacietību gaidām nākamo braucienu.
PS Par ēšanu – iepriekš bija dalītas atsauksmes par Godesverderas zupu. Šoreiz šķiet pusdienu punktu nebija, taču Valmiermuižas alu šķiet neviens nesmādēja (šoferīši neskaitās:)).
******
Sveicināti!
Liels paldies par interesanto ziemas orientēšanās pasākumu! Šajā pasākumā ar draudzeni piedalāmies tikai otro reizi, taču esam jau paspējuši iekrist azartā, par ko jāpateicas pārējiem diviem ekipāžas dalībniekiem, kas ir daudz pieredzējušāki.
Šajā orientēšanās braucienā priecēja tas, ka daudzi WP bija sasniedzami pa salīdzinoši labiem ceļiem, par ko atkal šķiet jāpateicas pasākuma organizatoriem. Vienīgais ceļš, kurš bija diezgan briesmīgs bija līdz Līgatnes pazemes bunkuram. Šajā braucienā sanāca problēma ar Jāņa sētas datora karti, kas pazaudēja pilnīgi visus ievadītos WP, un ievadīti bija visi! Tas nedaudz izsita no līdzsvara.
Šķiet, ka nepareizi izvēlējāmies maršrutu, jo Cēsīs ieradāmies ļoti vēlu un leģendā sanāca kārtīgs sprints, un tā kā -20 grādos skriet ir diezgan sarežģīti un laika arī bija maz, leģendas punkti gāja garām. Principā Cēsis bija pēdējais punkts pirms finiša. Rezultātā nokavējām finišu apmēram par 20 minūtēm, varēja jau paspēt „ieminot grīdā” taču mums pilots prātīgs un „better safe than sorry” ceļš līdz finišam arī bija ļoti slidens. Sākumā šķita, ka 6 stundas ir ļoti maz, bet galu galā, kad ieradāmies finišā jau sāka palikt tumšs tā kā ļoti labi, ka 6 stundas, un šķiet, ka šajā sakarā arī bija padomāts no pasākuma rīkotāju puses. Tāpēc vēlreiz paldies par foršo braucienu. Ar nepacietību gaidām nākamo braucienu.
PS Par ēšanu – iepriekš bija dalītas atsauksmes par Godesverderas zupu. Šoreiz šķiet pusdienu punktu nebija, taču Valmiermuižas alu šķiet neviens nesmādēja (šoferīši neskaitās:)).
******
Gundega, Madara, Evita, Aldis, Uldis - Nr.13 pirms 1 mēneša
Sveiciens visiem jaunajā LOB sezonā.
Pirmām kārtām paldies par kārtējo jauko pasākumu organizatoriem!
Šoreiz gaidījām sestdienas rītu ar bažām, jo mūsu mašīnītei kaut kā nepatīk šīs aukstums. Kā arī nedaudz bija korekcijas mūsu komandā, jo no vienas ir izveidojušās divas un galvenais vērotājs arī bija devies citā virzienā. Bet, kad visi bija laimīgi sakāpuši un mašīnīte darbojās sākās brīnišķīga saulaina diena.
Mums šoreiz gāja bez starp gadījumiem, baudot skaistos ziemas skatus. Tikai kā vienmēr Raganas apkārtnē mums piemetās vadātajs. Mums šī vieta ir, kas īpašs, jo visos trijos LOBos, kad bija punkti šajā apkaimē. Mēs pamanāmies kaut, kur netur nogriezties un nedaudz pamaldīties.
Ļoti patika Cēsu posms, kad vajadzēja kājas izvingrināt.
Kā arī Valmiermuižas punkts bija jauks.
Kā vienmēr ar gaidām nākošo LOBu.
Ar sveicieniem līdz martam Nr.13
******
Sveiciens visiem jaunajā LOB sezonā.
Pirmām kārtām paldies par kārtējo jauko pasākumu organizatoriem!
Šoreiz gaidījām sestdienas rītu ar bažām, jo mūsu mašīnītei kaut kā nepatīk šīs aukstums. Kā arī nedaudz bija korekcijas mūsu komandā, jo no vienas ir izveidojušās divas un galvenais vērotājs arī bija devies citā virzienā. Bet, kad visi bija laimīgi sakāpuši un mašīnīte darbojās sākās brīnišķīga saulaina diena.
Mums šoreiz gāja bez starp gadījumiem, baudot skaistos ziemas skatus. Tikai kā vienmēr Raganas apkārtnē mums piemetās vadātajs. Mums šī vieta ir, kas īpašs, jo visos trijos LOBos, kad bija punkti šajā apkaimē. Mēs pamanāmies kaut, kur netur nogriezties un nedaudz pamaldīties.
Ļoti patika Cēsu posms, kad vajadzēja kājas izvingrināt.
Kā arī Valmiermuižas punkts bija jauks.
Kā vienmēr ar gaidām nākošo LOBu.
Ar sveicieniem līdz martam Nr.13
******
4iksi, komandra Nr. 49 pirms 1 mēneša
Sveicieni bargajā ziemā pasākuma organizētājiem un arī pārējiem kolēģiem - autofotoorientieristiem!
Mēs piedalījāmies otro reizi, bet piedaloties novembra barucienā jau sapratām, ka "āķis lūpā" un šis ir tieši pasākums mums un ka iespēju robežās piedalīsimies visos pasākumos. Lielu lielais paldies jau protams pasākuma ideju autoriem un rīkotājiem. Lai gan esam diezgan lieli ceļotāji Latvijā, tomēr katru reizi uzzinam un ieraugam tik daudz interesantas vietas. Jāatzīstas jau arī, ka daudzām vietām pat bijām braukuši daudz daudz reizes garām, bet ieraudzijām šos objektus / mājas / pieminekļus tikai pirmo reizi.... būs jālabojas :)
Jā -vel mēs esam gandrīz pirmajā vietā nobraukto kilometru skaita ziņā - laikam mums baigi patīk braukt.
Bija arī viens pārsteigums šajā braucienā - mēs tādā normālā ātrumā rullējam pa ziemīgo ceļu no Sietiņieža Valmieras virzienā un tad pēkšņi mums garām vēja ātrumā aizbrāžas viens vietējais Audis tādā ātrumā, tā ka mums likās, ka mēs vispār stāvam uz vietas - laikam puiši izklaidējās, bet pilnīgi noteikti tādu vēlreiz negribētu satikt, jo pārāk droši tas noteikti neizskatījās. Nospriedām, ka diez vai šoferītis vispār ir skaidrā:(
Jā un mūsu komandas biedrs Valdiņš sūta sveicienu tantiņai no Cēsīm - viņa mums dikti gribēja palīdzēt, bet sanāca, ka viņa mums pateica nepareizo virzienu. Bet kam negadās.
Šoreiz pasākums bija 6 stundas un tās paskrēja nemanot, Novembra braucienā gan sagurām - varbūt tāpēc, ka pirmo reizi piedalījāmies, bet varbūt tāpēc, ka ātri palika tumšs un tas riktīgi apgrūtināja meklēšanu.
Jā - vēl mums ļoti patika, ka esat salikuši virtuālajā kartē visas bildes ar mazu aprakstiņu, jo brauciena laikā brīžiem nav laika iedziļināties, kas tā par vietu, bet tad atbraucot mājās var mierīgi visu paskatīties, palasīt un apdomāt.
Īpaši sveicieni Valmieriešiem, ko satikām pie Sietiņieža!
Sveicieni un tiekamies Madonas apkārtnē!
******
Sveicieni bargajā ziemā pasākuma organizētājiem un arī pārējiem kolēģiem - autofotoorientieristiem! Mēs piedalījāmies otro reizi, bet piedaloties novembra barucienā jau sapratām, ka "āķis lūpā" un šis ir tieši pasākums mums un ka iespēju robežās piedalīsimies visos pasākumos. Lielu lielais paldies jau protams pasākuma ideju autoriem un rīkotājiem. Lai gan esam diezgan lieli ceļotāji Latvijā, tomēr katru reizi uzzinam un ieraugam tik daudz interesantas vietas. Jāatzīstas jau arī, ka daudzām vietām pat bijām braukuši daudz daudz reizes garām, bet ieraudzijām šos objektus / mājas / pieminekļus tikai pirmo reizi.... būs jālabojas :)
Jā -vel mēs esam gandrīz pirmajā vietā nobraukto kilometru skaita ziņā - laikam mums baigi patīk braukt.
Bija arī viens pārsteigums šajā braucienā - mēs tādā normālā ātrumā rullējam pa ziemīgo ceļu no Sietiņieža Valmieras virzienā un tad pēkšņi mums garām vēja ātrumā aizbrāžas viens vietējais Audis tādā ātrumā, tā ka mums likās, ka mēs vispār stāvam uz vietas - laikam puiši izklaidējās, bet pilnīgi noteikti tādu vēlreiz negribētu satikt, jo pārāk droši tas noteikti neizskatījās. Nospriedām, ka diez vai šoferītis vispār ir skaidrā:(
Jā un mūsu komandas biedrs Valdiņš sūta sveicienu tantiņai no Cēsīm - viņa mums dikti gribēja palīdzēt, bet sanāca, ka viņa mums pateica nepareizo virzienu. Bet kam negadās.
Šoreiz pasākums bija 6 stundas un tās paskrēja nemanot, Novembra braucienā gan sagurām - varbūt tāpēc, ka pirmo reizi piedalījāmies, bet varbūt tāpēc, ka ātri palika tumšs un tas riktīgi apgrūtināja meklēšanu.
Jā - vēl mums ļoti patika, ka esat salikuši virtuālajā kartē visas bildes ar mazu aprakstiņu, jo brauciena laikā brīžiem nav laika iedziļināties, kas tā par vietu, bet tad atbraucot mājās var mierīgi visu paskatīties, palasīt un apdomāt.
Īpaši sveicieni Valmieriešiem, ko satikām pie Sietiņieža!
Sveicieni un tiekamies Madonas apkārtnē!
******
Vaira, komanda Nr.43 pirms 1 mēneša
Kārtējo reiz jāsaka liels paldies organizatoriem par jauki pavadītu brīvdienu, interesanto maršrutu, pastkartīšu skatiem u.t.t., startējam ne pirmo reizi tādēļ tā jau ir pierasta lieta, bet vienalga vienmēr gribas pateikt paldies, paldies, paldies.
Par ieņemto vietu varam tikai nokaunēties, jo pieredzējušiem braucējiem tā netīkas, protams arī tam šoreiz bija savs iemesls. Tikai trīs meitenes var iedomāties apstāties pie paša ceļa malas, nepadomājot, ka ceļmala var būt aizsnigusi, un kā nekā ieslīdējām grāvī, pirmā doma KASKO, kuru protams bijām aizmirsušas samaksāt nu ko lai saka meitenes un blondīnes. Liels paldies ekipāžai, kuras sastāvā brauca Edgars Baiža, kura kopā ar mežavedēju, kurš protams pašo ceļu brauca kā brīnums palīdzēja izkļūt.
P.S. Edgaram . Kā izrādijās viena no grāvī iekļuvušajām meitenēm bija Tava klasesbiedrene.
Nepatīkams gadījums bija saistīts tikai ar vieno no konkurentiem, mēs protams šo sacensību uztveram kā izklaidi, un ja kāds kautko prasa parasti neatsakam, parādam, bet ja cita komanda redzot, ka mēs griežamies pareizajā ceļā, kur netālu atrodas grūti atrodams punkts māj mums ar visām "četrām" un rāda, ka tur braukt nevajag jo nekā nav, tad ap sirdi paliek grūti, kad papildus 10 - 15 minūtes meklējam citu iespējamo piebraucamo ceļu.
Uz tikšanos nakošajā reizē.
Organizatoriem jauas idejas pilnu galvu, un varbūt tomēr ilgāku laiku pašam braucienam, nu pa maz drusciņ tā laiciņa sacensību izbaudīšanai, var arī pa tumsu iepriekšējo reiz tas piedeva savu asumu.
******
Kārtējo reiz jāsaka liels paldies organizatoriem par jauki pavadītu brīvdienu, interesanto maršrutu, pastkartīšu skatiem u.t.t., startējam ne pirmo reizi tādēļ tā jau ir pierasta lieta, bet vienalga vienmēr gribas pateikt paldies, paldies, paldies.
Par ieņemto vietu varam tikai nokaunēties, jo pieredzējušiem braucējiem tā netīkas, protams arī tam šoreiz bija savs iemesls. Tikai trīs meitenes var iedomāties apstāties pie paša ceļa malas, nepadomājot, ka ceļmala var būt aizsnigusi, un kā nekā ieslīdējām grāvī, pirmā doma KASKO, kuru protams bijām aizmirsušas samaksāt nu ko lai saka meitenes un blondīnes. Liels paldies ekipāžai, kuras sastāvā brauca Edgars Baiža, kura kopā ar mežavedēju, kurš protams pašo ceļu brauca kā brīnums palīdzēja izkļūt.
P.S. Edgaram . Kā izrādijās viena no grāvī iekļuvušajām meitenēm bija Tava klasesbiedrene.
Nepatīkams gadījums bija saistīts tikai ar vieno no konkurentiem, mēs protams šo sacensību uztveram kā izklaidi, un ja kāds kautko prasa parasti neatsakam, parādam, bet ja cita komanda redzot, ka mēs griežamies pareizajā ceļā, kur netālu atrodas grūti atrodams punkts māj mums ar visām "četrām" un rāda, ka tur braukt nevajag jo nekā nav, tad ap sirdi paliek grūti, kad papildus 10 - 15 minūtes meklējam citu iespējamo piebraucamo ceļu.
Uz tikšanos nakošajā reizē.
Organizatoriem jauas idejas pilnu galvu, un varbūt tomēr ilgāku laiku pašam braucienam, nu pa maz drusciņ tā laiciņa sacensību izbaudīšanai, var arī pa tumsu iepriekšējo reiz tas piedeva savu asumu.
******
Mednis, Nr. 85 pirms 1 mēneša
Paldies organizatoriem par šo pasākumu un arī par saprotošo attieksmi, ka uz reģistrāciju ieradāmies vieni no pēdējiem, jau pēc Lielās sapulces.
Braucām pirmo reizi. Rezultāts pat labāks nekā cerēts - palikām trešie (no beigām) :) ar ko esam ārkārtīgi apmierināti. Mērķis jau arī bija izbaudīt jaukos skatus, interesanti pavadīt laiku kopā ar draugiem, un jāteic, ka šajā ziņā noteikti esam PIRMAJĀ trijniekā :)
Ierosinājums organizatoriem nākotnē padomāt arī par iespēju kaut kā īpaši atzīmēt kartē, vai kaut kā citādi dot ziņu, par interesantākajiem objektiem ko ir īpaši vērts apskatīt (ne dēļ punktiem, bet prieka pēc). Ņemot vērā, ka ar mūsu tempu, nemaz līdz Valmierai pat netikām, bet bija vērts, tomēr brīžiem "apskatījām" arī dažādus akmeņus, ceļazīmes un citus skaistumus, šādas norādes mums būtu devušas iespēju saplānot vēl skaistāku maršrutu. Piemēram, uz bunkuru par lielu pārsteigumu gidiem, aizbraucām tikai īsi pirms finiša, labi zinot ka atvēlētais laiks ir sen nokavēts un punktu nebūs, bet tik un tā bija tā vērts! Par laipno apkalpošanu "ārpus darbalaika" īpašs paldies www.bunkurs.lv darbiniekiem :)
Bet varbūt ar laiku šī izveidojas par jaunu papildus disciplīnu - "Skaistākais maršruts", tiem kam netīk skriet un ar bērniem ... ? ;)
Visādā ziņā mums patika un tiekamies nākamajā etapā!
SKAISTU un JAUTRU visiem autofotoorientēšanos!
******
Paldies organizatoriem par šo pasākumu un arī par saprotošo attieksmi, ka uz reģistrāciju ieradāmies vieni no pēdējiem, jau pēc Lielās sapulces.Braucām pirmo reizi. Rezultāts pat labāks nekā cerēts - palikām trešie (no beigām) :) ar ko esam ārkārtīgi apmierināti. Mērķis jau arī bija izbaudīt jaukos skatus, interesanti pavadīt laiku kopā ar draugiem, un jāteic, ka šajā ziņā noteikti esam PIRMAJĀ trijniekā :)
Ierosinājums organizatoriem nākotnē padomāt arī par iespēju kaut kā īpaši atzīmēt kartē, vai kaut kā citādi dot ziņu, par interesantākajiem objektiem ko ir īpaši vērts apskatīt (ne dēļ punktiem, bet prieka pēc). Ņemot vērā, ka ar mūsu tempu, nemaz līdz Valmierai pat netikām, bet bija vērts, tomēr brīžiem "apskatījām" arī dažādus akmeņus, ceļazīmes un citus skaistumus, šādas norādes mums būtu devušas iespēju saplānot vēl skaistāku maršrutu. Piemēram, uz bunkuru par lielu pārsteigumu gidiem, aizbraucām tikai īsi pirms finiša, labi zinot ka atvēlētais laiks ir sen nokavēts un punktu nebūs, bet tik un tā bija tā vērts! Par laipno apkalpošanu "ārpus darbalaika" īpašs paldies www.bunkurs.lv darbiniekiem :)
Bet varbūt ar laiku šī izveidojas par jaunu papildus disciplīnu - "Skaistākais maršruts", tiem kam netīk skriet un ar bērniem ... ? ;)
Visādā ziņā mums patika un tiekamies nākamajā etapā!
SKAISTU un JAUTRU visiem autofotoorientēšanos!
******
Anrijs, Nr:57 "Palezustri" pirms 1 mēneša
Šo braucienu gaidījām ar lielām bažām. Jo šādos laika apstākļos devāmies pirmoreiz. Bet viss tomēr izdevās lieliski. Ceļi slideni jau bija, bet vajag tik mācēt braukt, tad nekas jau liels nevar notikt. Kupenā mazliet iegrimām, bet tas bija tikai apgriežoties uz šaura ceļa.
Nu rīkotājiem par šādu braucienu lielais paldies. Kur nu vēl varēja redzēt tādus sarmu baltus kokus. It sevišķi, ja paskatījās lejā no Siguldas līkločiem. Kolosāli skati. Tādus tik nofotogrāfēt un sūtīt Grigalim. Un kur nu vēl bez zvēriem. Viens otrs bija iznācis vērot , kā mēs te braucam. Vēl viens ievērības apskates objekts-Bunkurs. Komanda nolēma to apskatīt atsevišķā eskursijā. Tagad jau skolās vairs nemāca mīlēt lielo Ļeņinu.
Valmiera arī bija tāds interesants ceļojums . Tur varēja par velti un par naudu dabūt visjaunāko alu Latvijā. Valmieras apkārtnes braucēji nemaz Valmieru neņēma. Mīklu sastādīja no galvas.
Mālpili sasniedzām laicīgi un laimīgi. Diena, pateicoties organizētājiem, bija ļoti izdevusies. Paldies!
******
Šo braucienu gaidījām ar lielām bažām. Jo šādos laika apstākļos devāmies pirmoreiz. Bet viss tomēr izdevās lieliski. Ceļi slideni jau bija, bet vajag tik mācēt braukt, tad nekas jau liels nevar notikt. Kupenā mazliet iegrimām, bet tas bija tikai apgriežoties uz šaura ceļa.
Nu rīkotājiem par šādu braucienu lielais paldies. Kur nu vēl varēja redzēt tādus sarmu baltus kokus. It sevišķi, ja paskatījās lejā no Siguldas līkločiem. Kolosāli skati. Tādus tik nofotogrāfēt un sūtīt Grigalim. Un kur nu vēl bez zvēriem. Viens otrs bija iznācis vērot , kā mēs te braucam. Vēl viens ievērības apskates objekts-Bunkurs. Komanda nolēma to apskatīt atsevišķā eskursijā. Tagad jau skolās vairs nemāca mīlēt lielo Ļeņinu.
Valmiera arī bija tāds interesants ceļojums . Tur varēja par velti un par naudu dabūt visjaunāko alu Latvijā. Valmieras apkārtnes braucēji nemaz Valmieru neņēma. Mīklu sastādīja no galvas.
Mālpili sasniedzām laicīgi un laimīgi. Diena, pateicoties organizētājiem, bija ļoti izdevusies. Paldies!
******
Oļegs, komanda nr. 2 pirms 1 mēneša
Šis bija 2.LOB kurā mēs esam piedalījušies; un ir arī pieredze no citiem autoorientēšanās braucieniem. Tomēr savu „uzvaras formulu”, ģeniālo taktiku tā arī neesam izstrādājuši. Rezultāts mums nebija tas labākais, bet mēs par to pārāk nepārdzīvojam. Rezultāts nav galvenais, svarīgāk ir pa īstam izbaudīt braucienu, piedzīvojumu. Un turklāt baudīt patiešām bija ko! Te noteikti jāpiemin Valmiermuižas karstalus, kādu nogaršojām pirmoreiz dzīvē, iemīlējām un arī nopirkām sev līdzņemšanai uz vakara tusiņu. Izbaudījām arī tādu atrakciju kā braukšanu Līgatnes pārceltuvē – uz koka plosta, kurš strādā bez motora, bet kustās uz priekšu ar straumes palīdzību(pārceltuve bija īsākais ceļš no bunkura uz Valmieru). Novērtējām arī tādus ievērojamus Latvijas dabas objektus kā Mazo Ellīti un Sietiņiezi, kurš ir tiešām milzīgs un iespaidīgs, un sagādāja mums kārtīgu izskraidīšanos pa trepītēm. Šos objektus redzējām pirmoreiz, un priecājāmies, ka radusies izdevība iepazīt Latvijas dabas īpašos smukumus.
Šos pozitīvos aspektus pienācīgi var novērtēt vien tagad, kad LOB jau sen ir garām. Diemžēl brauciena laikā gan vairāk nācās pievērst uzmanību kļūmēm, neveiksmēm, nelietderīgi pārtērētam laikam(pie dažiem punktiem pa pusstundai, un no tiem vēl arī ne katrs tika atrasts), nepareizi izvēlētam maršrutam(pārsvarā gan maršruts bija labi izstrādāts, izņemot Cēsu – Siguldas posmu, kur bija sastrēgums). Žēl, ka pārtērējām kontrollaiku par 3 minūtēm un zaudējām 180 punktus – gluži kā divas fotogrāfijas.
Kopumā apskatot braucienu no šodienas viedokļa, visi tomēr esam apmierināti, un nepacietīgi gaidām nākamo LOBu!
******
Šis bija 2.LOB kurā mēs esam piedalījušies; un ir arī pieredze no citiem autoorientēšanās braucieniem. Tomēr savu „uzvaras formulu”, ģeniālo taktiku tā arī neesam izstrādājuši. Rezultāts mums nebija tas labākais, bet mēs par to pārāk nepārdzīvojam. Rezultāts nav galvenais, svarīgāk ir pa īstam izbaudīt braucienu, piedzīvojumu. Un turklāt baudīt patiešām bija ko! Te noteikti jāpiemin Valmiermuižas karstalus, kādu nogaršojām pirmoreiz dzīvē, iemīlējām un arī nopirkām sev līdzņemšanai uz vakara tusiņu. Izbaudījām arī tādu atrakciju kā braukšanu Līgatnes pārceltuvē – uz koka plosta, kurš strādā bez motora, bet kustās uz priekšu ar straumes palīdzību(pārceltuve bija īsākais ceļš no bunkura uz Valmieru). Novērtējām arī tādus ievērojamus Latvijas dabas objektus kā Mazo Ellīti un Sietiņiezi, kurš ir tiešām milzīgs un iespaidīgs, un sagādāja mums kārtīgu izskraidīšanos pa trepītēm. Šos objektus redzējām pirmoreiz, un priecājāmies, ka radusies izdevība iepazīt Latvijas dabas īpašos smukumus.
Šos pozitīvos aspektus pienācīgi var novērtēt vien tagad, kad LOB jau sen ir garām. Diemžēl brauciena laikā gan vairāk nācās pievērst uzmanību kļūmēm, neveiksmēm, nelietderīgi pārtērētam laikam(pie dažiem punktiem pa pusstundai, un no tiem vēl arī ne katrs tika atrasts), nepareizi izvēlētam maršrutam(pārsvarā gan maršruts bija labi izstrādāts, izņemot Cēsu – Siguldas posmu, kur bija sastrēgums). Žēl, ka pārtērējām kontrollaiku par 3 minūtēm un zaudējām 180 punktus – gluži kā divas fotogrāfijas.
Kopumā apskatot braucienu no šodienas viedokļa, visi tomēr esam apmierināti, un nepacietīgi gaidām nākamo LOBu!
******
Lelde, NR-46 pirms 1 mēneša
Sāksim ar to ka, piedalījāmies pirmo reizi un vispār par šādu jauku pasākumu arī padzirdējām pirmo reizi. Ar tēta drauga piedāvājumu startēt auto-foto-orientēšanā, piekritām, kaut kas jauns un nebijis, kā arī iespēja jauki pavadīt brīvdienu. Protams, tā arī bija ideāli pavadīta diena ar smaidiem, smiekliem, sacensības garšu, atklātām jaunām vietām, kā arī neiztika bez maziem strīdiņiem, bet tas jau viss pie lietas piederas.:) Grūtibas sagādāja kurmīša atrašana, jo nezinājām kas tajā vietā jāmeklē, meklējām augstāk nekā draudziņš atradās, bet beigās jau ar lielu spiedzienu tika skriets,fotogrāfēts un devāmies tālāk:) Tanks mums atradās vēl veiksmīgāk, jo stūrmanis 100% zināja kurp mums jādodas, pa ceļam satikām ekipāžu, kura bija iestigusi kupenā, bet palīdzēt nebijām spējīgi, devāmies tālāk un novēlējam veiksmi. Ļoti labs un noderīgs bija siltais Valmiermuižas aliņš pēc skrējiena pa Sietiņiezi, jo kā pēc kārtīga maratona jaunākā paaudze bija aizelsusies un juta, ka nepieciešams kaut kas silts :) Ieteiktu vairāk gabaliņus ar kājām, lai nesanāk tikai tā sēdēšana mašīnā, jo tomēr ir patīkami arī fiziskās aktivitātes :) Kā arī varētu būt kopēja ballīte pēc finiša, lai varētu iepazīties ar pārējiem dalībniekiem, jo ne startā ne finišā īsti tas nebija iespējams, kur nu vēl KP, tur jau katrs par sevi :) Un, protams, tiekamies martā, pasākums ir iepaticies un tiek stāstīts jauniem dalībniekiem par jauku atpūtu! :)
******
Sāksim ar to ka, piedalījāmies pirmo reizi un vispār par šādu jauku pasākumu arī padzirdējām pirmo reizi. Ar tēta drauga piedāvājumu startēt auto-foto-orientēšanā, piekritām, kaut kas jauns un nebijis, kā arī iespēja jauki pavadīt brīvdienu. Protams, tā arī bija ideāli pavadīta diena ar smaidiem, smiekliem, sacensības garšu, atklātām jaunām vietām, kā arī neiztika bez maziem strīdiņiem, bet tas jau viss pie lietas piederas.:) Grūtibas sagādāja kurmīša atrašana, jo nezinājām kas tajā vietā jāmeklē, meklējām augstāk nekā draudziņš atradās, bet beigās jau ar lielu spiedzienu tika skriets,fotogrāfēts un devāmies tālāk:) Tanks mums atradās vēl veiksmīgāk, jo stūrmanis 100% zināja kurp mums jādodas, pa ceļam satikām ekipāžu, kura bija iestigusi kupenā, bet palīdzēt nebijām spējīgi, devāmies tālāk un novēlējam veiksmi. Ļoti labs un noderīgs bija siltais Valmiermuižas aliņš pēc skrējiena pa Sietiņiezi, jo kā pēc kārtīga maratona jaunākā paaudze bija aizelsusies un juta, ka nepieciešams kaut kas silts :) Ieteiktu vairāk gabaliņus ar kājām, lai nesanāk tikai tā sēdēšana mašīnā, jo tomēr ir patīkami arī fiziskās aktivitātes :) Kā arī varētu būt kopēja ballīte pēc finiša, lai varētu iepazīties ar pārējiem dalībniekiem, jo ne startā ne finišā īsti tas nebija iespējams, kur nu vēl KP, tur jau katrs par sevi :) Un, protams, tiekamies martā, pasākums ir iepaticies un tiek stāstīts jauniem dalībniekiem par jauku atpūtu! :)******
Ainars ,komanda nr.12 pirms 1 mēneša
Skaistais ziemas brauciens tika gaidīts ar bažām par laika apstākļiem! Bet diena izdevās brīnišķīga. "Īsais" -6 stundu laiks ļāva prognozēt, ka katrai kļūdai cīņā par labu vietu būs liela nozīme.
Diemžēl arī mēs 15 minūtes pirms starta mainījām plānus un "upurējām" Līgatnes bunkuru, kas izrādījās nepareizi.Vēl nepaņemts slēptais pie Sietiņieža, Valmieras mīklā neierakstīts vārds un rezultāta vieta ārpus desmitnieka. Bet brauciens kopumā izdevies. Otreiz organizatori salikuši maršrutu pa it kā zināmu rajonu, bet tik un tā ļoti interesants brauciens.Sevišķi liels paldies par kvalitatīvu karti, no visiem LOBiem tā bija labākā!
Braucienā bija arī kāds pārsteigums-neredzējām nevienu meža zvēru, kas mūs pārsteidza. Bet pāris suņi gan bija, kā arī balti apsalušu zirgu bars uz ceļa ar diviem jātniekiem ceļā uz Skujeni.
Liels paldies orgiem un kolēģiem par skaisto dienu un uz tikšanos Martā!
******
Skaistais ziemas brauciens tika gaidīts ar bažām par laika apstākļiem! Bet diena izdevās brīnišķīga. "Īsais" -6 stundu laiks ļāva prognozēt, ka katrai kļūdai cīņā par labu vietu būs liela nozīme.Diemžēl arī mēs 15 minūtes pirms starta mainījām plānus un "upurējām" Līgatnes bunkuru, kas izrādījās nepareizi.Vēl nepaņemts slēptais pie Sietiņieža, Valmieras mīklā neierakstīts vārds un rezultāta vieta ārpus desmitnieka. Bet brauciens kopumā izdevies. Otreiz organizatori salikuši maršrutu pa it kā zināmu rajonu, bet tik un tā ļoti interesants brauciens.Sevišķi liels paldies par kvalitatīvu karti, no visiem LOBiem tā bija labākā!
Braucienā bija arī kāds pārsteigums-neredzējām nevienu meža zvēru, kas mūs pārsteidza. Bet pāris suņi gan bija, kā arī balti apsalušu zirgu bars uz ceļa ar diviem jātniekiem ceļā uz Skujeni.
Liels paldies orgiem un kolēģiem par skaisto dienu un uz tikšanos Martā!
******
komanda TRUSIS pirms 2 mēnešiem
Ziemas pastkarītšu LOB jeb laba slava sniedziņam!
Nu jau varam teikt, ka esam dalībnieki ar pieredzi – kā nekā ceturtā reize. Tā kā līdz šim bija gājis tīri labi, un rezultāti atspoguļojās aizvien augšupejošā līknē, arī šoreiz noskaņojums atbilstošs un vēlme uzvarēt gluži vai gaisā jūtama. Mums par lielu pārsteigumu, Raganā ieradāmies pirmie, pat sākām jokot, vai neesam sajaukuši datumus vai startu ar finišu vietām, bet kad pēc brīža jau pieripoja pazīstamās ekipāžas, bija skaidrs, ka turpinājums sekos!
Startējām ar 6.numuru un 5.starta vietu… tie, kam matemātika ir stiprā puse, paši var izrēķināt☺: tas tā, pašsuģestijai!
Pēc instrukciju saņemšanas uz brīdi apmulsām, jo ierastā viena punkta vietā, kuram stingri noteikts ierašanās laiks, šoreiz tādi bija veseli divi, pie kam viens no tiem gandrīz pašā maršruta sākumā. Pirmā doma bija laist Bunkuru garām, jo noteiktais laiks likās pavisam neērts, tomēr, nedaudz pārplānojot, sapratām, ka varam arī diezgan daudz ko pagūt izdarīt jau līdz Līgatnei.
Pirmais kuriozs gadījās tepat Siguldā viesnīcā Santa, kad, prasot ceļu uz avotiņu, laipnais darbinieks uzreiz piedāvāja padzerties, lai mums nav "kājiņas jāsabrien, sniega ceļus staigājot, ūdens avotu meklējot". Nē, nē, ar saucieniem, ka vajadzīgs ir tieši PATS avots, atstājām pārsteigto puisi un lecām mašīnā, lai sekotu viņa norādēm.
Tā nu diezgan raiti krājām vienu KP pēc otra, pa vidam baudot brīnišķo laiku un skatus pa logu, ik pēc 5 min uzklausot mūsu fotogrāfes izsaucienus "ahhhh, cik smuki!"
Aizmugures logus mašīnai braši tīrījām ar skrāpi no iekšpuses. Pilots jau tajā pat dienā apsolījās salona filtru nomainīt. Bet bija jautri! Un visi, kam nagi niezēja, varēja relaksēties uz nebēdu!
Arī skrējiens pa Cēsu vecpilsētu un pils parka kāpnēm bija tieši laikā, lai izkustinātu kājas un paraudzītos uz Cēsīm no mazliet cita skatu punkta. Tauta pie slidotavas tā dīvani gan noraudzījās, kad ar leģendas lapiņām saulainā sestdienā viņiem gar acīm zib jau kurās kājas! Lejā pie estrādes mūsu modele pat pamanījās pietupties, lai tikai ar augumu gadījumā neaizsedz torņus!
Liepā arī sanāca nedaudz smieklīgi - braucam, lēnām skatoties pēc īstās vietas, bet stūrmanis, kartē ieurbies, kaut ko murmina par Lielo Ellīti. It kā jau pabraucam norādēm garām, bet neko tādu, kas redzams bildēs, ceļa malā nemana. "Klau, tas taču nav "skrejamais"punkts?", nejauši ieprasās viena no komandas biedrenēm. "Kā tad nav, protams, ka ir!" stūrmanis attrauc, aizmirsis, ka pie viņa taču ir vienīgā karte, kur atzīmēts, vai uz punktu jāvico no sirds, vai tas sasniedzams rokas attālumā no ceļa malas. Tad nu lecām ārā un pa sniegu brizdamas, klupdamas krizdamas ripojām lejā uz “elli”. “Ahh, cik smuki!”, atkal izsaucās fotogrāfe, bet ar to prieki viņai beidzās, jo LOBā jebkura lielāka pakavēšanās punktā var maksāt dzīvību, oi, atvainojos – vietu pirmajā pieciniekā.
Arī bunkuru paņēmām tādā ātrumā, ka diez vai Pugo un Voss būtu spējuši turēt mums līdzi. Vienu brīdi tas skrējiens pa betona kāpnēm atsauca atmiņā skolas gadus, kad lielā skolēnu masa ar Andri Keišu (toreiz 12.klases skolēns, tagad JRT aktieris) priekšgalā ievērojamā ātrumā no trešā stāva “nesās” lejā uz ēdnīcu pagrabstāvā, lai ieņemtu pirmās vietas pie cīsiņiem, vārītiem kartupeļiem un kompota!
Bunkura darbiniece piedāvā ielūkoties plānā, lai varētu noorientēties, kur arodas īstā telpa ar Ļeņinu. Bet tas nu bija lieki, jo jau nākamajā sekundē , matiem plīvojot, gaiteņa galā parādās skrējēji ar izpildīta uzdevuma atblāzmu sejā.
Par balto un pasakaino visās vārda nozīmēs “pastaigu - sprintu, kas neglābjami pārvēršas krosā” uz Sietiņiezi varam tikai piekrist jau šeit izteiktajam viedoklim, ka tā laikā "paguvām nomirt trīs reizes"- bija smagi, bet gandarījums par paveikto divtik liels!
Un tu skrien un skrien (mežs jau smuks, bet mēle sāk izkalst un kājas ļimt), un vectētiņš, kas sarkanā plastmasas vannītē no kalna lejup vizina savu sārtvaidzīti mazmeitiņu, svaigā piparmētru končas balsī uzsauc: “tas ir vēl labu gabaliņu uz priekšu, ja jums vajag tur, kur šodien visi skrien!” Paldies arī draudzīgajai kaimiņu komandai par pareizās klints parādīšanu!
Kopējā bilance braucienam rādās visai pozitīva, lai arī ar mazām aizķeršanām, tomēr apskatīt paguvām lielāko daļu no kartē atzīmētajiem punktiem. Un atkal gribam uzslavēt mūsu šoferīša braukt prasmi – mēs ar savu mazo pilnpiedziņas bērīti parādījām asti lielajiem džipu zirgiem! Un iztikām bez grāvjiem, kupenām, traktoriem un citām nervus kutinošām situācijām.
Savukārt varam tikai apbrīnot Allenu no team#19, kurš turēja tempu ar “priekšpiedziņas automātu” un mūs tādējādi piespieda fotogrāfēšanai atvēlēto laiku saīsināt vismaz uz pusi! Noņemam silto ziemas cepuri un pat šalli arī Baltskaru komandas priekšā – lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tiek braukts divatā.
Kādā brīdī jau ienāca prātā doma – diez kad sāksies “piedzīvojumi”. Bet skaļi jau tos nepiesaucām.
Pēc finiša darījām tā, kā ieteica organizatori – izstaigājām muižas telpas un vienā no zālēm pat tango uzdejojām. Jā jā, ar visām zilajām bahilām kājās!
Un vēl - šis reģions noteikti tiks apmeklēts jau garākā braucienā vasarā.
Tad nu priecājamies par rezultātiem, sakām paldies komandai “Organizatori” un apsveicam visus ar lielākām vai mazākām uzvarām un tiekamies uz LOB takas!
******
Ziemas pastkarītšu LOB jeb laba slava sniedziņam! Nu jau varam teikt, ka esam dalībnieki ar pieredzi – kā nekā ceturtā reize. Tā kā līdz šim bija gājis tīri labi, un rezultāti atspoguļojās aizvien augšupejošā līknē, arī šoreiz noskaņojums atbilstošs un vēlme uzvarēt gluži vai gaisā jūtama. Mums par lielu pārsteigumu, Raganā ieradāmies pirmie, pat sākām jokot, vai neesam sajaukuši datumus vai startu ar finišu vietām, bet kad pēc brīža jau pieripoja pazīstamās ekipāžas, bija skaidrs, ka turpinājums sekos!
Startējām ar 6.numuru un 5.starta vietu… tie, kam matemātika ir stiprā puse, paši var izrēķināt☺: tas tā, pašsuģestijai!
Pēc instrukciju saņemšanas uz brīdi apmulsām, jo ierastā viena punkta vietā, kuram stingri noteikts ierašanās laiks, šoreiz tādi bija veseli divi, pie kam viens no tiem gandrīz pašā maršruta sākumā. Pirmā doma bija laist Bunkuru garām, jo noteiktais laiks likās pavisam neērts, tomēr, nedaudz pārplānojot, sapratām, ka varam arī diezgan daudz ko pagūt izdarīt jau līdz Līgatnei.
Pirmais kuriozs gadījās tepat Siguldā viesnīcā Santa, kad, prasot ceļu uz avotiņu, laipnais darbinieks uzreiz piedāvāja padzerties, lai mums nav "kājiņas jāsabrien, sniega ceļus staigājot, ūdens avotu meklējot". Nē, nē, ar saucieniem, ka vajadzīgs ir tieši PATS avots, atstājām pārsteigto puisi un lecām mašīnā, lai sekotu viņa norādēm.
Tā nu diezgan raiti krājām vienu KP pēc otra, pa vidam baudot brīnišķo laiku un skatus pa logu, ik pēc 5 min uzklausot mūsu fotogrāfes izsaucienus "ahhhh, cik smuki!"
Aizmugures logus mašīnai braši tīrījām ar skrāpi no iekšpuses. Pilots jau tajā pat dienā apsolījās salona filtru nomainīt. Bet bija jautri! Un visi, kam nagi niezēja, varēja relaksēties uz nebēdu!
Arī skrējiens pa Cēsu vecpilsētu un pils parka kāpnēm bija tieši laikā, lai izkustinātu kājas un paraudzītos uz Cēsīm no mazliet cita skatu punkta. Tauta pie slidotavas tā dīvani gan noraudzījās, kad ar leģendas lapiņām saulainā sestdienā viņiem gar acīm zib jau kurās kājas! Lejā pie estrādes mūsu modele pat pamanījās pietupties, lai tikai ar augumu gadījumā neaizsedz torņus!
Liepā arī sanāca nedaudz smieklīgi - braucam, lēnām skatoties pēc īstās vietas, bet stūrmanis, kartē ieurbies, kaut ko murmina par Lielo Ellīti. It kā jau pabraucam norādēm garām, bet neko tādu, kas redzams bildēs, ceļa malā nemana. "Klau, tas taču nav "skrejamais"punkts?", nejauši ieprasās viena no komandas biedrenēm. "Kā tad nav, protams, ka ir!" stūrmanis attrauc, aizmirsis, ka pie viņa taču ir vienīgā karte, kur atzīmēts, vai uz punktu jāvico no sirds, vai tas sasniedzams rokas attālumā no ceļa malas. Tad nu lecām ārā un pa sniegu brizdamas, klupdamas krizdamas ripojām lejā uz “elli”. “Ahh, cik smuki!”, atkal izsaucās fotogrāfe, bet ar to prieki viņai beidzās, jo LOBā jebkura lielāka pakavēšanās punktā var maksāt dzīvību, oi, atvainojos – vietu pirmajā pieciniekā.
Arī bunkuru paņēmām tādā ātrumā, ka diez vai Pugo un Voss būtu spējuši turēt mums līdzi. Vienu brīdi tas skrējiens pa betona kāpnēm atsauca atmiņā skolas gadus, kad lielā skolēnu masa ar Andri Keišu (toreiz 12.klases skolēns, tagad JRT aktieris) priekšgalā ievērojamā ātrumā no trešā stāva “nesās” lejā uz ēdnīcu pagrabstāvā, lai ieņemtu pirmās vietas pie cīsiņiem, vārītiem kartupeļiem un kompota!
Bunkura darbiniece piedāvā ielūkoties plānā, lai varētu noorientēties, kur arodas īstā telpa ar Ļeņinu. Bet tas nu bija lieki, jo jau nākamajā sekundē , matiem plīvojot, gaiteņa galā parādās skrējēji ar izpildīta uzdevuma atblāzmu sejā.
Par balto un pasakaino visās vārda nozīmēs “pastaigu - sprintu, kas neglābjami pārvēršas krosā” uz Sietiņiezi varam tikai piekrist jau šeit izteiktajam viedoklim, ka tā laikā "paguvām nomirt trīs reizes"- bija smagi, bet gandarījums par paveikto divtik liels!
Un tu skrien un skrien (mežs jau smuks, bet mēle sāk izkalst un kājas ļimt), un vectētiņš, kas sarkanā plastmasas vannītē no kalna lejup vizina savu sārtvaidzīti mazmeitiņu, svaigā piparmētru končas balsī uzsauc: “tas ir vēl labu gabaliņu uz priekšu, ja jums vajag tur, kur šodien visi skrien!” Paldies arī draudzīgajai kaimiņu komandai par pareizās klints parādīšanu!
Kopējā bilance braucienam rādās visai pozitīva, lai arī ar mazām aizķeršanām, tomēr apskatīt paguvām lielāko daļu no kartē atzīmētajiem punktiem. Un atkal gribam uzslavēt mūsu šoferīša braukt prasmi – mēs ar savu mazo pilnpiedziņas bērīti parādījām asti lielajiem džipu zirgiem! Un iztikām bez grāvjiem, kupenām, traktoriem un citām nervus kutinošām situācijām.
Savukārt varam tikai apbrīnot Allenu no team#19, kurš turēja tempu ar “priekšpiedziņas automātu” un mūs tādējādi piespieda fotogrāfēšanai atvēlēto laiku saīsināt vismaz uz pusi! Noņemam silto ziemas cepuri un pat šalli arī Baltskaru komandas priekšā – lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tiek braukts divatā.
Kādā brīdī jau ienāca prātā doma – diez kad sāksies “piedzīvojumi”. Bet skaļi jau tos nepiesaucām.
Pēc finiša darījām tā, kā ieteica organizatori – izstaigājām muižas telpas un vienā no zālēm pat tango uzdejojām. Jā jā, ar visām zilajām bahilām kājās!
Un vēl - šis reģions noteikti tiks apmeklēts jau garākā braucienā vasarā.
Tad nu priecājamies par rezultātiem, sakām paldies komandai “Organizatori” un apsveicam visus ar lielākām vai mazākām uzvarām un tiekamies uz LOB takas!
******
Artūrs, 4 cilvēki pirms 2 mēnešiem
Brauciens bija lielisks. Fantastiski skaista diena.
Pirmo reizi braucām pa tik sniegotiem un ļoti bieži apledojušiem ceļiem, kas, kā izrādās, iespaidīgi samazināja pārvietošanās ātrumu. Bijām izvēlējušies braukt ar džipu, kurā sēžot mazāk jādomā par ceļu izvēli un to kvalitāti, tomēr tas izrādījās arī diezgan pasmags un tūļīgs, rezultātā vajadzēja braukt ļoti prātīgi un lēnāk nekā plānots. Pieredzes trūkuma dēļ to visu nebijām ņēmuši vērā kalkulējot maršrutu, kā rezultātā nokavējām finišā 9 minūtes un saņēmām kaudzi ar soda punktiem.
Tā kā startējām otrie, nezinājām ko iesākt ar Līgatnes bunkuriem. Bija pārāk daudz laika līdz 11iem, lai ar dažiem starppunktiem varētu pa taisno uz turieni nesties (tā vismaz likās). Pieņēmām lēmumu maukt caur Cēsīm, kas paņēma iespaidīgi daudz laika un km. Vēl liels laika patērīņš mums sanāca Sietiņiezī, kur bija riktīgs kājām maucamais gabals; tas godam un aizelsdamies tika noskriets, bet laiks laiks laiks.
Neskatoties uz negatīvo, esam ļoti apmierināti. Diena bija izdevusies fantastiska. Tika iegūta superīga pieredze, kuru izmantot nākamajos braucienos. Paldies!
******
Brauciens bija lielisks. Fantastiski skaista diena.
Pirmo reizi braucām pa tik sniegotiem un ļoti bieži apledojušiem ceļiem, kas, kā izrādās, iespaidīgi samazināja pārvietošanās ātrumu. Bijām izvēlējušies braukt ar džipu, kurā sēžot mazāk jādomā par ceļu izvēli un to kvalitāti, tomēr tas izrādījās arī diezgan pasmags un tūļīgs, rezultātā vajadzēja braukt ļoti prātīgi un lēnāk nekā plānots. Pieredzes trūkuma dēļ to visu nebijām ņēmuši vērā kalkulējot maršrutu, kā rezultātā nokavējām finišā 9 minūtes un saņēmām kaudzi ar soda punktiem.
Tā kā startējām otrie, nezinājām ko iesākt ar Līgatnes bunkuriem. Bija pārāk daudz laika līdz 11iem, lai ar dažiem starppunktiem varētu pa taisno uz turieni nesties (tā vismaz likās). Pieņēmām lēmumu maukt caur Cēsīm, kas paņēma iespaidīgi daudz laika un km. Vēl liels laika patērīņš mums sanāca Sietiņiezī, kur bija riktīgs kājām maucamais gabals; tas godam un aizelsdamies tika noskriets, bet laiks laiks laiks.
Neskatoties uz negatīvo, esam ļoti apmierināti. Diena bija izdevusies fantastiska. Tika iegūta superīga pieredze, kuru izmantot nākamajos braucienos. Paldies!
******
Flying flowers pirms 2 mēnešiem
Vispirms Laimīgu jauno gadu visiem tiem, kuriem tas vēl netika novēlēts! Otrkārt, paldies organizatoram tur augšā par BRĪNIŠĶĪGI SKAISTO DIENU! Lai arī brauciens pārsvarā bija kā pa slidotavu, saule, sniegs, sarma un stirnas bija fantastiskas! Mūsu ekipāžā arī vīrsusainais laiks ienesa korekcijas - toties laikam tādas kā nevienam - brauca 2 sievietes un 2 bērni (meitenes 7 un 13 gadus vecas)un fotogrāfs Arnis!!! Vai vēl kādam tā bija? Un jāsaka, ka esam ĻOTI lepnas - jo 18 vieta 60-cik-tur -pārsvarā-vīru konkurencē ir kaut kas! Lai arī sieviete un lai arī blondīne :-) bija pie stūres, mēs nevaram lepoties ar iebraukšanu grāvī vai plakaniski ņemtiem līkumiem :-) Bet ar to, ka mūsu bērni ir acīgi - ar to gan varam palepoties. Braucot uz Vaidavu, izlēmām Kalēja klintšu kontrolpunktu neņemt. Bijām pārliecināti, ka esam uz pareizā ceļa - te pēkšņi Kates kliedziens - stāvi! stāvi! redz kur kontrolpunkts no fotogrāfija lapas! Kāds kontrolpunkts- kartē nekā nav. Taču izrādās, esam nogriezušies pretējā virzienā (aizrunājāmies par strinām) un, tiešām, vēl 100 punkti mūsu! Paldies Katei!
Arvien skaidrāks (šis jaur ir 3 brauciens) kļūst tas, ka ar tiem brašuļiem, kuri arī uz apledojušiem ceļiem neievēro noteikto braukšanas ātrumu, mēs nedz gribam, nedz varam sacensties, bet gribas ticēt, ka tāds jau nav sacensību mēŗkis - izsprukt no policistiem un tad ar to lielīties.
Tagad tik jāgaida Marts! Uz tikšanos!
******
Vispirms Laimīgu jauno gadu visiem tiem, kuriem tas vēl netika novēlēts! Otrkārt, paldies organizatoram tur augšā par BRĪNIŠĶĪGI SKAISTO DIENU! Lai arī brauciens pārsvarā bija kā pa slidotavu, saule, sniegs, sarma un stirnas bija fantastiskas! Mūsu ekipāžā arī vīrsusainais laiks ienesa korekcijas - toties laikam tādas kā nevienam - brauca 2 sievietes un 2 bērni (meitenes 7 un 13 gadus vecas)un fotogrāfs Arnis!!! Vai vēl kādam tā bija? Un jāsaka, ka esam ĻOTI lepnas - jo 18 vieta 60-cik-tur -pārsvarā-vīru konkurencē ir kaut kas! Lai arī sieviete un lai arī blondīne :-) bija pie stūres, mēs nevaram lepoties ar iebraukšanu grāvī vai plakaniski ņemtiem līkumiem :-) Bet ar to, ka mūsu bērni ir acīgi - ar to gan varam palepoties. Braucot uz Vaidavu, izlēmām Kalēja klintšu kontrolpunktu neņemt. Bijām pārliecināti, ka esam uz pareizā ceļa - te pēkšņi Kates kliedziens - stāvi! stāvi! redz kur kontrolpunkts no fotogrāfija lapas! Kāds kontrolpunkts- kartē nekā nav. Taču izrādās, esam nogriezušies pretējā virzienā (aizrunājāmies par strinām) un, tiešām, vēl 100 punkti mūsu! Paldies Katei!
Arvien skaidrāks (šis jaur ir 3 brauciens) kļūst tas, ka ar tiem brašuļiem, kuri arī uz apledojušiem ceļiem neievēro noteikto braukšanas ātrumu, mēs nedz gribam, nedz varam sacensties, bet gribas ticēt, ka tāds jau nav sacensību mēŗkis - izsprukt no policistiem un tad ar to lielīties.
Tagad tik jāgaida Marts! Uz tikšanos!
******
fokapirmais; komanda 44 pirms 2 mēnešiem
Vēsturiska atkāpe ar savas astes pacelšanas (lielīšanās) pazīmēm. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā no Jaunbērzes (palielāks pufaikciems Dobeles novadā) uz kājinieku OS reizi nedēļā brauca vesels autobuss. Šobrīd daži kļuvuši par opīšiem, daži izauguši un paši kļuvuši par vecākiem. Taču orientēšanās vīruss dažus ir inficējis neatgriezeniski, vienīgi"pumpenes"un kompass tika nomainīti pret auto un digitālo foto. Fakts: vismaz 4 ekipāžās ir esošie un bijušie jaunbērznieki.
Par mačiem. Bezgala jauks apzīmējums ir "ceļojums pa Ziemassvētku kartīšu vietām". Startējām ar jaunu 1.stūmani un jaunu objektu atpazinēju, vienlaikus fotomodeli un slēpto punktu atkodēju. Nobraucām priekš sevis labi, tikai trīs lielākas kļūdas: slēpto (.) meklējam bišku citur, Cēsīs drupas dabūjām pārbildēt, jo sākotnēji nenogājām līdz lejai, vienreiz noraustījamies uz parasto (.). Tikai Rubenē sapratu, ka esam laika trūkumā, Braslā vēl skaudrāk: bez sodiem par kavējumu vai ātrumu laikam neiztikt. Rezultātā tomēr paspējām 1 minūti pirms noteiktā finiša laika . Acīmredzot ir pienācis brīdis pakāpties uz nākamo kvalitātes pakāpienu: precīzs maršruta plānojums ar km un ceļam nepieciešamo laiku, ja vid. ātrums ir 70 (pēc nolikuma) tad jābrauc maksimāli tuvu tam( pie velna CSN un CP). Varbūt ekstrēmi. Varbūt pēc pirmās tikšanās ar "zaļajiem" visa varonība būs papēžos. Tad jau redzēs. Uz bildes ir mani jaunie komandas biedri.
******
Vēsturiska atkāpe ar savas astes pacelšanas (lielīšanās) pazīmēm. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā no Jaunbērzes (palielāks pufaikciems Dobeles novadā) uz kājinieku OS reizi nedēļā brauca vesels autobuss. Šobrīd daži kļuvuši par opīšiem, daži izauguši un paši kļuvuši par vecākiem. Taču orientēšanās vīruss dažus ir inficējis neatgriezeniski, vienīgi"pumpenes"un kompass tika nomainīti pret auto un digitālo foto. Fakts: vismaz 4 ekipāžās ir esošie un bijušie jaunbērznieki. Par mačiem. Bezgala jauks apzīmējums ir "ceļojums pa Ziemassvētku kartīšu vietām". Startējām ar jaunu 1.stūmani un jaunu objektu atpazinēju, vienlaikus fotomodeli un slēpto punktu atkodēju. Nobraucām priekš sevis labi, tikai trīs lielākas kļūdas: slēpto (.) meklējam bišku citur, Cēsīs drupas dabūjām pārbildēt, jo sākotnēji nenogājām līdz lejai, vienreiz noraustījamies uz parasto (.). Tikai Rubenē sapratu, ka esam laika trūkumā, Braslā vēl skaudrāk: bez sodiem par kavējumu vai ātrumu laikam neiztikt. Rezultātā tomēr paspējām 1 minūti pirms noteiktā finiša laika . Acīmredzot ir pienācis brīdis pakāpties uz nākamo kvalitātes pakāpienu: precīzs maršruta plānojums ar km un ceļam nepieciešamo laiku, ja vid. ātrums ir 70 (pēc nolikuma) tad jābrauc maksimāli tuvu tam( pie velna CSN un CP). Varbūt ekstrēmi. Varbūt pēc pirmās tikšanās ar "zaļajiem" visa varonība būs papēžos. Tad jau redzēs. Uz bildes ir mani jaunie komandas biedri.
******
Raitis, SAAB 9-3 Nr.20 pirms 2 mēnešiem
Ko lai saka pēc neticami veiksmīga sākuma? Plānotais maršruts izpildīts gandrīz perfekti un sasniegta 5. vieta. Pašu pieļauto kļūdiņu dēļ pietrūka tieši tik daudz, lai iekļūtu trijniekā. Kā vienmēr - starta secība ieviesa savas korekcijas dienas plānā visneprognozējamākajā veidā. Ja iepriekšējā posmā priekšrocības bija startējot sākumā (tumsas dēļ), tad tagad pēc iepazīšanās ar karti tā vien gribējās tik prom no sākuma, lai varētu doties pa tiešo uz bunkuru pie Ļeņina. Diemžēl laiku līdz 11:00 nācās izmantot ne pārāk optimāli vācot iespējamos punktus tuvākajā apkārtnē. Kopumā gan jāsaka, ka šoreiz efektīva maršruta plānošana likās vieglāka, nekā iepriekš. Nez, kā pārējiem - vai tas pieredzes dēļ, vai tiešām tā bija?
Par ziemas apstākļiem kā pilots varu izteikt vislielāko atzinību. Neskatoties uz faktu, ka lielākā daļa maršruta fakstiski tika nobraukta pa tīru ledu, auto uz ceļa turējās stabili un pie stūres sēdēt bija interesanti, bet nebūt nogurdinošāk, kā "sausajos" posmos. Pāris reizes gan bijām uz ilgākas aizķeršanās robežas - pirmo pie Rubenes baznīcas, kad stūrmanis teica braukt taisni līdz T veida krustam ar asfaltētu ceļu, to, ka asfalts ir zem biezas sniega kārtas baltas pļavas vidū aptvēru par vēlu. No pretējās puses kupenas gan auto spēja izkārpīties saviem spēkiem. Un otrreiz - lēni apgriežoties šķietami plašā krustojumā, auto vienkārši noslīdēja no ceļa, tiklīdz nokļuvu ceļa slīpajā pusē. paldies par atsaucību tuvumā esošajiem, kas nekavējoties piebremzēja un acīmredzot bija gatavi palīdzēt, bet ārā tomēr tikām saviem spēkiem, bez aizkavēšanās.
Āķīgākais WP manā skatījumā šoreiz Vienkoču parks Līgatnē, jo mēs kopā ar vairākām citām ekipāžām vienotiem spēkiem mēģinājām kaut ko atrast, iebraukuši iepriekšējā celiņā, kas pēc kartes bija ļoti "kārdinošā" attālumā no lielā krustojuma.
Nu jā - un šogad ir mans CP gads. Jau pirmajā janvārī mācījos pūst trubiņā. Nedēļu pirms pasākuma to Siguldā izdarīju divreiz. Un protams - gandrīz tūlīt pēc starta to nācās izdarīt Allažos.
******
Ko lai saka pēc neticami veiksmīga sākuma? Plānotais maršruts izpildīts gandrīz perfekti un sasniegta 5. vieta. Pašu pieļauto kļūdiņu dēļ pietrūka tieši tik daudz, lai iekļūtu trijniekā. Kā vienmēr - starta secība ieviesa savas korekcijas dienas plānā visneprognozējamākajā veidā. Ja iepriekšējā posmā priekšrocības bija startējot sākumā (tumsas dēļ), tad tagad pēc iepazīšanās ar karti tā vien gribējās tik prom no sākuma, lai varētu doties pa tiešo uz bunkuru pie Ļeņina. Diemžēl laiku līdz 11:00 nācās izmantot ne pārāk optimāli vācot iespējamos punktus tuvākajā apkārtnē. Kopumā gan jāsaka, ka šoreiz efektīva maršruta plānošana likās vieglāka, nekā iepriekš. Nez, kā pārējiem - vai tas pieredzes dēļ, vai tiešām tā bija?Par ziemas apstākļiem kā pilots varu izteikt vislielāko atzinību. Neskatoties uz faktu, ka lielākā daļa maršruta fakstiski tika nobraukta pa tīru ledu, auto uz ceļa turējās stabili un pie stūres sēdēt bija interesanti, bet nebūt nogurdinošāk, kā "sausajos" posmos. Pāris reizes gan bijām uz ilgākas aizķeršanās robežas - pirmo pie Rubenes baznīcas, kad stūrmanis teica braukt taisni līdz T veida krustam ar asfaltētu ceļu, to, ka asfalts ir zem biezas sniega kārtas baltas pļavas vidū aptvēru par vēlu. No pretējās puses kupenas gan auto spēja izkārpīties saviem spēkiem. Un otrreiz - lēni apgriežoties šķietami plašā krustojumā, auto vienkārši noslīdēja no ceļa, tiklīdz nokļuvu ceļa slīpajā pusē. paldies par atsaucību tuvumā esošajiem, kas nekavējoties piebremzēja un acīmredzot bija gatavi palīdzēt, bet ārā tomēr tikām saviem spēkiem, bez aizkavēšanās.
Āķīgākais WP manā skatījumā šoreiz Vienkoču parks Līgatnē, jo mēs kopā ar vairākām citām ekipāžām vienotiem spēkiem mēģinājām kaut ko atrast, iebraukuši iepriekšējā celiņā, kas pēc kartes bija ļoti "kārdinošā" attālumā no lielā krustojuma.
Nu jā - un šogad ir mans CP gads. Jau pirmajā janvārī mācījos pūst trubiņā. Nedēļu pirms pasākuma to Siguldā izdarīju divreiz. Un protams - gandrīz tūlīt pēc starta to nācās izdarīt Allažos.
******
Kristaps, Opel Astra Nr.59 pirms 2 mēnešiem
šādā pasākumā startējām pirmo reizi.
Organizatori bija pastrādājuši labi. Pabiju tik daudz jaunās vietās, kurām ikdienā vienkārši braucu garām. Domāju, ka tuvākajā laikā atradīšu iemeslu apskatīt dažas no tām vēlreiz un krietni nesteidzīgāk.
Laiks bija jauks, plāns bija lielisks, un kaut arī mūsu izpildījums mazliet piekliboja, mēs lieliski pavadījā laiku. Neiztikām arī bez vadātāja, nevarēju atrast pareizo ceļu uz Rakšiem, neskatoties uz to, ka esmu tur bijis jau agrāk. Kas vien parāda to, ka paļauties tikai uz atmiņu vien nevar, īpaši sacensībās.
Sākām ar garo cilpu no apakšas, diemžēl tas nebija pareizais lēmums, jo nokavējām uz Valmiermuižu. Mazliet aizrāvāmies WP vākšanu, kas pie pilsētām bija biezāk izvietoti, un knapi iekļāvāmies pieļaujamajās kavējuma minūtēs. Pēdējais lidojums no Sietiņieža uz finišu bija uz ātruma pārsniegšanas robežas.
Neoficālie rezultāti jau ir zināmi, un mēs jau esam gatavi jauniem piedzīvojumiem. Tiekamies martā!
******
šādā pasākumā startējām pirmo reizi.Organizatori bija pastrādājuši labi. Pabiju tik daudz jaunās vietās, kurām ikdienā vienkārši braucu garām. Domāju, ka tuvākajā laikā atradīšu iemeslu apskatīt dažas no tām vēlreiz un krietni nesteidzīgāk.
Laiks bija jauks, plāns bija lielisks, un kaut arī mūsu izpildījums mazliet piekliboja, mēs lieliski pavadījā laiku. Neiztikām arī bez vadātāja, nevarēju atrast pareizo ceļu uz Rakšiem, neskatoties uz to, ka esmu tur bijis jau agrāk. Kas vien parāda to, ka paļauties tikai uz atmiņu vien nevar, īpaši sacensībās.
Sākām ar garo cilpu no apakšas, diemžēl tas nebija pareizais lēmums, jo nokavējām uz Valmiermuižu. Mazliet aizrāvāmies WP vākšanu, kas pie pilsētām bija biezāk izvietoti, un knapi iekļāvāmies pieļaujamajās kavējuma minūtēs. Pēdējais lidojums no Sietiņieža uz finišu bija uz ātruma pārsniegšanas robežas.
Neoficālie rezultāti jau ir zināmi, un mēs jau esam gatavi jauniem piedzīvojumiem. Tiekamies martā!
******
Stūrmanis, teams Nr.38 pirms 2 mēnešiem
Brauciens beidzies, izdarīti kārtējie secinājumi par to, ko varēja labāk, ko izdarījām labi. Šoreiz pievīla maršruta plānošana, jo neņemot vērā saīsināto laiku, maršrutu saplānojām pārāk garu, kā rezultātā nācās no Valmieras taisīt tiešo reisu uz Mālpili gandrīz bez pieturvietām. Cik palasītas atsauksmes, nojaušu, ka ne mēs vienīgie bijām tādi. Patika bunkura apmeklējums, Valmiermuižas alus darītava un krosiņš pie Sietiņieža :D Ņemot vērā diezgan skarbos ziemas apstākļus, jāsaka, ka iztikām bez starpgadījumiem un nepatīkamiem mirkļiem braukšanas ziņā. Secinājums - brauciet strauji, bet ar prātu, domājot 2, 3, 5 soļus uz priekšu :)
******
Brauciens beidzies, izdarīti kārtējie secinājumi par to, ko varēja labāk, ko izdarījām labi. Šoreiz pievīla maršruta plānošana, jo neņemot vērā saīsināto laiku, maršrutu saplānojām pārāk garu, kā rezultātā nācās no Valmieras taisīt tiešo reisu uz Mālpili gandrīz bez pieturvietām. Cik palasītas atsauksmes, nojaušu, ka ne mēs vienīgie bijām tādi. Patika bunkura apmeklējums, Valmiermuižas alus darītava un krosiņš pie Sietiņieža :D Ņemot vērā diezgan skarbos ziemas apstākļus, jāsaka, ka iztikām bez starpgadījumiem un nepatīkamiem mirkļiem braukšanas ziņā. Secinājums - brauciet strauji, bet ar prātu, domājot 2, 3, 5 soļus uz priekšu :)******
52 komanda pirms 2 mēnešiem
Paldies organizatoriem! Piedalījāmies pirmo reizi un teiktu bīj ok.. takā sakumā likās kā vidzemniekiem ka daudz ko zinām bet finālā bijām pārsteigti cik daudz interesantu vietu ir vidzemē un kurus mēs nezinājām .... vissu mūsu pasākumu sabeidza bunkura fotogrāfēšana pēc kuras fotoaparāts sāka taisīt visādus jokus ka rezultātā no 29 vietām bij ko nodot ka esam bījuši 23 vietās... ceļi bij ok un auto tehniskais stāvoklis nepievīla un kupenas netaranējām un ātrumus neparsniedzām... finišējām laikā.
******
Paldies organizatoriem! Piedalījāmies pirmo reizi un teiktu bīj ok.. takā sakumā likās kā vidzemniekiem ka daudz ko zinām bet finālā bijām pārsteigti cik daudz interesantu vietu ir vidzemē un kurus mēs nezinājām .... vissu mūsu pasākumu sabeidza bunkura fotogrāfēšana pēc kuras fotoaparāts sāka taisīt visādus jokus ka rezultātā no 29 vietām bij ko nodot ka esam bījuši 23 vietās... ceļi bij ok un auto tehniskais stāvoklis nepievīla un kupenas netaranējām un ātrumus neparsniedzām... finišējām laikā. ******
Subaru komanda Nr.40 pirms 2 mēnešiem
Pirmkārt- paldies organizatoriem par šo jauko pasākumu!
Kā jau iesācēji šajā jomā- esam apmierināti ar paveikto. Paspējām atrast 31WP neskaitot Valmieru. Mīklu atminējām pat nepiebraucot pie dažiem WP, jo loģiski domājot izdomājām atbildi. Protams pazaudējām diezgan daudz laiku pasēžot grāvī pie Āraišu dzirnavām (Paldies visiem, kuri mums palīdzēja izstumties no kupenas), tāpat arī no Mores braucot ārā iebraucām kaut kādā "neceļā", kur ceļš beidzās pļavā uz tilta... Vēl laiku pazaudējām Liepā- nu nekādi nevarējām saprast- kur un kas tieši ir WP. (Tā arī neatradām).
Gribējās iekļauties kaut tajās 15 minūtēs pēc finiša laika, bet diemžēl nesanāca. Bet tāpēc jau kreņķi neķeram, netrūka mums ne smieklu, ne azarta! Diena bija izdevusies godam!
Maršrutu mēs būtu plānojuši savādāk un iespējams būtu vairāk paspējuši atrast WP, bet diezgan daudz mums izjauca Bunkura un Valmiermuižas alus noteiktais ierašanās laika posms.
Ja mūsu pilots un stūrmanis martā vēl būs LV, tad noteikti vēlreiz piedalīsimies.
P.S. Atvainojamies tam Audi vadītājam, ar kuru satikāmies pirms bunkura (mēs prombraucot- viņš turp braucot). Mūsu pilots laikam aizdomājās un negaidīja, ka līkumā parādīsies mašīna, tāpēc piebremzējot ieraugot pretimbraucēju- sākām slīdēt. Labi, ka viss labi beidzās..
******
Pirmkārt- paldies organizatoriem par šo jauko pasākumu!Kā jau iesācēji šajā jomā- esam apmierināti ar paveikto. Paspējām atrast 31WP neskaitot Valmieru. Mīklu atminējām pat nepiebraucot pie dažiem WP, jo loģiski domājot izdomājām atbildi. Protams pazaudējām diezgan daudz laiku pasēžot grāvī pie Āraišu dzirnavām (Paldies visiem, kuri mums palīdzēja izstumties no kupenas), tāpat arī no Mores braucot ārā iebraucām kaut kādā "neceļā", kur ceļš beidzās pļavā uz tilta... Vēl laiku pazaudējām Liepā- nu nekādi nevarējām saprast- kur un kas tieši ir WP. (Tā arī neatradām).
Gribējās iekļauties kaut tajās 15 minūtēs pēc finiša laika, bet diemžēl nesanāca. Bet tāpēc jau kreņķi neķeram, netrūka mums ne smieklu, ne azarta! Diena bija izdevusies godam!
Maršrutu mēs būtu plānojuši savādāk un iespējams būtu vairāk paspējuši atrast WP, bet diezgan daudz mums izjauca Bunkura un Valmiermuižas alus noteiktais ierašanās laika posms.
Ja mūsu pilots un stūrmanis martā vēl būs LV, tad noteikti vēlreiz piedalīsimies.
P.S. Atvainojamies tam Audi vadītājam, ar kuru satikāmies pirms bunkura (mēs prombraucot- viņš turp braucot). Mūsu pilots laikam aizdomājās un negaidīja, ka līkumā parādīsies mašīna, tāpēc piebremzējot ieraugot pretimbraucēju- sākām slīdēt. Labi, ka viss labi beidzās..
******
Edgars, ķiršu sarkanais VW Golf Nr. 8. pirms 2 mēnešiem
Šoreiz izdomājām braukt ar pagājušā gadsimta mašīnu (1989. gads), jo slidenie ceļi, azarts, atomātiskā ātrumkārba un jauna mašīna nav īsti savienojami šajā pasākumā. Visu plānošanu sākām kā parasti: uzmanīgi izlasot noteikumus, sašķirojot bildes, meklējot ceļa zīmes un plānojot maršrutu. Nolēmām upurēt bunkurus un tur nebraukt, jo starta laiks bija pašā sākumā un Valmieru ar bunkuriem tā īsti apvienot nevarēja. Izdomājām, ka arī krustvārdu mīklu varētu atminēt jau līdz Valmierai, lai ietaupītu laiku, kas arī veiksmīgi izdevās, un Valmierai veiksmīgi apbraucām apkārt. Punkti vācās raiti līdz brīdim, kad braucām fotogrāfēt lamas. Kāda vella pēc mums tur vajadzēja braukt, jo daudz laika pazaudējām, lai tiktu uz turieni, no turienes un vēl arī pieļāvām mazu kļūdiņu navigācijā, kas kopumā mums nogrieza kādas 30 minūtes. Bet bez kļūdām īsti nevar nobraukt.
Nākamā kļūda bija uz pilota (manas) sirdsapziņas. Kaut kur pa ceļam uz Nītauri arī mūsu ekipāža noķera kupenu grāvī. Bija ļoti viltīgs līkums - tieši aiz kalna un no kalna lejā. Vienkārši aizgāja taisni un viss. Bet jāsaka, ka laime nelaimē, jo nebijām lāgā iztuntulējušies no auto, kad blakus jau apstājās vietējais bļitkotājs ar hondas džipu, kā rezultātā mūsu golfiņš vienkārši izleca no kupenas. Jāsaka, ka atmaksājās braukt ar šo auto, jo skāde praktiski nekāda, tik mazliet salocītas priekšējās plastmasas un izpūtējs kaut kur tāds skaļāks palicis. Tiešām veiksmīgi, jo šī piespiedu apstāšanās mums prasīja tikai 5 minūtes. Tālāk jau traucāmies uz finišu, pa ceļam vēl paķerot pāris punktus.
Kaut gan brauciens ilga tikai 6 stundas, bet tāpat beigās nogurums lika par sevi manīt. Laikam jau tas apgrūtināto braukšanas apstākļu dēļ. Bet ziema ir ziema.
Gaidām rezultātus un tiekamies martā!!!
p.s. fotogrāfijā Jānis.
******
Šoreiz izdomājām braukt ar pagājušā gadsimta mašīnu (1989. gads), jo slidenie ceļi, azarts, atomātiskā ātrumkārba un jauna mašīna nav īsti savienojami šajā pasākumā. Visu plānošanu sākām kā parasti: uzmanīgi izlasot noteikumus, sašķirojot bildes, meklējot ceļa zīmes un plānojot maršrutu. Nolēmām upurēt bunkurus un tur nebraukt, jo starta laiks bija pašā sākumā un Valmieru ar bunkuriem tā īsti apvienot nevarēja. Izdomājām, ka arī krustvārdu mīklu varētu atminēt jau līdz Valmierai, lai ietaupītu laiku, kas arī veiksmīgi izdevās, un Valmierai veiksmīgi apbraucām apkārt. Punkti vācās raiti līdz brīdim, kad braucām fotogrāfēt lamas. Kāda vella pēc mums tur vajadzēja braukt, jo daudz laika pazaudējām, lai tiktu uz turieni, no turienes un vēl arī pieļāvām mazu kļūdiņu navigācijā, kas kopumā mums nogrieza kādas 30 minūtes. Bet bez kļūdām īsti nevar nobraukt.
Nākamā kļūda bija uz pilota (manas) sirdsapziņas. Kaut kur pa ceļam uz Nītauri arī mūsu ekipāža noķera kupenu grāvī. Bija ļoti viltīgs līkums - tieši aiz kalna un no kalna lejā. Vienkārši aizgāja taisni un viss. Bet jāsaka, ka laime nelaimē, jo nebijām lāgā iztuntulējušies no auto, kad blakus jau apstājās vietējais bļitkotājs ar hondas džipu, kā rezultātā mūsu golfiņš vienkārši izleca no kupenas. Jāsaka, ka atmaksājās braukt ar šo auto, jo skāde praktiski nekāda, tik mazliet salocītas priekšējās plastmasas un izpūtējs kaut kur tāds skaļāks palicis. Tiešām veiksmīgi, jo šī piespiedu apstāšanās mums prasīja tikai 5 minūtes. Tālāk jau traucāmies uz finišu, pa ceļam vēl paķerot pāris punktus.
Kaut gan brauciens ilga tikai 6 stundas, bet tāpat beigās nogurums lika par sevi manīt. Laikam jau tas apgrūtināto braukšanas apstākļu dēļ. Bet ziema ir ziema.
Gaidām rezultātus un tiekamies martā!!!
p.s. fotogrāfijā Jānis.
******
Rolands, jauno gadu sākam ar Nr: 17 pirms 2 mēnešiem
Paldies organizatoriem par kārtējo jauko posmu. Lai arī jau uzzinot pagāšgad to ka šis posms būs tikai 6 stundu garš un paskries nemanot. Tā arī tas notika, jo tuvāk beigām tuvojāmies jo atkal neliela pārrēķināšanās un nākas no vairākiem KP atteikties. Nekādus pārāk lielus briesmu darbus nesastrādājām, arī kupenas šoreiz atstājām neskartas, bet bez pārsteigumiem arī neiztikām. Pāris līkumus un krustojumus izbraucām uz robežas starp nepatikšanām un pamatīgu izbīli.
Lai arī šoreiz likās ka viss ir izplānots kārtīgi un nekam nevajadzētu noiet greizi, bet vienmēr kaut kas notiek. Šoreiz mums pēc ļoti laba starta piemetās vadātājs. Vairākās vietās nācās maldīties. Kā arī vietējie šoreiz nemācēja palīdzēt, jo uz jautājumu kas jūsu pilsēta varētu būt no šīm fotogrāfijām saņemam drošu atbildi šis akmenis. Mēs pārjautājam kāpēc aiz viņa nav krūmu atbildē sekoja mēs tos nozāģējām. Nācās vien pašiem meklēt īsto KP.
Arī Valmierā piemetās vadātājs , jo pa Tērbatas ielu nobraucām reizes sešas vai septiņas.
Nu ko atliek tikai sagaidīt rezultātus. Un tiekamies Martā.
******
Paldies organizatoriem par kārtējo jauko posmu. Lai arī jau uzzinot pagāšgad to ka šis posms būs tikai 6 stundu garš un paskries nemanot. Tā arī tas notika, jo tuvāk beigām tuvojāmies jo atkal neliela pārrēķināšanās un nākas no vairākiem KP atteikties. Nekādus pārāk lielus briesmu darbus nesastrādājām, arī kupenas šoreiz atstājām neskartas, bet bez pārsteigumiem arī neiztikām. Pāris līkumus un krustojumus izbraucām uz robežas starp nepatikšanām un pamatīgu izbīli.Lai arī šoreiz likās ka viss ir izplānots kārtīgi un nekam nevajadzētu noiet greizi, bet vienmēr kaut kas notiek. Šoreiz mums pēc ļoti laba starta piemetās vadātājs. Vairākās vietās nācās maldīties. Kā arī vietējie šoreiz nemācēja palīdzēt, jo uz jautājumu kas jūsu pilsēta varētu būt no šīm fotogrāfijām saņemam drošu atbildi šis akmenis. Mēs pārjautājam kāpēc aiz viņa nav krūmu atbildē sekoja mēs tos nozāģējām. Nācās vien pašiem meklēt īsto KP.
Arī Valmierā piemetās vadātājs , jo pa Tērbatas ielu nobraucām reizes sešas vai septiņas.
Nu ko atliek tikai sagaidīt rezultātus. Un tiekamies Martā.
******
Agris pirms 2 mēnešiem
Šoreiz pamatīgi sapināmies meistarībā... Pats brauciens gāja pat necerēti labi, neskatoties ne uz slidenajiem ceļiem, ne uz pusi samazināto ekipāžu (samazinājums notika agrā sestdienas rītā un izkritušo pienākumi bija jāuzņemas atlikušajiem ). Neiztika bez dažām ekstrēmām epizodēm. Pirmā bija netālu no Mores , kad tuvojoties krustojumam ieraudzīju baļķvedēju, kas ieslīdēja līdz krustojuma vidum, izdevās izvairīties gan no lielā Volvo, gan no grāvja. Otrā bija braucot pie lamām , laižoties no kalna ,pretī, pa ceļa vidu, pa risēm nāca Škoda, no kuras izvairījos iebraucot mežā pa netīrītu ceļu. Paveicās neiestigt, jo kāds jau pirms mums bija te izbraucis pa taisno. Trešā un pati riebīgākā epizode bija pie slēptā punkta uz Vaidavas - Cēsu ceļa. Mēs braucām no ieža fotografēšanas un pa priekšu mums brauca ekipāža ar pelēku T4 busiņu. Pie slēptā punkta šie strauji apstājās un meiča no busa devās pāri ceļam pie rādītāja, lai iepozētu. Galvā viņai bija kapuce, tāpēc blondos matus neredzēju, bet ka tādi bija, nešaubos ne mirkli..Jo pāri ceļam viņa gāja pa diagonāli un nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi...Lai arī ātrums nebija liels, nobremzēt nevarēju un kamēr viņa tur pa ceļa vidu gorījās , domāju raut grāvī, bet nevarēja jau saprast uz kuru pusi modele rausies, kad mūs ieraudzīs...parāvās viņa uz pareizo un tikām viņai garām. Domāju ka pāris sirmus matus dabūju tajās sekundēs. Un signāls , protams, bija aizsalis, pat uztaurēt nevarēju...
Un tagad stāsts par meistarību. WP lasījās labi, pilnīgi azartā bijām iegājuši, kad pie Valmieras atjēdzos, ka finišs taču paredzēts Mālpilī. Teorētiski laika , lai atgrieztos pietika, bet gribās taču vēl, tāpēc nolēmu līdz Cēsīm braukt pa Gaujas labo krastu, paņemot tur esošos WP. Ņemot vērā patālo skriešanu līdz iezim un līkumainos un slidenos ceļus, kavējiens sanāca pamatīgs. Tagad tikai atliek cerība uz pēdējo vietu, jo, kā saprotu - pirmie un pēdējie balvā dabūs vakaru Mālpils pilī...
Bet pasākums bija labs, man pilnīgi noteikti patīk ziemas ceļi. Tiekamies martā un tad jau būs dubļi..
******
Šoreiz pamatīgi sapināmies meistarībā... Pats brauciens gāja pat necerēti labi, neskatoties ne uz slidenajiem ceļiem, ne uz pusi samazināto ekipāžu (samazinājums notika agrā sestdienas rītā un izkritušo pienākumi bija jāuzņemas atlikušajiem ). Neiztika bez dažām ekstrēmām epizodēm. Pirmā bija netālu no Mores , kad tuvojoties krustojumam ieraudzīju baļķvedēju, kas ieslīdēja līdz krustojuma vidum, izdevās izvairīties gan no lielā Volvo, gan no grāvja. Otrā bija braucot pie lamām , laižoties no kalna ,pretī, pa ceļa vidu, pa risēm nāca Škoda, no kuras izvairījos iebraucot mežā pa netīrītu ceļu. Paveicās neiestigt, jo kāds jau pirms mums bija te izbraucis pa taisno. Trešā un pati riebīgākā epizode bija pie slēptā punkta uz Vaidavas - Cēsu ceļa. Mēs braucām no ieža fotografēšanas un pa priekšu mums brauca ekipāža ar pelēku T4 busiņu. Pie slēptā punkta šie strauji apstājās un meiča no busa devās pāri ceļam pie rādītāja, lai iepozētu. Galvā viņai bija kapuce, tāpēc blondos matus neredzēju, bet ka tādi bija, nešaubos ne mirkli..Jo pāri ceļam viņa gāja pa diagonāli un nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi...Lai arī ātrums nebija liels, nobremzēt nevarēju un kamēr viņa tur pa ceļa vidu gorījās , domāju raut grāvī, bet nevarēja jau saprast uz kuru pusi modele rausies, kad mūs ieraudzīs...parāvās viņa uz pareizo un tikām viņai garām. Domāju ka pāris sirmus matus dabūju tajās sekundēs. Un signāls , protams, bija aizsalis, pat uztaurēt nevarēju... Un tagad stāsts par meistarību. WP lasījās labi, pilnīgi azartā bijām iegājuši, kad pie Valmieras atjēdzos, ka finišs taču paredzēts Mālpilī. Teorētiski laika , lai atgrieztos pietika, bet gribās taču vēl, tāpēc nolēmu līdz Cēsīm braukt pa Gaujas labo krastu, paņemot tur esošos WP. Ņemot vērā patālo skriešanu līdz iezim un līkumainos un slidenos ceļus, kavējiens sanāca pamatīgs. Tagad tikai atliek cerība uz pēdējo vietu, jo, kā saprotu - pirmie un pēdējie balvā dabūs vakaru Mālpils pilī...
Bet pasākums bija labs, man pilnīgi noteikti patīk ziemas ceļi. Tiekamies martā un tad jau būs dubļi..
******
Напиши свою историю / отзывы о своем участии в Большом пробеге!
Авторы историй получат 5Ls скидку на следующем этапе. Информация будет выслана на указанный электронный адрес автора рассказа.
